Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

No 1. jūnija Lauku atbalsta dienests (LAD) uzsāks projektu pieņemšanu pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības". Projektus varēs iesniegt līdz 30. jūnijam.

Pasākuma mērķis - veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Mazās lauku saimniecības varēs saņemt 15 000 eiro vienreizēju atbalstu ražošanas attīstībai.

Atbalsta pretendentam projekta iesniegums jāsagatavo sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju.

Kopējais otrās kārtas pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 18 747 336 eiro. Finansējums tiek piešķirts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākuma Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība ietvaros.

2016.gadā Lauku atbalsta dienests kopumā dažādos atbalsta veidos izmaksāja 535,2 miljonus eiro; tas liecina, ka pieejamais finansējums 2016.gadam apgūts gandrīz 100%, informē LAD.

Salīdzinot 2015.gadā tika izmaksāti 412 miljoni eiro. Šādus darba rezultātus bija iespējams sasniegt, jo LAD īstenoja vairākas jaunas iniciatīvas.

Viena no izmaiņām, kuru ieviesa dienests, bija aicinājums pieteikties platību maksājumiem elektroniski. Klientu atsaucība bija liela, EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi. Rezultātā daudzus lielāks skaits klientu saņēma platību maksājumus ātrāk, no oktobra līdz decembrim tika izmaksāti 214,6 miljoni eiro (2015.gadā šajā pašā periodā tika izmaksāti 142,4 miljoni eiro). Ir arī cits nozīmīgs pozitīvs ieguvums - būtiski ir sarucis platību maksājumiem pieteikto platību pārklāšanās gadījumu skaits. Ja pagājušajā gadā pārklājumi bija aptuveni 18 000 klientu, tad šogad tādi bija tikai 4500 klientu. Mazāk kļūdu pieteikumos un mazāk sankciju, kā arī ātrāki maksājumu – tas liecina to, ka pieteikšanās elektroniskajā sistēmā ir devusi būtisku pozitīvi vērtējamu rezultātu.

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Lauku atbalsta dienests no vakardienas, 16.oktobra, ir uzsācis izmaksāt Vienotā platības maksājuma un maksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, avansus, informē LAD.

Bioloģisko maksājumu avansus dienests sāks izmaksāt no 1.novembra.

Avansa maksājumi šogad lielāks skaits klientu saņems ātrāk. Dienests plāno, ka līdz oktobra beigām tos saņems aptuveni 75 procenti lauksaimnieku (2016.gadā tie bija 63 procenti). Kopumā oktobrī tiks izmaksāta 65 miljoni eiro liela atbalsta summa.

LAD jau informēja, ka lauksaimnieki saņems 70 procentus no vienotā platību maksājuma un 85 procentus no maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un bioloģiskā maksājuma. Vienotā platību maksājuma finansējums 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 14 procentiem, un provizoriskā atbalsta likme būs aptuveni 68 eiro/ha (avansa maksājumā 70% no likmes, t.i., aptuveni 47 eiro/ha), kas vēl tiks koriģēta atkarībā no kopējās atbalstam apstiprinātās platības. Maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, likmes 2017.gadā būs nemainīgas.

ALTUM un Ekonomikas ministrija aicina jaunos uzņēmējus 10. jūnijā apmeklēt Atbalsta gadatirgu biznesa uzsācējiem. Tajā vienuviet varēs uzzināt pašu svarīgāko biznesa uzsācējiem par finansējuma saņemšanas iespējām, piemēram, valsts atbalsta programmu aizdevumiem, riska kapitāla fondiem, biznesa eņģeļiem un dažādiem citiem atbalsta mehānismiem – inkubatoriem, mentoriem, pašvaldību piedāvāto atbalstu u.c.

Dalība pasākumā bez maksas, taču vietu skaits ierobežots, tāpēc interesentiem savlaicīgi jāpiesakās altum.lv.

«Sākot jaunu biznesu, uzņēmējiem visbiežāk pietrūkst finansējuma vai informācijas par iespējām to iegūt. Tāpēc ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju jau otro gadu rīko plašu informatīvo pasākumu biznesa uzsācējiem. Tā ir iespēja vismaz reizi gadā vienuviet uzzināt koncentrētus piedāvājumus visdažādākajiem atbalsta mehānismiem, ko sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldības, bankas un dažādas nevalstiskās organizācijas, kā arī noskaidrot, pie kā meklēt atbalstu – finansējumu, zināšanas, bezmaksas telpas vai vienkārši citu uzņēmēju pieredzē balstītu padomu,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Ogres novada pašvaldība ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta atbalstu projekta Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve īstenošanai, informē pašvaldība.

Projekta mērķis ir esošās Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve, nodrošinot kvalitatīvu un drošu koncertdarbības vidi. Projekta rezultātā tiks pārbūvēta brīvdabas estrādes fasādes siena un nojume. Projekta īstenošana uzlabos publiskās ārtelpas kvalitāti ar arhitektoniski estētisku brīvdabas estrādi, kas tiks veidota rijas stilistikā, piedāvājot kolektīviem drošus apstākļus brīvdabas koncertdarbībai, kā arī priecējot vietējos iedzīvotājus un viesus ar brīvdabas estrādi kā kvalitatīvu publiskās ārtelpas elementu, kas iederas ainavā un sasaucas ar latvisko identitāti.

Estrādes pārbūve potenciāli pilnveidos amatiermākslas kolektīvu koncertdarbības iespējas un kvalitāti, kā arī paplašinās iespējas piesaistīt viesmāksliniekus, tādējādi bagātinot kultūrvides klāstu Taurupes pagastā un arī Ogres novadā kopumā.

Lauku atbalsta dienestā apstiprināts projekts Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana vēsturiskajā Ozoliņu parkā Ikšķilē, informē Ikšķiles novada dome.

2016. gada pavasarī Publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied Zeme izsludināja LEADER projektu iesniegšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros. Atklātajā projektu konkursā piedalījās arī Ikšķiles novada pašvaldība ar projektu Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana.

Septembra vidū Ikšķiles novada pašvaldība saņēma Lauku atbalsta dienesta lēmumu par projekta apstiprināšanu un tā īstenošanai būs iespējams piesaistīt 35 tūkstošu eiro lielu līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Projekta ietvaros ir paredzēts labiekārtot 1,1 ha lielu teritoriju vēsturiskajā Ozoliņu parkā, ierīkot apgaismotus gājēju celiņus, izvietot soliņus un atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēt 240 m2 lielu brīvdabas skatuvi, kur organizēt dažādus pasākumus Ikšķiles novada iedzīvotājiem un viesiem.

Lauku atbalsta dienests ir uzsācis Vienotā platību maksājuma (VPM) avansa izmaksu 70% apmērā, informē dienests.

Šobrīd pakāpeniski VPM avansa maksājumus saņems visi tie lauksaimnieki, kuru iesniegumos nav konstatētas problēmas. Lauku atbalsta dienests atgādina, ka avansa maksājumus nevarēs piešķirt gadījumos, ja nebūs saņemtas atbildes uz LAD vēstulēm un nebūs atrisinātas problēmas, piemēram, kad vairāki lauksaimnieki atbalsta saņemšanai ir pieteikuši vienu platību.

Saņemot avansa maksājumu lauksaimniekam ir iespēja uzlabot savu finansiālo situāciju un veikt ieguldījumus saimniecības turpmākā attīstībā.

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Turpmāk Latvijai jārēķinās ar mazāku ES «narkotikas» devu un, ja nespēsim iztrūkumu ģenerēt paši, arī vājāku tautsaimniecības izaugsmi

Nav šaubu par ES fondu pozitīvo efektu uz Latvijas ekonomiku, bet jāņem vērā arī defekts, ko tie nevilšus rada. Proti, pat valsts augstākās amatpersonas bazūnē par Latvijas atrašanos atkarības varā pēc regulārām un ilgstošām naudas injekcijām. Kā pierāda pārrāvums starp apguves periodiem, atkarības redzamā daļa rada problēmas daudzās nozarēs, līdz ar to ekonomikas aktivitātē un iekšzemes kopprodukta dinamikā. Atkarības neredzamā daļa ir cēloņi, kāpēc pārrāvumi rodas, turklāt neba pirmo reizi. Latvijas iestādes ES naudas lādi no reizes uz reizi nav spējušas laikus atvērt. Lai gan ierēdņi, nolaiduši acis, trin purngalus smiltīs, bet viņu priekšnieki un politiķi dziļdomīgi berzē deniņus, atbildību nav gatavs uzņemties neviens. Kā pasakā par Daugavas rakšanu, kur daži no zvēriem negrib piedalīties ķēpīgajā darbiņā, lai nenotrieptos ar dubļiem. Pasakā šie plānā galdiņa urbēji tika bargi sodīti, piemēram, butei tiekot pie sašķobītas mutes, vēzim – pie acīm pakaļā. ES fondu «rakšanas» kavēšanā vainīgos ar uguni neatrast, bet sodīts tiek bizness, kam jālāpās dīkstāvē – kā būvniecības uzņēmumiem, gaidot publiskās naudas stutētus projektus. Un vienlaikus zaudējot darbiniekus, kuriem vaļā arī, piemēram, Skandināvijas būvlaukumu durvis. Ierēdņi un amatpersonas sevi ar atbildību neapgrūtina. Valsts pārvaldē gan ir arī pozitīvs piemērs – lauku atbalstam atvēlētā ES finansējuma apgūšana. To Lauku atbalsta dienests līdz šim nodrošinājis teicami, turklāt iestāde (netipiski valsts pārvaldes aparātam) pat uzņēmusies zināmu risku. Izprotot lauksaimnieku vajadzību sezonalitāti, jaunās programmas pasākumus Lauku atbalsta dienests atvēra brīdī, kad programma vēl nebija pat apstiprināta Eiropas Komisijā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Otrdien, 25. oktobrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Eiropas Savienības (ES) ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtību piena ražotājiem, informē ZM.

Noteikumu projekts nosaka kritērijus par 9,76 miljonu eiro lielā atbalsta piešķiršanu Latvijas piena ražotājiem, lai sekmētu tirgus stabilizāciju un veicinātu saimniecību ekonomisko ilgtspēju.

Zemkopības ministrija atbalsta piešķiršanas kārtībā ir noteikusi piecas no septiņām Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajām aktivitātēm, kuru mērķis ir dot ieguldījumu tirgus stabilizācijā un veicināt saimniecību ekonomisko ilgtspēju un par kuru īstenošanu ražotāji var saņemt atbalstu (ražotājs atbalstu saņem tikai par vienu aktivitāti).

Kārtībā noteikts, ka atbalstu piešķir piena ražotājam, kuram uz 2016. gada 1. septembri ganāmpulkā bija reģistrētas slaucamas govis un kurš noteiktā laikposmā īstenoja vismaz vienu no šīm aktivitātēm: ražošanas nepalielināšanu vai samazināšanu; kvalitātes shēmu vai projektu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt kvalitāti un pievienoto vērtību; sadarbības (kooperācijas) projektu īstenošanu; videi vai klimatam draudzīgu ražošanas metožu piemērošanu; maza mēroga lauksaimniecību.

Svaigpiena iepirkuma cena no 2014. gada jūlija līdz šā gada aprīlim ir samazinājusies jau par 33% salīdzinājumā, un tas ir viens no krasākajiem piena iepirkuma cenas samazinājumiem visu ES dalībvalstu starpā, informē Zemkopības ministrija.

Ražotājiem ieilgusī cenas lejupslīde rada lielus un neplānotus zaudējumus. Pašlaik situācija piena nozarē ir kļuvusi ļoti sarežģīta.

Ir prognoze, ka sezonalitātes dēļ piena iepirkuma cena būs vēl zemāka par pašlaik esošo, tālab piena ražotājiem nepieciešams papildu atbalsts no valsts budžeta. Tādēļ valdība otrdien, 24.maijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts papildu atbalsta piešķiršanu piena ražotājiem.

Noteikumi paredz, ka valsts papildu atbalstu piešķir piena ražotājam, ja viņš piegādājis pienu pārstrādei laikā no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. aprīlim un ja pēc stāvokļa 2016. gada 1. maijā ganāmpulkā ir reģistrētas slaucamas govis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem.

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma saņemšanas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 9.augustā izskatīja pieteicējas – zemnieku saimniecības – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Lauku atbalsta dienesta lēmums par pienākumu pieteicējai atmaksāt saņemto atbalstu.

Augstākā tiesa Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, informē AT.

Pieteicēja sākotnēji pieteica agrovides atbalstam 10,20 hektārus zemes, bet nākamajā gadā palielināja šo sākotnējo platību par 2,30 hektāriem. Šā palielinājuma dēļ saistība tika nodibināta no jauna uz pieciem gadiem. Pieteicēja, kļūdaini uzskatot, ka saistības ir izpildītas, skaitot piecu gadu termiņu no sākotnējās saistības nodibināšanas brīža, nepieteica platību atbalsta saņemšanai saistību pēdējā gadā. Lauku atbalsta dienests nolēma atprasīt visu izmaksāto atbalstu, jo atzina, ka saistības nav tikušas pildītas visu nepieciešamo periodu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad klientiem kopumā izmaksājis rekordlielu atbalsta apmēru - 591,5 miljonus eiro. Pērn atbalsta maksājumos tika izmaksāti 535,3 miljoni eiro, informē LAD.

Visvairāk - 354,1 miljons eiro - izmaksāts platību maksājumos. Savukārt investīciju pasākumos šogad izmaksāti 184,4 miljoni eiro, bet 53 miljonus LAD izmaksājis citu atbalsta maksājumu veidā.

Vienotā platību maksājuma un Mazā lauksaimnieka shēmas gala maksājumus līdz gada beigām saņēmuši 51 140 lauksaimnieki (pērn tie bija 43 405 lauksaimnieki).

Uz atbalstu investīcijām pieteikti kopumā 14 525 projekti (pērn 12 690 projekti). Vislielāko interesi par investīcijām izrādījuši mežsaimnieki un mazās lauku saimniecības. Būtiski uzlaboti pašvaldību lauku ceļi 270 kilometru garumā, 20 novadi jau ir paveikuši plānošanas periodā paredzēto apjomu. Tāpat lauksaimnieki šogad aktīvāk nekā iepriekš investēja precīzajās tehnoloģijās - miglošana un mēslošanā, tādējādi saimniekojot efektīvāk un videi draudzīgāk.