Jaunākais izdevums

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Sākot ar šo gadu, pensiju 2. līmeņa dalībniekam, arī ja viņš vēl nav sasniedzis pensijas vecumu, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls. Lai to izdarītu, jau no 1. janvāra ir iespēja iesniegt iesniegumu portālā www.latvija.lv. Ja nepieciešams, to var arī izdarīt klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros vai nosūtīt elektroniski ar e-parakstu un laika zīmolu.

Katram pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja izvēlēties vienu no trim no mantošanas iespējām. Šo izvēli ir iespējams arī mainīt, tādēļ, mainoties dažādiem personiskiem apstākļiem, varēs norādīt jaunu mantošanas iespēju vai personu:

1) Atstāt mantojumā civillikumā noteiktajā kārtībā.

Šādā gadījumā mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas, vai arī vaicājot VSAA par mirušā izvēli. Mantiniekam, saņemot mantojuma apliecību, būs jāaizpilda iesniegums, kurā norādīta mantotās summas saņemšanas izvēle – pārskaitīt bankas kontā vai pievienot viņa pensiju 2. līmeņa kapitālam.

2) Pievienot konkrētas personas fondētās pensijas kapitālam.

Šajā gadījumā iesniegumā būs jānorāda persona, kuras pensiju 2.līmeņa uzkrātajam kapitālam pievienot mirušā uzkrāto kapitālu. Šai personai nav obligāti jābūt radiniekam, tas var būt jebkura fiziskā persona. Taču, ja norādītā persona dienā, kad reģistrēts mirušā pensiju 2. līmeņa dalībnieka miršanas fakts, nebūs pensiju 2. līmeņa dalībnieks, kapitāls tiks mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā. Par mirušā pensiju 2. līmeņa dalībnieka kapitāla pievienošanu varēs uzzināt portālā www.latvija.lv un uzkrāto kapitālu pensiju 2. līmenī, ieskaitot pievienoto mirušā pensiju kapitālu, varēs izmantot, pienākot pensionēšanās vecumam.

3) Ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Ir iespēja arī izvēlēties pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu ieskaitīt valsts pensiju budžetā. Tāpat šāds scenārijs tiks īstenots arī, ja nebūs veikta nekāda izvēle attiecībā uz pensiju 2. līmeņa mantošanu.

Līdz šim pensiju 2. līmeņa kapitālu izmantot varēja tikai sasniedzot pensijas vecumu, arī izdarot izvēli – vai nu pievienot savu 2. līmeņa kapitālu pirmajā līmenī uzkrātajam, vai par uzkrāto 2. līmeņa kapitālu iegādāties mūža polisi ar mantošanas iespējām. Taču, ja cilvēks aizgāja mūžībā, nesasniedzot pensijas vecumu, uzkrātais kapitāls tika ieskaitīts valsts pensiju budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina?

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru