Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Turpinot iesākto zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla rekonstrukciju un atjaunošanu, arī šogad AS Sadales tīkls Ventspilī realizē projektus, kas paaugstinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti, informē uzņēmums.

Ventspilī AS Sadales tīkls šogad īstenos 16 projektus, elektrotīkla attīstībā ieguldot 1,2 miljonus eiro. Pilsētā turpinās pērn uzsāktā sadales punktu rekonstrukcija, vidējā sprieguma elektrotīklā tiek izbūvēti attālināti vadāmi jaudas slēdži, bet, turpinot sadarbību ar Ventspils pašvaldību, elektrotīkla rekonstrukcija vairākās pilsētas ielās tiek veikta vienlaicīgi ar pašvaldības plānotajiem ielu un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem.

Jebkuru inženiertehnisko iekārtu, tostarp elektrotīkla, droša un nepārtraukta ekspluatācija nav iespējama bez periodiskām pārbaudēm, remontdarbiem un atjaunošanas. Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs, tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ir jāatjauno, jo tā elementi kalpo vidēji 40 - 50 gadus, un tas ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģiju iedzīvotājiem un samazinātu dažādu ārējo risku ietekmi uz elektroapgādes nepārtrauktību.

Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība ACBR78 par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.

Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedzis 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Pērn uzņēmums strādājis ar stratēģiju, kas paredz ražošanas procesu uzlabošanu un striktākus materiālu izlietojuma plānošanas un kontroles pasākumus, kā rezultātā paaugstinājusies uzņēmuma rentabilitāte, un ražošanas izmaksas, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājušās par vairāk nekā 11%.

Restrukturizācijas rezultātā uzņēmums arī samazinājis savas administratīvās izmaksas par 48%. Kā skaidro SIA Aizputes ceļinieks vadība, šāda pieeja ļāvusi uzņēmumam piedalīties iepirkumos ar konkurētspējīgu cenu piedāvājumu, nodrošinot uzņēmuma saimnieciskās darbības pozitīvu rezultātu sasniegšanu.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda finansējuma novirzījusi 9,7 milj. eiro plūdu apdraudējumu mazināšanai dažādās Latvijas vietās, informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Finansējums piešķirts pieciem projektiem plūdu aizsardzības pasākumu īstenošanai dažādās Latvijas pašvaldībās.

2014.gada decembrī Carnikavas novadā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā ietvaros noslēdzās pirmais būvniecības posms – dambja rekonstrukcija. Līdz 2015.gada oktobrim projekta ietvaros Carnikavā ir paredzēts izbūvēt jaunu dambja posmu. Līdz ar to Carnikavas novadā iespējamo plūdu risku samazināšanai būs ieguldīts ES fondu finansējums 4,4 milj. eiro apmērā.

Pretplūdu aizsardzības pasākumi Carnikavā īstenoti ES fondu 2007-2013. gada plānošanas perioda apakšaktivitātes Plūdu risku samazināšana grūti prognozējamu vižņu-ledus parādību gadījumos ietvaros.

Liepājas dome paredzējusi galvot SIA Liepājas tramvajs aizņēmumu Valsts kasē līdz 4,67 miljoniem eiro, liecina domes lēmumprojekts, kurš šodien pagaidām vēl netika apstiprināts.

Aizņemties paredzēts uz laiku līdz 22 gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu trīs gadi par Valsts kases noteikto mainīgo procentu likmi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» īstenošanai.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Noslēgumam tuvojas Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija, kuras mērķis piegulošo teritoriju aizsardzība no plūdu draudiem, informē Zemkopības ministrijā.

Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritiskā stāvokļa dēļ pastāvēja nacionāla mēroga plūdu draudi, jo varēja applūst līdz 60 000 hektāru lielas zemes platības.

Projekta īstenošanas laikā tiek veikta Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija 11,1 km garumā, atjaunojot gan dambi, gan 3,9 km garumā to papildus nostiprinot ar metāla sietu konstrukcijām, kas pildītas ar dolomīta akmeņiem. Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukciju paredzēts noslēgt šā gada 31. augustā.

Projekts Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksa aizsargspēju palielināšana pieguļošo teritoriju aizsardzībai pret plūdu draudiem – 1. kārta Dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātē Vides risku samazināšana. Šā projekta izmaksas ir 1,3 miljoni eiro. Būvniecības tehnisko projektu izstrādāja SIA Geo Consultants, projekta tehnisko realizāciju veic SIA Riga rent, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Zvidze.

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Šonedēļ noslēdzās SIA Liepājas enerģija gāzes koģenerācijas stacijas skursteņa rekonstrukcija, ko veica AS UPB. Līdz ar darbu noslēgumu abu uzņēmuma staciju darbību nodrošinās moderni nerūsējoša tērauda dūmeņi, informē uzņēmumā.

Jaunais skurstenis ir pievienots dūmgāžu novadīšanas sistēmai, tā darbība pārbaudīta un objekts ir pilnībā gatavs nodošanai ekspluatācijā, lai līdz ar jauno apkures sezonu droši un pilnvērtīgu pildītu dūmenim paredzētās funkcijas.

Skurstenis ir 30 metru augsts - tieši tik augsts bija arī vecais mūrētais ķieģeļu dūmenis, kurš nodrošināja ūdenssildāmo katlu darbību aptuveni pēdējos 50 gadus. Nerūsējošā tērauda skursteņa izgatavošanā izmantoti moderni un augstvērtīgi materiāli, kas nodrošinās tā ilgu un efektīvu kalpošanu; dūmenis izgatavots Dānijā. Arī Liepājas enerģijas biomasas koģenerācijas stacijā uzstādīti un darbojas līdzīgi skursteņi.

Liepājas pašvaldība nolēmusi Valsts kasē aizņemties 564, 65 tūkstošus latu aizņēmumu Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēkas renovācijai. Tāpat deputāti vienojās Valsts kasē ņemt ilgtermiņa aizņēmumu 442,78 tūkst. Ls apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta Liepājas pilsētas skvēru un apstādījumu teritoriju rekonstrukcija īstenošanai.

No kopējās aizņēmuma summas 400 tūkstoši tiks pieprasīti jau šogad, savukārt atlikušie 164,6 tūkstoši – nākamgad. Aizņēmums Valsts kasei būs jāatdod nākamo 15 gadu laikā.

Liepājas valsts 1. ģimnāzijas ēka ir viens no izcilākajiem Eiropas augstāko standartu jūgendstila arhitektūras paraugiem, kurai skolu ēku arhitektūrā Latvijā līdzvērtīgu nav (izņemot ēku Rīgā, Strēlnieku ielā 4a, kura celta 1905. gadā pēc būvinženiera Mihaila Eizenšteina projekta). To atzinis RTU profesors J.Krastiņš savā pētījumā Liepājas jūgendstila arhitektūra.

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēka uzbūvēta laika posmā no 1909.-1912.gadam pēc arhitekta L.Melvila projekta kā Liepājas meiteņu ģimnāzija. Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 22.maijā. Jūgendstilā celtā skolas ēka pabeigta 1912.gadā.

Pēc teju gadu ilgas rekonstrukcijas rīdziniekiem un pilsētas viesiem jau jūnijā būs pieejami trīs atjaunoti galvaspilsētas parki - Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs, kā arī rekonstruētas vairākas parku apkaimē esošās ielas, informē Rīgas dome.

Vēsturiskajos parkos, kas gadu gaitā bija kļuvuši nepievilcīgi un nepiemēroti atpūtai, veikta rekonstrukcija pilnā apjomā. Nomainīts celiņu segums un soliņi, kā arī veikts daudz dažādu citu uzlabojumu, piemēram, Ziedoņdārzā rekonstruēta dārznieka ēka, uzbūvēta publiskā tualete, atjaunots bradājamais baseins, no jauna izveidots bērnu rotaļu laukums, Grīziņkalnā izveidots vingrošanas laukums, suņu pastaigu laukums, bērnu rotaļu laukums un bradājamais baseins, Miera dārzā veikta sabiedriskās tualetes izbūve un izveidots multifunkcionāls laukums.

Rekonstrukcijas gaitā daudz darīts drošības uzlabošanai šajās teritorijās - parkos izvietos videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pie Rīgas pašvaldības policijas centrāles, notiks pašvaldības policijas patrulēšana pilnā apjomā, kā arī izveidots papildu apgaismojums, sniedzot parku apmeklētājiem drošības sajūtu uzturoties tajos arī vēlākās vakara stundās.

Pēc rekonstrukcijas atklāts Latvijas balzams veikals Marijas ielā 1, Rīgā, kas vēsturiski ir viens no pirmajiem tīkla veikaliem. Veikala rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

«Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals, un ne tikai lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tas atrodas pretim Centrālajai stacijai un būtiski ietekmē pirmo iespaidu par Rīgu un veido mūsu pilsētas seju. Tādēļ veikala rekonstrukcija bija nepieciešama ne tikai, domājot par biznesa attīstību, bet arī pilsētvides uzlabošanai. Turklāt veikals atrodas vēsturiskā ēkā, kuras 1.stāvā jau kopš 18. gadsimta rindojas virkne veikalu. Šis mūra nams ar veikaliem celts 1884. gadā, un tā arhitekts bija Kārlis Johans Felsko,» stāsta Latvijas balzams veikali tīkla vadītāja Viktorija Voičenko.

V.Voičenko atzīst, ka no vienas puses tas sarežģīja šī rekonstrukcijas projekta saskaņošanu, no otras puses ir liels gandarījums par paveikto – nomainīti logi un izkārtnes, modernizēts interjers un pilnveidots produktu klāsts.

Vai kāds uzņēmums Latvijā pašreizējos apstākļos var atļauties nedomāt par energoefektivitāti? Nē, atbilde ir – nevar!

Kad pirms 11 gadiem mēs sākām dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu, aplēses rādīja, ka ieguldījumi atmaksāsies 6-18 gadu laikā, atkarībā no tā vai ieguldījumi ir tehnoloģisko iekārtu nomaiņā vai ēku renovācijā.

Tagad ir pagājusi puse no šī laika, un varu droši teikt, ka lielākā daļa projektu ir jau atmaksājusies un arī otrās daļas atdeves termiņš pienāks daudz ātrāk. Visa veida enerģijas cenām arvien pieaugot, katra uzņēmuma pirmais uzdevums šodien ir izmantot visas iespējas, lai kļūtu energoefektīvāki. Kalt šīs ragavas jau vasarā, lai būtu gatavi ziemai.

Uzlabot var visu

VALPRO no 2011. gada ir realizēti 7 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti par kopējo summu, kas pārsniedz 2,7 miljonus eiro. Mēs uzskatām, ka uzlabot var visu, un to arī esam darījuši – ir veikta visa veida iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ēku renovācija, apakšstaciju rekonstrukcija, tehnoloģiju un iekārtu attīstība un enerģijas atgūšanas iekārtu uzstādīšana. Pēdējais veikums ir saules paneļu uzstādīšana, apgaismojuma nomaiņa, saspiestā gaisa sistēmas rekonstrukcija. Vairāki projekti ir procesā, viens no tiem – jauna saules paneļu parka izveide.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās piebūves pamatos, trešdien, 28.martā uzsākta Zemgales rajona tiesas nama Tukumā rekonstrukcija un piebūves celtniecība.

Projekta ietvaros plānots atjaunot esošās ēkas fasādi, uzlabot tās funkcionalitāti, kā arī paplašināt tiesas telpu kopējo platību līdz 1500 m2.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, un to uzticēts veikt PS «Velve un Campaign». Saskaņā ar būvprojektu esošajai tiesas ēkai tiks veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

Lai Zemgales rajona tiesa Tukumā turpmāk varētu nodrošināt pilnu funkciju izpildi, projekts paredz arī piebūves celtniecību 556 m2 platībā. Jaunajā ēkā atradīsies tiesu nama kanceleja, lasītava un apspriežu telpa aizstāvībai, izbūvētas jaunas kameras nodrošinot apsūdzēto īslaicīgās uzturēšanās ērtības tiesas ēkā, sadzīves telpa konvoja vajadzībām un uzlabota tiesu nama vides pieejamība, izbūvējot liftu piekļuvei otrā stāva paredzētajām tiesas zālēm.