16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

«Tieši komentējot šos Ušakova izteikumus, es uzskatu, ka Saskaņas centrs ir izvērsis priekšvēlēšanu demagoģiju, un man negribētos tagad būt ievilktam tādā mūžīgā vārdu apmaiņā ar Saskaņas centru,» norāda premjers Valdis Dombrovskis, paužot uzskatu, ka Saskaņas centram būtu vairāk jāuzmana notiekošais Rīgas domē.

«Saskaņas centram vajadzētu pievērsties vairāk tam, kas notiek Rīgas domē, jo šie korupcijas skandāli seko viens otram. Vakardienas kratīšanas un aresti Mājokļu departamentā, pirms vairākām dienām skandāls Rīgas namos saistībā ar līdzekļu izsaimniekošanu, vairākkārt gada laikā palielināts budžeta deficīts, kas sasniedz jau 12% no pašvaldības ieņēmumiem. Ir ļoti daudz problēmas, kuras, es domāju, viņi varētu risināt, tā vietā lai nodarbotos ar demagoģiju,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Viņš gan arī norādīja, ka konkrētu personu un politisko spēku atbildība notiekošajā Rīgas domē jāvērtē pēc tam, kad būs zināma precīzāka informācija no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Apzinoties to, cik maz pietrūkst, lai nonāktu pie kārotās varas, Saskaņas centrs (SC) jau sācis strādāt pie sava tēla un netieši atzinis okupācijas faktu. Kuluāros klīst baumas, ka ar to vien nepietiks un SC varētu būt jāatsakās arī no sadarbības ar radikālākajiem kreisā flanga pārstāvjiem Latvijas Sociālistiskās partijas.

Šāda scenārija praktiskais izpildījums var izrādīties visnotaļ formāls, jo partijas, kas darbojas apvienības SC ietvaros, ir pārāk cieši savijušās gan pašvaldību, gan parlamentārajā darbībā, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Tas raksta, ka vēsturiski SC pamatā atrodas piecas organizācijas, t. i., Daugavpils pilsētas partija (priekšsēdētājs Vitālijs Azarevičs), Tautas saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs), partija Jaunais centrs (priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs), Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks), kā arī Sociāldemokrātiskā partija (priekšsēdētājs Egīls Rutkovskis). Šogad tika pabeigta četru organizāciju saplūšana vienotā sociāldemokrātiskajā partijā Saskaņa (SDPS), un šobrīd Saskaņas centra bloka ietvaros darbojas tikai divas organizācijas, t. i., SDPS un Latvijas Sociālistiskā partija (LSP).

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Biznesa medijs Financial Times uzskata, ka Latvijas 11. Saeimas vēlēšanās otrajā un trešajā vietā palikušajām tā sauktajām latviskajām partijām jārēķinās ar pirmo vietu ieguvušo Saskaņas centru, kas līdz šim sevi pierādījis Rīgas pašvaldībā. Šāds uzskats pausts viedokļu sadaļā.

Padomju imperiālisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atstājis izaicinošu mantojumu lielas krievvalodīgo koncentrācijas ziņā. Viņi apmetās Baltijas valstīs pēc 1945. gada un palika nostalģiski par padomju ēru ilgi pēc komunisma sabrukuma, saistībā ar pagājušajā nedēļā Latvijā notikušajām vēlēšanām, raksta Financial Times.

Ievērojama esot Saskaņas centra - partijas, kas cieši saistīta ar valsts etnisko krievu minoritāti - uzvara vēlēšanās.

Medijs norāda, ka centriski labējās partijas, kurās dominē latvieši un kuras palikušas otrajā un trešajā vietā (Zatlera Reformu partija un Vienotība) teorētiski varētu izveidot koalīciju, izslēdzot Saskaņas centru, taču tas būtu tuvredzīgi.

«Es Saskaņas centru cienu vairāk nekā jebkuru no latviskajām partijām, ja neskaita Nacionālo apvienību,» atzinis politiķis Jānis Iesalnieks.

Viņam ir piekarināta radikāļa birka – viņa dēļ Nacionālo apvienību nav gribējuši ņemt valdībā, viņu ir apsaukājuši par antisemītu, un viņš ir to dažu Latvijas politiķu vidū, kuri personīgo kļūdu dēļ ir atteikušies no iespējas startēt Saeimas vēlēšanās. Pēc saviem izteikumiem tviterī par Norvēģijas masu slaktiņu Iesalnieks ne tikai atsauca savu kandidatūru no vēlēšanu saraksta, bet arī uz laiku aizgāja no partijas valdes, atgādina žurnāls Playboy.

Jautāts, vai Saskaņas centru ciena vairāk nekā koalīcijas partnerus, politiķis intervijā žurnālam atbildējis: «Jā. Domājošam latvietim ir skaidrs, kas ir Saskaņas centrs – tas ir Latvijas interesēm naidīgs spēks. Es viņus sauktu par nosacītiem, bet diezgan atklātiem ienaidniekiem. Un kā tādus es viņus arī uztveru. Taču kaujas laukā tu nevari necienīt ienaidnieku.»

Politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs politiķis Andrejs Klementjevs sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka sarunas par koalīciju partija sāks pirmdien.

Viņš pauda pārliecību, ka koalīciju var izveidot trīs partijas - Zatlera Reformu partija, Vienotība un Saskaņas centrs, un tai būtu jābūt plašai, ar vismaz 70 deputātiem.

Šoreiz jautājumu par okupāciju esot iespējams noņemt no dienaskārtības. Vienotība šajā jautājumā noteikumus vairs nevarot diktēt.

Savukārt Zatlera reformu partijas pārstāve Sandra Sondore-Kukule Latvijas Radio sacīja, ka tiks runāts ar Vienotību, nacionālo apvienību un Saskaņas centru, uzklausot partiju pārstāvju redzējumu.

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne stāstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunas ar visām 11.Saeimā ievēlētajām partijām sāks 28.septembrī.

Britu medijs BBC šorīt vēsta, ka Latvijā 11. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, taču apšauba tās nokļūšanu valdībā.

Medijs informē, ka Saskaņas centrs ieguvis aptuveni 29% balsu, kas ir spēcīgākais tā sauktās krievu partijas rādītājs kopš bijušās padomju valsts neatkarības atgūšanas.

BBC arī vēsta, ka jaunā Zatlera Reformu partija ieguvusi apmēram 21% balsu, bet premjera Valda Dombrovska Vienotība - apmēram 18%.

Šīs partijas, pēc medija domām, varētu veidot koalīciju, izstumjot Saskaņas centru.

BBC arī atzīmē, ka ceturtā daļa iedzīvotāju Latvijā ir krieviski runājošie. Padomju laikā, kas beidzās 1991. gadā, Latvija piedzīvojusi lielu imigrantu pieplūdumu no citām PSRS daļām, galvenokārt Krievijas.

Saskaitītas visos 1027 iecirkņos Saeimas ārkārtas vēlēšanās nodotās balsis, liecina informācija Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) interneta vietnē.

Saskaņā ar CVK provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem par politisko partiju apvienību Saskaņas Centrs nodotas 259 930 jeb 28,36% balsu.

Par Zatlera Reformu partiju nodotas 190 853 jeb 20,82% balsu, par Vienotību 172 567 jeb 18,83% balsu, par Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK nodotas 127 208 jeb 13,88% balsu un par Zaļo un Zemnieku savienību nodotas 111 955, jeb 12,22% balsu. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā.

Pēdējais iecirknis, kurā tika apkopotas balsis, bijis ASV Rietumkrasta Sietlas pilsētā.

Db.lv jau vēstīja, ka gan Vienotība, gan arī Zatleru reformu partija aizvadījušas sarunas ar Saskaņas centru.

Vienotība nodevusi savus vēlētājus un nav īstas pārliecības, vai šī politiskā spēka deputāti vēl iekļūs nākamajā Saeimā, šodien norādīja apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes gan viņš, gan Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nespēja konkretizēt abu politisko spēku iespējamo darbošanos koalīcijā.

Dz. Zaķis izteica viedokli, ka vēlētājiem ir pausts viedoklis par Vienotības sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar TB/LNNK, taču viņš nenoliedza iespēju, ka nākotnē varētu veidot koalīciju ar Saskaņas centru, piebilstot, ka Saskaņas centram ir iespēja paust savu valstisko domāšanu prezidenta vēlēšanās, balsojot par Valdi Zatleru.

J. Urbanovičs uz to atbildēja ar repliku, ka Vienotība kārtējo reizi uzstāda noteikumus. «Ar kādām tiesībām?,» neizpratnes pilnu jautājumu uzdod Saskaņas centra frakcijas vadītājs.

«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.

«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.

«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.

Tūdaļ pēc vēlēšanas iecirkņu slēgšanas Saskaņas centra biedri pauž prieku par provizoriskajiem rezultātiem un pauž pārliecību par nākamās valdības veidošanas uzticēšanu šim politiskajam spēkam.

B-bārā, kur Saskaņas centrs atzīmē šodien notikušās vēlēšanas, ar aplausiem tika sagaidīti aptauju rezultāti, kas ļauj noprast to, kā parijām klājies vēlēšanās. Šīs aptaujas liecina, ka Saskaņas centrs varētu būt guvis aptuveni trešdaļu vēlētāju balsu.

Saeimas deputāts un Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs žurnālistiem pauda pārliecību, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš uzticēs SC valdības veidošanu un nominēs nākam premjeru no šīs partijas. Viņš norādīja, ka tradicionāli vēlēšanās lielāko balsu skaitu guvusī partija tiek nominēta šim pienākumam un, viņaprāt, «nav iemeslu, lai lauztu tradīciju».

Pēc gaidāmajām 10. Saeimas vēlēšanām Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu saglabāt savu amatu, trešā spēlētāja vietu koalīcijā atstājot nacionālistu partijai VL/TB/LNNK vai politiskajam spēkam, kas pārstāv krievvalodīgo intereses – Saskaņas Centram, raksta Bloomberg.

Vienotības uzvaras gadījumā Valda Dombrovska pārstāvētā politiskā partija varētu apvienot spēkus ar bijušo Latvijas prezidenta Zatlera reformu partiju. Gadījumā, ja šāda apvienošanās notiktu, tad Saskaņas Centrs, kas pārstāv krievvalodīgo intereses un VL/TB/LNNK kļūs par konkurentiem cīņā par trešā koalīcijas partnera vietu.

«Zatlera reformu partija un Vienotība ļoti ātri noformēs politisku bloku, kas būs kodols jebkurai nākotnes valdībai,» Bloomberg norādīja Latvijas Universitātes politikas zinātnes eksperts Daunis Auers.

Saskaņas Centru atbalsta 20,3% vēlētāju, liecina 8. un 9. septembrī veiktā pētījumu aģentūras Latvijas Fakti aptauja. Vienotība ieguvusi 13,6% vēlētāju balsu, bet jaundibinātā Zatlera reformu partija – 11,4%, savukārt VL/TB/LNNK – 6,9% vēlētāju balsu. Tomēr aptuveni trešdaļa balsstiesīgo 8. un 9. septembrī vēl nebija izlēmuši, kuram politiskajam spēkam atdos savu balsi, tādēļ šajās vēlēšanās gaidāmi pārsteigumi.

Rīgas mērs Nils Ušakovs un galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās apņēmušies startēt kopā, izveidojot politisko bloku Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai.

«Mums rītdien notiks deputātu sanāksme, tas ir, abu frakciju – gan Saskaņas centra, gan Gods kalpot Rīgai deputātu sanāksme, kurā mēs parakstīsim aicinājumu. Jo mēs esam 37 cilvēki pieņēmuši lēmumu, ka mēs gribam iet uz vēlēšanām kā viens saraksts, tas lēmums ir pieņemts mūsu līmenī, jo mēs nostrādājām trīs gadus kā viena komanda, ir daudz paveikts un mēs gribam šo ceļu turpināt arī nākotnē,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ušakovs.

«Mēs aicināsim Saskaņas centra vadību un Gods kalpot Rīgai vadību, lai šie divi politiskie spēki atļautu mums izveidot vienotu sarakstu ar nosaukumu Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai, un iet uz vēlēšanām kā viens bloks. Mēs to darīsim!» pārliecinoši sacīja Rīgas mērs.

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmums atlaist Saeimu ir bijis simbolisks solis, no kura iegūs visviltīgākie deputāti, bet tauta iegūs tikai tādā gadījumā, ja V. Zatlers izveidos politisku spēku ar gudri atlasītu komandu, sarunā ar laikrakstu Latvijas Avīze paudis ilggadīgs politiķis Jānis Lagzdiņš.

V. Zatlera lēmums atlaist Saeimu kā protesta veids apmierinājis vienas lielas sabiedrības daļas nepatiku pret politiku, kāda tiek īstenota kopš 5. Saeimas sanākšanas, uzskata politiķis. Prezidenta solim būs tālejošas sekas un iegūs visviltīgākie.

Pēc parlametna atlaišanas Saskaņas centrs (SC) 11. Saeimā var iegūt papildu vietas. Tomēr, ja vienlaikus ar vēlēšanām notiek referendums par vienu vai otru valodas jautājumu, ja izveidojas jauna, radikāla krievu partija, tad tā spētu atņemt balsis SC. Tomēr «Krievija darīs visu, lai šāds škeltniecisks spēks neizveidotos, jo tas mazina Saskaņas un caur to arī Maskavas ietekmi Latvijā», laikrakstam skaidro J. Lagzdiņš.

Liepājas partija un politisko partiju apvienība Saskaņas centrs parakstījusi līgumu par ciešāku sadarbību darbam Liepājas domē, kā prioritāti nosakot nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu Liepājas attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un pilsētas Attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

Tādējādi nākamajiem četriem gadiem ir nodrošināta stabila Liepājas domes darbība, koalīcijā apvienojot desmit no 15 domē ievēlētajiem deputātiem, norāda Liepājas dome.

Tāpat līgums nosaka abu partiju deputātu ētiskos standartus kopējā darbā, lēmumu saskaņošanas procedūras, savstarpējo atbildību, pienākumus un tiesības.

No Liepājas partijas puses sadarbības līgumu parakstījuši šajā sasaukumā ievēlētie deputāti G.Ansiņš, M.Ceirulis, S.Golde, U.Sesks, V.Skujiņš, H.Valcis un V.Vitkovskis, savukārt no partiju apvienības Saskaņas centrs puses līgumu parakstījuši ievēlētie deputāti J.Hadarovičs, R.Miloslavskis un N.Vorobeičiks.

Pašvaldību vēlēšanās lielākos panākumus gūst vietējie līderi neatkarīgi no tā, kādas partijas nozīmīti piesprauduši; daļa pašvaldību vadītāju saglabā amatu. Tāds ir pašvaldību vēlēšanu rezultāts.

Tiesa, ir vairākas pašvaldības, kur varas maiņa ir neizbēgama, piemēram, Daugavpilī, kur pašreizējās vadītājas Žannas Kulakovas pārstāvētais saraksts nav pārvarējis pat iekļūšanas latiņu. Savukārt vislielākos laurus ir plūkusi Latgales partija ar Jāni Lāčplēsi (Saeimas deputāts no Vienotības frakcijas) priekšgalā, kā arī Saskaņas centrs.

Daļa pilsētu (Rīga, Ventspils, Valmiera, Rēzekne utt.) un novadu mēru saglabās savus posteņus, daļai nāksies meklēt sabiedrotos pozīciju noturēšanai. Vietu Ventspils domē nostiprinājis Aivars Lembergs (4128 plusi, 612 svītrojumi), neatstājot nekādas cerības līdzšinējiem opozīcijas deputātiem. No 13 vietām 9 ir Latvijai un Ventspilij, līdz ar to jautājums par koalīciju pat nav aktuāls.

Saskaņas centram (SC) un Zatlera Reformu partijai (ZRP) ir daudz saskanīgu viedokļu politiskās reformas un tiesiskuma jautājumos, taču atšķirīgs redzējums dažādos ar ekonomiku saistītos aspektos, tostarp par pensijām.

To pirmdien pēc abu partiju pusotru stundu garās tikšanās žurnālistiem atzina abu politisko spēku līderi Nils Ušakovs (SC) un Valdis Zatlers (ZRP).

Atšķirīgi viedokļi abiem politiskajiem spēkiem bijuši par atsevišķiem nodokļu jautājumiem un vēsturi, tomēr tas nav traucējis atrast arī «vairākus saskares punktus», atzina Zatlers. Viņš uzsvēra, ka pret sarunā izrunājamajiem jautājumiem bijusi ļoti pragmatiska pieeja. Ušakovs sacīja, ka abām partijām daudz jautājumu būs jādiskutē darba režīmā, tostarp atsevišķu nodokļu pazemināšanas iespējas, par laiku, kad varētu indeksēt pensijas.

Nesen Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā kāzu ceremonijas laikā noticis šokējošs incidents, vēsta portāls irliepaja.lv.

Kāda no ceremonijas dalībniecēm pārtraukusi dzimtsarakstu nodaļas darbinieci ar izsaucienu, ka viņa esot samaksājusi par kāzu ceremoniju valsts valodā. Ar to domājot krievu, nevis latviešu valodu.

Kā arguments tikusi minēta Saskaņas centra (SC) uzvara vēlēšanās un tas, ka tagad valsts valodai jābūt krievu valodai. Sievietes argumentus atbalstījis arī līgavainis – latvietis.

Vārdu apmaiņa par šo tematu ieguvusi tik emocionālu nokrāsu, ka krieviski runājošā sieviete noģībusi viesu acu priekšā. Tikai pēc auksta ūdens malka un pārējo ceremonijas dalībnieku mierinājumiem, viņa piekritusi, ka ceremonija pagaidām tiek turpināta latviešu valodā.