Jaunākais izdevums

ASV šā gada jūlijā pārspēts 1936. gada reģistrētais karstuma rekords. Tikmēr vietējie zemnieki, kuru ražas smagi cietušas lielā sausuma dēļ, cer, ka piepildīsies solītās laika prognozes, ka turpmākās desmit dienas sola lietainas.

ASV valsts iestādes ziņo, ka ne tikai jūlijs vien bijis rekordmēnesis karstuma ziņā – viss laika periods no šā gada janvārim līdz jūlijam bijis siltākais kopš 1895. gada, kad šādus datus sāka ievākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu cenas sāk ietekmēt bažas par sliktiem laika apstākļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no pārtikas izejvielu cenu visvairāk ietekmējošajiem faktoriem ir laika apstākļi, kas attiecīgi nozīmē, cik laba vai slikta ir raža attiecīgajā reģionā. Pagājušajā gadā, piemēram, strauju kafijas pupiņu cenu kāpumu izraisīja sausums Brazīlijā, bet vēl pirms pāris gadiem sausums izpostīja ASV kukurūzas un kviešu ražu, kas attiecīgi nozīmēja strauju šo kultūraugu cenu palielināšanos arī preču biržās. Jāteic, ka izejvielu tirgus dalībniekiem bieži vien svarīgi ir ne tikai aktuālie laika apstākļi, bet pat krietni nozīmīgāk mēdz būt tas, kādas ir prognozes par ražu ietekmējošajiem faktoriem nākotnē. Ne velti finanšu tirgos pastāv teiciens, ka mēs dzīvojam šajā desmitgadē pēc nākamās desmitgades cenām. Lieki piebilst, ka laika apstākļi ir visai grūti prognozējami, kas gan nenozīmē, ka kādas pārtikas izejvielas cena kādā brīdī nesāk palielināties pēc ziņām tikai par potenciālu ražu ietekmējošu sausumu vai pretēji – plūdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Sausums un lietavas iznīcina mežaudzes

Māris Ķirsons, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iznīkušo ziemāju vietā iesētie vasarāji netiek cauri cietajai zemei

Dienas Bizness, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sausums sāk radīt problēmas – vasarāji dīgst nevienmērīgi, jaunie dzinumi nespēj izlauzties cauri cietajai zemes garozai,» šodien laikrakstā Zemgales Ziņas atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Zemnieks Juris Kaņepe rādījis, kā viņa apsētajos laukos Glūdas pagasta zemnieku saimniecībā «Ziemeļi» cauri cietajai māla garozai asnus mēģina izdzīt nesen iesētā labība. Šogad jau piedzīvoti pamatīgi zaudējumi, pārsējot ziemāju laukus, bet ieilgušais sausuma periods radot bažas, ka vienmērīgi nesadīgs vasarāji.

«Dažādas laika ziņu interneta lapas tagad ir zemnieku lasītākā literatūra,» stāstījis J.Kaņepe. Sausuma dēļ faktiski apstājušies arī visi saimniecībā veicamie darbi, un tiekot gaidīts lietus, lai pāris dienu pirms tā varētu laukos kaisīt minerālus.

Šogad laikapstākļi zemniekus nelutina – viņi gan novērtējot to, ka agrais un siltais pavasaris ļāvis agrāk pabeigt gan izsalušo ziemāju pārsēšanu, gan vasarāju sējas darbus, tomēr ieilgušais sausums nu jau sāk satraukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) aplēsusi, ka sausums lauksaimniekiem nodarījis aptuveni 350 miljonus eiro lielus zaudējumus un vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu tos kompensēt, otrdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Lopkopībā, kur zālāju ražība mazinājusies par 54% un nākas tērēt finanšu līdzekļus barības sagādei, aplēsti 100 miljoni eiro zaudējumi. Augkopībā neiegūtie ieņēmumi varētu sasniegt aptuveni 160 miljonus eiro, tajā skaitā 28 miljonu eiro zaudējumi nodarīti augļkopībai. Vēl 92 miljoni eiro aplēsti kā ugunsgrēku radītie zaudējumi mežsaimniecībā.

«Sektoram tas ir ļoti daudz, tas atstāj ļoti ilgstošu ietekmi nākotnē. It īpaši [smagi ir] lopkopības sektorā, jo šobrīd zemnieki dara visu, lai sagatavotu lopbarību. Sekas lopkopībā izpaudīsies ziemas sezonā, piemēram, ja sāks trūkst lopbarība, tad zemnieki būs spiesti izkaut lopus,» sacīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ANO: ASV vajadzētu «piebremzēt» ar biodegvielas ražošanu no labības

Gunta Kursiša, 10.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Pārtikas aģentūra lūgusi ASV aizturēt biodegvielas etanola ražošanu, norādot, ka labībai būtu jātiek pārstrādātai par pārtiku, vēsta BBC.

Saskaņā ar ASV likumdošanu 40% no ražās jānovirza biodegvielas ražošanai, tomēr ANO norāda, ka šo ražu labāk būtu jānovirza pārtikai, lai risinātu pārtikas krīzi pasaulē.

Šīs vasaras sausums un karstums iznīcinājis lielu daļu ASV kukurūzas ražas, virzot augšup pārtikas cenas.

ASV norāda, ka pašai savas biodegvielas ražošana importa vietā nāk par labu valstij.

ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization, FAO) direktors Hosē da Silva (Jose Grazaiano da Silva) norādīja, ka 40% kvotas aizturēšana ļautu vairāk labības novirzīt pārtikas ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izejvielu cenas turpina augt

Žanete Hāka, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā sausums Brazīlijā un aukstais laiks ASV veicināja vairāku izejvielu sadārdzināšanos, raksta Bloomberg.

Standard&Poor’s GSCI Spot indekss, kas apkopo 24 izejmateriālu cenas, pagājušajā nedēļā pieauga par 1,7%, kas ir pieaugums trešo nedēļu pēc kārtas un ilgākais kāpums četru mēnešu laikā. Palielinājās gandrīz visu izejvielu cenas, izņemot varu un cinku, un lielākā sadārdzināšanās bija kafijai, dabasgāzei, gaļai un cukuram.

Savukārt 11 lauksaimniecības produktu spekulatīvās pozīcijas pagājušajā nedēļā pieauga par 19% līdz 573 189 līgumiem, kas ir lielākais skaits kopš 2012.gada oktobra. Kopš janvāra beigām šis rādītājs ir dubultojies.

Savukārt S&P GSCI Agricultural Index, kas apkopo astoņu labību cenas, pieauga par 3%, un tam bija trešais nedēļas kāpums pēc kārtas un ilgākais pieaugums kopš 2012.gada septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Straujuma: šogad iespējama pēdējos gados lielākā graudaugu kopraža

Dienas Bizness, 07.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad varētu būt gaidāma pēdējos gados lielākā graudaugu kopraža aptuveni 1,8 miljonu tonnu apjomā. Kartupeļu kopraža šogad varētu būt iepriekšējo gadu līmenī - nedaudz virs 500 tūkstošiem tonnu.

Tā laikrakstam Neatkarīgajā Rīta Avīze norāda zemkopības ministre Laimdota Straujuma, citējot Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra 2012.gada jūlija prognozes.

«Salīdzinot ar pagājušo gadu, tiek prognozēts, ka šogad graudu ražība pieaugs par 27%. Taču jāņem vērā, ka arī platības ir pieaugušas par 9%. Turklāt šādi skaitļi ir prognozējami tikai tādā gadījumā, ja visa raža tiks novākta,» saka Straujuma.

Vidējās graudaugu ražas Latvijā tiek prognozētas kviešiem 3,9 t/ha, ziemas miežiem 3,5 t/ha, bet rudziem 3,0 t/ha. Rapsim vidējā ražība tiek prognozēta 3,2 t/ha (ziemas rapsim) un 1,3 t/ha (vasaras rapsim).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Dabas kataklizmas var izraisīt strauju inflācijas kāpumu

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka Latvijā bieži ir dzirdamas sūdzības par dzīves dārdzības pieaugumu, varam uzskatīt, ka no ierindas patērētāja viedokļa esam dzīvojuši samērā komfortablos apstākļos.

Tas dažu desmitu procentu vērtais patēriņa cenu indeksa kāpums, ko esam piedzīvojuši iepriekšējos mēnešos, varētu izrādīties tīrais nieks salīdzinājumā ar to, ko varam piedzīvot tad, ja pēdējos mēnešos vērojamās lauksaimniecības kultūru cenu izmaiņas turpinās līdzšinējo dinamiku. Pirms gadu mijas liela iedzīvotāju daļa pamatoti bažījās par to, ka Latvijas pievienošanās Eiropas monetārajai savienībai būs saistīta ar jūtamu dzīves dārdzības pieaugumu. Šo viedokli radīja citu valstu pieredze, kas bija saistīta ar cenu noapaļošanu, turklāt vairākums citu valstu eirozonas radītās cenu izmaiņas piedzīvoja brīdī, kad situāciju ekonomikā dēvēja par treknajiem gadiem, vai arī – kā Igaunijas gadījumā iekļaušanās monetārajā savienībā notika brīdī, kad pasaule sāka straujāk atgūties no iepriekšējās finanšu krīzes un bija vērojams straujš izejvielu, tostarp pārtikas sadārdzinājums pasaules preču biržās. Pirmajos mēnešos pēc iestāšanās eirozonā izejvielu pieaugošās dārdzības faktors Latvijai ir gājis secen, tomēr dabas kataklizmas vairākos pasaules lauksaimniecības reģionos –sausums Brazīlijā, postošā ziema ASV u.tml. – ir darījušas savu un par to sekām, pērkot dārgāku pārtiku, visticamāk, maksāsim arī mēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Francijā vīna ražošanas apjomi 60 gadu zemākajā līmenī

Žanete Hāka, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franču vīndari šogad ievākuši mazāko ražu 60 gadu laikā, jo pavasara sals sabojājis ražu vairākos bordo vīna reģionos, savukārt vasaras vētra veicinājusi šampanieša vīnogu straujāku bojāšanos, raksta Bloomberg.

Rezultātā vīna apjoms sarucis par 19%, kas ir ekvivalents aptuveni 4,9 miljardiem pudeļu, liecina Francijas Lauksaimniecības ministrijas aplēses. Tas ir straujākais kritums kopš vismaz 1957.gada, kad sals pavasarī iznīcināja asnus. Ministrija skaidro, ka ražošanas apjomu kritumu lielākoties ietekmēja pavasara sals, savukārt sausums dienvidaustrumu reģionos situāciju nepadarīja labāku.

Francija un Itālija parasti sacenšas par pasaules lielākā vīna ražotāja titulu, līdz ar to laikapstākļi ir nozīmīgs faktors. Arī Itālijas vīna laukus ir skāris sals, sausums un karstais laiks, taču tiek prognozēts, ka apjomi pārspēs Francijas. Itālijas vīna ražošanas asociācijas prognozes liecina, ka šogad tiks saražoti 47,2 miljoni hektolitru, salīdzinot ar 36,9 miljoniem hektolitru Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura cena gada laikā preču biržās pieaugusi par 40%, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sliktākas ražas prognozes pēdējo nedēļu laikā nozīmējušas vairāku pārtikas izejvielu cenu pieaugumu. Tiesa gan, nevienai pārtikas izejvielai nav bijis tik straujš cenas pieaugums, kā tas ir vērojams cukuram.

Cukurniedru ražu negatīvi ietekmē slikti laika apstākļi Indijā (tur vērojams sausums), kas ir pasaules otra lielākā šīs pārtikas izejvielas ražotāja. Tāpat tirgus dalībnieki spekulē, ka sausums negatīvi būs ietekmējis arī cukurniedru plantācijas Brazīlijā (lielākā cukura ražotājā pasaulē) un citās valstīs, kuras ir nozīmīgas cukura eksportētājas. Tiek lēsts, ka, piemēram, Taizemes (šī valsts noslēdz cukura ražošanas valstu topa trijnieku) cukura ražošanas apjomi šajā ražas sezonā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn būs sarukuši par 14%. Rezultātā pašlaik tiek lēsts, ka šogad globālajā cukura tirgū būs vērojams deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā kafijas cena pieaugusi jau par 95%, ko veicinājis sausums Brazīlijā, raksta Bloomberg.

Otrdien Arabica kafijas cena jūlija piegādēm pieauga par 7,1%, sasniedzot 2,134 dolārus par mārciņu. Iepriekš cena sasniedza 2,157 dolārus, kas ir augstākā atzīme kopš 2012.gada februāra vidus. Kā liecina dati, pēdējā mēneša laikā kafijas cena ir pieaugusi par 19%. Robusta markas kafijas cena pieauga par 0,9% līdz 2156 dolāriem par tonnu.

Strauju kafijas cenas pieaugumu veicinājis lielākais sausums Brazīlijā, kas radījis ievērojamus postījumus ražai, tādējādi arabica markas kafijas raža šogad būs par 18% mazāka nekā iepriekš tika prognozēts, informē izejvielu tirgotāja ED&F Man struktūrā ietilpstošais uzņēmums Volcafe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperte: ES dārzeņu ražas šogad ir pietiekamas, cenas - zemas

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vietējie dārzeņi un augļi ir pietiekamā daudzumā, lai tos varētu iegādāties visā Latvijā

Žanete Hāka, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Paplašina pārstrādāto dārzeņu klāstu

Kristīne Stepiņa, 14.10.2019

SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās.

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau tuvākajā laikā izsludinās iepirkumu, lai iegādātos četrus jaunus multifunkcionālus helikopterus. Tie varētu aizvietot četrus bruņoto spēku rīcībā esošos novecojušos lidaparātus, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Šobrīd NBS rīcībā ir četri multifunkcionāli Mi17 helikopteri, taču tie ir 17 līdz 28 gadu veci. «Mēs plānojam līdz šī mēneša beigām izvērtēt iespējas, pie kurām mūsu eksperti strādājuši pietiekoši ilgu laiku. Attiecīgi tiks pieņemts lēmums par jaunu helikopteru iegādi. Mēs ceram, ka līgums varētu tikt noslēgts līdz šī gada beigām. Tad varētu sagaidīt, ka pirmie helikopteri varētu tikt piegādāti sākot ar 2021. gadu,» sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

Cik varētu izmaksāt jauns helikopters, ir grūti spriest. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jaunu helikopteru cenas svārstās no pāris miljoniem līdz vairākiem desmitiem miljoniem eiro. «Mūsu pieredze liecina, ka viss, kas ir saistīts ar lidaparātu, gaisa kuģu iegādi, uzturēšanu, infrastruktūras nodrošināšanu, ir pietiekoši dārgs prieks,» sacīja AM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausums šopavasar un vasaras sākumā ietekmējis praktiski visu lauksaimniecību un pārstrādes ražošanu, radot papildu izdevumus un zaudējumus dažādās jomās.

Nopļauts uz pusi mazāk zaļmasas, par piektdaļu mazāka solās būt graudaugu raža, paredzama samazināta augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārdošana, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes. Lauksaimnieki paredz, ka augļu un ogu nozarē šā gada sausuma sekas jutīs vēl nākošajā gadā.

Sausuma dēļ saimniecību pirmie pļāvumi šogad vidēji valstī bija par 54% trūcīgāki nekā iepriekšējos trīs gados. Papildu izmaksas zemniekiem radās, jo samazinātās zaļmasas ražības dēļ bija jāveic atkārtoti zāles pļāvumi visas vasaras garumā daudz lielākās platībās nekā sākotnēji tika plānots. Papildu izmaksas bijušas arī papildmēslojumam zālājiem, lai veicinātu to augšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.

Vācijas Helmholca vides pētniecības centra komandas vadītajā pētījumā, kurā piedalījās arī zinātnieki no Čehijas, tika analizēts 2018. un 2019.gads, kad tika piedzīvoti netipiski sausuma periodi, un ņemti vērā globālie klimata dati par pēdējiem 250 gadiem.

Rezultāti, kas publicēti žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka kopš 1766.gada Centrāleiropā nav pieredzēti divi secīgi gadi ar tik lielu sausumu vasarā. Sausums skāra vairāk nekā 50% reģiona.

Sliktākajā scenārijā, ja siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija sasniegs augstāko līmeni, Centrāleiropā šādi secīgi sausuma periodi vasarās līdz gadsimta beigām pieaugs septiņas reizes, prognozē zinātnieki. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko skāris sausums, tādā gadījumā pieaugtu par vairāk nekā 40 miljoniem hektāru, uzskata zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru