Jaunākais izdevums

Mīti un patiesība: vienreiz lietojamās e-cigaretes

Piemērojoties mūsdienu globālās attīstības tendenču tempiem, arvien lielāka daļa cilvēces pieņem lēmumu par labu tabakas cigarešu aizstājējproduktiem. Viens no tiem ir vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes. Kas ir šis produkts un vai valdošie mīti par e-cigaretēm ir patiesi? Atbildēt uz šiem jautājumiem šodien aicinājām tirgū vadošo e-cigarešu zīmola pārstāvi Kristapu Kraukli.

Kaut arī pēc izskata tās līdzinās ierastajām cigaretēm, kas “ievietotas” plastmasas apvalciņā, lietošanas veids, kā arī e-cigarešu sastāvs krasi atšķiras no tradicionālajām cigaretēm.

Vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes ir pārnēsājami un diskrēti iztvaicētāji, kas ir aprīkoti ar iebūvētu akumulatoru un konkrēta izmēra e-šķidruma rezervuāru. Viena zīmola SALT e-cigarete satur aptuveni 450 dūmu ieelpošanas reizes. Tāpēc mazliet maldīgs ir sabiedrībā radies nosaukums “vienreiz lietojamā”, jo patiesībā, šis iepriekš minētais ieelpošanas reižu apjoms ir identisks vienai tradicionālajai cigarešu paciņai. Pēc izlietošanas, vienreiz lietojamā e-cigarete tiek izmesta atkritumos. Te der piezīmēt, ka vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes ir dabai draudzīgākas nekā ierastās cigaretes un tradicionālās e-cigaretes, kā arī SALT zīmola produktus ir iespējams pārstrādāt. Tieši šī iemesla dēļ mums ir cieša sadarbība ar Eco Baltija Vide, pateicoties kurai Latvijas pilsētās parādās arvien vairāk īpašam utilizācijas procesam domātas atkritumu tvertnes.

Vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes galvenās priekšrocības ir estētiskais skats, ērtais un higiēnai atbilstošais pielietojums, un galvenais – uz veselību orientētais mērķis. Šīs e-cigaretes ir tabakas kaitējuma mazināšanas ietvaros radīts produkts. Un kaut arī tās nesatur tabaku un papildus ķimikālijas, kas tradicionālās cigaretes degšanas procesā izraisa kaitīgus izmešus, un to sastāvā ir 5 sekojošas vielas – glicerīns, propilēnglikols, nikotīns, benzoskābe un saldinātāji -, sabiedrībā izplatās dažādi mīti par šo vienreiz lietojamo e-cigarešu būtību un ietekmi uz cilvēka veselību.

Tieši aizdomu kliedēšanas nolūkos, apskatīsim pāris populārākos mītus, kas pēdējā laikā izskanējuši medijos.

Mīts Nr.1.Elektroniskās cigaretes ir tik pat kaitīgas kā tabaku saturošās cigaretes.Tiek minēts, ka lietojot elektroniskās cigaretes, cilvēks uzņem un ieelpo tik pat daudz kaitīgos izmešu, kā lietojot ierastās cigaretes.

Fakts: mums visiem zināmās tabakas-nikotīna cigaretes sastāv no 600 sastāvdaļām, no kurām 7000 ir ķīmiskas un 70 kancerogēnas vielas. Vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes nesatur ķīmiskās vielas, kas sadegšanas procesā veido kaitīgos izmešus kā tas ir ar tabakas cigaretēm. 2015. gadā Lielbritānijā un 2018. gadā ASV veiktie pētījumi apliecina, ka elektroniskās cigaretes ir par 95% mazāk kaitīgas kā tabakas cigaretes. Turklāt, pierādīts, ka tabakas cigarešu smēķētājiem, pārejot uz elektroniskajām cigaretēm, redzami uzlabojās asinsvadu veselības stāvoklis, mazinājās asinsspiediens un artēriju stīvums.

Mīts Nr.2.Elektroniskās cigaretes nav risinājums smēķēšanas atmešanai.Tiek minēts, ka elektroniskās cigaretes nepalīdz atmest smēķēšanu, bet gan nomaina vienu atkarību pret citu.

Fakts: britu zinātnieku veiktais pētījums apstiprināja, ka elektroniskās cigaretes ir 2 reizes efektīvāks smēķēšanas atmešanas līdzeklis nekā nikotīna aizstājējterapija, lietojot nikotīna plāksterus, košļājamās gumijas, inhalatorus u.c. produktus

Mīts Nr.3.Nikotīna iedarbība uz organismu ir kaitīgāka nekā tabaka. Šis ir ļoti plaši izplatīts mīts, kas iesakņojies ne tikai tabakas cigarešu smēķētāju, bet arī nesmēķētāju vidū.

Fakts: Latvijā, līdz 2017. gadam ir bijis augstākais cigarešu smēķētāju mirstības līmenis pasaulē un droši var teikt, ka smēķēšanas izraisītas slimības ir viens no izplatītākajiem mūsdienu nāves cēloņiem. Aizdedzinot cigareti, rodas dūmi, kas satur vairāk kā 7000 ķīmiskas vielas, tostarp 93 vielas, ko ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir atzinusi par kaitīgām. Vienkāršākiem vārdiem sakot, tradicionālo cigarešu smēķētāju nogalina dūmi, nevis nikotīns. Savukārt, elektroniskajām cigaretēm šīs kancerogēnās vielas netiek pievienotas. E-cigaretes darbības princips neparedz sadegšanas procesu, bet gan šķidruma karsēšanu, kas rada tvaika bāzes dūmus, kas ir mazāk kaitīgi apkārtējai videi un smēķētājam.

Mīts Nr.4.Pasīvā smēķēšana, kas rodas elektronisko cigarešu klātbūtnē, ir tik pat kaitīga kā tā, kas rodas tabakas cigarešu smēķēšanas procesā.Lietojot elektroniskās cigaretes, rodas salīdzinoši liels dūmu mākonis, kas apkārtējiem šķiet bīstams un varbūt pat neizprotams.

Fakts: elektronisko cigarešu šķidrums sastāv no nikotīna, benzoskābes, propilēnglikola, glicerīna un aromatizētājiem. Atšķirībā no tabakas cigaretēm, elektroniskās cigaretes atmosfērā izdala mazāk kaitīgus tvaikus, jeb izelpoto aerosolu. 2018. gadā Lielbritānijā veiktais pētījums skaidro, ka pasīvās tvaicēšanas jeb elektronisko cigarešu dūmu risks apkārtējiem cilvēkiem netiek identificēts. Protams, atzīmējot izņēmumus - cilvēki ar astmu un citiem elpošanas traucējumiem var būt jutīgi pret dažādiem vides kairinātājiem, tomēr veselam cilvēkam klātesot elektronisko cigarešu lietošanas procesā, tvaiks kritiski neietekmē veselības stāvokli.

Mīts Nr.5.Alternatīvie jeb tradicionālo cigarešu aizstājējprodukti (t.sk. vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes) pievilina jauniešus un kļūst par iemeslu smēķēšanai. Interneta vidē un medijos tiek izmantota informācija, ka jaunieši savu aizrautību smēķēt sāk tieši ar alternatīvajiem produktiem, arī ar elektroniskām cigaretēm, jo tām ir piesaistošs izskats, dažādas garšu kombinācijas un biezi dūmi.

Fakti: Britu pētnieki šogad veiktā pētījumā apstiprinājuši, ka tikai 0,3% Lielbritānijas iedzīvotāji smēķēt sāk, lietojot tradicionālo cigarešu aizstājējproduktus. E-cigaretes izvēlas cilvēki vecuma grupā no 25-54 gadiem. Šī vecuma kategorija tiek klasificēta kā nobriedusi, ar spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus un apzināties to ietekmi un riskus. Arī Latvijā šogad veiktā pētījuma par jauniešu smēķēšanas paradumiem, ko veica Latvijas Universitātes socioloģijas doktore Aija Zobena, tika konstatēts, ka smēķēšana tiek uzsākta, lietojot sen zināmās, tradicionālās cigaretes. E-cigaretes jaunieši izvēlas izmēģināt kā jaunu alternatīvu vai zinātkāres pēc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pārdzīvosim, kas tālāk? Uzņēmuma izdzīvošanas komplekts nākamajiem 3 gadiem. Uzzini, vērojot konferenci tiešsaistē!

Programma:

10:00 - 10:10 Foruma atklāšana

10:10 - 10:25 Valsts pirks, to ko uzņēmums ietaupīs | Dzintars Kauliņš, Ekonomikas ministrija

10:25 - 10:40 Atnesiet labu projektu, naudu atradīsim | Edgars Kudurs, ALTUM

10:40 - 10:55 Zaļās inovācijas tikai izredzētajiem? | Natālija Siliņa, LIAA

10:55 - 11:10 Kāpēc veikt reformas, ja var apmaksāt rēķinu? | Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles birojs

11:10 - 11:25 Kā tērēt elektrību un pelnīt? | Roberts Samtiņš, AJ Power

11:25 - 11:40 7 mīti par elektroauto | Krišjānis Kalnciems, Viedās pilsētas klāsters

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma “Tesla” vadītājs Īlons Masks ir spilgts viedokļu līderis, kur viņa vārdu par kaut ko garantētu gatavs ņemt visai liels cilvēku pūlis.

Pēc pēdējo dienu izvērstās sociālo mediju tīrīšanas, kas paredz “nepareizo” viedokļu izteicēju atsijāšanu, ko, šķiet, simbolizējusi ASV prezidenta Donalda Trampa izmešana no sociālajiem tīkliem, Ī. Masks nāca klajā ar divu vārdu “tvītu”: “Use Signal” (lietojiet “Signal”).

Rezultātā vesela gūzma cilvēku metušies meklēt, kas tad īsti tas ir un sākuši iegādāties “Signal Advance” kompānijas akcijas.

Sekojot pēkšņai neierasti lielai investoru, interesei minētā uzņēmuma akcijas cena dažu dienu laikā palielinājusies par astronomiskiem 6,3 tūkst. procentiem, kas kompānijas vērtību katapultējis tuvu 500 miljonu ASV dolāru atzīmei.

Viss jau būtu labi, ja tas būtu tas “Signal”, par kuru runāja Ī . Masks. “Signal Advance” patiesībā ir ne pārāk liels (protams, ja vērtē tā kapitalizāciju pirms dažām dienām) medicīnas tehnoloģiju uzņēmums. Savukārt Ī. Masaka izceltais “Signal” ir privāta organizācija, kurai ir līdzīgs ziņu apmaiņas pakalpojums kāds tas ir Facebook piederošajam “WhatsApp”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gads ir bijis sarežģīts, taču tieši šogad labi atklājas fakts, cik liela nozīme ir savam personiskajam datoram un cilvēka prasmei ar to rīkoties.

Varētu domāt, ka daudziem tā ir pašsaprotama patiesība, taču cilvēce nekad iepriekš nav saskārusies ar tik plašu izolāciju no ārpasaules un nekad iepriekš nav bijusi tik atkarīga no… datora! Un daudzi no mums korona vīrusa pandēmijas laikā, kad bijām spiesti strādāt vai mācīties attālināti, saskārāmies ar problēmu: kuri datori ir piemērotākie 2020.gadam?

Šķiet, vissvarīgākais faktors ir cena. Un jo dārgāks modelis, jo tas ir jaudīgāks, taču patiesība ir mazliet citāda. Protams, jūs neatradīsiet izsmalcinātu sieru par dažiem centiem, ja vien tas nav “siers peļu slazdā”, taču nav vērts pirkt visdārgāko modeli, cerot, ka tas būs vislabākais. Daudz kas būs atkarīgs ne tikai no paša datora, bet arī no tā izplatītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TransferWise apgrozījums aug par 70%

Anda Asere, 23.09.2020

"TransferWise" dibināji Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) un Kristo Kārmans (Kristo Käärmann)

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas "TransferWise" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, sasniedzis 302,6 miljonus Lielbritānijas mārciņu.

Tas ir par 70% vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus neto peļņa pēc nodokļiem šajā periodā ir 21,3 miljoni mārciņu.

""TransferWise" veido jaunu veidu, kā pārvietot naudu, un skaitļi bilancē to atbalsta. Augt un palikt rentabliem ir svarīgs šī ceļa pierādījums. Mums vajag būt spējīgiem paplašināties globāli, vienlaikus veidojot biznesu, kam cilvēki var uzticēties, ka tas te būs ilgtermiņā. Skaitļi pierāda, ka mēs turpinām to darīt, paliekot fokusēti," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Iepriekšējā finanšu gadā "TransferWise" ir apstrādājis pārrobežu maksājumus 42 miljardu mārciņu vērtībā, bet kopējais pārskaitījumu apjoms kopā ar iekšzemes maksājumiem sasniedza 67 miljardus mārciņu. Šobrīd ar kompānijas tehnoloģiju tiek pārskaitīti četri miljardi mārciņu mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiecas uz būvgružu zero waste

Monta Šķupele, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.

Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.

“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Jāizglīto sabiedrība

Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bez paslēpēm banku darījumos

Māris Ķirsons, 17.11.2020

Dalies ar šo rakstu

AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Dažādu valstu bankas saņem sodus par to klientu darījumiem, kuri veikti pirms 5 - 7 gadiem. Taču koruptīviem nodarījumiem ārzemēs nebūs noilguma.

Lietuvā joprojām nav patiesā labuma guvēju reģistra. Sava veida “astes” ir arī Igaunijai. Latvija visu ir izpildījusi, un reizēm tas raisa neizpratni no kaimiņvalstīm.

Lai arī atsevišķiem uzņēmumiem bankas ir slēgušas kontus, tie nav masveida gadījumi, intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks. Viņš norāda, ka bankas īsteno uz riskiem balstītu pieeju, jo visām iespējamām dzīves situācijām vienāda noteikumu piemērošana nav iespējama.

Publiskajā un vēl vairāk nepubliskajā telpā klejo dažādi stāsti par uzņēmumiem, kuriem banka pieprasījusi par darījumu partneri informāciju, ko teju vai neiespējami iegūt, un pat slēgusi kontu. Kā vērtējat šo situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.

Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kauņā sākta 28,6 miljonus eiro vērtā zinātnes un inovāciju centra būvniecība

LETA--BNS, 23.10.2020

Objekts taps pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Spānijas arhitektu biroja "SMAR Architecture Studio" projekta.

Avots: https://www.smar-architects.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauņā, Nemunas salā, ceturtdien sākta zinātnes un inovāciju centra "Zinātnes sala" celtniecība.

Iecerēts, ka šis centrs piesaistīs plašu apmeklētāju loku, pirmām kārtām bērnus, un palīdzēs raisīt viņos interesi par dabaszinātnēm, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku - tā dēvētajām STEM jomām.

Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas izglītības un zinātnes ministrs Aļģirds Monkevičs, šīs zinības vairs nevar mācīt pa vecam, ir svarīgi ļaut bērniem tām "reāli pieskarties, iedarbināt fantāziju un saprast, cik interesanta ir pasaule".

Pēc viņa teiktā, "Zinātnes sala" koordinēs visu Lietuvas STEM centru darbību.

Unikālais arhitektūras objekts taps pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Spānijas arhitektu biroja "SMAR Architecture Studio" projekta ar devīzi "Zinātnei saule nekad nenoriet", kas izstrādāts sadarbībā ar Austrālijas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecībā pret konditorejas izstrādājumu ražotāju "Adugs" varētu būt noticis reiderisma mēģinājums, komentējot Valsts policijas (VP) sniegto informāciju, ka uzņēmumā SIA "Adugs Production" ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, pauda ražotāja advokāte Viktorija Jarkina.

Pēc paziņojuma par triju personu apcietināšanu "Sorainen" zvērināta advokāte Jarkina esot vērsusies uzņēmuma grāmatvedībā, lai noskaidrotu iespējamo informāciju par "piespiedu darba attiecībām" "Adugs Production". Pārbaudes laikā esot noskaidrots, ka ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

"Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," apgalvoja Jarkina.

Advokātes rīcībā esot informācija, ka darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bija gadījumi, kad vispār atteicās strādāt. Tāpat esot bijuši gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojāja uzņēmuma īpašumu, par ko noformēti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Advokāte neizslēdz iespēju, ka "tas varētu būt kārtējais reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par lielveikalu "Maxima" un "Rimi" plauktiem". Tāpat neesot izslēgta iespēja par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

Jarkina arī apgalvoja, ka uzņēmums vismaz pagaidām plāno turpināt ražošanu, kaut gan ir ļoti atkarīgs no lielveikalu tīklu pasūtījumiem.

Uzņēmums arī esot gatavs aicināt preses pārstāvjus, "lai parādītu, kā patiesībā notiek, neviens netiek turēts verdzībā", pauda advokāte. Tikšot darīts arī viss iespējamais, lai parādītu sadarbības partneriem, ka izskanējusī informācija neatbilst patiesībai.

"Uzņēmumā ir vairāk nekā 200 darbinieki, kas, pieļauju, varēs kaut ko pateikt 12 neapmierinātiem viesstrādniekiem no Indijas," piebilda Jarkina.

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

VP aģentūru LETA informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības. Policija nodarbināto cilvēku valstspiederību neatklāja.

Pagājušajā nedēļā, 10.novembrī, VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

VP atklāja, ka grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond".

Tostarp lielākā kompānija ir "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

"Adugs Production" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs - Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes globālās tirdzniecības izaugsme bijusi mazasinīga, jo daudzmaz veselīgs ekonomikas pieaugums daudzviet pēc pasaules finanšu kraha kļuva par kaut ko retu. Rezultātā valstīm un reģioniem nācies cīnīties par tautsaimniecības izaugsmes drupačām, kam sekojuši arī dažādi protekcionisma pasākumi.

Jau kādu laiku tiek runāts par tā saucamo deglobalizāciju, ko uz paplātes skaidrāk izcēla slavenā Brexit sāga un pēdējo gadu tirdzniecības kari. Turklāt pandēmija šo tendenci varētu būt pat pastiprinājusi. Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā klājas tirdzniecībai. Jau 2019. gadā bez visa Covid-19 vīrusa – laikā, kad kopējā pasaules ekonomika pieauga, – globālā tirdzniecība pat nedaudz saruka (par 0,1%), liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) dati. Savukārt 2020. gadā tā varētu būt samazinājusies par 9,2%, liecina WTO aplēses. Šogad pamatā tiek gaidīta visai strauja pasaules ekonomikas un tādējādi arī globālās tirdzniecības atgūšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija vadīs izmeklēšanu saistībā ar jaunu informāciju par prāmja Estonia katastrofu

LETA--BNS, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru