Ražošana

Sarukušas gan graudu, gan lopkopības produktu cenas

Žanete Hāka, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Pērn ražotāju cenas lauksaimniecībā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās par 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Augkopības produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 10,6%, ko galvenokārt ietekmēja iepirkuma cenu samazinājums graudiem par 16,5% un rapsim – par 16,0%. Graudu vidējā iepirkuma cena pazeminājās no 177,30 eiro 2013. gadā līdz 148,13 eiro 2014. gadā, tai skaitā kviešu – par 15,3%, rudzu – par 21,9%, miežu – par 19,6%.

Lopkopības produkcijai ražotāju cenas 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 5,9%. To ietekmēja vidējās iepirkuma cenas samazinājums visiem galvenajiem lopkopības produktiem: liellopu gaļai – par 14,7%, cūkgaļai – par 10,8%, pienam – par 4,8%, olām – par 2,9%. Vidējā iepirkuma cena putnu gaļai pieauga par 2,9%, aitu un kazu gaļai – par 9,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pētnieki: Mazo saimniecību skaits saruks, lielsaimniecības augs

Sandra Dieziņa, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gadu laikā visvairāk slaucamo govju skaits sarucis mazajās piena lopkopības saimniecībās.

Kā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam pētnieki, slaucamo govju skaits Latvijā 2015. gadā bija 162,4 tūkstoši, kas ir par 12% mazāk nekā 2005. gadā. Īpaši straujš slaucamo govju skaita samazinājums vērojams laika posmos no 2008. līdz 2009. gadam un 2014. gadā. Abos gadījumos galvenais samazinājuma iemesls bija tirgus situācijas izmaiņas un piena cenas samazināšanās.

Visstraujāk – par 75 % - slaucamo govju skaits samazinājies saimniecību lieluma grupā ar 1-2 slaucamajām govīm - no 60,3 tūkst. 2005. gadā uz 15,2 tūkst. 2015. gadā. Līdzīga situācija ir vērojama arī nākamajās saimniecību lieluma grupās (3-5 un 6-19 govis) - arī šajās grupās slaucamo govju skaits samazinās, tikai samazinājums ir mazāk izteikts. Abās pēc dzīvnieku skaita mazākajās saimniecību grupās nav novērojama sasaiste ar piena cenas izmaiņām, tāpēc var secināt, ka govju skaita samazināšanos vairāk ietekmējuši citi ekonomiskie un sociālie faktori. Savukārt visās saimniecībās ar govju skaitu 20 un vairāk dzīvnieki, govju skaits ir palielinājies. Visstraujāk slaucamo govju skaits ir pieaudzis saimniecībās ar 100-199 govīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena lopkopībā joprojām ir kritiska un nav novērojams iepirkuma cenas kāpums. Piena lopkopības saimniecības ir kritiskā situācijā, jo pašreizējā iepirkuma cena ir zem piena pašizmaksas, db.lv apstiprināja Lauksaimniecibas Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) izpilddirektors Kaspars Melnis.

Šodien, 16. jūnijā Zemkopības ministrijā tiek lemts par atbalstu piena lopkopjiem, kas nozīmētu naudu no Eiropas fondiem - 86 eiro par slaucamu govi. "Tas būtu īslaicīgs problēmas risinājums kritiskā brīdī," uzsvēra K. Melnis.

Asociācijas biedru vidū veiktajās aptaujās konstatēts, ka svaigpiena iepirkuma cena marta sākumā bija 0,307 eiro par litru. Jau sākot no marta vidus sācies iepirkuma cenu samazinājums. Piena iepirkuma cena vidēji maijā samzinājās līdz 0,252 eiro par litru, kas nozīmē 18% kritumu pret marta sākumu. Iepirkuma cena šobrīd stabilizējušies tās zemākjā punktā un nelielas izmaiņas K. Meļņa skatījumā nenozīmē atgriešanos pie normālas saimniekošanas. Vēl aizvien piena iepirkuma cena pēc asociācijas biedru aplēsēm ir zem pašizmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Eiropā gaidāms straujš atsevišķu pārtikas produktu ražošanas izmaksu kāpums

Db.lv, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk Eiropas valstu pārtikas ražotāju norāda uz strauju ražošanas izmaksu kāpumu, ko veicinājusi gan ilgstoši sausā un karstā vasara un tai sekojošais būtiskais graudaugu ražas kritums gandrīz visā Eiropā, gan degvielas un iepakojuma materiālu cenu kāpums, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Netradicionālais karstums un sausums šogad ir samazinājis graudaugu ražu teju visā Eiropā un vairākās citās graudaugu audzēšanas lielvalstīs, kā arī izraisījis lopbarības graudu deficītu reģionā. Būtisks graudu apjoma kritums ir vērojams Skandināvijā, Vācijā, Īrijā, Francijā, Polijā un Baltijā, kā arī tādās valstīs kā Krievijā, ASV un Austrālijā, kas ir vieni no lielākajiem graudu piegādātājiem Rietumeiropas ražotājiem. Cenu kāpums Eiropā graudiem bija vērojams jau šī gada augustā, kad Lielbritānijā izmaksas vidēji pieauga par 20-37% un Francijā vidēji par 20%.

«Straujais izejvielu cenu kāpums Eiropā un pasaulē nepārprotami ietekmēs arī Latvijas ražotājus. Situācijā, kad atsevišķās valstīs graudu raža ir zemāka, bet citās tā ir ļoti laba, mūsdienu dinamiskajā vidē ir iespējams izvēlēties piegādātājus no izdevīgākajām valstīm, tomēr jau šogad un vēl visu 2019. gadu alternatīvu var nebūt. Tas radīs būtisku ražošanas izmaksu kāpumu arī mūsu pārtikas ražotājiem. Jau šobrīd paredzam izejvielu cenu kāpums par 20-30%, novērojam arī energoresursu cenu pieaugumu un joprojām cīnāmies ar darbaspēka problēmām. Ir skaidrs, ka šajā situācijā uzņēmējiem ir jādomā, kā kļūt efektīvākiem, lai nezaudētu konkurētspēju,» situāciju komentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 radītajiem apstākļiem un Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu Vācijā Eiropas Savienībā (ES) ir sākusies cūkkopības nozares krīze, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece.

Viņa skaidroja, ka cenu kritums vērojams kopš 2020. gada aprīļa, kad sākās Covid-19 pandēmija un tai sekojošā dīkstāve, darbības ierobežojumi tūrisma nozarē, ēdināšanā.

"Arī ĀCM Vācijā ir papildinājis šo cenu kritumu, jo visa Vācijas saražotā cūkgaļa paliek ES iekšējā tirgū. Rezultātā tirgū piedāvājums pret pieprasījumu ir 185% no nepieciešamā apjoma cūkgaļai. Cenas strauji krīt, rezultātā cūkas netiek realizētas paredzētajā laikā un zaudē tirgus kondīciju. Cenu haoss, kas ir radies Vācijas cūkgaļas tirgū, pārnests uz pārējām ES dalībvalstīm," sacīja Lejniece.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle atzīmēja, ka lielākais iespaids Eiropas kopējā nozares krīzē atstāts tieši uz mazajām valstīm, tostarp Latviju, jo pārdošanas izmaksas pašlaik nespēj segt ražošanas izdevumus. Papildus tam pieaug arī barības izejvielu, graudu un sojas, cenas. "Faktiski katra pārdotā nobarojamā cūka tiek pārdota ar zaudējumiem. Jā, nozarei bija laba cena sešus mēnešus, bet pie tik krasām cenu izmaiņām tuvāko mēnešu laikā visas uzkrātās finanšu rezerves būs izsmeltas," teica Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar līdzīgu tekstu, kur tiek brīdināti par iepirkuma cenu kāpumu un norādītas jaunās cenas nākamajam gadam, informē Latvijas tirgotāju asociācija.

Piemēram. pamatojoties uz straujo piena iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs A/S Cesvaines Piens ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai produkcijai. Pamatojoties uz šo A/S Siera Nams paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu A/S Cesvaines Piens ražotajām precēm ar 06.01.2017 datumu.

Piena cena veikalos šī gada laikā bijusi tiešām viena no zemākajām pēdējo piecu gadu laikā un bija vidēji 0,72 – 0,75 eiro litrā. Augustā sākās kāpums uz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un, iespējams, ka 2017.gada janvārī sasniegs 2012. un 2014.gada cenu - 0.96, 0,97 litrā. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas svārstās ap 1,20 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz 1,25 (360 g). Cena pieaugot, iespējams, sasniegs augstāko 2007.gada līmeni - 1,54 eiro. Sviesta cena pagaidām ir stabila un atgriezusies š.g. janvāra līmenī - 1,03 eiro par 200 g paciņu. Savukārt jāatzīmē, ka augstākā sviesta cena pēdējos piecos gados bijusi 2014.gadā - 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0.97 par 180 g paciņu un decembrī cena nav sasniegusi š.g. janvāra līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena cenas ražotājiem ir kritušās, bet veikalā to neredzam

Žanete Hāka, 05.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Krievijas pārtikas embargo ieviešanas 2014.gada augustā, piena ražotāji ir piedzīvojuši strauju cenu kritumu aptuveni 38,5% apmērā, norāda biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Ievērojama daļa piena ražotāju pagaidām turpina saimniecisko darbību, realizējot saražoto pienu piena pārstrādes uzņēmumiem zem pašizmaksas, savukārt piena un piena produktu cenas mazumtirdzniecības veikalos nav būtiski samazinājušās, kā rezultātā patērētāji turpina maksāt augstu cenu par produkciju. Biedrība Zemnieku saeima aicina tuvākajā laikā ieviest tiesisku regulējumu, kā rezultātā godīgi tiktu sadalīta piena pārdošanas cena starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka svārstības piena lopkopības sektorā regulāri atkārtojas un nav godīgi ne pret lauksaimniekiem, ne nodokļu maksātājiem, ka ikreiz šādā situācijā zemniekiem pēc finansiāla atbalsta ir javēršas pie Latvijas valdības un Eiropas Savienībā. Lai situāciju stabilizētu, kopīgi jāmeklē risinājumi situācijas uzlabošanai un ilgtspējīgu attiecību veidošanai lauksaimnieku, piena pārstrādātāju un tirgotāju starpā, kā rezultātā ieguvējam ir jābūt patērētājam. Šobrīd Latvijā tieši lauksaimnieki piena produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdē ir visneaizsargātākais posms un individuāli nevar cīnīties ar pārējo ķēdes dalībnieku diktātu. Tādēļ nepieciešams tiesisks regulējums, kas attiecības ķēdes dalībnieku vidū sabalansētu. Kā vienu no risinājumiem mēs piedāvājam iepriekš Vācijā pārbaudītu metodi - sadalīt veikala plaukta cenu starp iesaistītajām pusēm, norāda J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kopējais lauksaimniecības cenu indekss 2015. gadā samazinājās par 7,5 %

Dienas Bizness, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss salīdzinājumā ar 2014. gadu samazinājās par 7,5 %, ko ietekmēja lopkopības cenu indeksa kritums par 15,8 %, īpaši piena cenas kritums. Augkopības produkcijas cenu indekss palielinājās par 2,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Piena vidējā iepirkuma cena samazinājās par 25,7 % – no 290,61 eiro par tonnu 2014. gadā līdz 216,06 eiro 2015. gadā. Piena cenu kritumu ietekmēja Krievijas aizliegums importēt lauksaimniecības produktus no Eiropas Savienības valstīm, kā arī situācija piena tirgū Eiropā un pasaulē.

Gaļas vidējā iepirkuma cena 2015. gadā samazinājās par 6,1 %. Iepirkuma cena cūkgaļai saruka par 11,6 % jeb par 172,38 eiro par tonnu, putnu gaļai – par 10,2 % jeb par 190,85 eiro par tonnu. Aitu un kazu gaļas iepirkuma cenām vērojams mazāks kritums – par 3,6 % jeb par 122,63 eiro par tonnu. Tikai liellopu gaļas iepirkuma cenas pērn pieauga par 1,2 % un sasniedza 1 642,56 eiro par tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lauksaimniecības cenas nedaudz samazinājušās

Žanete Hāka, 24.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9 %, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5 %. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Augkopības produkcijas cenu indeksa samazinājumu galvenokārt ietekmēja graudu iepirkuma cenu samazinājums par 8,3 % un dārzeņu – par 9,9 %.

2016. gadā graudu vidējā iepirkuma cena bija zemākā kopš 2012. gada, un tā saruka no 207,20 eiro par tonnu līdz 132,31 eiro par tonnu jeb par 8,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un par 36,1 % salīdzinājumā ar 2012. gadu. Cenu samazinājumu pērn ietekmēja arī iepirkto graudu zemā kvalitāte nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.

Dārzeņiem vidējā iepirkuma cena, salīdzinot ar 2015. gadu, kritās par 9,9 % jeb par 52,43 eiro par tonnu.

Rapša sēklu iepirkuma cenai pēdējos gados vērojams kāpums. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu tā pieauga par 4,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena rekordisti cenu svārstību ēnā

Sandra Dieziņa, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#TOP trīs saimniecības pēc vidējā izslaukuma no vienas govs 2016./2017. pārraudzības gadā savas pozīcijas saglabājušas.

Trīs saimniecības – Beverīnas novada z/s Vītoliņi, Rūjienas novada z/s Ceriņi un Smiltenes novada z/s Kalējiņi 1 – 2016./2017. pārraudzības gadā pārsniegušas 14 tūkstoš kg vidējo izslaukumu no vienas govs

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārraudzības gadu līderu trijnieks palicis nemainīgs. Trīspadsmit tūkstošus kg no govs izdevies pārsniegt Ventspils novada SIA Jāņlejas, savukārt vairāk nekā 12 tūkstošus vidēji no govs slaukušas desmit saimniecības – z/s Kalna Ūdenāni, z/s Kalna Dambrāni, z/s Sporas, z/s Zilūži, SIA Vecsiljāņi, SIA Vidzemes putniņi, Rolanda Agruma saimniecība, SIA Brīvzemnieki, z/s Mazlauri un z/s Tomiņi. Pirmoreiz 100 ražīgāko ganāmpulku skaitā pēc izslaukuma iekļuvusi viena no lielākajām piena lopkopības saimniecībām – Agrofirma Tērvete – teju divu tūkstošu ganāmpulkā izslaukums sasniedzis 9905 kg vidēji no vienas govs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda.

Lielveikalu tīkls SKY izlēmis atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda. Lēmums pieņemts, sadarbojoties ar biedrību Dzīvnieku brīvība, Open Wing Alliance dalīborganizāciju Latvijā.

Evija Andrijonoka, SKY lielveikalu tirdzniecības direktore, skaidro: «Jau ilgāku laiku meklējām iespējas izslēgt no sortimenta sprostos dētas olas un piedāvāt pircējiem produkciju, kas atbilst augošajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē.»

SKY lēmums atspoguļo dzīvnieku labturības tendenci visā pasaulē. Arvien vairāk starptautisku uzņēmumu apņemas uzlabot industriālās lopkopības praksi, atsakoties no sprostos turētu dējējvistu olām. Par atteikšanos paziņojuši Costco, Walmart, Aldi, Lidl, Carrefour, Tesco, Spar, Coop un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas lopkopībā šis gads Latvijā ir smags, jo sausuma dēļ bija grūtības sagatavot lopbarību, kuras joprojām daudzās saimniecībās trūkst, aģentūrai LETA atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

Viņš teica, ka lopbarības sagatavošanas ziņā situācija dažādos Latvijas reģionos atšķiras, tāpēc ir grūti viennozīmīgi novērtēt situāciju visā valstī kopumā, taču gaļas lopkopībā gads ir smags, jo lopbarība ziemai joprojām trūkst un nav zināms, vai nepieciešamo apmēru izdosies sagādāt.

«Ziemai sagatavot barību bija problēmas. Īpaši Kurzemē, kur šogad bija sausāks, bija problēmas. Vidzemē situācija ir citādāka - neraugoties uz lietaināku laiku, bija vairāk iespējas sagatavot lopbarību,» sacīja Vāgners.

Viņa atzina, ka grūti bija sagādāt ne tikai skābbarību, bet sliktās graudu ražas dēļ arī spēkbarību, tādēļ jau novembrī vai decembrī piena lopkopības saimniecības var izjust spēkbarības cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Valsts prezidents piekrīt piensaimniekiem - jāpalīdz nekavējoties

Dienas Bizness, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena un gaļas lopu bizness - drīzāk darbietilpīgs hobijs

Kristīne Stepiņa, 09.10.2019

Zemnieku saimniecības Dārznieki saimnieks Raimonds Bērtulsons un viņa dēls Armands.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Optimisms palīdz pārvarēt ārkārtas situāciju

Kristīne Stepiņa
, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena iepirkuma cenas esot nodzītas zem pašizmaksas, taču lauksaimnieki turpina palielināt ganāmpulkus, investē, gatavojoties vēl asākai konkurencei , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd piena lopkopības nozarē esot ārkārtas situācija, saimniecībās naudas plūsma esot apsīkusi, jāiztiek no rokas mutē, jo nepieciešams veikt investīcijas, rēķinoties ar konkurences palielināšanos saistībā ar plānoto ES brīvās tirdzniecības līguma slēgšanu ar ASV.

Palielina ganāmpulku

2013. gadā z/s Pilslejas, kas nodarbojas ar piena lopkopību, strādāja ar augstu rentabilitāti, sasniedzot 32%. «Šobrīd saimniecībā ir 600 govju, kas ir par 100 govīm vairāk nekā pagājušajā gadā. Esam gan piepirkuši, gan pieaudzējuši klāt paši. Nākamajā gadā plānojam turpināt palielināt ganāmpulku,» DB stāsta z/s Pilslejas vadītājs Uldis Krievārs. Viņš uzsver, ka z/s Pilslejas ir viena no top 20 saimniecībām pēc govju skaita un viena no top 10 saimniecībām pēc izslaukuma, kas ir 18 tonnu dienā. Zemnieku saimniecības ganāmpulkā ir tikai Holšteinas šķirnes melnraibās govis, kurām esot augstāki izslaukuma rādītāji nekā Latvijas brūnaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mārtiņš Rītiņš: Ja es par savu darbu prasu naudu, tad man ir jādod pašu labāko

Didzis Meļķis, 11.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Samazinātās PVN likmes augļiem un dārzeņiem negatīvo ietekmi kompensēs no LVM dividendēm

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās PVN likmes augļiem un dārzeņiem negatīvo fiskālo ietekmi uz budžetu nākamos trīs gadus kompensēs no VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) dividendēm, otrdien lēmusi valdība.

LETA jau vēstīja, ka ministri vakar vienojās par 2021.gada budžeta ietvaru. Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu turpmākos trīs gadus par trim miljoniem eiro palielināt LVM dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, lai kompensētu PVN ieņēmumu samazinājumu saistībā ar PVN samazinātās 5% likmes saglabāšanu augļiem, ogām un dārzeņiem no 2021.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Pēc ZM sniegtās informācijas, iepriekš PVN samazinātās likmes 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešana ir bijusi efektīva. "Ieviešanas mērķi ir sasniegti, jo ēnu ekonomika nozarē ir samazinājusies par 20%, tādā veidā legālajā tirgū darbojošies komersanti ir kļuvuši konkurētspējīgāki, augļu, ogu un dārzeņu cenas samazinājās par 11,7 procentpunktiem, turklāt Latvijā tās visā apsekošanas periodā ir zemākās starp Baltijas valstīm," norādīja ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pampāļos iegulda pārdomāti

Sandra Dieziņa, 19.04.2017

SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko pamazām saimniekošanas grožus nodod dēlam Mārtiņam Vaļko (attēlā)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Pampāļi šoruden pabeigs jauno fermu, plāno strauji audzēt izslaukumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielākajām piena lopkopības un augkopības saimniecībām Latvijā SIA Pampāļi Saldus novadā pagājušo gadu pabeigusi ar 4,8 milj. eiro apgrozījumu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2015. gadā. Ieņēmumu samazināšanos ietekmēja krīze piena nozarē un piena iepirkumu cenu samazinājums. Saimniecība specializējusies piena un augkopības produktu ražošanā, kā arī biogāzes ražošanā. No augkopības kultūrām Pampāļos audzē kviešus, miežus un rapsi.

SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko stāsta, ka pašlaik saražoto pienu realizē četriem iepircējiem – diviem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un vienam Lietuvā, kurp aiziet lielākais piena apjoms. Vidējā iepirkuma cena ir 0,35 eiro/kg, kas šobrīd ir augstāka, nekā vidēji Latvijā – pēc LPCS iepriekš prognozētā, martā tā varētu būt 0,29 eiro/kg. Savukārt piena pašizmaksa pērn bija 0,26 eiro/kg, līdz ar to ar pašreizējo cenu jau var sākt segt zaudējumus, ko iepriekš radīja zemās piena iepirkuma cenas. Arī Vaļko piekrīt viedoklim, ka Latvijā piena pārstrādes uzņēmumu ir par daudz un ne visi strādā ar noslogotām jaudām. Tāpēc arī piena produktu pašizmaksa ir augsta.

Komentāri

Pievienot komentāru