Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Ogrē apkures nodrošināšanā šogad iesaistīts vēl viens siltumenerģijas ražošanas objekts – tā ir jaunā katlu māja Rietumu ielā 1,Ogrē, informē Ogres novada dome.

Atšķirībā no pārējām katlu mājām Ogrē, kur kā kurināmais tiek izmantota importētā dabasgāze, jaunajā katlu mājā siltumenerģiju ražo, izmantojot vietējo kurināmo – šķeldu.

Projekts ir realizēts pilsētas rūpnieciskās apbūves teritorijā. Projektu realizēja Ogres novada pašvaldības uzņēmums SIA MS siltums, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus un Nordea bankas finansējumu. Darbus veica SIA Filter. Katlu mājas un siltumtrašu būvniecības izmaksas bija 5,9 miljoni eiro. Siltuma tarifs pilsētā būs nemainīgi zems un prognozējams, kā rezultātā patērētāji ietaupīs ap 1 miljonu eiro gadā salīdzinājumā ar rēķiniem par apkuri pēdējos 6 gados.

Energokompānija SIA «Ilūkstes siltums» Raunas novada Drustos, investējot 195 tūkstošus eiro, uzstādīja Latvijā ražotu mobilo katlu māju, tādējādi pilnībā automatizējot siltumenerģijas piegādi novada vajadzībām.

Attīstības finanšu institūcija Altum finansēja 59% jeb 115 000 eiro no kopējā investīciju apjoma šajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā. Finansējums šim projektam piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no Altum «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Šķeldas konteinera tipa katlu māja ir viegli pārvietojama jeb mobila, kas atvieglo tās pievienošanu esošajai novada siltumtrasei. Pilnībā automatizētā katlu māja siltumenerģiju piegādās kopumā 12 Raunas novada iestāžu vajadzībām (pamatskolai, sporta skolai, pagasta pārvaldei, bibliotēkai, tautas namam u.c.) un apkure tiks nodrošināta septiņus mēnešus – no oktobra līdz pat maijam katru apkures sezonu. Pateicoties jaunajai katlu mājai, pašvaldība varēs ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī samazināt siltuma cenu tā gala lietotājiem.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem būvkompānijas “Merks” mēģinājumiem atrisināt domstarpības ar Salaspils novada domi saistībā ar bērnudārza būvniecības līgumu būvkompānija iesniegusi prasību tiesā, informē uzņēmumā.

Salaspils bērnudārza būvniecību bija plānots pabeigt jau šī gada janvārī, tomēr būvdarbi ievilkušies pašvaldības pasūtītā būvprojekta nepilnību dēļ.

Tajā konstatēta virkne būtisku trūkumu, tajā skaitā atsevišķu būvprojekta sadaļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām, ko ir apstiprinājušas atbildīgās valsts institūcijas. Šie trūkumi radījuši nobīdes būvniecības procesa izpildes laikā, neļaujot arī “Merks” iekļauties sākotnējā grafikā. Šīs laika nobīdes Salaspils dome izmantojusi kā argumentu, lai nenorēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, kā arī patvaļīgi atkāptos no noslēgto saistību pildīšanas.

“Šobrīd atrodamies strupceļā, jo projektu spējām pabeigt jau 2022. gada pavasarī, tomēr atdūrāmies pret nekvalitatīvu būvprojektu, kurā neatbilstības joprojām netiek novērstas. Turklāt Salaspils dome ne vien nevēlas sadarboties, lai panāktu projekta realizāciju, bet arī neveic norēķinus par padarītajiem darbiem vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā un pieprasa līguma laušanu. Šajā laikā Salaspils domei esam nosūtījuši jau vairākus desmitus vēstuļu, aicinot rast risinājumu, esam iniciējuši vairākas tikšanās, bet joprojām neredzam nekādu pozitīvu reakciju un virzību. Gluži pretēji – esam spiesti strādāt pašvaldības neizlēmības un pretdarbības apstākļos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir nākamās paaudzes, šim projektam piegājām ar īpašu rūpību. Skumji apzināties, ka arī šajā septembrī gandrīz 300 bērniem izpaliks iespēja apgūt pasauli jaunās, modernās un īpaši bērniem pielāgotās telpās,” atklāj “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” tuvāko mēnešu laikā plāno īstenot vēl vienu saules paneļu parku, kas nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 270 saules paneļus ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam turpmākos 10 gados saražos vismaz 900 000 kWh.

2017. gadā "Salaspils Siltums" realizēja savu pirmo saules paneļu projektu. Lai ražotu zaļo elektroenerģiju, uz uzņēmuma ēkas jumta tika uzstādīti 86 saules paneļi ar kopējo jaudu 25 kW, kas ik gadu uzņēmumam līdz šim ļāvis ietaupīt 436.5 tonnas CO2.

2019. gadā uzņēmums turpinājis zaļo kursu un realizēja apjomīgu projektu, uzstādot saules kolektoru lauku ar 1720 saules kolektoriem, akumulācijas tvertni un 3MW šķeldas katlu māju.

Pēc projekta īstenošanas, 90% no saražotās siltumenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem energoresursiem, tai skaitā 20% – no saules enerģijas.

Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.

Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.

Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.

AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Saistībā ar pasūtīto reisu neizpildi Autotransporta direkcija piemēros līgumsodu pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka", informē Autotransporta direkcijā.

Direkcijā informēja, ka saistībā ar vairāku autobusu vadītāju trūkumu otrdien netiek izpildīti atsevišķi "Nordeka" apkalpotie reisi Pierīgā.

Autotransporta direkcijā skaidroja, ka situācija, kad netiek izpildīti valsts pasūtītie reisi, nav pieņemama, tādēļ pārvadātājam tiks piemērots līgumsods.

Nordeka aizņemas 7,2 miljonus eiro elektrisko mikroautobusu iegādei 

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko...

Vienlaikus direkcijā uzsvēra, ka "Nordeka" aktīvi strādā pie tā, lai iespējami ātri situāciju atrisinātu un jau tuvākajās dienās tiktu nodrošināti visi reisi.

Pēc direkcijā vēstītā, otrdien maršrutā "Salaspils skola-Daugavas" muzejs netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.15 un 9.45, kā arī no Daugavas muzeja plkst.6.30 un 10.

Maršrutā "Salaspils skola-Salaspils-DS Rūķīši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.45, kā arī plkst.7.20 no Granīta ielas.

Vienlaikus maršrutā "Salaspils skola-Saurieši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.8.30 un no Granīta ielas 9.05, savukārt maršrutā "Salaspils-Sauriešu ciems-Upeslejas-Rīga" netiek izpildīts reiss plkst.5.40 no Salaspils.

Maršrutā "Rīga-Sauriešu ciems-Salaspils stacija-Fizikas institūts" netiek izpildīti reisi plkst.6.45 un 9.10 no Fizikas institūta, kā arī plkst.7.45.

Tikmēr maršrutā "Rīga-Zaķumuiža-Ropaži" netiek izpildīti reisi plkst.11 no Rīgas un plkst.12.20 no Ropažiem.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji, kuri dodas kādā no minētajiem maršrutiem, pirms brauciena aicināti sazināties ar "Nordeka", zvanot pa tālruni 80000115.

Kompānija "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis. "Nordeka" pagājušajā gadā strādāja ar 12,657 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 91 770 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2019.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Salaspils siltums un SIA Liepājas enerģija iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz siltumenerģijas cenu samazinājumu, informē SPRK.

SIA Liepājas enerģija iesniegtais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts paredz, ka siltumenerģijas gala tarifs pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 tiek samazināts par 4,5%, salīdzinot ar spēkā esošo tarifu 44,68 Ls/MWh.

Apstiprinātais tarifu projekts paredz samazinājumu tādās pozīcijās kā pamatlīdzekļu nolietojums – samazinājums par 60 tūkstošiem latu, rentabilitāte – samazinājums no 9,98% uz 6,81%, kā rezultātā komersanta neto peļņa samazināta no 773,5 tūkstošiem latu uz 437 tūkstošiem latu.

SIA Liepājas enerģija tarifi ir diapazonā no 105 līdz 305 Ls/tūkst.nm3 , bez pievienotās vērtības nodokļa pie dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Apstiprinātie siltumenerģijas apgādes gala tarifi ietver siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī tirdzniecības tarifus. Piemēram, pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 SIA Liepājas enerģija apstiprinātais siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 42,67 Ls/MWh, tajā ietilpstošais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 27,81 Ls/MWh, pārvades un sadales tarifs – 13,29 Ls/MWh, tirdzniecības tarifs – 0,96 Ls/MWh un dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente – 0,61 Ls/MWh.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Salaspilī iemūrēts pamatakmens Latvijā pirmajai saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmai, informē Salaspils novada dome.

Projekta ietvaros pašvaldības uzņēmumā «Salaspils Siltums» līdz rudenim tiks izbūvēts saules kolektoru lauks ar akumulācijas tvertni, kas ļaus siltuma ražošanā izmantot saules enerģiju. Lai vēl ievērojamāk palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tiks uzbūvēta arī jauna šķeldas katlumāja.

Šī būs viena no lielākajām saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmām Eiropā. Jau šobrīd ierīkotajā 6 hektārus plašajā laukā uzstādīs 1720 saules kolektorus ar kopējo aktīvo laukumu 21 595 kvadrātmetri.

«Pirms sešiem gadiem ielikām pamatakmeni «Salaspils Siltuma» pirmajai šķeldas katlumājai, un jau tolaik tas bija ievērojams solis ceļā uz siltumenerģijas ieguvi no atjaunojamajiem energoresursiem. Tagad speram nākamo soli – uzsākam saules kolektoru lauka izbūvi, kas jau tuvākajā nākotnē Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā dos 90 procentus siltumenerģijas,» komentē Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, 10.aprīlī vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.

Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.

SIA "SB" apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, "premium" klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.

"Nekā personīgi" norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

SIA Ventspils siltums 10.jūlijā svinīgi atklāj jaunbūvēto katlumāju, kas ir pirmais posms 12,5 miljonus latu vērtā projektā pārejai no siltuma ražošanas ar mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu.

Galvenais būvuzņēmējs ir pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, kas rekonstrukciju sāka 2012.gada pavasarī. Projekta ietvaros uzstādīti jauni, patērētāju siltumslodzei atbilstošas jaudas šķeldas katli, kuri tika iedarbināti jau šā gada februārī. Uzstādītas arī nepieciešamās palīgiekārtas - kurināmā padeves iekārtas, kurināmā noliktavas, elektroiekārtas un veikti atbilstošie pieslēgumi u.c. Būvdarbu uzraudzību veica a/s Inspecta Latvija.

Projekta kopējās plānotās izmaksas 12,5 milj. latu bez PVN. Projekta realizācijai Ventspils pilsētas dome piesaistījusi ES līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda 6 milj. latu apmērā, kas ir 50% no kopējām uz projektu attiecināmajām izmaksām. Tas ir maksimāli iespējamais līdzfinansējuma apjoms, kādu bija iespējams piesaistīt projektam.

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (Lielrīgas RVP) izteikusi rakstisku brīdinājumu par iespējamo iekārtas daļas darbības apturēšanu uzņēmuma SIA AEROC objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā. Brīdinājums izteikts, pamatojoties uz iedzīvotāju regulārām sūdzībām par uzņēmuma ražotnes radīto troksni nakts stundās, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina informējusi, ka reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par SIA AEROC ražotnes radīto pārmērīgo troksni nakts stundās, Lielrīgas RVP inspektori jūlija un septembra mēnešos veikuši uzņēmuma iekārtu trokšņa līmeņa mērījumus objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā.

Pārbaudes notika naktī un abos gadījumos objektā tika konstatēti trokšņa līmeņa pārsniegumi.

Lielrīgas RVP uzņēmumam par pienākumu uzlikusi iesniegt pasākumu plānu, kurā tā pārstāvjiem detalizēti jānorāda informācija par veicamajiem pasākumiem trokšņa emisijas līmeņa samazināšanai. Kā arī vides pārvalde rakstiski brīdinājusi par iespējamo iekārtas daļas darbības apturēšanu uzņēmuma SIA AEROC objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā.

No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.