Pašā Rīgas centrā, dinamiskajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, pieejama rūpīgi rekonstruēta moderna biroju ēka, kas apvieno arhitektūras mantojumu ar mūsdienīgu, ilgtspējīgu un tehnoloģiski attīstītu darba vidi. Šī vēsturiskā ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā piedāvā unikālu darba vidi ar izteiktu arhitektūras identitāti, apvienojot prestižu, kvalitāti un mūsdienu uzņēmējdarbībai atbilstošu funkcionalitāti. Tā veido pārdomātu un reprezentablu telpu, kas nodrošina komfortu, efektivitāti un izceļas ar skaidru, atšķirīgu identitāti mūsdienīgā biznesa vidē.

19.gadsimta vēsturiskā biroju ēka ir daļa no A klases biroju kompleksa “SATEKLES BIZNESA CENTRS” – viena no modernākajiem un ilgtspējīgākajiem projektiem Baltijā, piedāvājot nomniekiem mūsdienīgu, augstas pievienotās vērtības darba vidi ar izcilu lokāciju, infrastruktūru un arhitektūras identitāti.

Vēsturiskā divstāvu biroja ēka ar jumta mansardu ir pilnībā rekonstruēta, atjaunojot tās fasādi un arhitektoniskās detaļas sākotnējā vizuālajā kvalitātē. Vienlaikus tajā integrēti mūsdienīgi inženiertehniskie risinājumi, kas nodrošina pilnvērtīgu atbilstību A klases biroju prasībām.

“SATEKLES BIZNESA CENTRS” ir 12 000 m² plašs biroju komplekss, kas atklāts 2025. gadā, sastāv no trim savstarpēji integrētām ēkām, kur vēsturiskais un mūsdienīgais saplūst vienotā, kvalitatīvā arhitektūras un funkcionalitātes risinājumā. Tieši vēsturiskā biroja ēka piešķir projektam unikālu identitāti, radot vidi, kur satiekas Rīgas kultūrvēsturiskais mantojums un nākotnes darba telpu koncepts.

Baltijas vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītā A klases biroju kompleksa “Satekles biznesa centrs ” B un C ēkas saņēmušas noslēdzošos “BREEAM” ēku ilgtspējas sertifikātus. B ēka saņēmusi izcilu (“Outstanding”) 89,7% vērtējumu, kas ir līdz šim augstākais jebkad reģistrētais novērtējums jaunbūvēm Latvijā un Igaunijā un otrs augstākais novērtējums Baltijā, uzstādot jaunu standartu ilgtspējīgu biroju attīstībai reģionā.

Atrodoties “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, komplekss apvieno izcilu lokāciju ar videi draudzīgiem un nākotnes prasībām atbilstošiem dizaina risinājumiem, nostiprinot savu pozīciju kā vienam no modernākajiem biroju kompleksiem Rīgas centrā.

““Satekles biznesa centrs ” apvieno augstākos kvalitātes standartus ar izciliem ilgtspējības risinājumiem, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība ar līdz šim vēsturiski augstāko novērtējumu Baltijas mērogā apliecina ēkas izcilību, inovācijas un ilgtspējīgu pieeju. Vērts atzīmēt, ka B ēkai četrās no desmit “BREEAM” sertifikācijas kategorijām – projekta vadība, enerģija, transports un ūdens – sasniegts maksimālais punktu skaits, savukārt vēl trijās kategorijās – veselība un labbūtība, atkritumi, zemes izmantošana un ekoloģija – vērtējums pārsniedz 85%. Integrētie energoefektivitātes, klimata kontroles un digitālās pārvaldības risinājumi būtiski paaugstina ēkas pievienoto vērtību un lietošanas komfortu. Tā stratēģiskā atrašanās vieta strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā” un modernā infrastruktūra stiprina šīs apkaimes konkurētspēju Baltijas reģionā. Atzinīgais novērtējums apliecina visas komandas un mūsu sadarbības partneru profesionalitāti, projekta kvalitāti un augstos standartus ikdienas darbā, par ko izsakām pateicību komandai un partneriem šī augstvērtīgā projekta īstenošanā,” norāda “Linstow Baltic” attīstības un ilgtspējas direktors Andis Kublačovs.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītais A klases biroju komplekss “SATEKLES BIZNESA CENTRS” ir ieguvis 1.vietu nominācijā “Jauna sabiedriskā ēka” konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2025”.

““SATEKLES BIZNESA CENTRS” ir spilgts piemērs tam, kā inovācijas un ilgtspējīga attīstības pieeja ļauj radīt augstas kvalitātes, efektīvu un nākotnes prasībām atbilstošu vidi. Esam patiesi pagodināti saņemt šo augsto novērtējumu Latvijas būvniecības nozarē – tas apliecina projekta izcilību, mūsu komandas profesionalitāti un sadarbības partneru ieguldījumu, ieviešot augstos kvalitātes standartus, ko esam izvirzījuši. “SATEKLES BIZNESA CENTRS” attīstība strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā” turpina piesaistīt vadošus uzņēmumus un stiprina Rīgas konkurētspēju Baltijas reģionā kā nozīmīgam biznesa un investīciju centram. Izsakām pateicību visai komandai un partneriem par augsta līmeņa sadarbību šī projekta īstenošanā,” norāda Frode Gronvolds, “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītais A klases biroju komplekss “SATEKLES BIZNESA CENTRS”, ko veido trīs savstarpēji saistītas ēkas, ir noslēdzis BREEAM ēku ilgtspējas sertifikācijas procesu, saņemot vēsturiski augstāko novērtējumu Baltijā.

A ēka, kuras galvenais ģenerālnomnieks ir “SEB banka”, ieguvusi noslēdzošo sertifikātu ar izcilu jeb “Outstanding” 89,9% novērtējumu, sasniedzot vēsturiski augstāko novērtējumu, kāds līdz šim piešķirts jaunbūvēm Baltijā. Tādējādi “SATEKLES BIZNESA CENTRS”, kas atrodas “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, nostiprina līdera pozīcijas ilgtspējīgu biroju segmentā un uzstāda jaunu nozares standartu , apvienojot izcilu lokāciju ar videi draudzīgiem un nākotnes prasībām atbilstošiem dizaina risinājumiem.

“Saņemot vēsturiski augstāko BREEAM novērtējumu Baltijā, “SATEKLES BIZNESA CENTRS” apliecina projekta izcilību, inovāciju kapacitāti un mērķtiecīgi īstenotu ilgtspējīgas attīstības pieeju. Šis sasniegums nosaka jaunu kvalitātes standartu ilgtspējīgu biroju segmentā Baltijas tirgū, vienlaikus izceļot projekta tehnisko un arhitektonisko izcilību, kā arī komandas profesionalitāti un spēju konsekventi realizēt augstas sarežģītības attīstības projektus. Tas ir vairāk nekā četru gadu darba rezultāts - strukturētas un efektīvas sadarbības apliecinājums starp visām iesaistītajām pusēm - sākot ar attīstītāja “Linstow Baltic” ilgtspējas ambīcijām, “SEB banka” stratēģisko redzējumu attiecībā uz ēkas tehniskajiem un apdares kvalitātes standartiem, līdz pārdomātai projekta integrācijai strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”. Šīs apkaimes attīstība par nozīmīgu biznesa un investīciju centru, ko papildina mūsdienīga infrastruktūra un augsta savienojamība, būtiski stiprina Rīgas konkurētspēju Baltijas mērogā. Pašlaik Latvijas biroju tirgū nav citu ēku ar tik augstu BREEAM novērtējumu, kas padara “SATEKLES BIZNESA CENTRS” par stratēģiski pievilcīgu izvēli uzņēmumiem, kuri savā darbības vidē prioritizē kvalitāti, ilgtspēju un reputācijas vērtību,” uzsver Linstow Baltic attīstības un ilgtspējas direktors Andis Kublačovs.

Biroju ēkas “Lāčplēša Plaza” būvniecībā Rīgā, Lāčplēša ielā, 24. martā tika iemūrēts ēkas pamatakmens. Šis ir “Reterra” pirmais komerciālais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijā, un būvuzņēmējs ir SIA “Mapri Būve”, kas ir uzņēmuma “Mapri” meitasuzņēmums Latvijā.

Papildus ēkas būvniecībai “Mapri Būve” kļūs arī par tās galveno nomnieku, nākotnē pārceļot savu Latvijas biroju uz ēku “Lāčplēša Plaza”.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība būs 1812 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1407 kvadrātmetri – birojiem. Būvniecības pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

“Reterra” izpilddirektors Reigo Randmets uzskata, ka “Lāčplēša Plaza” atspoguļo arī virzienu, kādā attīstās Rīgas nekustamo īpašumu tirgus: “Mēs būvējam rajonā, kas turpmākajos gados kļūs par arvien nozīmīgāku centru. Lāčplēša un Satekles ielu krustojums ir ļoti labi pieejama vieta ar intensīvu satiksmes plūsmu, un tās vērtība līdz ar jauniem attīstības projektiem tikai pieaugs. Šogad blakus biroju ēkai tiks atvērts “Lidl” veikals, un nākotnē teritoriju papildinās “Rail Baltica” terminālis.”

Mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē priekšstats par darba vidi ir būtiski mainījies. Birojs vairs nav tikai fiziska lokācija vai konkrēta telpa, kur darbinieki pavada savu darba laiku. Tas ir kļuvis par nozīmīgu uzņēmuma stratēģisko instrumentu, kas atspoguļo organizācijas kultūru, mērķus un vērtības.

Preses Nama Kvartāla Biznesa Centra atklāšana jau 2026.gadā!

Par darba vides attīstību un kvalitātes nozīmi stāsta Jekaterina Zariņa, “Preses Nama Kvartāls” iznomāšanas vadītāja. Viņa uzsver, ka A klases birojs kalpo kā redzama zīmola identitātes izpausme, kas tieši ietekmē darbinieku produktivitāti, klientu uzticēšanos un uzņēmuma finanšu rezultātus. Izvēloties augstas kvalitātes telpas, uzņēmums demonstrē savus standartus un ambīcijas, apliecinot gatavību konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

Kas raksturo A klases biroju?

Lai gan jēdziens “A klases birojs” biznesa vidē tiek lietots bieži, ne visi līdz galam izprot tos stingros, starptautiski atzītos kritērijus, kas nodala patiesu izcilību no viduvējības. Nekustamā īpašuma tirgū biroju ēkas tiek iedalītas A, B un C klasē, un katrai no tām ir sava nozīme tirgus ekosistēmā. Tomēr tieši A klasi uzskata par inženiertehnikas, arhitektūras un apsaimniekošanas virsotni. Atšķirībā no B klases telpām, kas piedāvā pieņemamu funkcionalitāti bez papildu luksusa, vai C klases ēkām, kuras bieži ir morāli un tehniski novecojušas ar ierobežotām modernizācijas iespējām, A klases birojs ir vide, kurā nekas nav atstāts nejaušībai. Šādas ēkas kvalitāti raksturo vairāku faktoru sinerģija.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.

Rīgas zaļākais biznesa kvartāls “Verde” turpina attīstības otro kārtu Skanstes apkaimē. Attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir pabeidzis 85% no C ēkas pazemes daļas izbūves un tuvākajā laikā uzsāks D ēkas būvniecību.

Pēc “Verde” A un B ēku pabeigšanas un pilnīgas iznomāšanas 2022.–2023. gadā “Capitalica Asset Management” turpina projekta attīstību, realizējot vēl divas A klases biroju ēkas vienā no Rīgas straujāk augošajām, bet vienlaikus centrālajā un primiālajā lokācijā.

Būvniecības uzņēmums “Capitalica Industries” informē, ka C ēkas pazemes darbi ir pabeigti 85% apmērā, un šobrīd projekts ir pārgājis uz pirmā stāva izbūves darbiem. Tāpat uzņēmums aktīvi gatavojas tuvākajā laikā uzsākt D ēkas būvniecību.

“Verde” komercdirektore Iveta Ardava norāda, ka jau viena trešdaļa no C ēkas iznomājamās platības ir rezervēta, kas apliecina augsto pieprasījumu pēc augstākās klases, ilgtspējīgām biroju telpām Rīgā. Uzņēmums ir arī pieņēmis stratēģisku lēmumu pārplānot daļu stāvu, piedāvājot ierobežotu skaitu mazāku biroju platību – šāda iespēja Rīgas tirgū ir reta. “Šāda elastība A klases projektos nav bieži sastopama un dod uzņēmumiem iespēju strādāt modernā, ilgtspējīgā vidē bez nepieciešamības uzņemties lielas telpu saistības. Uzņēmumi vairs neizvēlas tikai biroju – tie izvēlas vidi un kopienu. “Verde” ir attīstījies par augstvērtīgu biznesa ekosistēmu, kurā nomnieki apzināti vēlas būt daļa no līdzīgi domājošu uzņēmumu kopienas, kas novērtē ilgtspēju, kvalitāti un nākotnes attīstību,” saka I. Ardava.

Rīgas biznesa centra “Preses Nama Kvartāls” attīstītājs AS PN Project veiksmīgi noslēdzis jaunāko obligāciju emisijas laidienu ar augstu investoru interesi. Emisijas laikā A klases biroju ēkas būvniecības noslēdzošajai fāzei piesaistīti 9,12 miljoni eiro, kas trīs reizes pārsniedz sākotnēji plānoto 3 miljonu eiro apjomu. Augstais pieprasījums apliecina investoru uzticību gan projekta attīstības progresam, gan tā ilgtermiņa potenciālam Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

“Arvien pieaugošā sabiedrības izpratne un zināšanas par investīciju iespējām palielina interesi par pārdomātu kapitāla ieguldīšanu. Fakts, ka plānotais emisijas apjoms tika trīskāršots, apliecina investoru pārliecību – sabiedrība ir gatava ieguldīt reālā Latvijas ekonomikas attīstībā un projektos, kuru progress jau pašlaik ir redzams Rīgas pilsētvidē,” uzsver Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Obligāciju piedāvājumā piedalījās galvenokārt privātie investori no Baltijas valstīm, parādot stabilu kapitāla tirgus interesi par augstas kvalitātes, ar reāliem aktīviem nodrošinātiem attīstības projektiem.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Vastint Latvia” projekta Magdelēnas kvartāla otrās kārtas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un 21, Rīgā pērnā gada decembrī saņēmušas Latvijā līdz šim augstāko LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) v4 BD+C: Core and Shell sertifikācijas novērtējumu biroju ēku jaunbūvēm.

LEED Platinum sertifikāts apstiprina, ka ēkas atbilst izciliem ilgtspējas standartiem – tajās ir ieviesti risinājumi, kas būtiski samazina enerģijas un ūdens patēriņu, tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, nodrošināta augsta iekštelpu gaisa kvalitāte, kā arī bieži integrēti atjaunojamie energoresursi.

“Šis augstais novērtējums apliecina mūsu apņemšanos radīt augstas kvalitātes, ilgstpējīgas un apkārtējai videi draudzīgas biroju ēkas, kas pozitīvi ietekmē cilvēkus, kas tajās atrodas un strādā – viņu komfortu, veselību un produktivitāti un vienlaikus dod arī pienesumu apkārtējās pilsētas videi. Šāds sasniegums nebūtu iespējams bez iesaistītās projekta komandas, kas laicīgi paredzēja ilgstpējīgus risinājumus ēku arhitektūrā, labiekārtojumā un inženiersistēmās, pastiprinātu uzmanību tieši pievēršot ēkas energoefektivitātes risinājumiem, ventilācijas, dzesēšanas un apkures sistēmu kapacitātei, apgaismojuma līmenim, elektroenerģijas un ūdens resursu taupīšanai un kopējai darba vides kvalitātei, un papildus būvdarbu laikā sekojot līdzi šo risinājumu izpildījumam, iebūves mezgliem, izvēlētajiem materiāliem, to īpašībām un izcelsmei, kopīgi radot izcilu gala produktu,” skaidro Mārcis Jankaitis “Vastint Latvia” projektu vadītājs.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais fonds “Capitalica European Office Fund” ir veiksmīgi noslēdzis publiskās obligāciju emisijas pirmo posmu. Emisijas laikā investoru pieprasījums vairāk nekā četrkārt pārsniedza piedāvājumu, sasniedzot 13,2 miljonus eiro salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvātajiem 3 miljoniem eiro.

Reaģējot uz spēcīgo interesi, emisijas apjoms palielināts līdz 4 miljoniem eiro. Piesaistītais finansējums tiks novirzīts Latvijas zaļākā biznesa kvartāla “Verde” nākamajām attīstības kārtām.

C ēkai jau ir pabeigta apakšzemes būvdarbu kārta, un rezervēti 25% no kopējās iznomājamās platības, apliecinot stabilu projekta progresu un augstu tirgus interesi.

Pirmajā laidienā piedalījās 560 investori: 48% no Latvijas, 43% no Lietuvas un 9% no Igaunijas. Gandrīz 26% obligāciju iegādājās institucionālie investori, savukārt 74% – privātie investori.

“Investoru uzticība apliecina, ka zaļā ‘Verde’ projekta koncepcija, augstā kvalitāte un līdzšinējie rezultāti atbilst augstākajām tirgus prasībām. Rīgas modernajā biroju tirgū joprojām ir jūtams ilgtspējīgu A klases telpu trūkums, un fakts, ka pirmās ‘Verde’ ēkas jau ir pilnībā iznomātas, skaidri parāda šī segmenta potenciālu,” norāda fonda pārvaldnieks Gintaras Toločka.

Gatavojoties Eiropā lielākajam skolu klašu saliedēšanās festivālam “Čē Čē Čempionāts”, šī gada sākumā aptaujājām jauniešus par draudzēšanos klātienē un digitālajā vidē. Lai arī varētu šķist, ka jaunieši lielākoties draudzējas digitālajā vidē, izrādās, ka viņi daudz augstāk novērtē draudzēšanos klātienē – vairums jeb 62 % jauniešu atzina, ka viņi draudzību galvenokārt uztur klātienē. Turklāt 64 % atzina, ka viņiem ir sajūta, ka draugs klātienē viņu saprot labāk nekā tiešsaistē. Šie dati vēlreiz lika aizdomāties par to, cik būtiskas arī darba vidē ir regulāras tikšanās ar kolēģiem klātienē, nevis tikai datora ekrānā.

Uzņēmuma iekšējā kultūra nerodas prezentācijās

Man ir diezgan vecmodīgs un, jāatzīst, ne pats efektīvākais veids, kā sasniegt cilvēkus – es vienkārši pastaigājos pa biroju. Proti, ejot pa biroju, gandrīz katru reizi es satieku kādu, ar kuru man tāpat bija ieplānota saruna vai arī es pēkšņi atceros kādu neizrunātu jautājumu. Esmu 100 % pārliecināta, ka uzņēmuma iekšējā kultūra nerodas prezentācijās un online sapulcēs – tā rodas klātienes mijiedarbībā, spontānās sarunās starp cilvēkiem. Kad mēs satiekamies, apmaināmies idejām un veidojam attiecības, tad arī notiek īstās lietas. Daudzas idejas uzņēmumos rodas nevis oficiālās sapulcēs, bet gan nejaušās sarunās pie kafijas automāta vai koridorā. Digitālās sapulces parasti ir ļoti strukturētas – mēs pieslēdzamies ar konkrētu mērķi un pēc tā izpildes atslēdzamies. Savukārt klātienes vide ļauj idejām rasties dabiskāk.

Baltijā vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs “Linstow Baltic” starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē MIPIM Kannās, Francijā, prezentēja SPORTA 2 kvartāla daudzfunkcionālās pilsētvides attīstības projektu.

Tas tika pārstāvēts Rīgas pilsētas stendā, kur starptautiskajiem investoriem, uzņēmējiem un pilsētattīstības ekspertiem tika prezentēta projekta attīstības koncepcija un nākotnes potenciāls.

SPORTA 2 attīstības projekta pirmās kārtas atklāšana plānota jau 2028. gadā, un tās galvenais uzsvars būs uz A klases biroju telpu attīstību.

SPORTA 2 kvartāls ir jauns daudzfunkcionāls pilsētvides attīstības projekts Rīgas centrā, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā - starp UNESCO Pasaules mantojuma teritoriju “Rīgas vēsturiskais centrs” un strauji augošo Skanstes rajonu. SPORTA 2 kvartāls veido modernu un dinamisku vidi, kur vēsturiskais industriālais mantojums savienojas ar mūsdienīgām pilsētas attīstības tendencēm.

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

Enerģētikas uzņēmums AB Ignitis grupė (Ignitis Group) 2025. gadā uzrādīja stabilus darbības rezultātus - pielāgotā EBITDA jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas sasniedza 546,1 miljonu eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis rezultāts pārsniedz iepriekš izteikto pilna gada prognozi, kas tika noteikta 510 - 540 miljonu eiro apmērā.

Izaugsmi veicināja divu lielāko darbības segmentu - Tīklu un Zaļo jaudu - spēcīgāki rezultāti.

Pagājušajā gadā veikto investīciju apjoms sasniedza 720,3 miljonus eiro un iekļāvās pilna gada prognožu diapazonā, kas bija noteikts 700 - 800 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 53,1% tika novirzīti Tīklu segmenta attīstībai, bet 39,7% - Zaļo jaudu segmentam, galvenokārt jauniem saules un sauszemes vēja attīstības projektiem. Tā kā vairāki projekti uzsāka komerciālo darbību, kopējais investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās.

Pagājušā gada septembrī, veicot regulāro reitingu pārskatīšanu, reitingu aģentūra S&P Global Ratings atkārtoti apstiprināja Ignitis Group kredītreitingu ‘BBB+’ līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" ir apstiprinājis 2026. gada investīciju budžetu Baltijas valstīs 85 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Aptuveni 43% no plānotā investīciju portfeļa tiks novirzīti Lietuvai, 40% - Latvijai un 17% - Igaunijai. Aptuveni 50% no 85 miljonu eiro investīcijām tiks finansēti no uzņēmuma pašu līdzekļiem, bet pārējā daļa - ar banku aizdevumiem, kuru finansēšanas līgumi jau ir noslēgti.

Saskaņā ar uzņēmuma attīstības plāniem šogad tiks uzbūvēti 127 000 kvadrātmetri loģistikas ēku Rīgā, Viļņā, Kauņā un Tallinā. Šajā posmā "Sirin Development" plāno koncentrēties uz Rietumeiropas loģistikas kvalitātes standartu ieviešanu arī Baltijā - augstākām noliktavām un B klases biroju telpu nodrošināšanu blakus noliktavu telpām.

Tostarp Latvijā "Sirin Development" šogad plāno uzbūvēt 30 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Mārupe" un 26 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Dreiliņi".

Pieaugošā ģeopolitiskā nenoteiktība, aizsardzības investīciju pieaugums un saasinātā konkurence par būvniecības resursiem arvien būtiskāk ietekmē nekustamā īpašuma tirgu Baltijā, liekot pārskatīt gan attīstības tempus, gan pilsētu plānošanas pieejas.

Lai pilsētas saglabātu konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, būs nepieciešama aktīvāka un mērķtiecīgāka rīcība mājokļu, mobilitātes un pilsētvides attīstībā, uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas.

Par šiem un citiem aktuāliem nozares izaicinājumiem diskutēs eksperti un viedokļu līderi no vairāk nekā 15 valstīm ikgadējā starptautiskajā Nordic Real Estate Forum 2026, kas norisināsies Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

Analizējot nekustamā īpašuma nozares tendences, eksperti arvien biežāk brīdina, ka ģeopolitiskās nenoteiktības pieaugums un straujais aizsardzības nozares investīciju kāpums Baltijas reģionā sāk būtiski mainīt nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru pamatus. Valstīm arvien aktīvāk uzņemoties būvniecības pasūtītāja lomu, attīstītājiem un investoriem var nākties pārvērtēt līdzšinējos darbības modeļus, savukārt pircēji var saskarties ar ilgākiem projektu īstenošanas termiņiem, jo nozares kapacitāte arvien vairāk tiek novirzīta stratēģiskās infrastruktūras attīstībai.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.