Jaunākais izdevums

Lai iegūtu finansējumu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, ilgtermiņa kapitālieguldījumiem un esošo saistību pārfinansēšanai, būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings piesaistījis bankas finansējumu 8 miljonu eiro apmērā un emitējis obligācijas 3,8 miljonu eiro apmērā.

Darījums norisinās sadarbībā ar banku BlueOrange un uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultantu Oaklins M&A Baltics. BlueOrange bankas piešķirtais finansējums – 4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevums un apgrozāmo līdzekļu finansējums gandrīz 4 miljonu eiro apmērā – ļaus uzņēmumam pārfinansēt esošās saistības, kā arī nodrošināt apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma izaugsmei, palielinot būvmaisījumu pārdošanas apjomus Baltijā un attīstot eksportu pārsvarā uz Skandināviju.

Apvienojumā ar bankas finansējumu, BlueOrange organizēja Sakret nodrošināto obligāciju emisiju 3,8 miljonu eiro apmērā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū 2020. gada sākumā.

«Lēmums spert soli kapitāla tirgū ir apliecinājums Sakret briedumam. Esam nolēmuši neapstāties pie līdz šim sasniegtā un turpināt pārdomātu un vienmērīgu izaugsmi Baltijas valstu tirgos,» uzsver Sakret padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Sakret vadītājs ir pārliecināts, ka interese par obligācijām no ieguldītāju puses būs arī otrreizējā tirgū pēc to iekļaušanas Nasdaq Riga.

«Sakret piemērs ir apliecinājums tam, ka bankai ir sekmīgi izdevies apvienot klasisku kreditēšanu un alternatīva finansējuma piesaisti, organizējot uzņēmuma obligāciju emisiju,» uzsver BlueOrange investīciju piesaistes vadītājs Edmunds Antufjevs. Tādējādi ir izdevies sekmēt jauna vietējā kapitāla ražošanas uzņēmuma nonākšanu biržā. Oaklins M&A Baltics partnere Valērija Lieģe savukārt uzsver: »Obligāciju emisija pašlaik ir uzņēmumiem arvien pieejamāks finansējuma piesaistes veids. Esošo saistību pārfinansēšana, apgrozāmo līdzekļu finansēšana, kā arī plānotā obligāciju emisija ļaus uzņēmumam izvirzīt jaunus mērķus un turpināt izaugsmi.»

Saskaņā ar Oaklins M&A Baltics novērojumiem, šobrīd vietējā kapitāla bankas aktīvi iesaistās korporatīvajā kreditēšanā, kā arī vērojama aktivitāte alternatīvo aizdevēju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām būs lielākas izvēles iespējas saņemt kredītus, jo vietējā kapitāla bankas iecerējušas būtisku izsniegto aizdevumu pieaugumu.

Pēc Finanšu nozares asociācijā pārstāvētajām bankām vietējā kapitāla kredītportfelis 2018. gada nogalē bija 500 milj. eiro, šogad tas plānots 650 milj. eiro apmērā jeb par 150 milj. eiro, kas ir par 30%, vairāk. Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs atzina, ka trīs vietējā kapitāla bankas 2020. gadā plāno vietējiem uzņēmumiem un privātpersonam izsniegt aizdevumus apmēram 220 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar šo banku izsniegtajiem aizdevumiem (61 milj. eiro) 2018. gadā.

Šogad AS Baltic International Bank, AS BlueOrange Bank un AS Signet Bank paredzējušas vietējos uznēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 milj. eiro. Vislielāko aizdevuma pieaugumu prognozē AS Baltic International Bank no 10 milj. eiro šogad līdz 40 milj. eiro jau 2020. gadā. No minētās banku trijotnes vislielāko aizdevumu apmēru – 120 milj. eiro – rāda AS BlueOrange Bank, kura nākamgad šo latiņu iecerējusi paaugstināt līdz 130 milj. eiro. Savukārt AS Signet Bank aizdevumu summu no 40 milj. eiro šogad iecerējusi palielināt līdz 50 milj. eiro nākamgad. DB jau vēstīja, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, kur viena no prioritātēm ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. «Vietējā kapitāla bankas ir transformējušās, jo iepriekš vairumam šo banku biznesa modelis saistījās ar ārvalstu klientu apkalpošanu. Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijas finanšu sektorā būtiski mainījās viedoklis par ārvalstu klientu apkalpošanu. Bankām, kuras ar to nodarbojās, bija jādomā par jaunu modeli, jaunu tirgu un jauniem klientiem,» tā D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret reģistrējis jaunu komercķīlu ar maksimālo nodrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA «Sakret» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 23. septembrī. Kopumā uzņēmumam ir aktuāla 31 komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Sakret» dibināts 2003. gadā un tā pamatkapitāls ir 2 048 366 eiro.

Uzņēmuma 2018. gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2017. gadā SIA «Sakret» apgrozījums bija 7,409 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 476 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākā būvmaisījumu ražotāja AS Sakret Holdings konsolidētais apgrozījums 2019.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 10,4 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Konsolidētais uzņēmuma neto peļņas rādītājs ir pieaudzis līdz 0,230 miljoniem eiro. Arī 2018. gadu AS Sakret Holdings noslēdza ar 10% apgrozījuma pieaugumu, skatoties pret 2017.gadu.

«Būvniecības nozare Latvijā atkal piedzīvo uzplaukumu, un man ir īpašs prieks par dzīvojamā fonda atjaunošanu visā Latvijā – gan rekonstruējot un siltinot agrākos gados celtas ēkas, gan realizējot jaunus projektus. Esmu gandarīts, ka šajos būvniecības darbos klātesoši ir AS Sakret Holdings ražotie būvmaisījumi. Esam paplašinājuši savu produktu klāstu arī ar jauniem būvmaisījumiem,» norāda AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Lielākais apgrozījuma pieaugums novērojams Latvijā, kur SIA Sakret apgrozījums pieaudzis par 9%. Lietuvā un Igaunijā vērojams pieaugums AS Sakret Holdings rūpnīcās saražotās un realizētās produkcijas apjomos attiecīgi par 3% un par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā būvniecības apjoms turpināja pieaugt, kā rezultātā SIA "Sakret" neto apgrozījums gada laikā pieauga par 395 tūkstošiem eiro jeb 4,4%, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

2019.gadā, saistībā ar mainīgo situāciju izejvielu un piegādes transporta tirgū, tika pieņemts lēmums produkcijas ražošanu nodrošināt Latvijas rūpnīcā, kā rezultātā tika uzlabota uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte no 22% 2018.gadā līdz 28% 2019.gadā.

Tāpat 2019.gadā "Sakret" uzņēmumu grupa sekmīgi pabeidza kredītsaistību pret "Luminor Bank" AS refinansēšanu. Rezultātā, daļēji apmaksājot un pilnībā dzēšot kredītsaistības pret "Luminor Bank", par 2,5 miljoniem eiro ir uzlabojusies sabiedrības pārskata gada peļņa. Izslēdzot šo faktoru, sabiedrības pārskata gada tīrās peļņas pieaugums ir 228 tūkstoši eiro. Rādītāju ietekmēja refinansēšanas procesā radušās tiešās izmaksas, kā arī valstī vērojamais algu pieaugums, kas ir straujāks nekā vidējie makroekonomiskie rādītāji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA Sakret pagājušajā gadā strādāja ar 8,941 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 20,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 50 851 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Sakret ietilpst Sakret Holdings, kas ar četrām rūpnīcām ir lielākais sauso būvniecības materiālu ražotājs Baltijā. Sakret Holdings sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Distribution Latvia reģistrē komercķīlu 7,5 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta alkoholisko dzērienu izplatītājam SIA "Amber Distribution Latvia", liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 7,5 miljoni eiro, un par labu ķīlas ņēmējam AS "BlueOrange Bank" uzņēmums ieķīlājis savus krājumus.

Kā liecina komercķīlas dati, ķīla nodrošina visus komercķīlas ņēmēja pieprasījumus, kas izriet no šā gada 2.martā noslēgto kredīta un komercķīlu līgumiem. Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, šī patlaban ir vienīgā aktuālā SIA "Amber Distribution Latvia" reģistrētā komercķīla.

Kā skaidro uzņēmuma komunikācijas vadītāja Sabīne Rutka, aizņēmums ņemts uzņēmuma saimnieciskās darbības finansēšanai.

"Amber Distribution Latvia" 2018.gadā apgrozīja 114,04 miljonus eiro un nopelnīja 4,04 miljonus eiro. Uzņēmuma apgrozījums gada laikā palielinājās par 8,5%, bet peļņa – par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm ieķīlā tam piederošās Tonus Elast daļas, krājumus un prasījuma tiesības

Žanete Hāka, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS «Olainfarm» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ieķīlājot krājumus, prasījuma tiesības un tā meitas uzņēmuma SIA «Tonus Elast» kapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abu komercķīlu ņēmējs ir «BlueOrange Bank AS», un ar komercķīlu nodrošinātas saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. Katras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15,75 miljoni eiro.

Komercķīlas reģistrētas 29.augustā. AS «Olainfarm» šobrīd ir aktuālas kopumā 48 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Olainfarm» reģistrēta 1991. gadā un ir viens no lielākajiem vietējiem zāļu ražotājiem Latvijā. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga fondu biržā. AS «Olainfarm» konsolidētais apgrozījums 2018.gadā bija 124,256 miljoni eiro, savukārt koncerna pārskata gada peļņa bija 10,731 miljons eiro. Zāļu ražotajā grupā kopumā bija nodarbināti 2173 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu un cita koka iepakojuma ražotājs SIA «Kronus» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu savu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 5,925 miljoni eiro, un ar to nodrošinātas SIA «Kronos» saistības, kas izriet no ar banku noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta 17. septembrī, un uzņēmumam kopumā ir aktuālas 25 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Kronus» dibināts 2000. gadā, un tas ir viens no vadošajiem koka palešu un apmaļu ražotājiem pasaulē. Tā īpašnieki ir trīs privātpersonas. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 49,110 miljoni eiro un tā peļņa bija 1,762 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 249 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SAKRET OU vadītājs Igaunijā: Rail Baltica mainīs nozari

Monta Glumane, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Būvniecības nozare varētu kardināli mainīties 2021. un 2022. gadā, jo tiks uzsākta Rail Baltica būvniecība,» norāda Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

2018. gads uzņēmumam bija rekordgads - tika sasniegts vislielākais apgrozījums SAKRET OU vēsturē, tā iekarojot stabilu pozīciju Igaunijas tirgū. «Gan būvnieki, gan patērētāji, gan tirdzniecības pārstāvji ar mums rēķinās. Es domāju, ka vēl nepieciešami pāris gadi un mēs viennozīmīgi būsim lielākais būvmateriālu ražotājs Igaunijā,» komentē K.Pacēvičs.

Tomēr viņš novērojis, ka igauņi ir ļoti konservatīvi - viņi ir pieraduši pie esošajām precēm, produktiem un pakalpojumiem un to mainīt ir diezgan grūti. Ja viņiem nepiedāvā konkrētu iemeslu, kāpēc to darīt, un tas ir krietni grūtāk nekā Latvijā, atzīst K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem?

Monta Glumane, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, ka pirmais, ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem, ir valsts pārvalde, e- dokumentācija, e-paraksti, saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm,» uzskata Kaspars Pacēvičs, būvmateriālu ražotājas AS Sakret Holdings Igaunijas uzņēmuma Sakret OU vadītājs.

Viņaprāt, Igaunijā komunikācija ar valsts iestādēm norit ērti un ātri, kā arī iestādes ir pretimnākošas.

«Piemēram, viens no mūsu partneriem nebija PVN maksātājs, aizpildīja pieteikuma anketu trešdien vakarā un ceturtdienas rītā jau bija ar visu reģistrācijas numuru. Mēs varējām veikt visas nepieciešamās darbības. Visi procesi ir ātri. Latvijā šie procesi ir pārmērīgi ilgi, un es domāju, ka mums visiem vajadzētu saprast, ka uzņēmēji ir nosacīti darba devēji visām valsts institūcijām. Kad mēs kā sabiedrība ejam uz veikalu vai kafejnīcu, tad pieprasām noteiktu servisu. Viņi zina, ka, ja nesniegs servisu, tad patērētāji vairs nenāks. Tas būtu jāmācās Latvijai,» uzskata K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons sarunājas ar būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu.

Saruna par būvniecības nozares «amerikāņu kalniņiem» un to, kā uzņēmums pielāgojas straujajām virāžām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski , vai kategoriski . Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji iesaka nespēlēties ar dabas resursu nodokļa likmēm

Māris Ķirsons, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: SWNS.com/Scanpix/LETA

Dabas resursu nodokļa likmju ietekme nākamajos gados, visticamāk, būtiski pieaugs. Iespējamais likmju kāpums par 40 līdz 90% izraisīs daudzu produktu cenu pieaugumu un ietekmēs arī pašmāju ražotāju konkurētspēju.

Tādu pozīciju žurnālam "Dienas Bizness" pauž uzņēmēji, kuru saimniecisko darbību tieši vai netieši ietekmēs dabas resursu nodokļa likmju iespējamā paaugstināšana.

Ministru kabineta sēdē jau šā gada februāra nogalē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam izstrādei", kurā, pēc finanšu ministra Jāņa Reira sacītā, apkopotas dažādas idejas un pievienoti aprēķini par to iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem valsts makā. Šis dokuments uzskatāms par diskusiju sākumu iespējamām nodokļu izmaiņām visdažādākajos līmeņos.

"Nesaprotu, kā dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana, kas nozīmē lielāku produkcijas pašizmaksu, saskan ar šobrīd akcentēto produktivitātes paaugstināšanu un eksportspējas veicināšanu," situāciju vērtē AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru