Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Elektropreču un iekārtu ražotāja «Schneider Electric» rūpnīca Latvijā SIA «Lexel Fabrika» 2018. gadā strādājusi ar apgrozījumu 65,843 miljonu eiro apmērā, kas bija par 27,4% jeb 14,178 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pērn sasniedza 4,113 miljonus eiro, tas bija par 42,7% jeb 1,232 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Pagājušais bija otrais gads, kurā uzņēmums piedzīvoja strauju izaugsmi. 2017. gadā ražotāja apgrozījums pieauga par 17%.

SIA «Lexel Fabrika» apgrozījumu pērn, tāpat kā 2017.gadā, veicināja jaunu produktu ražošana un jaunas ražošanas līnijas ieviešana, kā arī produktu montāža, sacīts tā gada pārskatā.

SIA «Lexel Fabrika» ir vienīgais «Schneider Electric» ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs, un uzņēmums gandrīz visu produkciju eksportē. Pagājušajā gadā ieņēmumi no Latvijā pārdotās produkcijas un sniegtajiem pakalpojumiem bija vien 290 tūkstoši eiro, pārējā produkcija realizēta Eiropas Savienības un citās valstīs. «2018. gadā mēs turpinājām ieviest Rīgas ražotnes reorganizācijas plānu, lai palielinātu elektronisko ierīču ražošanas apjomus un nostiprinātu sadarbību ar mūsu radniecīgo sabiedrību ražotnēm Eiropā. Mēs esam veiksmīgi īstenojuši vairākus jaunus projektus, piemēram, elektronisko izstrādājumu ražošanas pārņemšanu no radniecīgajām sabiedrībām Vācijā, Šveicē, Spānijā, Francijā un Polijā,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” uzsācis celt piebūvi esošajai rūpnīcai Rīgā, tādējādi divas reizes paplašinot tās izmērus. Jaunās piebūves platība būs 20 000 m2, un to plānots pabeigt jau šā gada beigās.

Līdz ar paplašināšanos, “Schneider Electric” Rīgas rūpnīca tiecas kļūt par lielāko “Schneider Electric” elektronisko produktu ražotāju Eiropā, turpinot ražot arvien sarežģītākas pakāpes elektroniskos produktus.

25. aprīlī notika pamatakmens un laika kapsulas svinīga ielikšana jaunās piebūves pamatos Krustpils ielā 35A, Rīgā. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas paplašināšana šobrīd tiek pilnībā finansēta no “Schneider Electric” mātes uzņēmuma, cenšoties piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.

“Schneider Electric” Rīgas ražotnes vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka, paplašinoties rūpnīcai, tiek plānots arī dubultot esošo ražošanas jaudu. “Šobrīd Rīgas rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā. Tā kā pieprasījums pēc elektroiekārtām tikai pieaug, katru gadu uzņēmums aug un paplašina produkcijas sortimentu. Pērn mūsu apgrozījums palielinājās par 30%, sasniedzot 112 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 65% pieaugums, sasniedzot 186 miljonus eiro,” norāda P. Zavadskis.

Elektropreču un iekārtu ražotāja «Schneider Electric» rūpnīcas Latvijā SIA «Lexel Fabrika» valdē notikušas izmaiņas - tajā iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

12.februārī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, saskaņā ar kurām no SIA «Lexel Fabrika» valdes atbrīvoti valdes locekļi Yannick Francois Marie Pennuen un Tim Ziert.

Viņu vietā valdē iecelti Nora Friederike Strege un Laurent Marie Xavier-Francois Gueroux. Katram no jaunajiem valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

SIA «Lexel Fabrika» valdē, tāpat kā līdz šim, turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Bruno Laurent un valdes locekle Aija Reiņikova, kuriem arī ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

SIA «Lexel Fabrika» dibināta 1993.gadā, un tā specializējas elektromehānisko un elektronikas produktu ražošanā, tai skaitā izgatavo gaismas regulatorus, termostatus, kustību sensorus, dūmu detektorus, gaismas slēdžus. Tās pamatkapitāls ir 396 706 eiro un vienīgais īpašnieks - Dānijā reģistrētā kompānija «Shneider Nordic Baltic A/S».

Schneider Electric koncernā ietilpstošs elektronisko un elektromehānisko produktu ražošanas uzņēmums SIA Lexel fabrika šogad paplašināsies, investējot un palielinot darbinieku skaitu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pavisam nesen tika pabeigts līdz šim apjomīgākais investīciju projekts 10 milj. eiro apmērā – elektronisko produktu un elektromehānisko produktu ražošanas rūpnīca SIA Lexel fabrika, taču ieguldījumi būs gan šogad, gan arī perspektīvā,» situāciju skaidro Schneider Electric prezidents Baltijas valstīs Kaspars Rokens. Iepriekš Lexel fabrikas projektā ir izmantots arī ES struktūrfondu atbalsts iekārtu iegādē augstas pievienotās vērtības produktu atbalsta programmā. «Tas bija labs atbalsts kopējā investīciju projekta realizācijai, tomēr tā īpatsvars nepārsniedza 11%,» tā uz jautājumu par ES struktūrfondu atbalsta nozīmi un lielumu atbild K. Rokens. Arī šogad Lexel fabrikā tiek plānotas nozīmīgas investīcijas, kas paredzētas jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas telpu atbilstošai iekārtošanai.

#Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pasaules vadošā uzņēmuma enerģijas vadības un automatizācijas jomā, starptautiskā koncerna «Schneider Electric» grupas uzņēmumā Latvijā - SIA «Lexel Fabrika», kas pašlaik maina nosaukumu uz SIA «Schneider Electric Riga Plant». Db.lv vēroja iespiedplašu ražošanas procesu.

Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

«Schneider Electric Riga Plant» Elektronikas ceha vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka iespiedplašu ražošanas līnijas ir vienas no tehnoloģiski sarežģītākajām iekārtām uzņēmumā. Rīgas fabrika pašlaik vairāk koncentrējas tieši uz iespiedplašu ražošanas paplašināšanu.

Latvijā pamazām pieaug pieprasījums pēc energoefektīviem risinājumiem, atzīst energo materiālu ražotāji un tirgotāji; biznesu ietekmē arī būvniecības apjomi valstī, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados privātais segments vairāk interesējas par ekonomiskajām spuldzēm, LED gaismekļiem, pieprasījumu raksturo Schneider Electric prezidents Baltijas valstīs Kaspars Rokens. Slēdžu vietā biežāk izmanto t.s. dimmera slēdžus, kas ļauj mainīt gaismas spilgtumu telpā, turklāt tas halogēnspuldžu, kvēlspuldžu un ekonomisko spuldžu gadījumā ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu, kā arī rada īpašu noskaņu telpā. Veidojot «gudrās mājas» elektroinstalāciju, klienti biežāk sadales skapjos iebūvē dažādus automātiskos slēdžus, kas atkarībā no dienas gaismas, ieslēdz un izslēdz āra apgaismojumu, atslēdz elektropadevi tām iekārtām, kas nebūs nepieciešamas mājās iedzīvotāju prombūtnes laikā. «Aktuālā tendence ir digitalizācija, proti, spēja gan novērot, gan vadīt elektroietaises mājās attālināti ar datora vai pat telefona palīdzību,» stāsta K. Rokens.

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

SIA Lexel Fabrika neto apgrozījums pagājušajā gadā saglabājies iepriekšējā gada līmenī un sasniedza 38,352 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 2,24 miljonus eiro, rāda Lursoft rīcībā esošie dati. Lexel Fabrika 2014. gadā ar darbavietām nodrošināja 198 darbiniekus.

Lexel Fabrika ir vienīgais Schneider Electric ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs. Uzņēmuma misija ir kļūt par vienu no efektīvākajiem ražotājiem grupas ietvaros, kas nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju eksporta tirgos Eiropā, kā arī kļūt par atzītāko elektroinstalācijas materiālu ražotāju Baltijas valstīs.

Aizvadītajā gadā uzņēmumam izdevās pietuvoties stratēģiskā mērķa sasniegšanai, koncentrējoties uz elektronikas produkcijas ražošanu. Kā arī Lexel Fabrika pērn veiksmīgi paplašināja elektronisko produktu ražošanu.

Uzņēmums Schneider Electric Liepājas Valsts tehnikumam piegādās pasaules klases aprīkojumu - jauno elektriķu apmācībām uzņēmums uzstādīs 40 mācību stendus, padarot Liepājas Valsts tehnikuma elektriķu darbnīcas par modernākajām Baltijā, informē Schneider Electric Mārketinga komunikāciju vadītāja Baltijas valstīs Santa Rutka.

Liepājas Valsts tehnikums sadarbībā ar Valsts Izglītības Attīstības aģentūru veic modernizācijas un infrastruktūras projektu, kas paredz apmācības ēku rekonstrukciju un jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādi līdz šī gada beigām.

Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts atzīmē, ka jaunais aprīkojums ļaus tehnikumam piesaistīt talantīgākos audzēkņus no visas Latvijas, ievērojami uzlabot mācību kvalitāti un sagatavot augstākās raudzes elektriķus, kuri varēs ieviest patiešām modernus, energoekonomiskus un augstvērtīgus risinājums.

Schneider Electric uzvarēja atklātā konkursā un piegādās 40 mācību stendus, kuri komplektējas no vairākiem modeļiem. Mācību stendi ir paredzēti praktisko un teorētisko iemaņu apgūšanai enerģijas vadības jomā, un tajos ir izmantoti Schneider Electric produkti. Strādājot ar šiem stendiem praktikanti apgūs prasmes un zināšanas par aizsardzības iekārtu funkcionēšanu, elektroniskajiem apdraudējumiem, īsslēguma iemesliem un sekām, dzīvokļu un nelielu ēku energoefektīvām elektroinstalācijām un alternatīvās energijas ražošanas principiem ar saules baterijām un vēja turbīnām. Stendi domāti arī darbam ar industriāliem risinājumiem un industriālās automatizācijas produktiem, tādiem kā elektromotori un dažādu veidu palaidēji, industriālie sensori, frekvenču pārveidotāji.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” 25.janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Ogres tehnikumu.

Līgums paredz, ka abas puses apņemas līdzdarboties nozares izglītības procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un attīstības veicināšanā. Tostarp “Schneider Electric” apņemas piešķirt stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem, kas ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar nozari.

Sadarbības ietvaros Ogres tehnikuma audzēkņiem būs iespēja apmeklēt “Schneider Electric” rūpnīcu un uzņēmuma iespēju robežās saņemt atbalstu pētniecisko un projektu darbu veikšanā.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka šī sadarbība audzēkņiem pavērs plašākas iespējas praktiski pielietot iegūtās zināšanas un gūt lielāku ieskatu nākotnes profesionālajā dzīvē.

Sadarbība arī paredz, ka “Schneider Electric” sniegs ekspertu novērtējumu Ogres tehnikuma izstrādātajiem mācību materiāliem un piedāvās stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem no elektronikas un datorsistēmu tehniķa programmām, piešķirot katrai kvalifikācijai pa trim stipendijām. Līdztekus tam uzņēmums nodrošinās vieslektorus Ogres tehnikuma profesionālās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai un informēšanai par nozares jaunumiem un attīstību.

Latvenergo Energoefektivitātes centrā Schneider Electric Latvijas Elektriķu čempionātā spraigā fināla cīņā tika noskaidroti Latvijas labākie elektriķi, informē Schneider Electric Latvija.

Par šī gada uzvarētājiem kļuva Jevgēņijs Goldblats un Deniss Fjodorovs no Rīgas. Otro vietu ieguva Maksims Ivancovs un Kristaps Bernāts-Bernhards no Rīgas, bet bronza tika liepājniekiem Kristapam Vistiņam un Guntaram Briljonokam.

Schneider Electric Latvijas elektriķu čempionāts notiek jau trešo gadu pēc kārtas un ir Latvijas mērogā unikāls konkurss, kur valsts labākie elektriķi sacenšas efektīvu, inovatīvu, radošu un tehniski izcilu risinājumu izstrādē.

Šī gada čempionāta atlases kārtas notika Liepājā, Daugavpilī un Rīgā, noskaidrojot attiecīgā reģiona labākos speciālistus, kas Jūrmalā, Latvenergo Energoefektivitātes centrā, klātienē cīnījās par labākā Latvijas elektriķa goda nosaukumu un naudas balvām. Konkursa ietvaros komandas izlozēja individuālos uzdevumus un visas dienas garumā, liekot lietā savas praktiskās zināšanas un radošo domāšanu, veidoja iespējami efektīvākas, tehniski precīzākas, drošākas un inovatīvas elektroinstalācijas. Dalībnieku veikumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija 6 nozares profesionāļi.

Tuvāko mēnešu laikā Schneider Electric ražošanas uzņēmums SIA Lexel Fabrika uzsāks darbu jaunās telpās Krustpils ielā 35A, un saistībā ar ražošanas apjomu palielināšanos kompānija meklē darbiniekus, informē uzņēmuma pārstāve Santa Rutka.

No janvāra līdz aprīlim rūpnīcas darbinieku rindas jau ir papildinājušās ar aptuveni 100 jauniem kolēģiem, bet joprojām ir nepieciešami gan kvalitātes un metožu inženieri, gan ražošanas operatori, gan elektronikas tehniķi. Šī esot viena no lielākajām darbinieku meklēšanas kampaņām, ko uzņēmums ir izvērsis Latvijā un kas ilgs līdz pat 2016. gadam.

Lielākais pieprasījums esot pēc darbiniekiem ar tehniskām zināšanām elektronikas ražošanas jomā.

Lexel rūpnīca Latvijā darbojas kopš 1993.gada, tās apgrozījums 2014.gadā bija 38,4 miljoni eiro, ierindojot to starp nozares pelnošākajiem uzņēmumiem Latvijā. Rūpnīca specializējas elektromehānisko un elektronikas produktu ražošanā, tai skaitā izgatavo gaismas regulatorus, termostatus, kustību sensorus, dūmu detektorus, gaismas slēdžus.

Schneider Electric plāno attīstīt darbību Baltijā un palielināt tirgus daļu, skaidro jaunā Schneider Electric Baltijas vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki), kas kopš 2016. gada jūlija uzrauga un attīsta uzņēmuma risinājumu un pakalpojumu portfeli Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Kā Latvijas tirgus galveno potenciālu jaunā vadītāja saredz risinājumus, kas orientēti uz vietējo uzņēmumu darbības efektivitātes celšanu un to resursu ietaupījumu. Attīstoties valsts ekonomikai, tās uzņēmumi vēlas kļūt stiprāki un konkurētspējīgāki, tāpēc aug pieprasījums pēc ražošanas automatizācijas un energoefektivitātes risinājumiem.

Tāpat kā līdz šim uzņēmums ieguldīs resursus izglītošanas darbā. Sadarbība paredzēta gan ar tehniskajām skolām, gan augstskolām un uzņēmumiem, rīkojot apmācības un konkursus.

Jaunā Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja līdz šim ieņēma Schneider Electric Industrijas nodaļas viceprezidentes amatu Somijā, kur viņas uzdevums bija palīdzēt ražošanas nozares klientiem efektīvāk izmantot dažādas viedās tehnoloģijas energoefektivitātes un automatizācijas jomā. S.Rajameki ir ieguvusi arī biznesa pieredzi uzņēmumos Nokia un Nokia Siemens Networks, kur viņas pārraudzības joma bija saistīta ar telekomunikācijas tīklu biznesa attīstību.

Pagājušajā gadā SIA Schneider Electric Baltic Distribution Centre apgrozījums bija 21,015 miljoni eiro, kas ir par 7% lielāks nekā iepriekšējā pārskata periodā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugums saistīts ar uzņēmuma klientu Baltijā pieprasījuma pieaugumu. Jāatzīmē, ka 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu, pēc nodokļu nomaksas tā sasniedz 67,71 tūkstoti eiro.

Šajā gadā uzņēmums plāno turpināt sekmīgi darboties, palielinot apgrozījumu, vienlaicīgi palielinot produktivitāti un peļņu, kā arī notiks darbs pie fiksēto izmaksu optimizēšanas.

Uzņēmums savu darbu uzsāka 2008. gadā ar mērķi sniegt loģistikas pakalpojumus SIA Schneider Electric Latvia, UAB Schneider Electric Lietuva un AS Schneider Electric Eesti.

Pērn loģistikas uzņēmuma mērķis bija uzlabot piegāžu kvalitāti saviem pircējiem Baltijas valstīs, kā arī paaugstināt produktivitāti, optimizējot fiksētās un mainīgās izmaksas, ko uzņēmumam arī izdevies sasniegt.

Jūrmalā, Bulduru Dārzkopības vidusskolas telpās darbu uzsākusi profesionālās izglītības iestāde - mācību centrs "Magnum" un tā praktisko nodarbību klase.

Šī izglītības iestāde pamatā specializēsies elektrotehniķu apmācībā, kā arī pasniegs elektriķu specializētos kursus automātikā un vadības sistēmās. Apmācības tiks īstenotas kā pieaugušo izglītība.

"Lepojamies, ka varam būt pirmie Latvijā, kuri realizēs elektrotehniķu apmācības neklātienes formā. Mācību centrā "Magnum" pieredzējušu pasniedzēju vadībā sniegsim kvalitatīvu pieaugušo izglītību elektrotehnikas jomā, kā arī veidosim kursus automātikā un vadības sistēmās. Mācībās liels akcents tiks likts uz praktisko iemaņu attīstīšanu, lai sagatavotu pēc iespējas labākus nozares profesionāļus. Turklāt apmācības organizēsim pēc moduļu sistēmas, kā to praktizē arī citviet Eiropā," teic mācību centra "Magnum" vadītājs, pasniedzējs:Ainars Knipšis.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts līdzšinējais operacionālais vadītājs un valdes loceklis Jānis Sams.

Līdz ar izmaiņām HansaMatrix valdes sastāvā iecelti divi jauni valdes locekļi – HansaMatrix Ventspils rūpnīcas vadītājs Gatis Grava un Ogres rūpnīcas vadītājs Vitauts Galvanausks.

Darbu valdē un uzņēmuma finanšu direktora amatā turpina Māris Macijevskis. HansaMatrix dibinātājs un līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis vai netupinās vadīt uzņēmu.

"Jūtos pagodināts par man izrādīto uzticību un esmu gatavs pieņemt šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar mūsu profesionālo komandu varam sasniegt ambiciozos HansaMatrix mērķus," pauž J.Sams.

Viņš pievienojās HansaMatrix 2020. gada jūnijā un ieņēma operacionālā vadītāja amatu. Vairāk nekā 10 gadus viņš darbojies elektronikas ražošanas menedžmentā starptautiskos uzņēmumos, lielāko pieredzi gūstot Schneider Electric ražotnēs, ieguvis maģistra grādu visaptverošā kvalitātes vadībā un inženiera grādu ražošanas automatizācijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Latvijā ilgtermiņa investīcijas enerģijas taupīšanā šobrīd veic vien lielie uzņēmumi un paies ne mazums laika, līdz šī tendence skars arī vidējos uzņēmumus, intervijā aģentūrai LETA norāda enerģijas vadības uzņēmuma Schneider Electric mārketinga komunikāciju vadītāja Baltijas valstīs Santa Rutka.

«Piemēram, Latvijā strādājošās Zviedrijas bankas jau sāk raudzīties enerģijas taupīšanas politikas virzienā,» viņa paziņoja.

Rutka atklāja, ka jaunas tehnoloģijas izmantotas jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kur mūsdienīgi videonovērošanas un piekļuves kontroles risinājumi darbojas vienā platformā. Gadījumā, ja nostrādā trauksmes signāls, personāls var vizualizēt problēmas vietu un operatīvi pieņemt lēmumu, izsludinot trauksmi vai to atceļot.

Tāpat šīs ēkas celtniecības gaitā pieņemtie lēmumi ļauj ieviest automātiskas nakts apsardzes un automātiskas evakuācijas režīmus.

Otrs piemērs jauno tehnoloģiju izmantošanā ir rūpnīca Lexel. Šobrīd tiek celta jauna ražošanas ēka, kurā tiek uzstādīts automātiski regulējams apgaismojums, ventilācija, temperatūras nodrošināšana un elektroenerģijas kvalitātes mērītājs, kas lielai fabrikai ir svarīgs rādītājs.

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Naftas cenas otrdien kritās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Naftas cenas Ņujorkā un Londonā krasi saruka pēc pazīmēm, ka ASV un Ķīna varētu atkal attālināties, nevis tuvināties tirdzniecības vienošanās noslēgšanai.

Satraukums par šo tirdzniecības karu ir nomācis globālās izaugsmes prognozi, samazinot naftas pieprasījumu. Analītiķi arī ir nobažījušies pirms iknedēļas ziņojuma par ASV naftas rezervēm, kuras varētu būt pieaugušas.

"Lūzuma vai konkrēta progresa trūkums [sarunās] par sākotnēju ASV-Ķīnas vienošanos turpina radīt problēmas, sevišķi pēc tam, kad abas puses tikai pirms dažām nedēļām bija devušas norādes, ka ir šķietami gaidāma parakstīta pirmās fāzes vienošanās," teikts "Schneider Electric" vecākā preču analītiķa Robija Freizera piezīmē.