Jaunākais izdevums

Eirozonas lielākās banka - Spānijas «Banco Santander» - pēc konkurenta «Banco Popular» pārņemšanas īstenotu restrukturizācijas pasākumu ietvaros likvidēs 1100 darbvietas, otrdien paziņoja arodbiedrības.

«Santander» vienošanos par «Banco Popular» iegādi panāca šā gada jūnija sākumā, paredzot banku nopirkt par simbolisku cenu viena eiro apmērā, lai palīdzētu novērst tās bankrotu.

Tajā laikā «Santander» aplēsa, ka restrukturizācijas pasākumi pēc bankas pārņemšanas izmaksās 1,3 miljardus eiro.

«Santander» uz septembra beigām pasaulē bija gandrīz 201 000 darbinieku, bet pirms pārņemšanas «Banco Popular» nodarbināja aptuveni 11 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas banka "Santander" paziņojusi arodbiedrībām, ka valstī plāno likvidēt 4000 darbavietu, pavēstījusi arodbiedrība CCOO.

Tikmēr vēl kāds situāciju labi pārzinošs informācijas avots norāda, ka darbavietu likvidēšana galvenokārt saistīta ar internetbankas pakalpojumu strauju pieaugumu koronavīrusa pandēmijas dēļ.

"Santander" jau pērn paziņoja, ka nākamajos divos gados vēlas samazināt izdevumus par 1,2 miljardiem eiro gadā.

Vienlaikus banka pavēstīja par plāniem četros gados investēt vairāk nekā 20 miljardus eiro digitālā transformācijā.

"Santander" šīgada pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar deviņu miljardu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt skaidrojami ar pandēmijas negatīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka pasaulē plāno likvidēt 6900 darba vietas, lielāko daļu strādājošo paredzot atlaist fosilo kurināmo struktūrvienībā.

Fotogalerijā Siemens darbinieku protesta akcija, kas piektdien risinās Berlīnē

Uzņēmums norāda, ka aptuveni pusi no šīm darbvietām paredzēts likvidēt Vācijā, kur kompānija arī plāno slēgt rūpnīcas valsts ekonomiski nestabilajos austrumos.

«Enerģētikas nozare piedzīvo izmaiņas vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā,» pavēstīja «Siemens» padomes locekle Liza Deivisa, uzsverot, ka darbvietu likvidēšana ir nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju.

Kompānija skaidro, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģētikas un gāzes struktūrvienības ražotajām lielajām turbīnām ir ievērojami samazinājies, jo atjaunojamā enerģija kļūst aizvien populārāka. Šī situācija negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, jo nav pietiekams pieprasījums darbības nodrošināšanai rūpnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices farmācijas kompānija «Novartis» otrdien paziņoja, ka Šveicē un Lielbritānijā nākamo gadu laikā likvidēs aptuveni 2100 darbvietas, tādējādi cenšoties uzlabot uzņēmuma efektivitāti.

Uzņēmums norāda, ka plāno samazināt pasaulē strādājošo skaitu no aptuveni 126 000 šobrīd līdz mazāk nekā 100 000.

«Novartis» ieplānojis aptuveni 1700 darbvietas likvidēt Šveicē un vēl 395 Lielbritānijā, kur paredzēts pārtraukt Grimsbijas ražotnes darbību.

Kompānija uzsver, ka šāds lēmums nav saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienotā noregulējuma valdes vadītāja: Noregulējuma atteikums divām bankām Latvijā nav sektora vērtējums

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors nebūtu vērtējams pēc tā, ka divām bankām ir atteikts piemērot noregulējuma mehānismu jeb neveikt darbības, lai to darbību stabilizētu, atzīst Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga.

Viņa teica, ka nesen tikusies ar Latvijas valdības pārstāvjiem un gaidījusi jautājumu par to, ko tas pasaka par Latvijas banku tirgu. «Mana atbilde ir: «Neko»,» uzvēra Kēniga, piebilstot, ka «ABLV Bank» un «PNB banka» ir divi pilnīgi atšķirīgi gadījumi. Tāpat viņa norādīja, ka Latvijas banku regulators pašlaik ļoti koncentrējas uz naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumiem un tas ir nepieciešams visā Eiropā, lai lauztu stereotipu, ka šajā jomā aktīvas ir tikai ASV institūcijas.

«Šim jautājumam ir jābūt ikvienas valsts dienaskārtībā,» teica Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja.

Savukārt «PNB bankas» gadījums kārtējo reizi pierāda, cik nepieciešams ir vienots maksātnespējas regulējums visā Eiropā, atzina Kēniga, piebilstot, ka grūti iztēloties, kā jutās tiesnesis Rīgā, kuram bija jālemj par «PNB bankas» maksātnespēju pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) kā «PNB bankas» tiešais uzraugs nolēma atzīt banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirms UBS īstenotas pārņemšanas no Credit Suisse izņemti 62,4 miljardi eiro

LETA--AFP, 24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielveikalu tīkls «Debenhams», kas bijis spiests iecelt maksātnespējas administratoru, piektdien paziņoja, ka nākamgad slēgs 22 veikalus un likvidēs 1200 darbvietas.

Uzņēmums šādu lēmumu skaidro ar nepieciešamību nodrošināt stabilu finanšu stāvokli un kompānijas nākotni.

Jau ziņots, ka «Debenhams» aprīļa sākumā bija spiests iecelt maksātnespējas administratoru un uzņēmuma kontroli pārņēma aizdevēji.

«Debenhams», kam Lielbritānijā pieder 165 veikali un kas nodarbina aptuveni 25 000 cilvēku, par maksātnespējas administratoru iecēla «FTI Consulting», kas ātri vien kompāniju pārdeva nesen izveidotam uzņēmumam, kuru kontrolē aizdevēji.

Uzņēmums iepriekš noraidīja pārņemšanas piedāvājumu, ko bija izteicis magnāts Maiks Ešlijs, kam pieder sporta preču mazumtirgotājs «Sports Direct» un kurš jau pērn iegādājās Lielbritānijas lielveikalu tīklu «House of Fraser».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Delavēras Citadele un Rotšildu talants

Sandris Točs, speciāli DB, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā un trešajā ceturksnī Eiropas uzņēmumu peļņa turpinās pasliktināties, neskatoties uz to, ka valstu ekonomikas lēnām sāk atgūties pēc ierobežojumiem, prognozē kompānijas "Refinitiv" eksperti.

Eiropas akciju tirgus indeksā "Stoxx 600" iekļauto kompāniju ienākumi otrajā ceturksnī varētu būt sarukuši par 67,5%, salīdzinot ar iepriekšējā nedēļā prognozētajiem 58,3%.

Arī prognozes trešajam ceturksnim ir pasliktinājušās - ja pagājušajā nedēļā tika paredzēts, ka ienākumi būs sarukuši par 36,2%, tad tagad kritums tiek prognozēts par 37%.

Visstraujākais peļņas kritums varētu būt uzņēmumiem, kuri strādā finanšu, enerģētikas un dažādos patēriņa sektoros.

Līdz šim publicētie indeksā iekļauto uzņēmumu dati apliecina šīs prognozes. Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā banka "Banco Santander" paziņoja, ka tās zaudējumi sasnieguši rekordu - 11,1 miljardu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā banku atlaisto darbinieku skaits sasniedzis 60 tūkstošus, turklāt vairums no tiem ir Eiropā, raksta Bloomberg.

Darbinieku skaita samazināšanu veicina negatīvās likmes un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Starp bankām, kas samazinājušas darbinieku skaitu, ir arī Commerzbank, kas nupat paziņojusi, ka plāno likvidēt 4300 pozīcijas, pastiprinot restrukturizāciju, kas tika uzsākta pirms trim gadiem. Tādējādi kopējais atlaisto darbinieku skaits, par ko ziņojušas bankas, šogad sasniedz aptuveni 58,2 tūkstošus, turklāt 90% no tiem ir Eiropā.

Db.lv jau rakstīja, ka Deutsche Bank līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas šogad atlaidušas gandrīz 50 tūkstošus darbinieku

Žanete Hāka, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas visā pasaulē šogad paziņojušas par vairāk nekā 48 500 darba vietu likvidēšanu, raksta Bloomberg.

Visstraujākais darbinieku skaita samazinājums vērojams Eiropā, veidojot lauvas tiesu no kopējā skaita – 43,4 tūkstošus. Tai seko Tuvie Austrumi un Āfrika ar 2487 darbiniekiem, Ziemeļamerika ar 2169 un Āzija ar vien 513 darbiniekiem.

Saraksta augšgalā atrodas neveiksmju skartā Vācijas Deutsche Bank, kas līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Neoficiālas ziņas liecina, ka arī UniCredit samazinājusi darbinieku skaitu par 10 tūkstošiem, taču šie dati vēl nav iekļauti statistikā. Tāpat daudzas atlaišanas vēl nav noslēgtas un paziņotas, līdz ar to kopējais skaitlis varētu būt lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaudējam simtiem māsu gadā; nozare balstās uz entuziastiem

Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas vadītāja, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā «Māszinības» netiktu aizpildītas, taču kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs. Šādi ik gadu zaudējam simtiem tiešo pacientu aprūpētāju, bez kā veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt. Kā to risināt? Cēloņi situācijai ir vairāki, taču tas, ar ko jāsāk, ir atalgojuma jautājums.

Par pilna laika darbu – «uz rokas» mazāk par minimālo

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsas strādājušas vienā darbvietā, ap 600 – divās darba vietās un daži desmiti – trijās. Darbs vienā darbvietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu ir iespējams segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nemaz nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus – ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams. Tādēļ daļa māsiņu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbvietās. Tas, savukārt, nozīmē optimālus mēneša ienākumus un nulli brīvā laika. Bieži gadās, ka darbvietas ir dažādās pilsētās, tad liela daļa laika aiziet arī ceļā. Rezultātā ārpus darba laiks atliek tikai miegam – par kopīgu laiku ar ģimeni, par hobijiem un pienācīgu atpūtu nereti nākas aizmirst. Savukārt tās māsiņas, kas ziedo sevi trim darbvietām, visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem – tajā paliek māsiņas, kam tas ir sirdsdarbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto jauno A2 korpusu.

Pārņemšanas process no SIA "Velve" sākas trešdienas rītā, notikuma vietā bija ieradušies arī Valsts policijas darbinieki, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.

Pēc vairākām stundām pārņemšanas process noslēdzās.

Pārņemšana notikusi vienpusēji no PSKUS puses, "Velve" savukārt joprojām uzskata, ka pārņemšana notikusi prettiesiski, noskaidroja aģentūra LETA.

Pagājušās nedēļas otrdienā, 13.februārī, tika lauzts būvniecības līgums starp PSKUS un "Velve", jo būvnieks neievēroja būvniecības termiņus, būvobjektā tika konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi. Sākotnēji bija plānots, ka slimnīca pārņems jaunuzbūvētās slimnīcas korpusa daļas no "Velve" 20.februārī, taču tā nenotika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sakret vadītājs: Darbaspēka plūsmai ir divi virzieni

AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs, Andris Vanags, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lielbritānijas lielveikalu tīkls Morrisons pieņēmis 7,3 miljardu eiro vērtu pārņemšanas piedāvājumu

LETA/AFP, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība veido 6,3 miljardus sterliņu mārciņu (7,3 miljardus eiro), teikts svētdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Konsorciju veido investīciju grupas "Fortress", "Canada Pension Plan Investment Board" un "Koch Real Estate Investments".

Šāds paziņojums izplatīts pēc tam, kad pagājušajā mēnesī "Morrisons" noraidīja 5,5 miljardu mārciņu vērtu pārņemšanas piedāvājumu, ko bija izteicis ASV privāto investīciju fonds "Clayton, Dubilier & Rice" (CD&R).

Komentējot lēmumu par pārņemšanas piedāvājuma noraidīšanu, "Morrisons" tobrīd skaidroja, ka summa bijusi pārāk maza.

Savukārt svētdien uzņēmums paziņoja, ka jaunais piedāvājums atspoguļo godīgu cenu un tajā novērtētas lielveikalu tīkla nākotnes perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru