Atjaunota būvfirmas AS "RBSSKALS" darbība, liecina "Firmas.lv" informācija.

Db.lv sazinājās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Saukānu, kurš pastāstīja, ka "RBSSKALS" darbība atjaunota tādēļ, ka uzņēmumam līdz šim nav pabeigts uzsāktais tiesvedības process saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

"Šīs domstarpības nav izšķirtas, tās ir procesā. Tas faktiski ir Akciju sabiedrības galvenais mērķis, līdz tam brīdim, kamēr noskaidrosim. Likvidācijas jeb pārtraukšanas process notika ne mūsu rīcību rezultātā. Tā nebija mūsu iniciatīva, bet Uzņēmumu reģistra. Mums ir jāatzīst, ka laicīgi nebijām līdz galam iesnieguši to informāciju, kura bija no mums gaidīta. Tas sakrita ar daudzām pārmaiņām, kuras ir skārušas visus mūs, bet tagad tas ir noskaidrots, attiecīgie dokumenti un materiāli ir iesniegti. Uzņēmumu reģistrs atjaunoja mūsu darbību, par ko viņiem paldies," skaidroja M.Saukāns.

«Ažiotāžas dēļ» astoņi bulgāru strādnieki ir pārcelti no Gaismas pils būvlaukuma uz citu objektu, apstiprina RBSSKALS īpašnieks Māris Saukāns. Tie ir astoņi strādnieki iepretim mūsu nodarbinātajiem 620, viņš uzsver. Uzņēmējs uzskata, ka savu lomu nospēlējis priekšvēlēšanu laiks, kas politiķiem «ir laba platforma, lai par to runātu».

«Kas vada Citadeli, kas vada airBaltic, kā tika meklēts Latvenergo vadītājs?» vaicā M.Saukāns, uzskatot, ka pret visiem nav vienāda attieksme. Viņaprāt, nav pareizi, ka tagad caur vienu atsevišķu pozīciju – dažiem strādniekiem –tiek skatīts viss Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts kopumā.

«Šoreiz astoņi strādnieki ir izrādījušies svarīgāki par 620 vietējiem celtniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijā ir jāaizliedz darboties darbaspēka rekrutēšanas firmām, jo tās tieši ar to nodarbojas,» pēc politiķu un sabiedrības reakcijas secinājis uzņēmējs.

M.Saukāns stāsta, ka nesen bijis Skrundā, kur ielās redzējis, bērnus, vecus cilvēkus un sievietes, kas vada mirkoautobusus. Ar to uzņēmējs grib pateikt, ka, neskatoties uz augsto bezdarba līmeni, strādniekus atrast neesot viegli. Skrundā varējuši piedāvāt divus cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt, taču uzņēmējam tas ir par maz.

Būvniecības nozarē patlaban nav elementāras kārtības un šis «bardaks» veicina nozares degradāciju, žurnālam Kapitāls norāda būvfirmas RBSSKALS padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Uzņēmējs norāda, ka būvniecības nozarē ir reģistrēti 5100 komersantu, savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentā strādā 18 cilvēku, no kuriem četriem ir akadēmiska nozares izglītība un viens ir sertificēts speciālists. «Mēs pat nerunājam par «bardaka» lielumu, mēs runājam par elementāru kārtību, tas ir, tādas neesamību,» uzsver Saukāns.

Viņaprāt, spilgta nozares degradācijas izpausme ir korupcija, ar ko Saukāns saprot arī pelēko sektoru, «tā saucamās aplokšņu algas, kas galu galā izkropļo tirgu, izkropļo speciālistu darbu, un tā visa sekas mēs pieredzēsim».

Saukāns uzskata, ka, lai būtu nozare, ir nepieciešama ilgtermiņa plānošana. «Palīdzība vienam vai otram uzņēmumam nav plānošana! Neviens normāli strādājošs uzņēmums neprasa, lai valsts tam kaut ko iedod, - tiek prasīta kārtība. Mums šobrīd vairs nav dialoga,» norāda Saukāns.

Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijai Lāčplēša ielā vajadzēja noslēgties jau pirms mēneša, taču vēl pat nav sagatavota pagaidu mītne – bijušais Tabakas fabrikas ēku komplekss Miera ielā

Tur pielāgotās telpās teātris savulaik plānoja pavadīt divas izrāžu sezonas – 2014./2015. un 2015./2016. gadā. Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim jau atkal nav atlicis nekas cits, kā arī šogad pavēstīt, ka šī sezona būs pēdējā pašreizējās JRT telpās, jo, lai gan JRT jeb tā sauktā Smiļģa māja jau gadiem ir sliktā tehniskā stāvoklī, remontdarbi abās vietās vēl ievilksies – VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) teju kā lēmusi pārtraukt līgumu ar Tabakas fabrikas pārbūves darbu veicēju SIA RBSSKALS Būvvadība darbu izpildes termiņu neievērošanas dēļ. Būvuzņēmuma vadītājs Māris Saukāns to nosauc par Ziemas pils ieņemšanu un absurdu, kāds viņa būvniecības 24 gadu praksē nav piedzīvots.

«Lēnāka būvniecība valstij ir neizdevīgāka un radīs zaudējumus. Šāds samazinājums ir gandrīz divreiz mazāks, nekā plānots sākotnēji, līdz ar to var radīt valstij zaudējumus. ,» norāda LNB būvnieku Nacionālās Būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns.

«Lēnāka būvniecība valstij ir neizdevīgāka. To ir viegli izskaidrot: ir ražošanas izmaksas un plānotais kalendārais grafiks (racionāls resursa izlietojums, slodze) un ir būves pieskaitāmās izmaksas, tai skaitā laiks. Jo neracionālāks resursa izlietojums laikā, jo ilgtermiņā tas sanāk dārgāk,» norāda LNB ēkas būvnieku Nacionālās Būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns. Viņš gan piebilst, ka nezina, cik liels būs zaudējums, jo vēl nav skaidrs, kas būs turpmākajos gados.

Nākamā gada budžetā Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai atvēlēts tikai 21 miljons latu, lai gan iepriekš tika prognozēti 26 milj. Ls, bet līgumā ar būvniekiem - 38.5 milj. Ls, Db pastāstīja finanšu ministrs Einars Repše.

«Stāstam laikam ir trīs daļas. Viena – uzbūvēt šo auto. Otra – pierādīt, ka tas brauc. Arī gatava. Trešā – grūtākā. Mums ļoti gribētos atjaunot kaut kāda veida autobūves kapacitāti Latvijā. Veselu auto vai detaļu ražošanu,» atbildot uz jautājumu, vai Latvijā būvēs elektromobiļus, viesojoties Apē, sacījis uzņēmējs un rallists Māris Saukāns.

Par to šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Alternatīvo enerģiju izmantošanā mēs esam vilkušies pasaules astē. Volkswagen, lūk, esot uzbūvējis auto, kas tērē litru uz simts kilometriem. Forši. Bet mašīna izskatās pēc totāla kosmosa. Tajā var ielīst divi cilvēki. Un, ja paņemat līdzi prāvāku somu, patēriņš jau būs 1,5 litri. Tas nav risinājums. Cilvēkiem ir apnicis mainīt vienu labu folksvāgenu pret citu mazliet labāku,» teicis Saukāns.

«Pirmo reizi braucu pa ielu ar elektromobili. Iet bez skaņas. Blakus bubina un smird milzīgs kravas auto, jūtos vēl lepnāks. Atbraucu mājās, izrauju no štepseļa gludekļa asti, uzlādēju mašīnu... Par vienu latu. Nākotne,» viņš klāstījis.

Ņemot vērā to, ka visiem uzņēmumiem Latvijā nav vienādi spēles nosacījumi, būt par ilgtspējīgu uzņēmumu nav izdevīgi, jo tad nākas justies kā veģetārietim gulaša ballītē, šodien Ilgtspējas nedēļas laikā notikušajā forumā Latvija: Ilgt-spēja? sacīja būvfirmas AS RBSSKALS padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

«Laime ir lietu kārtībā un pēctecībā. Jāpārtrauc sevi mānīt un jāpasaka, ka Latvijā tā nav,» uzsvēra Saukāns.

Uzņēmējs norādīja, ka ilgtspēja slēpjas arī komunikācijā starp valsti un uzņēmējiem, taču pašreiz šī komunikācija ir vienpusēja un notiek monologa formā. Saukāns sacīja, ka uzņēmējs par saviem lēmumiem atbild ar savu maku, taču valsts par savu ilgtspēju nedomā - Saeimas mainās, ministri mainās, un līdz ar to arī mainās spēles noteikumi.

«Nu jau gadiem ilgi nekas nemainās, valsts pārvalde nepiedalās dialogā ar uzņēmējiem, tas ir cēlonis daudzām kļūdām,» uzsvēra uzņēmējs. Viņš piebilda, ka Ekonomikas ministrijā būvniecības nozari pārrauga tikai 18 cilvēki, no kuriem tikai četri ir sertificēti būvnieki - tas neesot pārmetums par kvalitāti, bet gan par uzraudzības kapacitāti.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Nozaru pārstāvji izvairās nosaukt konkrētus atbildīgos vai vainīgos, norādot, ka šī brīža ekonomiskajā krīzē nevar vainot vienu cilvēku vai notikumu.

Tomēr eksperti atzīst, ka lauvas tiesa atbildības par ekonomiskajām grūtībām jāuzņemas politiķiem, jo īpaši Aigara Kalvīša valdībām. Neatkarīgi no tā, vai viņa un iepriekšējo premjeru valdību paveiktais vai nepaveiktais bijis nekompetences, ļaunprātības vai pārmērīgas pašpārliecinātības rezultāts, ekonomiskie rādītāji, kā arī dažādu nozaru pārstāvju brīdinājumi bijuši pietiekami draudīgi, lai signalizētu par nepieciešamību pie varas esošajiem kļūt uzmanīgiem un piesardzīgiem ekonomiskās politikas regulēšanā. Roberts Ķīlis tajā pašā laikā norāda, ka daļa vainas jāuzņemas arī inteliģences pārstāvjiem, kas apzinājās to, kādas būs iepriekšējo gadu straujās izaugsmes sekas, bet acīmredzot savu viedokli nepauda pietiekami skaļi, lai tas tiktu sadzirdēts.

Apturot vai iesaldējot bibliotēkas būvniecības projektu, valdība parādītu savas lemtspējas vājumu un plānošanas tuvredzību, uzskata Gaismas pils būvnieku – Nacionālās būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns.

«Valsts ir uzņēmusies saistības, kas traktējamas ne vien mūsu savstarpējā līguma ietvaros, bet arī kontekstā ar šī brīža procesiem tautsaimniecībā. Valdība ir pieņēmusi lēmumu Par Gaismas pils būvniecību – šis bija un joprojām ir nozīmīgs solis, kura vērtību un nozīmīgumu varēs baudīt tikai pēc šī projekta pabeigšanas. Apturot vai iesaldējot - zaudējumi būs vērtējami miljonos latu,» komentē M. Saukāns.

Viņš norādīja, ka Gaismas pils apturēšana nozīmētu to, ka laikā, kad uzņēmējdarbība sāk stagnēt, valdība nevis steidzinās beidzot pieņemt publiskās partnerības likumu, veicināt uzņēmējdarbību utt, tādā veidā stabilizētot IKP ieņēmumus, bet gluži otrādi - kārtējo reizi dzirdami nodomi «iesaldēt, apturēt, samazināt». «Ja tā turpināsies, tad mēs varam būt droši par jebkuru pieņemto lēmumu. Mēs atrodamies un strādājam reālā tirgus situācijā, nevis mācību poligonā,» pavēstīja M. Saukāns. Drīzāk valstij būtu jāpalielina ienākumi, nevis jāsamazina izdevumi, vēstīja M. Saukāns.

Sabiedrība par atklātību Delna ir apmierināta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta virzību un uzskata projektu par sabiedrībai atklātu un pieejamu, turklāt sola atbalstīt atklātības nodrošināšanu arī būvdarbu laikā, Db uzzināja Delnas rīkotajā diskusijā par LNB projektu.

Uz jautājumu, par to, vai Delna uzskata LNB projektu par tīru, sabiedrības direktora pienākumu izpildītājs Mārcis Gobiņš atbildēja, ka "projekts ir vistīrākais no līdz šim īstenotajiem šāda mēroga projektiem Latvijā".

Ņemot vērā to, ka pašlaik visas projektā iesaistītās puses ir apmierinātas ar slēdzamā būvniecības līguma saturu, tad tajā nekādas izmaiņas vairs ieviest nav plānots un līgumu par būvniecību slēgs rīt. Pēc tam LNB būvnieki saņems 5 miljonu latu avansu, bet pirms Jāņiem iecerēts sākt būvdarbus. Savukārt vēl šodien, 14.maijā, iecerēts slēgt būvdarbu uzraudzības līgumu ar iepriekš izvēlētu būvuzraugu Hill International.

Lai uzlabotu amatu klasificēšanu valsts pārvaldes iestādēs, līdz 2017.gada 1.janvārim paredzēta pakāpeniska pāreja uz vienotu amata apraksta formu. To paredz šodien Ministru kabineta sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs.

Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir viens no vienotās valsts iestāžu atlīdzības sistēmas pamatelementiem. Amatu kataloga lietošana tika uzsākta 2005.gadā. Lai izvērtētu amatu klasificēšanas rezultātus un amatu katalogu, 2013.gadā tika veikts pētījums, kurā izvērtēti vairāk nekā 20 000 amatu un sagatavoti ieteikumi amatu klasificēšanai. Pētījumā tika konstatēts, ka, lai uzlabotu amatu klasificēšanas precizitāti, ir skaidri jānosaka amata aprakstā atspoguļojamā informācija.

Ņemot vērā pētījumā secināto, MK noteikumu grozījumi definē, kāda informācija ir jānorāda amata aprakstā, piemēram: amata nosaukums, struktūrvienības nosaukums, profesijas kods, amata klasifikācija (saime un līmenis), amata pakļautība, amata aizvietošana, sadarbība, amata mērķi, pienākumi, amatam nepieciešamās kompetences, izglītība, profesionālās prasmes un zināšanas, amata pienākumu veicēja atbildība un tiesības. Noteikumi nosaka, ka visiem amata aprakstiem būs vienāda apraksta forma un pāreja uz vienoto formu notiks pakāpeniski līdz 2017.gada 1.janvārim.

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvlaukumā esošos kokus tomēr nozāģēs, nevis pārstādīs, kā iepriekš to par saviem līdzekļiem plānoja būvkompānija AS RBSSKALS, Db pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

"Kas attiecas uz jaunceļamās LNB teritorijā esošajiem kokiem – tos šobrīd pārstādīt nevarēs un diemžēl vajadzēs nozāģēt. Taču ir iecere pēc tam, kad bibliotēka tiks uzbūvēta, tai apkārt iestādīt jaunus kokus. Iespējams, teritorijas apzaļumošanai izvēlēsimies jau sagatavotus, ilggadīgi trenētus kokus pārstādīšanai. Tādējādi radīsim ne tikai zaļu vidi ap Gaismas pili, bet tas būs arī pirmais precedents pieaugušu koku pārstādīšanai Latvijā," stāstīja M. Saukāns. Pašlaik LNB būvniecības tāmē gan nav paredzēta maksa par koku pārstādīšanu, bet gan par teritorijas labiekārtošanu.

Viņš arī norādīja, ka spēkā paliks iecere izveidot papildus biznesu koku pārstādīšanā: "Jau šobrīd esmu atradis partnerus ārpus Latvijas, ar kuriem šogad vai nākamgad izveidosim kopuzņēmumu, kas nodarbosies ar lielāku vai mazāku koku pārstādīšanu, to kopšanu." M. Saukāns arī vēstīja, ka šobrīd ar partneriem jau pēta jaunajam projektam nepieciešamo tehniku, izmaksas utt.

Latvijas būvniecības nozarē ir katastrofāls profesionāļu trūkums, jo Latvijā nav palicis daudz tādu cilvēku, kuri profesionāli spētu veikt tiem uzticētos pienākumus, norāda Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Viņš skaidro: «Par to, ka šī būs ļoti nopietna problēma, esmu runājis jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma, norādot, ka tehniku iepirkt iespējams vismodernāko, bet mūsu galvenais uzdevums ir valstī noturēt cilvēkus. Tas nav izdevies un tagad valstij priekšā ir daudz grūtāks uzdevums – meklēt ceļus, lai aicinātu šos cilvēkus mājas.»

Pēdējo divu gadu laikā būvniecība Latvijā piedzīvojusi straujāko kritumu starp visām tautsaimniecības nozarēm. Ļoti daudzi būvobjekti esot vai nu pavisam apturēti, vai arī uz kādu laiku iesaldēti. Bankrotējuši ir vairāki simti būvniecības uzņēmumu, tajā skaitā arī virkne TOP 10 kompāniju.

Uz šā gada 30. aprīlī 115 valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kurās ir ieviests civildienests, ir vakanti 2269 amati, jeb 7.7% no amatu kopskaita, liecina Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) Analīzes departamenta apkopotā informācija.

Vakanto amatu skaits 2008. gada 30. aprīlī minētajās iestādēs samazinājies par 318 amatiem jeb 1,3 procentu punktiem, salīdzinot ar situāciju uz 2007. gada 20. septembri, kad vakanti bija 9% amatu, Db.lv informē VCP Priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Toma.

Apskatot vakanto amatu sadalījumu pēc vakances ilguma, vairāk kā puse t.i., 52% (1176) amatu ir vakanti kopš 2008. gada janvāra, 23% (524) amatu ir vakanti kopš 2007.gada 1.maija, bet 25% (569) amati netiek aizpildīti ilglaicīgi, t.i., šie amati ir jau bijuši vakanti pirms 2007. gada 1. maija, proti, gadu un ilgāk iestādes nespēj aizpildīt šos amatus un nav arī tos likvidējušas.

67 deputātiem balsojot par un 21 deputātiem balsojot pret, Saeima šodien izteica uzticību Valda Dombrovska (Jaunais laiks) izveidotajam Ministru kabinetam.

Jauno valdību veido piecas partijas – Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Pilsoniskā savienība, taču balsojumā par Ministru kabineta apstiprināšanu par balsoja arī Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa frakcijas deputāti.

Jaunajam laikam V. Dombrovska valdībā ir četri ministru amati. Ministru prezidenta amatu ieņem V. Dombrovskis, finanšu ministra amatu – Einars Repše, ekonomikas ministra amatu – Artis Kampars, bet iekšlietu ministra amatu – Linda Mūrniece.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenta amatu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš skaidroja, ka finanšu ministrei uz šo amatu nevajadzētu pretendēt, jo viņa savā amatā un «Eiropas apritē» ir salīdzinoši nesen, kā arī iepriekš bijusi noskaņota pret eiro ieviešanu un ES integrāciju.

«Viņa bija galvenais Saeimas rupors no ZZS puses pret eiro ieviešanu, jāsaka pat skaļāka nekā partija »Saskaņa centrs« (SC) tajā laikā. Es labi atceros to Saeimas sēdi, kurā viņa kaunināja mani, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par prettautisku rīcību, spēlējoties ar dažādiem »pseido« cipariem un faktiem, paredzēja eiro galu jau uz šo laiku,» norādīja bijušais finanšu ministrs.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Nacionālo bibliotēku palīdz celt arī viesstrādnieki. Būvniecības uzņēmums RBSSKALS vismaz pieciem Bulgārijas strādniekiem izsniedzis darba apģērbu un viņi sākuši darboties, Latvijas avīzei pastāstījis viens no Nacionālās bibliotēkas celtniekiem.

Viņš arī piebilst: «Mēs esam satriekti – kur ir solītais patriotisms, ka Nacionālo bibliotēku, valsts lepnumu, būvēs paši latvieši? Kāpēc ir jāaicina viesstrādnieki, ja valstī bez darba ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku?»

Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns nenoliedza bulgāru strādnieku algošanu, tomēr laikrakstam neatbildēja uz jautājumu, cik liels ir viņu atalgojums salīdzinājumā ar šīs profesijas Latvijas darbinieku saņemto algu un vai nebija iespējams šīs profesijas darbiniekus atrast mūsu valstī.

«Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadības un būvniecības komandā patlaban ir iesaistīti vairāki ārvalstu profesionāļi, tostarp itālieši, spāņi un bulgāri, kurus algojam konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Nav noslēpums, ka patlaban būvniecības darba tirgū ir krīzes situācija un labākie profesionāļi devušies peļņā ārpus Latvijas, tomēr Gaismas pils ir ļoti svarīgs projekts, un mēs nevaram atļauties iesaistīt šīs būves celtniecībā nekvalificētu darbaspēku,» norāda M.Saukāns.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

11. Saeima otrdien apstiprināja jau trešo Valda Dombrovska (Vienotība) vadīto valdību. «Par» uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam nobalsoja 57 deputāti, bet «pret» 38 deputāti.

Debatēs apņēmību balsot pret jaunās valdības apstiprināšanu pauda Saskaņas centra deputāti, kas koalīcijas veidotājiem pārmet sabiedrības sašķelšanas veicināšanu un Zaļo un zemnieku savienības politiķi, kam šķiet, ka jaunās valdības ministri nav gana profesionāli un nespēj piedāvāt risinājumus samilzušām sociālām problēmām, piemēram, bezdarba mazināšanai un ekonomiskās emigrācijas apturēšanai.

Jauno valdību Saeimā atbalsta Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRP), Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK un seši no ZRP aizgājušie deputāti – kopumā tai ir 56 balsis.