Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā salabota ietve pie Iecavas tilta, ko sākotnēji izskaloja spēcīgās lietavas 26. jūnija vakarā vētrā, novērojis reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Iecavnieki vēsta, ka jūlijā lietus pirmo izskalojumu vēl padziļināja, brucinot gan uzbēruma malas smilšu un grants maisījumus, gan trotuāra segumu, no kura bruģa gabali bija izkrituši līdz pat trešdaļai ietves platuma. Izskalojums vairāk nekā mēnesi bija norobežots ar brīdinājuma lentu. Tagad tas salabots, nostiprinot uzbērumu un bruģa segumā iestrādājot asfalta ielāpu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipro lietusgāžu ūdeņi pārpludinājuši ceļus un laukus Ciblas novadā.

Ciblas novada pašvaldība apkopo informāciju par postījumiem, ko spēcīgās lietavas nodarījušas tās teritorijā esošajiem ceļiem un citai infrastruktūrai. Novada vadība un pagastu pārvaldes steidzami cenšas apzināt visus zaudējumus.

Fotogalerijā ieskats lietavu sekām Ciblas novadā!

LASI ARĪ:

Latgales lietavu izskaloto ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgales lietavu izskaloto ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektriskais skrejritenis uz ietves – risks saņemt boksera sitienu

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr pie mums tiek diskutēts, vai to lietošanai nepieciešams izstrādāt regulējumu, Parīzes varasiestādes aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Šobrīd spēkā nav specifisku noteikumu, kas regulētu pārvietošanos ar šādiem transportlīdzekļiem, tāpat kā nav vienotu ceļu satiksmes noteikumu, kā tas ir velosipēdiem. Tos skrejriteņus, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, jāpielīdzina mopēdiem ar atbilstošu kārtību, kā var iegūt atļautu, lai piedalītos satiksmē.

Lietotājs var palielināt ātrumu ar papildus akumulatoru

Visi sākotnēji neierastie tehnikas brīnumi agri vai vēlu nonāk arī mūsu ikdienā. Lielisks piemērs nesenā pagātnē bija bezpilota lidaparāti jeb droni, kuru lietošanai tika izstrādāts regulējums. Tas pats attiecas arī uz elektriskajiem skrejriteņiem. Šobrīd optimālākais risinājums būtu to iedalīšana divās kategorijās – līdz 25 km/h un vairāk. Šeit gan jāņem vērā, ka gadījumā, ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, tas neizslēdz iespēju lietotājam iegādāties papildus akumulatoru un paaugstināt ātrumu līdz pat 35 km/h.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgalē slēgti deviņi vietējās nozīmes ceļi, divi reģionālie un šoseja Kārsava-Rēzekne

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasa 1,935 miljonus eiro, lai apmaksātu valsts autoceļu un dzelzceļa ārkārtas uzturēšanas darbus 2017.gada augusta lietavu un plūdu skartajās teritorijās, liecina valdības 10.oktobra sēdes darba kārtība.

SM skaidro, ka valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbiem piešķirtais finansējums ir nepietiekams un 2017.gada mitrā vasara un spēcīgās lietusgāzes augustā izraisīja ārkārtas situāciju Latgales reģionā un tā apkārtnē. Plūdu seku rezultātā radās valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras bojājumi, tostarp ceļu iebrukumi un pārrāvumi, caurteku nostiprinājumu izskalojumi. Plūdu seku likvidācijas darbu tāmes kopējās izmaksas ir 1,345 miljoni eiro.

Tāpat 23. un 24.augustā ilgstošu un intensīvu lietavu iespaidā iecirkņa Valsts robeža-Kārsava-Rēzekne dzelzceļa posmos Kārsava-Pureņi, Mežvidi-Ilzēni, Ilzēni-Burzava un iecirkņa Rēzekne-Daugavpils dzelzceļa posmā Malta-Krāce izveidojās ārkārtas situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Izpētīta atdeve no CSDD kampaņas Pieklājība vieno!

Lelde Petrāne, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada 6.maijā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar partneriem uzsāka kampaņu Pieklājība vieno!, kuras laikā dažādu transportlīdzekļu vadītāji un gājēji tika informēti par izmaiņām noteikumos, kā arī viņiem tika atgādināts par savstarpējo cieņu un sapratni, īpašu uzmanību pievēršot velosipēdistu drošībai ceļu satiksmē.

Kā vēsta CSDD veiktā aptauja, 24% respondentu atzinuši, ka kampaņas laikā sniegtā informācija viņus pārliecinājusi ikdienā, pārvietojoties ar velosipēdu, izvēlēties brauktuvi nevis ietvi. Viens no galvenajiem kampaņas Pieklājība vieno! mērķiem bija aicināt satiksmes dalībniekus cienīt vienam otru un rēķināties ar ikvienu satiksmes dalībnieku, vai tas ir gājējs, velosipēdists vai autovadītājs. 21% respondentu apgalvo, ka kampaņas laikā sniegtā informācija un video atgādināja par nepieciešamību pievērst uzmanību attieksmei uz ceļa un iedvesmoja uzvesties pieklājīgāk pret citiem satiksmes dalībniekiem.

Latvijā vairāk nekā puse iedzīvotāju (52,1%) mēdz pārvietoties ar velosipēdu, bet ikdienā velosipēdu kā regulāru pārvietošanās līdzekli izmanto 9,9% iedzīvotāju, liecina CSDD un Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas Fakti pavasarī veiktais pētījums. No tiem 48% riteņbraucēju izvēlas pārvietoties pa brauktuvi, kā galvenos iemeslus minot ērtumu, ātrumu un drošumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#No 4,4 miljonu eiro finansējuma paredzēts 1 miljonu eiro piešķirt par dārzeņu, augļu koku, ogulāju un kartupeļu platībām.

Lai mazinātu lietavu radītos zaudējumus, dārzkopjiem piešķirs vienu miljonu eiro.

Pagājušā gada rudens lielais nokrišņu daudzums un applūdušie lauki negatīvi ietekmēja pavasarī sēto laukaugu un dārzkopības kultūraugu ražu, kavējot novākšanu, pasliktinot tās kvalitāti vai liekot zaudēt daļu ražas, Db uzzināja Zemkopības ministrijā.

Zaudējumi lielākā vai mazākā mērā radās lauksaimniekiem visā Latvijas teritorijā. Lai atbalstītu arī laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājus, kuri nesaņēma kompensācijas pagājušā gada rudenī, Zemkopības ministrija, konsultējoties ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, ir nolēmusi pārdalīt daļu šim gadam paredzētā pārejas posma valsts atbalsta (PPVA) finansējuma šim mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta lietavu un plūdu nodarītie zaudējumi ir 4,38 miljoni eiro, debatēs Saeimas sēdē sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (VL-TB/LNNK).

Daļa no šīs summas - 1,6 miljoni eiro - ir nepieciešami ceļu remontam, bet 2,7 miljoni eiro - infrastruktūras atjaunošanai, sacīja Eglīts.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nepieciešami ir 3,07 miljoni eiro, bet pašvaldību līdzfinansējums sasniedz 1,31 miljoni eiro.

Kā ziņots, Saeima šodien atbalstīja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecības jomā 29 novados Latgalē un daļā Vidzemes un Zemgales.

Valdība iepriekš apstiprināja rīkojumu Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurā ir noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas, kurās no šā gada 29.augusta līdz 30.novembrim spēcīgo lietavu un to radīto seku dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LAD no plūdos cietušajiem lauksaimniekiem saņēmis 400 pieteikumu platību apsekošanai

LETA, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz šodienai no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 405 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem 12 000 hektāru platībā un vairāk nekā 3200 tonnām bojāta sagatavotā siena, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa sacīja, ka LAD iesniegumus pieņem gan reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan arī organizē īpašus izbraukumus uz vairāku novadu un pagastu centriem smagāk skartajās teritorijās. Lauksaimnieki šobrīd vēl vērtē plūdos cietušo lauku stāvokli.

«Ne visi zemnieki vēl piesaka savas platības kompensāciju saņemšanai. Pagaidām daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi no lauksaimniekiem. Dienesta darbinieki šobrīd veic apjomīgu darbu un katru dienu, arī brīvdienās, apseko pieteiktos laukus. Šobrīd šis darbs ir dienesta prioritāte, tāpēc atvēlam tam lielus resursus, lai pēc iespējas ātrāk apkopotu nepieciešamo informāciju un varētu sniegt atbalstu lauksaimniekiem,» sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Asociācija: Kartupeļu cena šogad varētu nedaudz augt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā lietavu dēļ Latvijā kartupeļu ražas vākšana šogad bija apgrūtināta un vietējo kartupeļu ievākts mazāk, to cenas šogad varētu nedaudz augt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pieļāva Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

«Pirms laika saimnieki teica, ka kartupeļu cenas ir nedaudz pakāpušās, bet ievērojams kāpums līdz šim nav bijis jūtams,» sacīja Kraukle. Par kartupeļu cenām turpmāk ir grūti spriest, bet pēc loģikas tās varētu nedaudz pieaugt, jo preces ir mazāk, piebilda Kraukle. Laiks rādīs, kāda būs situācija, jo zemnieki nenosaka cenu. Kartupeļi iepircēji ņem vērā to, kāda ir kartupeļu cena citur Eiropā.

Kraukle sacīja, ka patlaban ražas novākšana Latvijā turpinās un noritēs tik ilgi, kamēr būs iespēja doties tīrumā. «Lai arī pirmās sniega pārslas ir bijušas, tās nebūs uz palikšanu, līdz ar to zemnieki vēl cer novākt ražu,» viņa sacīja, piebilstot, ka daļa ražas tā arī paliks uz lauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās sekas un izmaksātu kompensāciju AS Pasažieru vilciens; eksperti iesaka vairāk izsvērt vajadzības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā apmierināti 28 pieprasījumi par kopējo summu vairāk nekā 943 tūkst. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Tas ir mazāk nekā šādā pašā periodā pērn, kad tika pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā šim gadam ir 43,55 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumiem, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļoties ūdenim upēs pēc nedēļas sākumā piedzīvotajām lietavām, būtiski postījumi infrastruktūrai Zemgalē nodarīti nav, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Jelgavā pēc lietus fiksēts izskalojums Jāņa Čakstes bulvārī, taču, ceļoties ūdens līmenim Lielupē, postījumi nodarīti nav, aģentūru LETA informēja Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons.

Ūdens apjoms upē samazinās, taču nav sasniedzis to līmeni, kas bija pims pirmdienas lietus. Pirmdien upes līmenis bija 49 centimetri virs jūras līmeņa, bet šodien - 76 centimetri.

«Protams, Jelgavas ūdens sūknētavām bija lielāka slodze, bet ārkārtas situāciju nav bijis,» par lietus ūdens novadīšanu piebilda Reinsons.

Situācija pilsētā novērota gan videonovērošanas kamerās, gan, apsekojot pilsētu klātienē, jo visas kritiskākās vietas ir apzinātas iepriekš un kartētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgo lietavu un spēcīgo vēju dēļ Karostā noticis krasta iebrukums, liecina reģionālā portāla Rekurzeme.lv publicētie fotoattēli.

«Tā kā Ziemeļu fortos jūras un lietavu dēļ decembra beigās un janvāra sākumā ir notikuši betona konstrukciju un augsnes slāņu nogruvumi un tie var turpināties, cilvēkiem šeit atrasties ir bīstami,» norāda pašvaldība. Atsevišķas, bīstamākās vietas Ziemeļu fortos komunālie dienesti jau norobežojuši ar brīdinājuma lentēm.

Iedzīvotāji steidz apskatīt, kā jūra noārda krastu, nepievēršot uzmanību drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītos zaudējumus lēš miljonos eiro

LETA, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ne par kādu peļņu šogad cerēt nevar, un tik traģiska situācija graudkopībā vēl nekad nav bijusi,» spriež Aizkraukles puses zemnieki. Lietavu dēļ nav novākta pat puse ražas, graudu kvalitāte jau tagad atbilst tikai lopbarībai. Ja laikapstākļi nemainīsies, nenovāktos graudaugus vienkārši varēs nopļaut un ieart zemē, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā gandrīz apstājusies. Visā valstī kopumā nokulta apmēram puse graudaugu platību, bet atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat nav sākusies.

«Situācija ir dramatiska,» saka Aizkraukles puses zemnieki. Ja ziemā un pavasarī prognozes par graudu ražu bija optimistiskas, tagad situācija krasi mainījusies — graudi ir mitri, tie sāk dīgt jau vārpās un der vienīgi lopbarībai. Līdz ar to arī graudu cena ir zemāka. Turklāt zemnieki nemaz nevar tikt uz lauka, lai ražu novāktu. Dati liecina, ka vairākos Latvijas novados, arī Zemgalē, šonedēļ kulšana nav notikusi vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā Rīgas brīvostas pārvalde ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, tostarp digitālajos risinājumos ieguldījusi teju 5 miljonus eiro.

Investīcijas veiktas esošo objektu pārbūvē un modernizācijā, jaunu objektu realizācijā, kā arī dažādos viedrisinājumos.

“Neskatoties uz dažādiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nenoteiktību pasaules tirgos, šogad esam spējuši ne vien kāpināt kravu apgrozījumu Rīgas ostā, bet arī ieguldīt Rīgas ostas attīstībā. Investēts gan ostas dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā, kuģošanas kanāla padziļināšanā, gan hidrobūvju pārbūvē un jahtu infrastruktūras pilnveidošanā. Aizvien lielāku finansējumu gadu no gada ieguldām arī digitālo risinājumu testēšanai un ieviešanai, tā automatizējot ostas procesus un samazinot kravu apstrādei nepieciešamo laiku. Investīcijas ostas tehniskajā un digitālajā infrastruktūrā plānojam arī 2023. gadā,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

BIZNESA IDEJA: Autoremonta organizators tavsserviss.lv veiksmīgi attīstās

Anda Asere, 12.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gads bija pirmais pilnais autoremonta organizatora tavsserviss.lv (SIA Ralmix) gads un pērn uzņēmuma apgrozījums bija 50 tūkstoši eiro

Dienā tavsserviss.lv apkalpo vidēji astoņas automašīnas. Biznesa sākumposmā bija vidēji tikai divi klienti dienā. Šobrīd uzņēmumam ir desmit partneri, ar ko strādā aktīvāk, bet līgumi ir noslēgti ar 30 auto servisiem. «Esam sapratuši, ka nav svarīgs partneru skaits, bet tas, ko viņi var izdarīt. Ir servisi, kas vienas dienas laikā netiek galā ar trim elementārām mašīnu apkopēm, bet ir arī tādi, kas spēj krietni vairāk. Mēs cenšamies pielāgoties klientam un viņu iespējām. Ir sadarbības partneri, kuri nevēlas uzstādīt lētākās rezerves daļas un arī mēs to neiesakām, bet, ja cilvēks bez mašīnas ir kā bez rokām un viņam ir tikai simt eiro remontam, mēs mēģinām pielāgoties un rast kompromisu. Mēs meklējam to, kas klientam piemērotāks,» saka Alfrēds Lazdiņš, tavsserviss.lv līdzīpašnieks. Sākumā, kad viņš kopā ar biznesa partneri Kasparu Roznieku sāka šo projektu, bija doma nodrošināt tuvāko servisu, bet to esot grūti īstenot, jo katram servisam ir sava darba specifika. Piemēram, ja mašīnai ir problēma ar elektroniku, to nevar sūtīt uz servisu, kas atrodas pavisam tuvu, bet var nomainīt tikai riepas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ikea" piedāvā risinājumu tiem, kuri vēlas paildzināt savu mēbeļu kalpošanas laiku vai dot tām otro dzīvi. Uzņēmums atpirks lietotas "Ikea" mēbeles, kuras joprojām ir labā stāvoklī, lai tām atrastu jaunas mājas.

Šis ir izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir rast arvien jaunus veidus, kā Latvijā īstenot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principus. Uzņēmums aicina no 12. novembra līdz 6. decembrim pārdot "Ikea" mēbeles, kas pircējiem vairs nav vajadzīgas, lai dotu tām otro dzīvi. Atpirktās lietotās mēbeles tiks pārdotas "Ikea", kur tās varēs iegādāties kāds, kam tās būtu noderīgas.

"Ikea" Latvija vadītāja Inga Filipova skaidro, ka šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā "Ikea" ar vienkāršiem un pieejamiem risinājumiem palīdz ikdienā izdarīt ilgtspējīgākas izvēles.

""Ikea" ir apņēmies atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem un planētu, un mūsu mērķis radīt labāku ikdienas dzīvi, vienlaikus saudzējot planētu. Jaunā īstermiņa kampaņa jeb izmēģinājuma projekts – "Ikea" mēbeļu atpirkšana – ir solis pretī šim uzņēmuma mērķim. Mūsu veiktie pētījumi apliecina, ka bažas par planētas nākotni pieaug, un tas satrauc arvien lielāku skaitu cilvēku. Šajā jomā joprojām ir daudz darāmā, tomēr, iegādājoties jaunas mēbeles, no iepriekšējām vēlams atbrīvoties dabai draudzīgā veidā. Kopumā cilvēki labprāt atdod, pārdod vai salabo liekās vai nokalpojušās lietas, taču ir svarīgi, lai tas būtu viegli un ērti izdarāms," stāsta I. Filipova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd mobilo lietotni izmanto 17 pašvaldības. To lieto arī Latvijas valsts ceļi.

Iedzīvotāju līdzdalības rīka Mobio mērķis ir piedāvāt vienkāršu saskarsmes veidu ar pašvaldību

«Tā ir vienkārša aplikācija, ko iedzīvotājs bez maksas lejuplādē, izvēlas savu mājas pašvaldību un «aizmirst» par aplikāciju līdz brīdim, kad ierauga sabojātu ceļazīmi, bedri, nestrādājošu apgaismes stabu, sabojātu bērnu laukumu utt. Ir definēti ziņojuma temati, par kuriem var ziņot, un katram no tiem pretī ir pašvaldības dienests, kas par to atbild,» ideju izklāsta Adrians Boldans, SIA Mobio direktors.

Savukārt pašvaldības pusē ir sistēma, kur katru ziņojumu reģistrē un izvērtē, vai tas ir pamatots, lai deleģētu kādam darbiniekam to izpildīt. Cilvēks uzreiz atpakaļ saņem paziņojumu, ka viņa iesūtītā informācija ir saņemta un tiek strādāts pie konkrētās problēmas novēršanas. Tajā brīdī šo ziņojumu redz arī pārējie aplikācijas lietotāji un zina, ka par konkrēto lietu kāds jau ir sūdzējies. Meistars konkrēto lietu salabo, nofotografē un sistēmā parādās paziņojums, ko pašvaldības pārstāvis pārskata un izlemj, vai to var publicēt, un, piemēram, ieliek kādu komatu, garumzīmi un «oki doki» vietā uzraksta formālāku paskaidrojumu un publicē. Pirmais informāciju par novērsto problēmu saņem tas, kurš paziņoja par to, un arī pārējie lietotāji nesen iesniegtajos ziņojumos var redzēt, ka šis darbs ir paveikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negadījumu skaita pieauguma dēļ Francija no septembra aizliegs ar elektriskajiem skūteriem pārvietoties pa ietvēm, vēsta CNN.

Elektroskūteru izmantošana Parīzē un citās pilsētās iemantojusi strauju popularitāti, tos lieto tūkstošiem cilvēku, arī vairākos uzņēmumos galvaspilsētā darbojas elektrisko motorolleru koplietošanas sistēmas.

Taču to izmantošana ir radījusi spriedzi ar iedzīvotājiem, un Francijas transporta ministre atzinusi, ka negadījumu skaits ir pieaudzis.

«Motorolleru attīstība bija ļoti ātra un nedaudz anarhiska. Mēs to neredzējām, un tas kļuva par džungļu likumu,» atzinusi ministre Elizabete Borna.

Sākot no septembra, sods par braukšanu pa ietvi ar elektroskūteri būs 135 eiro.

ASV start-up uzņēmums Lime, kas pārvalda elektrisko skūteru tīklu dažādās pilsētās un piedāvā iznomāt transportlīdzekļus, izmantojot lietotni, pērn agresīvi ienāca Eiropas tirgū, tostarp arī Parīzē. Tam sekoja arī citi uzņēmumi, tostarp Tier, Bird un Uber.

Komentāri

Pievienot komentāru