Jaunākais izdevums

Lai iegūtu finansējumu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, ilgtermiņa kapitālieguldījumiem un esošo saistību pārfinansēšanai, būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings piesaistījis bankas finansējumu 8 miljonu eiro apmērā un emitējis obligācijas 3,8 miljonu eiro apmērā.

Darījums norisinās sadarbībā ar banku BlueOrange un uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultantu Oaklins M&A Baltics. BlueOrange bankas piešķirtais finansējums – 4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevums un apgrozāmo līdzekļu finansējums gandrīz 4 miljonu eiro apmērā – ļaus uzņēmumam pārfinansēt esošās saistības, kā arī nodrošināt apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma izaugsmei, palielinot būvmaisījumu pārdošanas apjomus Baltijā un attīstot eksportu pārsvarā uz Skandināviju.

Apvienojumā ar bankas finansējumu, BlueOrange organizēja Sakret nodrošināto obligāciju emisiju 3,8 miljonu eiro apmērā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū 2020. gada sākumā.

«Lēmums spert soli kapitāla tirgū ir apliecinājums Sakret briedumam. Esam nolēmuši neapstāties pie līdz šim sasniegtā un turpināt pārdomātu un vienmērīgu izaugsmi Baltijas valstu tirgos,» uzsver Sakret padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Sakret vadītājs ir pārliecināts, ka interese par obligācijām no ieguldītāju puses būs arī otrreizējā tirgū pēc to iekļaušanas Nasdaq Riga.

«Sakret piemērs ir apliecinājums tam, ka bankai ir sekmīgi izdevies apvienot klasisku kreditēšanu un alternatīva finansējuma piesaisti, organizējot uzņēmuma obligāciju emisiju,» uzsver BlueOrange investīciju piesaistes vadītājs Edmunds Antufjevs. Tādējādi ir izdevies sekmēt jauna vietējā kapitāla ražošanas uzņēmuma nonākšanu biržā. Oaklins M&A Baltics partnere Valērija Lieģe savukārt uzsver: »Obligāciju emisija pašlaik ir uzņēmumiem arvien pieejamāks finansējuma piesaistes veids. Esošo saistību pārfinansēšana, apgrozāmo līdzekļu finansēšana, kā arī plānotā obligāciju emisija ļaus uzņēmumam izvirzīt jaunus mērķus un turpināt izaugsmi.»

Saskaņā ar Oaklins M&A Baltics novērojumiem, šobrīd vietējā kapitāla bankas aktīvi iesaistās korporatīvajā kreditēšanā, kā arī vērojama aktivitāte alternatīvo aizdevēju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām būs lielākas izvēles iespējas saņemt kredītus, jo vietējā kapitāla bankas iecerējušas būtisku izsniegto aizdevumu pieaugumu.

Pēc Finanšu nozares asociācijā pārstāvētajām bankām vietējā kapitāla kredītportfelis 2018. gada nogalē bija 500 milj. eiro, šogad tas plānots 650 milj. eiro apmērā jeb par 150 milj. eiro, kas ir par 30%, vairāk. Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs atzina, ka trīs vietējā kapitāla bankas 2020. gadā plāno vietējiem uzņēmumiem un privātpersonam izsniegt aizdevumus apmēram 220 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar šo banku izsniegtajiem aizdevumiem (61 milj. eiro) 2018. gadā.

Šogad AS Baltic International Bank, AS BlueOrange Bank un AS Signet Bank paredzējušas vietējos uznēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 milj. eiro. Vislielāko aizdevuma pieaugumu prognozē AS Baltic International Bank no 10 milj. eiro šogad līdz 40 milj. eiro jau 2020. gadā. No minētās banku trijotnes vislielāko aizdevumu apmēru – 120 milj. eiro – rāda AS BlueOrange Bank, kura nākamgad šo latiņu iecerējusi paaugstināt līdz 130 milj. eiro. Savukārt AS Signet Bank aizdevumu summu no 40 milj. eiro šogad iecerējusi palielināt līdz 50 milj. eiro nākamgad. DB jau vēstīja, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, kur viena no prioritātēm ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. «Vietējā kapitāla bankas ir transformējušās, jo iepriekš vairumam šo banku biznesa modelis saistījās ar ārvalstu klientu apkalpošanu. Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijas finanšu sektorā būtiski mainījās viedoklis par ārvalstu klientu apkalpošanu. Bankām, kuras ar to nodarbojās, bija jādomā par jaunu modeli, jaunu tirgu un jauniem klientiem,» tā D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā, informēja Finanšu nozares asociācijā.

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmām, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Finanšu nozares asociācijas biedri ir "Swedbank", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "LPB Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Expobank", "Rigensis Bank", "Industra Bank", "Signet Bank", "PrivatBank" un "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu un ierosināto kriminālprocesu nācies pirms termiņa atdot kredītus, apliecināja uzņēmumā.

Pirmdien, 30.novembrī, dzēstas trīs konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" dotās ķīlas, kuru ņēmējs bija "BlueOrange Bank", liecina informācija "Firmas.lv".

Viena no ķīlām reģistrēta 2018.gada decembrī par nodrošināto prasījuma maksimālo summu 675 000 eiro vērtībā, otra - 2019.gada martā par nodrošināto prasījuma maksimālo summu 601 274 eiro un trešā - šā gada jūnijā par prasījuma maksimālo summu 1,490 miljoni eiro. Līdz ar dzēstajām komercķīlām "Adugs Production" nav nevienas aktīvas komercķīlas.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Kā norādīja "Adugs Production" attīstības vadītāja Anna Lencberga, saistībā ar paziņojumiem par Zukula apcietināšanu komercķīlu ņēmējs vērsies pie "Adugs Production" par kredītu pirmstermiņa atdošanu. Konditorejas uzņēmums ar banku sadarbojies, skaidrojis uzņēmuma pozīciju, sniedzot visu visu nepieciešamo informāciju, lai sadarbību atjaunotu pilnā apjomā.

Komercķīlu dzēšana attiecas uz kredītu pirmstermiņa atdošanu bankai. Ir ieturēti uzņēmuma līdzekļi kredītu dzēšanai, pauda Lencberga.

"Tas rada apgrūtinājumu naudas plūsmai, bet nav kritiski uzņēmuma pastāvēšanai. Mēs ceram, ka vienojoties atgriezīsimies iepriekšējās sadarbības sliedēs. Šobrīd rūpnīcā strādājam ar pilnu jaudu, lai mazinātu situācijas sekas. Vienlaikus pārbaudām iekšējos procesus, uzrunājam ārējos auditorus, piemēram, personāla jomā, lai no krīzes izietu stiprāki," sacīja "Adugs Production" attīstības vadītāja.

Lencberga teica, ka uzņēmums pēdējo divu gadu laikā īstenojis rūpnīcas modernizāciju un darbības paplašināšanu ar mērķi veicināt konkurētspēju un apgūt jaunus eksporta tirgus, kopumā investējot 2,7 miljonus eiro. Uzstādītas jaunas ražošanas līnijas, izbūvēta ventilācijas sistēma un uzlaboti apstākļi darbiniekiem. Ražošanas modernizēšana finansēta no kompānijas ieņēmumiem un piesaistītā finansējuma no "BlueOrange Bank".

Kā ziņots, policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot viņiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Policija aizturējusi, un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir šā konditorejas izstrādājumu ražotāja valdes priekšsēdētājs.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina apsūdzības noliedza, paužot viedokli, ka pret "Adugs" varētu būt noticis reiderisma mēģinājums un "konkurentu cīņa par lielveikalu plauktiem".

Par sadarbības pārtraukšanu ar šo uzņēmumu uz laiku jau paziņoja Latvijas mazumtirgotāji "Maxima Latvija", "Rimi", "Elvi Latvija", "top!" un "Citro". "Rimi" norādīja, ka šis lēmums attiecas uz visām Baltijas valstīm.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Adugs Production" apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

"Adugs Production" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs - Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret reģistrējis jaunu komercķīlu ar maksimālo nodrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA «Sakret» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 23. septembrī. Kopumā uzņēmumam ir aktuāla 31 komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Sakret» dibināts 2003. gadā un tā pamatkapitāls ir 2 048 366 eiro.

Uzņēmuma 2018. gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2017. gadā SIA «Sakret» apgrozījums bija 7,409 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 476 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākā būvmaisījumu ražotāja AS Sakret Holdings konsolidētais apgrozījums 2019.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 10,4 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Konsolidētais uzņēmuma neto peļņas rādītājs ir pieaudzis līdz 0,230 miljoniem eiro. Arī 2018. gadu AS Sakret Holdings noslēdza ar 10% apgrozījuma pieaugumu, skatoties pret 2017.gadu.

«Būvniecības nozare Latvijā atkal piedzīvo uzplaukumu, un man ir īpašs prieks par dzīvojamā fonda atjaunošanu visā Latvijā – gan rekonstruējot un siltinot agrākos gados celtas ēkas, gan realizējot jaunus projektus. Esmu gandarīts, ka šajos būvniecības darbos klātesoši ir AS Sakret Holdings ražotie būvmaisījumi. Esam paplašinājuši savu produktu klāstu arī ar jauniem būvmaisījumiem,» norāda AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Lielākais apgrozījuma pieaugums novērojams Latvijā, kur SIA Sakret apgrozījums pieaudzis par 9%. Lietuvā un Igaunijā vērojams pieaugums AS Sakret Holdings rūpnīcās saražotās un realizētās produkcijas apjomos attiecīgi par 3% un par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā būvniecības apjoms turpināja pieaugt, kā rezultātā SIA "Sakret" neto apgrozījums gada laikā pieauga par 395 tūkstošiem eiro jeb 4,4%, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

2019.gadā, saistībā ar mainīgo situāciju izejvielu un piegādes transporta tirgū, tika pieņemts lēmums produkcijas ražošanu nodrošināt Latvijas rūpnīcā, kā rezultātā tika uzlabota uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte no 22% 2018.gadā līdz 28% 2019.gadā.

Tāpat 2019.gadā "Sakret" uzņēmumu grupa sekmīgi pabeidza kredītsaistību pret "Luminor Bank" AS refinansēšanu. Rezultātā, daļēji apmaksājot un pilnībā dzēšot kredītsaistības pret "Luminor Bank", par 2,5 miljoniem eiro ir uzlabojusies sabiedrības pārskata gada peļņa. Izslēdzot šo faktoru, sabiedrības pārskata gada tīrās peļņas pieaugums ir 228 tūkstoši eiro. Rādītāju ietekmēja refinansēšanas procesā radušās tiešās izmaksas, kā arī valstī vērojamais algu pieaugums, kas ir straujāks nekā vidējie makroekonomiskie rādītāji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA Sakret pagājušajā gadā strādāja ar 8,941 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 20,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 50 851 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Sakret ietilpst Sakret Holdings, kas ar četrām rūpnīcām ir lielākais sauso būvniecības materiālu ražotājs Baltijā. Sakret Holdings sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS "SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, bet par priekšsēdētājas vietnieku - AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā - Kerli Gabriloviča, "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles vadītāja, Johan Åkerblom, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs, Dmitrijs Latiševs, AS "BlueOrange Bank" valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes locekle, kā arī asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Tetere un viņas vietnieks R. Rubenis.

Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Asociācijas padomes galvenie uzdevumi ir noteikt stratēģiskos darbības virzienus un veidot tās nostāju un apstiprināt pozīcijas stratēģiski būtiskos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ieviesusi zibmaksājumu iespēju, kas nodrošina tūlītējus maksājumus starp kredītiestādēm, kas ir pievienojušās Eiropas zibmaksājumu sistēmai, jeb SEPA Instant Credit Transfer.

RIB tostarp piedāvās zibmaksājumus ar Latvijā lielāko viena izejošā maksājuma limitu – 50 000 eiro. Zibmaksājumi ir pieejami visās RIB norēķinu platformās – gan internetbankā, gan mobilajā aplikācijā.

“RIB bankas konkurences priekšrocība Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū ir padziļinātā izpratnē un konsultācijās balstītas klientu apkalpošanas apvienojums ar jaunākajiem digitālajiem risinājumiem. Pērn mēs ieviesām jaunu mūsu internetbankas mobilo aplikāciju ar unikālu virtuālā digipass kodu kalkulatora funkcionalitāti, bet tagad arī zibmaksājumus, kas mūsu klientiem dod pilnu spektru ērtāko savu finanšu pārvaldības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu un cita koka iepakojuma ražotājs SIA «Kronus» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu savu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 5,925 miljoni eiro, un ar to nodrošinātas SIA «Kronos» saistības, kas izriet no ar banku noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta 17. septembrī, un uzņēmumam kopumā ir aktuālas 25 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Kronus» dibināts 2000. gadā, un tas ir viens no vadošajiem koka palešu un apmaļu ražotājiem pasaulē. Tā īpašnieki ir trīs privātpersonas. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 49,110 miljoni eiro un tā peļņa bija 1,762 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 249 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Barjeras kredītiem aug

Žanete Hāka, 19.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Kredītu standarti kļūst stingrāki, likmes – augstākas - šāda kombinācija otrajā ceturksnī padarījusi aizdevumus aizvien grūtāk pieejamus.

Vērojams, ka pandēmija mainījusi uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem, - palielinājies īstermiņa kredītu pieteikumu skaits, savukārt sarucis pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem.

Krīze likusi uzņēmējiem pārskatīt nākotnes investīciju plānus, atliekot vairumu no tiem, līdz ar to arī - pārskatīt pieprasījumu pēc finansējuma. Iesniegtais pieteikumu skaits navpavisam izsīcis, taču audzis to pieteikumu skaits, kurus nākas noraidīt, atzīst banku pārstāvji.

Ir mainījies aizdevumu termiņš,un biežāk uzņēmēji vēlas aizņemties īstermiņā, vismaz uz laiku atliekot ilgāka termiņa plānus. Neskatoties uz ārkārtas situāciju, otrajā ceturksnī tomēr bizness attīstījās un bija vērojams papildu finanšu līdzekļu pieprasījums no tādu nozaru uzņēmumiem kā pārtikas ražošana, jo īpaši – gaļas un zivju konservu ražošana, kā arī higiēnas līdzekļu ražošana, ko, loģiski, ietekmēja Covid-19 radītā situācija pasaulē, stāvokli raksturo BlueOrange Bank Kreditēšanas pārvaldes vadītāja Marina Antonova, piebilstot, ka neapšaubāmi daudzās citās industrijās bija minimāla aktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ADUGS Production uzstādījis jaunu baranku ražošanas iekārtu, kas pēc testēšanas nedēļas ļaus būtiski palielināt ražošanas jaudas - no 0.6 tonnām līdz piecām tonnām diennaktī, informē uzņēmuma attīstības vadītāja Anna Lencberga.

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, kādā uzņēmums ir nonācis, mēs mērķtiecīgi turpinām attīstības plānus. Nupat uzstādījām jauno iekārtu, pašlaik notiek rūpīgs testēšanas darbs. Esam gatavi drīzumā sākt sešu dažādu baranku veidu ražošanu,” komentē A. Lencberga. Uzņēmums plāno ražot četru veidu mazās barankas.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Pēdējo divu gadu laikā investīcijas ražotnes modernizācijā veiktas 2,7 miljonu eiro apjomā, no tām investīcijas baranku ražošanas līnijā sasniedz 0,8 miljonus eiro. Ražošanas modernizēšana tiek finansēta no pašu ieņēmumiem, kā arī tika piesaistīts finansējums no BlueOrange Bank. Kopīgais kredīta apjoms bija 1,84 miljoni eiro, tas bankai ir segts pirms termiņa.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

“40% produkcijas pašlaik eksportējam. Nodrošinām arī piegādes vietējiem veikaliem un mazumtirdzniecības tīkliem. Kamēr atsevišķi veikalu tīkli ietur nogaidošu pozīciju, piesakās arī jauni sadarbības partneri," komentē A.Lencberga

“Esam apņēmības pilni iziet no krīzes stiprāki. Mums vienmēr ir bijusi svarīga kvalitāte, un šobrīd mūsu darbinieki ar vēl izteiktāku atbildību izturas pret katru pasūtījumu. Lai gan atsevišķos avotos norādīts, ka algas ir zemākas par vidējo konditorejas nozarē, mūsu uzņēmums maksā algas, kas atbilst vidējai algai Latgales reģionā. Visi esam vienoti un darām visu iespējamo, lai nosargātu 270 darbavietas," komentē A.Lencberga.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

SIA ADUGS Production apgrozījums 2019. gada bija 12 841 977 eiro, savukārt 2020. gada 10 mēnešos - 11 047 852 eiro. Kopā 2020. gadā nomaksāto nodokļu apjoms pirmajos 10 mēnešos ir 3,17 miljoni eiro.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Rīgas apgabaltiesa trešdien nemainīja drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājam Jāzepam Zukulam, kurš tiek turēts aizdomās par iespējamu iesaistīšanos cilvēktirdzniecībā. Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Distribution Latvia reģistrē komercķīlu 7,5 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta alkoholisko dzērienu izplatītājam SIA "Amber Distribution Latvia", liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 7,5 miljoni eiro, un par labu ķīlas ņēmējam AS "BlueOrange Bank" uzņēmums ieķīlājis savus krājumus.

Kā liecina komercķīlas dati, ķīla nodrošina visus komercķīlas ņēmēja pieprasījumus, kas izriet no šā gada 2.martā noslēgto kredīta un komercķīlu līgumiem. Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, šī patlaban ir vienīgā aktuālā SIA "Amber Distribution Latvia" reģistrētā komercķīla.

Kā skaidro uzņēmuma komunikācijas vadītāja Sabīne Rutka, aizņēmums ņemts uzņēmuma saimnieciskās darbības finansēšanai.

"Amber Distribution Latvia" 2018.gadā apgrozīja 114,04 miljonus eiro un nopelnīja 4,04 miljonus eiro. Uzņēmuma apgrozījums gada laikā palielinājās par 8,5%, bet peļņa – par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm ieķīlā tam piederošās Tonus Elast daļas, krājumus un prasījuma tiesības

Žanete Hāka, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS «Olainfarm» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ieķīlājot krājumus, prasījuma tiesības un tā meitas uzņēmuma SIA «Tonus Elast» kapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abu komercķīlu ņēmējs ir «BlueOrange Bank AS», un ar komercķīlu nodrošinātas saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. Katras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15,75 miljoni eiro.

Komercķīlas reģistrētas 29.augustā. AS «Olainfarm» šobrīd ir aktuālas kopumā 48 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Olainfarm» reģistrēta 1991. gadā un ir viens no lielākajiem vietējiem zāļu ražotājiem Latvijā. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga fondu biržā. AS «Olainfarm» konsolidētais apgrozījums 2018.gadā bija 124,256 miljoni eiro, savukārt koncerna pārskata gada peļņa bija 10,731 miljons eiro. Zāļu ražotajā grupā kopumā bija nodarbināti 2173 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izveido Baltijā pirmo 3D betona drukāšanas laboratoriju

Db.lv, 08.04.2021

Zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris Šinka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem?

Monta Glumane, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, ka pirmais, ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem, ir valsts pārvalde, e- dokumentācija, e-paraksti, saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm,» uzskata Kaspars Pacēvičs, būvmateriālu ražotājas AS Sakret Holdings Igaunijas uzņēmuma Sakret OU vadītājs.

Viņaprāt, Igaunijā komunikācija ar valsts iestādēm norit ērti un ātri, kā arī iestādes ir pretimnākošas.

«Piemēram, viens no mūsu partneriem nebija PVN maksātājs, aizpildīja pieteikuma anketu trešdien vakarā un ceturtdienas rītā jau bija ar visu reģistrācijas numuru. Mēs varējām veikt visas nepieciešamās darbības. Visi procesi ir ātri. Latvijā šie procesi ir pārmērīgi ilgi, un es domāju, ka mums visiem vajadzētu saprast, ka uzņēmēji ir nosacīti darba devēji visām valsts institūcijām. Kad mēs kā sabiedrība ejam uz veikalu vai kafejnīcu, tad pieprasām noteiktu servisu. Viņi zina, ka, ja nesniegs servisu, tad patērētāji vairs nenāks. Tas būtu jāmācās Latvijai,» uzskata K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru