Nekustamais īpašums

Saredz konkurences kropļošanu industriālo parku un teritoriju attīstībā

Db.lv, 25.02.2021

Jaunākais izdevums

Šobrīd apstiprinātais finansējuma piešķiršanas mehānisms, kas paredz atbalstu pašvaldībām industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas, ierobežos godīgu konkurenci un radīs naudas neliederīgas izmantošanas vai pat izšķērdēšanas riskus.

Tā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un Latvijā jau esošie industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori.

Iepriekš līdzīgi realizētos pašvaldību projektos uzbūvēto objektu nomas maksa esot vismaz trīs reizes zemāka kā tirgus cena.

2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANMP) projektu". Tajā paredzēts, ka 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Tāpat šobrīd tiek saskaņota ES struktūrfondu programma SAM 5.1.1, kas paredz 112 miljonu eiro novirzīšanu tādam pašam mērķim. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms tātad būtu 194 miljoni eiro. Šo summu paredzēts novirzīt, lai organizētu konkursu pašvaldību nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā.

Saistībā ar minēto ieceri šīs vēstules iesniedzēji - Latvijā esošo industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori, kā arī NĪAA - vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem riskiem. Tie ir saistīti gan ar tautsaimniecības attīstību kopumā, gan godīgas konkurences nodrošināšanu, gan arī risku izšķērdēt un nelietderīgi izmantot publiskās personas mantu.

"Jau šobrīd pašvaldību īstenotie industriālo parku būvniecības objekti kropļo konkurenci. Vienkārši sakot, pašvaldības būvē divreiz dārgāk un iznomā piecreiz lētāk, nekā privātie attīstītāji. Normāla tirgus prakse ir tāda – lieli investīciju projekti reāli tiek attīstīti tad, ja attīstītājam jau ir zināms potenciālais nomnieks, ar kuru ir noslēgts vai nu nomas līgums vai vismaz priekšlīgums nodomu protokola vai citā formā. Un pirms investīcijām tiek veikta tirgus izpēte, lai gūtu pietiekamu pārliecību, ka konkrētais objekts attiecīgajai nozarei pārskatāmā nākotnē patiešām būs nepieciešams. Taču ANMP un SAM 5.1.1. projekts attiecībā uz industriālo parku un teritoriju attīstīšanu paredz pieeju – galvenais ir uzbūvēt ēkas, neskatoties uz to, vai pēc tām ir reāls pieprasījums. Piedāvājam mainīt šo pieeju, par galveno principu uzstādot – industriālajiem parkiem jākalpo reālām nomnieku vajadzībām un tie jāveido, maksimāli iesaistot privāto sektoru," norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

ANMP projekts paredz – lai pretendētu uz finansējuma saņemšanu, pašvaldībai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai uz projekta iesniegšanas brīdi jāprasa komersantu apliecinājums par interesi, kas pamato konkrētas izbūvējamās publiskās infrastruktūras nepieciešamību. Taču reālā situācija atšķiras no tā, kas ir rakstīts uz papīra. Iespējams, eksistē arī veiksmīgi īstenoti projekti. Tomēr ir virkne projektu, kurus pašvaldības īstenojušas par jau līdz šim pieejamiem ES fondu līdzekļiem, papildus investējot naudu no pašvaldības budžeta, kas tiek it kā būvēti uzņēmēju vajadzībām, bet tiem ilgstoši neizdodas atrast nomniekus. Tātad – vispār neizdodas atrast pielietojumu.

Otrs variants - objekti tiek iznomāti par nomas maksām, kas ir būtiski zemākas par nomas maksām tirgū. Piemēram, esošo jaunu telpu nomas maksas ir, sākot no 4 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Vēstulē iekļautie piemēri liecina, ka lielākajā daļā gadījumu pašvaldību realizētajos objektos nomas maksa ir daži desmiti centu par kvadrātmetru mēnesī. Tādā veidā, izmantojot publiskos resursus, notiek konkurences kropļošana tirgū, kur jau darbojas privātie uzņēmumi. Vairāk informācijas par jau īstenotajiem projektiem ir pievienotajā NĪAA vēstulē.

NĪAA aicina pārstrādāt ANMP un SAM 5.1.1. projektu, lai garantētais finansējums tiktu piešķirts konkursa kārtībā izvēlētu industriālo parku un teritoriju attīstīšanai, organizējot atklātus konkursus profesionālu privāto attīstītāju – iznomātāju un operatoru – starpā. NĪAA ir gatava iesaistīties un palīdzēt pārstrādāt projekta nosacījumus atbilstoši godīgas konkurences principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vai lieljaudas saules parku tirgus pārkarsīs?

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" Attīstības direktors, valdes loceklis, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālie lieljaudas saules parki sekmēs Latvijas energoneatkarību, lai mazinātu dažādu ārējo faktoru ietekmi elektroenerģijas tirgū.

Karstajās vasaras dienās mums trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā saklausot, ka tur varētu būtu El Dorado.

2022. gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un varbūt pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits. Pēc SolarPower Europe (SPE) apkopotajiem datiem Eiropā 2022. gadā jaunu saules enerģijas jauda sasniedza 41,4 GWp, pieaugot par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 28,1 GWp 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piche Mārupē plāno uzbūvēt vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālās platības

LETA, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs "Piche" tuvākajos trijos gados Mārupē plāno uzbūvēt vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālās platības, intervijā sacīja "Piche" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Pēteris Senkāns.

Uzņēmums pašlaik Olainē īsteno projektu "PET Baltija" vajadzībām gandrīz 30 000 kvadrātmetru platībā, kas ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem projektiem līdz šim, un to arī plānots pabeigt šogad. Senkāns uzsvēra, ka tas ir šā gada sarežģītākais objekts ar ļoti apjomīgiem elektrības pieslēgumiem. Investīcijas šajā objektā sasniedz apmēram 25 miljonus eiro.

Savukārt Mārupē uzņēmums ir iegādājies zemi, lai šeit kopumā varētu uzbūvēt industriālos parkus 150 000 kvadrātmetru platībā, bet tuvāko trīs gadu laikā taps virs 100 000 kvadrātmetru.

Senkāns piebilda, ka "Piche" labprāt būvētu industriālos parkus arī Rīgā, bet pašlaik uzņēmumam ne pārāk veicas ar zemes gabaliem, jo ir diezgan liels to deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Aerones 24.janvārī publiski demonstrēja unikālu modulāru robotu, kas piedāvā pilna servisa vēja turbīnu lāpstiņu apkopi un remontu.

Robotizētā sistēma nodrošina vairāku funkciju veikšanu, padarot vēja turbīnu apkopi piecas reizes ātrāku un efektīvāku, būtiski samazinot dīkstāves stundas un peļņas zudumu. Jaunais robots jau ir testēts vēja parkos Latvijā, Spānijā, Vācijā un ASV.

Robots nodrošina virsmas mazgāšanu, slīpēšanu, aizsarglentas noņemšanu, grunts uzklāšanu, vienmērīgu pildmasas uzklāšanu, lāpstiņas kants krāsošanu ar aizsargpārklājumu u.c. darbus. Pārklājuma uzklāšanai robots izmanto starptautiskā krāsu un pārklājumu ražotāja AkzoNobel speciāli Aerones robotiem pielāgotas krāsas.

“Vēja parku īpašniekiem lielas raizes sagādā lāpstiņu erozija, kas rodas saskarsmē ar lietu, vēju un sniegu, veidojot neviendabīgu lāpstiņas virsmu un ievērojami mazinot saražoto enerģiju. Tā kā vēja turbīnas kļūst arvien augstākas, jo katrs 10% pieaugums to garumā palielina efektivitāti par 20%, cilvēkam paliek arvien sarežģītāk apkalpot vēja ģeneratorus, kas nereti saskaras ar dažādiem bojājumiem un sarežģījumiem. Šobrīd šādus darbus veic industriālie alpīnisti. Tas ir lēni un neefektīvi, turklāt ļoti bīstami, jo darbiniekam lielā augstumā ir jācilā un jāizmanto smagi rīki. Ja lāpstiņas erozija ir stipri ielaista, remontdarbu veikšana var prasīt pat vairākas dienas, kas izmaksā ļoti dārgi. Ar robotu ir finansiāli efektīvāk laikus veikt lāpstiņas erozijas remontdarbus, neielaižot šo kaiti tālāk un palielinot turbīnu efektivitāti,” stāsta Aerones līdzdibinātājs Jānis Putrāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 23.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pēc inflācijas vētras satraukums par veselības aprūpes cenām

Tēma

Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams

Finansējums

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Reitingi

Nodokļu maksātāju reitingu sistēma piedzimusi ar jautājumiem

Industriālie parki

Rūpniecības izaugsme nav iespējama bez industriālajiem parkiem

Nodokļi

Latvija atliek direktīvas ieviešanu, bet uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem

Komentāri

Pievienot komentāru