Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Rīgas dome otrdien nolēma aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja ar izdevīgākiem nosacījumiem 2 856 956 eiro, lai šogad nodrošinātu Rīgas Ziemeļu transporta koridora (ZTK) 3. un 4.posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādi.

Summā ierēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un tā noteikta, balstoties uz izstrādātāja - piegādātāju apvienības G.B.V. piedāvājumu, kas tiesības izstrādāt projektu ieguvis konkursa kārtā. Ja līgumu neslēgs ar Valsts kasi, aizdevēja izvēlei atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tiks organizēts iepirkums. Paredzētais aizdevuma atmaksas termiņš ir ne ilgāk kā 15 gadi. Līdzekļi tiks atmaksāti no pašvaldības budžeta.

Daļa finansējuma šim projektam tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fonda, kura finansiālais atbalsts minētajam projektam saskaņā ar Eiropas komisijas lēmumu nepārsniegs 1 778 700 eiro.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, līdz šā gada beigām tiks pabeigti tehniskās izstrādes projekti ZTK 1., 3. un 4.posmam.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Patlaban iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli par trim attīstības projektiem: par Ziemeļu transporta koridora 2. posma būvniecības ieceri, par projektu Rīgas brīvostas savienojumu ar Via Baltica, kā arī par detālplānojuma 1. redakciju teritorijai starp Rūpniecības, Pētersalas un Katrīnas ielu.

Līdz nākamā gada 27. janvārim notiek ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana Ziemeļu transporta koridora 2. posmam – no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Iedzīvotāju vērtējumam tiek piedāvāti trīs Ziemeļu transporta koridora 2. posma alternatīvie risinājumi. Tikšanās ar iedzīvotājiem plānota 7. janvārī plkst. 18.00 Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 1. stāva Sēžu zālē. Šīs sabiedriskās apspriešanas laikā paredzētas arī divas diskusijas ar speciālistiem – 8. janvārī ar arhitektiem, plānotājiem un inženieriem; 15.janvārī – ar vides un ekonomikas speciālistiem.

Atsauksmes par šo projektu līdz 27.01.2010. var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23), Rīgas domē (Rātslaukumā 1) 2. stāvā, atsauksmēm paredzētajā kastītē un Pilsētas attīstības departamentā (Amatu ielā 4), kā arī visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros. Materiāli par Ziemeļu transporta koridora 2. posmu ir pieejami Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 2. stāvā, un mājas lapā rdpad.lv, kur ir atrodama arī speciāli izveidotā aptaujas anketa par Ziemeļu koridora 2. posma trases variantiem.

Apcērpot Rīgas nākamā gada budžetu, Ziemeļu koridora attīstības birojam nācies atteikties no ļoti dārgu krēslu iegādes. Divu biroja krēslu iegādei nākamgad Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esošais Ziemeļu koridora attīstības birojs bija iecerējis tērēt 1 000 Ls, liecina pilsētas nākamā gada budžeta projektā rodama informācija.

Vadoties vien pēc cenas un nezinot tehnisko specifikāciju, nevar uzreiz viennozīmīgi teikt, ka tas liecina par valsts naudas nozagšanu. "Būtu aizdomīgi, ja par dārgu cenu būtu plānots pirkt daudz krēslu," teica speciālists, piebilstot, ka tā kā tie ir divi, iespējams, tie paredzēti speciālistiem, kam ilgas stundas jāpavada sēdus, un tādā gadījumā varot teikt, ka tā ir rūpēšanās par viņu veselību. "Pirkt tādus krēslus padomēm, kas satiekas divas reizes mēnesī uz divām vai četrām stundām, gan ir nelietderīgi," atzina M. Mitrevics.

Taupības laikā Rīgas domes Budžeta komisija gan no šī dārgā pirkuma Ziemeļu koridora attīstības birojam jau likusi atteikties. Tam piekritis arī Pilsētas attīstības departaments, lai varētu izpildīt prasību par līdzekļu samazinājumu biroja izdevumos par vairāk nekā 30 tūkst. Ls. Sākotnēji biroja izdevumi bija plānoti nepilnu miljonu Ls lieli, bet pēc līdzekļu apgriešanas tie bija paredzēti 838.5 tūkst. Ls apmērā. Šogad biroja budžets gan ir ievērojami lielāks – 2.4 milj. Ls.

Valdībā pieņemti noteikumi, kas ļaus uzsākt praktiskos darbus Rīgas Ziemeļu transporta koridora attīstīšanai, informē Satiksmes ministrija.

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu pasākuma Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā ietvaros tiks īstenots viens projekts – Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma būvniecība. Tā kopējās izmaksas aprēķinātas 152.6 milj. EUR, bet attiecināmās – 54.6 milj. EUR, no kurām 46.4 milj. EUR paredzēti kā Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Ņemot vērā Rīgas Ziemeļu transporta koridora tehnisko sarežģītību un īstenošanas apjomu, tā attīstīšana tiks sadalīta trīs posmos, kuri viens otru papildina. Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir paredzēts kopējā Ziemeļu transporta koridora 1.posma īstenošanai. 2015.gada decembrī tika pabeigta Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma būvprojekta izstrāde, taču ar otrdien, 22.martā, valdībā atbalstītajiem noteikumiem būs iespējams sākt praktiskos darbus.

Rīgas domes Ziemeļu koridora attīstības birojam, kas koordinē Ziemeļu transporta koridora projektēšanu, 2009. gada budžetā finansējums būs tikai 2 mēnešiem, liecina Rīgas domes budžeta projekts.

Budžeta papildu samazinājuma sarakstā norādīts, ka finansējums paredzēts tikai 2 mēnešiem, pēc tam to finansēt tikai no projektu līdzekļiem. Kopsavilkuma tabulā par pašvaldības atlīdzību redzams, ka no sākumā plānotajiem 320 tūkstošiem latu precizētajā budžeta projektā atvēlēti tikai 53.3 tūkstoši latu.

Ziemeļu koridora attīstības biroja sabiedrisko attiecību speciālists Edvīns Stapkēvičs pavēstīja, ka komentāru nebūs, jo birojs tikai 14. janvārī saņēmis jauno finansējuma projektu un vēl nav izdarīti secinājumi par tā darbību nākotnē. Jau ziņots, ka Ziemeļu koridora attīstības birojs bija izveidots, lai koordinētu izpētes, projektēšanas un vēlāk arī būvniecības darbus paredzētajam Ziemeļu transporta koridoram, kas sevī ietver Brīvības ielas dublieri, kā arī Daugavas šķērsojumu tuneļa vai augstā tilta veidā.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 10.decembrī izsludināti noteikumi, kas pēc to apstiprināšanas valdībā ļaus uzsākt praktiskos darbus Rīgas Ziemeļu transporta koridora attīstīšanai, informē Satiksmes ministrija.

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu 6.1.4.1.pasākuma Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā ietvaros plānots īstenot vienu projektu – Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma būvniecība. Tā kopējās izmaksas tiek lēstas 152.6 milj. EUR, bet attiecināmās – 54.6 milj. EUR, no kurām 46.4 milj. EUR plānoti kā Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Ņemot vērā Rīgas Ziemeļu transporta koridora tehnisko sarežģītību un īstenošanas apjomu, tā attīstīšana tika sadalīta trīs posmos, kuri viens otru papildina. Atbilstoši izstrādātajam projekta īstenošanas laika grafikam, kā prioritāri īstenojamais posms ir noteikts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms. Būvprojekts paredz, ka attiecīgajā posmā tiks pārbūvēta esošā satiksmes infrastruktūra, kā arī no jauna uzbūvēti četri pārvadi. Projekta ietvaros tiks izbūvēta augstas caurlaidības automaģistrāle 9.5 km garumā un Via Baltica (autoceļš E67) tiks savienota ar Rīgas Brīvostā izvietotājiem loģistikas termināļiem.

Apstiprināts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma jeb Brīvības ielas dubliera skiču projekts, kas paredz veidot jaunu ap 9.1 kilometrus garu automaģistrāli.

Jau ziņots, ka koridora būvniecība, visticamākais, nesāksies ātrāk kā 2012. gadā.

Jaunā automaģistrāle austrumos sākas pie esošā Jaunciema gatves pieslēguma Brīvības gatvei pie Rīgas pilsētas robežas un rietumos noslēdzas pie Gustava Zemgala gatves, kur sākas Ziemeļu transporta koridora 2. posms.

Brīvības ielas dubliera skiču projekts paredz no Rīgas pilsētas robežas līdz punktam netālu no Ķīšezera veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, savukārt no Jaunciema gatves pie Ķīšezera līdz Gustava Zemgala gatvei - divas brauktuves ar trim joslām katrā virzienā, kā arī projektā paredzēts veidot 5 daudzlīmeņu satiksmes mezglus – ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi.

Pēc Rīgas Ziemeļu transporta koridora izbūves vieglo automašīnu vadītāji varēs par 7% mazāk laika tērēt pārvietojoties pa pilsētu, savukārt kravas transporta vadītājiem, lai nokļūtu savos galamērķos Rīgā, vajadzēs patērēt par 16% mazāk laika, liecina britu kompānijas Faber Maunsell pētījums.

Ar pētījuma rezultātiem iepazīstināta Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komiteja.

Db jau rakstījis, ka 2007. gadā Rīgas dome akceptēja būvniecības ieceri, kas paredz Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma – automaģistrāles no autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš Salaspils–Babīte) līdz Daugavgrīvas ielai - būvniecību. Paredzēts, ka Ziemeļu transporta koridors nākotnē saslēgsies ar Austrumu maģistrāli. Rīgas domes Satiksmes departamenta investīciju plānā līdz 2018. gadam iekļauta arī Rietumu maģistrāle, kas savienotu Dienvidu tilta un Ziemeļu koridora trases Daugavas kreisajā krastā.

Skaidrība tikai par trešdaļu finansējuma vērienīgā Ziemeļu koridora būvniecības sākšanai; pirmajā posmā iecerēta vairāku jaunu satiksmes pārvadu izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieņemšanu gaida Ministru kabineta noteikumu projekts, kas ļautu sākt ES līdzfinansējuma izmantošanu, būvējot Ziemeļu koridora pirmā posma daļu Rīgā. Valsts sekretāru sanāksmē noteikumi tika izsludināti pagājušā gada decembrī. Pērnā gada nogalē noslēgusies arī pirmā posma projektēšana, ko pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veica a/s Ceļuprojekts.

Projekta pirmā posma indikatīvās izmaksas ir 152,6 milj. eiro, no tām plānotais Kohēzijas fonda finansējums – 46,4 milj. eiro, liecina Satiksmes ministrijas informācija. Uz DB jautājumu, kur pašvaldība ņems pārējo nepieciešamo finansējumu, pasūtītāja – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta – atbilde ir visai formāla: «Atbilstoši Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1. posma ieviešanas plānam, tā būvniecību plānots īstenot no ES struktūrfondu un Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, t.sk. nepieciešamības gadījumā veicot aizņēmumu aizņēmuma limita ietvaros». Daudz izsmeļošāka nav arī atbilde uz jautājumu, kā notiek darbs finansējuma piesaistei – «savstarpējā sadarbībā ar atbildīgajām ES un valsts institūcijām, tostarp Satiksmes ministriju». No finansējuma piesaistes būs atkarīga turpmākā projekta gaita.

Vērienīgais Ziemeļu transporta koridora projekts, kam ar Eiropas Savienības miljonu atbalstu tuvāko gadu laikā būtu vajadzējis beidzot izkustēties, atlikts uz nenoteiktu laiku, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Ziemeļu koridora 1. posma izbūves projekts ir iekļauts ilgtermiņa perspektīvas īstenošanas projektu sarakstā, līdz ar to precīzu būvdarbu uzsākšanas datumu pašlaik nav iespējams pateikt,» DB norāda Laura Frinberga-Tuklere, par projektu atbildīgā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja sabiedrisko attiecību vadītājas p.i. Viņa pauž, ka projekta tālākā īstenošana tiek izvērtēta, ņemot vērā pašvaldības finanšu kapacitāti, kā arī būtisko finanšu ieguldījumu, kas nepieciešams tā īstenošanai. DB jau pērnā gada sākumā (14.01.2016.), kad vēl tikai tika gaidīta Ministru kabineta noteikumu pieņemšana, kas ļautu sākt ES līdzfinansējuma izmantošanu, būvējot Ziemeļu koridora pirmā posma daļu Rīgā, vērsa uzmanību uz to, ka skaidrība ir tikai par trešo daļu no nepieciešamā finansējuma vērienīgā projekta sākšanai. Proti, Satiksmes ministrijas informācija liecināja, ka pirmā posma indikatīvās izmaksas ir152,6 milj. eiro, no tām plānotais Kohēzijas fonda finansējums – 46,4 milj. eiro. Jautāti, kur tiks rasts pārējais finansējums, pašvaldības pārstāvji atbildēs toreiz bija visai formāli, norādot, ka būvniecību plānots īstenot «no ES struktūrfondu un Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, t.sk. nepieciešamības gadījumā aizņemoties limita ietvaros», un ka finansējuma piesaiste notiekot «savstarpējā sadarbībā ar atbildīgajām ES un valsts institūcijām, tostarp Satiksmes ministriju».

Zemju atpirkšana Ziemeļu koridora otrās kārtas izbūvei provizoriski maksātu 7 miljonus latu.

Divus lēmumus, kas būtiski pavirzīs uz priekšu Ziemeļu koridora projektu, šodien plāno pieņemt Rīgas domes Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Abi lēmumi kopumā prasīs miljoniem latus no galvaspilsētas budžeta, abu mērķis saistīts ar pilsētas centra atslogošanu no transporta, kā arī Rīgas ostas attīstībai nepieciešamo Bolderājas un Kundziņsalas autoceļu pieslēgšanu Ziemeļu koridoram.

Lētākais projekts, kas attiecas uz Bolderājas un Kundziņsalas transporta plūsmu, kopumā izmaksās vairāk nekā 4 miljonus latu. Attīstības komiteja konceptuāli dos zaļo gaismu gandrīz miljona latu (997 500 latu) priekšfinansējuma piešķiršanai šim projektam, ko plānots pieteikt ES TEN-T programmu konkursā.

Ir diezgan skaidrs, ka tiks būvēts augstais tilts (~ 60 m virs ūdens), jo citi varianti esot dārgi vai nepiemēroti, tomēr, vairāki varianti pat netiek izskatīti. Tas varētu maksāt gandrīz miljardu eiro.

Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs pastāstīja, ka Ziemeļu šķērsojums noteikti būs maksas tilts, jo savādāk to nevarot īstenot. Tāpat par visizdevīgāko veidu projekta īstenošanai pašlaik tiek uzskatīts publiskās un privātās partnerības modelis. «Skaidrs, ka ne Rīgā, ne Latvijā tādas naudas, kāda būs nepieciešama, nav, tāpēc tiks piesaistīti ārvalstu investori. Tad uz Rīgu nāks pasaules lielākās būvkompānijas,» pārliecināts bija projekta virzītājs vicemērs Ainārs Šlesers.

Projekts paredz, ka Ziemeļu šķērsojumu varētu sākt būvēt ātrākais 2012. gadā un maksimālais būvniecības laiks būtu 7 gadi. Tāpat Rīgas dome vēlētos, lai šķērsojuma būvniecība varētu atmaksāties 30 gadu laikā.

Rīgas pašvaldība kārtējo reizi pētīs labāko Daugavas Ziemeļu šķērsojuma variantu, kompānija Mostovoje bjuro par 14,9 tūkstošiem latu sagatavos projektēšanas uzdevumu iegremdētajam tunelim.

Ar apskaužamu regularitāti jau no 1998. gada Rīgas Dome (RD) ir nodevusies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma pētījumiem. Jau pirms desmit gadiem par labāko pēc veiktajiem pētījumiem tika atzīts Daugavā iegremdētā tuneļa Ziemeļu šķērsojuma veids, tomēr tikai pirms pusgada RD atbalstīja augstā tilta būvi pār Daugavu. Ap 60 metru augstā tilta idejas aizstāvis pār Daugavu bija toreizējais Rīgas vicemērs Ainars Šlesers ar domu, ka augstais tilts netraucēs lielo kuģu kustību Rīgas ostā. Tagad atkal viss, šķiet, ir mainījies- RD noslēgusi 14,9 tūkst. Ls vērtu līgumu ar Sankt-Pēterburgas kompāniju Mostovoje bjuro skiču projekta izstrādei. Ziemeļu koridora projekta vadības komiteja atzinusi, ka iegremdētais tunelis esot vērtējams kā vienīgā racionālā alternatīva jau iepriekš analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Noslēgts līgums ar AS Ceļuprojekts par skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Rīgas Ziemeļu transporta koridora trases 3. un 4. posmam.

Konkursā tika saņemti 7 pretendentu piedāvājumi un iepirkumu komisijas sēdē par konkursa uzvarētāju tika atzīts uzņēmums AS Ceļuprojekts, pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.

3. un 4. posms plānots no Daugavgrīvas ielas līdz autoceļa A10 (Rīga – Ventspils) satiksmes mezglam pie Priedaines.

AS Ceļuprojekts būs jāveic skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde 3.un 4. posmam, kā arī jāsagatavo pārskats par visa Rīgas Ziemeļu transporta koridora posmiem ietekmes uz vidi novērtējumu kopumā. Kopējais jaunbūvējamā ātrsatiksmes autoceļa 3. un 4. posma garums ir aptuveni 13 līdz 15 km, un tas atradīsies trīs pašvaldību teritorijās – Rīgā, Jūrmalā un Babītes novadā. Konkursa uzvarētāja uzdevums būs arī izvērtēt un aptuveni noteikt ātrsatiksmes autoceļa izmaksas un plānot tā būvniecības kārtas.

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

«Via Baltica» digitālā koridora izveides pirmajiem darbiem no Eiropas Savienības (ES) nepieciešami apmēram 40 miljoni eiro, stāstīja Igaunijas Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju (IT) ministrs Renē Tammists.

Viņš sacīja, ka izveidot «Via Baltica» digitālo koridoru ir izaicinājums gan Eiropai, gan Baltijas valstīm, jo pēc «Via Baltica» saprašanās memoranda parakstīšanas ir nepieciešams izdarīt pirmos būtiskākos soļus, lai vispār varētu sākt šī digitālā koridora izveidi. «Mums pašiem sākumā ir jānodrošina 5G tīkla pārklājums un tā plaša pieejamība, pēc tam, atbilstoši «Via Baltica» saprašanās memorandam, ir nepieciešams finansējums no ES. Jāņem vērā, ka tā ir jauna programma un atbalsts finansēšanā un sagatavošanas darbos ir būtisks, lai projektu varētu paspēt izvērst līdz 2025.gadam,» norādīja Tammists.

Tāpat Tammists atzīmēja, ka 5G tehnoloģiju attīstība Baltijas valstīs ir solis uz priekšu jaunu biznesa modeļu veidošanā. «Igaunija jau ir digitāli attīstīta, taču ir vairāki potenciāli projekti, kurus varētu realizēt ar 5G tīkla attīstību, tostarp arī «Via Baltica» digitālo koridoru. Manuprāt, turpmāk šāda veida projekti veicinās jaunus biznesa plānus un pavērs iespējas jaunām sadarbības iespējām ar tehnoloģiju kompānijām,» teica ministrs.

Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komiteju turpmāk vadīs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Šāds lēmumprojekts sagatavots izskatīšanai Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdei. Plānots, ka Vadības komitejā darbosies arī trīs atbildīgo komiteju priekšsēdētāji - Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Nikolajs Zaharovs un Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, kā arī opozīcijā esošās partijas Jaunais laiks pārstāvis Olafs Pulks un Satiksmes ministrijas pilnvarotie pārstāvji.

Līdz ar to darbu pārtrauks iepriekšējā Ziemeļu transporta koridora projekta vadības komiteja, kuru vadīja iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi abus Latvijas iesniegtos projektus finansēšanai no Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) budžeta, informē Satiksmes ministrija.

Viens no apstiprinātajiem projektiem ir Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā: Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma tehniskā projekta izstrāde. Projekta kopējās izmaksas ir 3,6 miljoni eiro, tai skaitā TEN-T budžeta finansējums - 1,8 miljoni eiro jeb 50% no izmaksām, kā arī Rīgas domes finansējums - 1,8 miljonu eiro apmērā. Projektu plānots pabeigt līdz 2015.gada beigām.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes autoceļu tīklā Rīgas ostu, un palielināt Latvijas piedāvātā Austrumu – Rietumu transporta koridora konkurētspēju, kopumā uzlabojot arī vides kvalitāti Rīgā. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt paaugstinātas caurlaidības autoceļu, kas šķērsos Rīgu Rietumu – Austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Autoceļa plānotais garums ir 30 km.