Ēnu ekonomikas apkarošanā būtiskāko uzsvaru plāno likt uz aplokšņu algu izskaušanu, skaidras naudas aprites samazināšanu un kontroli, kā arī pastiprinātu uzmanību tiem, kuri būvē pašu spēkiem, tāpat arī skaistumkopšanai.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekts 2024-2027. gadam. Par vienu no būtiskākajiem pasākumiem tiek uzskatīta ideja ieviest vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanu, prasot personai ikgadējā deklarācijā uzrādīt visus neapliekamos ienākumus, neapliekamiem ienākumiem, kā arī e-rēķinu biznesa darījumos un e-kvīti kā obligātu, lai varētu gada ienākumu deklarācijā iekļaut kā attaisnotos izdevumus par veselību, izglītību. DB aptaujāto vērtējumi par piedāvātajiem pasākumiem atšķiras.

Tā kā pašlaik ir uzsākts publisko konsultāciju process, tad kāds būs tā gala variants, vēl pāragri spriest. Finanšu ministrija norāda, ka ar 2023. gada 30. martā apstiprināto Ministru kabineta (MK) rīkojumu ir noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares: būvniecība, veselības aizsardzība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, kā arī informācijas pieejamība valsts iestādēm un tās publiskošana.

Swedbank no jūlija ieviesusi izmaiņas savu pakalpojumu cenrādī, kas attiecas uz skaidras naudas darījumiem bankas filiālēs. Tāpat cenas uz augšu koriģēt, sākot no septembra, plāno arī SEB banka.

[Ziņa papildināta ar SEB bankas komentāru]

Atsevišķiem pakalpojumiem filiālēs, kuriem ir pieejama izdevīgāka vai bezmaksas pašapkalpošanās alternatīva – internetbankā, telefonbankā vai bankomātos – palielināta cena atbilstoši to pašizmaksai, norāda bankas pārstāvji. Tā, piemēram, no jūlija maksājums bankas filiālē uz citas personas Swedbank kontu, maksā 1,50 Ls, savukārt uz citas bankas kontu, ja summa nepārsniedz 50 tūkst. Ls – 1,80 Ls. Liecina Swedbank pakalpojumu cenrādis.

Kā Db.lv skaidroja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska, līdz šim skaidras naudas pakalpojumu cenas filiālēs nesedza pašizmaksu. Viņa norāda, ka arī šobrīd, pēc cenrāža izmaiņām, šie pakalpojumi tiek daļēji subsidēti no bankas puses.

Latvija tuvākajos gados nekļūs par bezskaidras naudas ekonomiku, taču skaidras naudas aprite samazināsies, intervijā pauda bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Domāju, ka bankas būtu priecīgas, ja kādu dienu skaidrās naudas nebūtu vispār. No otras puses ir jārespektē katras valsts īpatnības un nevajag cerēt, ka dažu gadu laikā mums te būs bezskaidras naudas ekonomika kā Skandināvijā. Realitāte ir tāda, ka liela daļa cilvēku dzīvo no rokas mutē, no privātajiem skaidras naudas darījumiem. Tas var nepatikt, bet tā ir daļa no mūsu ekonomikas. Protams, ka ar laiku šī daļa saruks,» teica Beļavskis.

Viņš prognozēja, ka skaidras naudas darījumi pamazām Latvijā samazināsies gan bezskaidrās naudas norēķinu ērtības dēļ, gan, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam agrāk vai vēlāk būs jautājumi par skaidrās naudas apriti, taču cerēt, ka skaidras naudas aprite Latvijā dažu gadu laikā samazināsies, piemēram, divkārtīgi, būtu naivi.

Pagājušajā gadā bankomātos Latvijā iemaksāti 2,59 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Naudas iemaksa bankomātos veikta 8,24 miljonus reižu.

Pērn otrajā pusgadā salīdzinājumā ar gada pirmo pusi skaidrās naudas iemaksu skaits bankomātos pieauga par 2,6%, bet apjoms pieauga par 10,8%.

Naudas iemaksu skaits bankomātos un iemaksātās naudas apjoms 2015.gadā audzis salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad bankomātos tika iemaksāti 2,38 miljardi eiro un iemaksas veiktas gandrīz astoņus miljonus reižu, liecina Latvijas Bankas publicētie dati.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pērn no bankomātiem izmaksa tika veikta 52,69 miljonus reižu gandrīz piecu miljardu eiro apmērā.

2015.gada beigās Latvijā bija 1058 bankomāti.

Latvijas Komercbanku asociācijas dati rāda, ka pērn gada nogalē bija 1045 bankomāti ar skaidras naudas izmaksas funkciju un 299 ierīces ar skaidras naudas iemaksas iespēju. Salīdzinājumam - 2014.gada beigās Latvijā skaidras naudas izmaksa bija iespējama 1020 bankomātos, bet iemaksa - 281 bankomātā.

Nauda nekļūst pelēka tāpēc vien, ka izmaksāta, apejot banku pakalpojumus

Valdības konceptuāli atbalstītā ideja par skaidras naudas darījumu summas ierobežošanu ir viens no piemēriem skaidras naudas plūsmas samazināšanai, jo tā ilgstoši rada jautājumus valsts makam garām aizplūdušu nodokļu kontekstā. Otrs valdības nāsis kņudinošais jautājums ir aizliegums skaidrā naudā izmaksāt algas.

Valsts maka izpratnē jēdziena «skaidra nauda» sinonīms lielākoties ir «netīra nauda» – tāda, kas figurē pelēkajā ekonomikā. Instances, kas rūpējas par iedzīvotāju sirdsapziņas jautājumiem par nodokļu nomaksu, kļūst bezspēcīgas un attiecīgi arī bezzobainas, jo darījumi, no rokas rokā nododot mazāku vai lielāku daudzumu banknošu, tām ir un paliek tabu. Nav iespējams pārbaudīt ne darījumos maksātās summas, ne noslēgšanas datumus, nemaz nerunājot par nodokļu zaudējumu aprēķināšanu un vispār šādu darījumu faktu kā tādu.

Lai gūtu plašāku informāciju par fizisku personu naudas apriti bankas kontos, nodokļu administrācija vēlas piekļuvi šiem datiem; problēmas varētu rasties ne tikai aplokšņu algu saņēmējiem, bet arī cilvēkiem, kuri dzīvo civillaulībā.

Šādu iespējamo pavisam drīzo nākotnes scenāriju iezīmē ne tikai uzņēmēji kuluāru sarunās, bet arī nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Vairāki citi aptaujātie cer, ka būs «pozitīvā šķirošana» un nodokļu administrācija visus, kuriem ir kādas skaidras naudas iemaksas vai kāds cilvēks ieskaitījis naudu bankas kontā, neuzskatīs par krāpniekiem. Iespējams, ka izmaiņas varētu stāties spēkā jau nākamgad, taču diskusijas par šo tēmu vēl turpinās. Tāpat nav skaidrības par naudas sliekšņu apmēru, kuru sasniedzot, bankām būtu obligāti jānodod ziņas nodokļu administrācijai.

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, tuvojoties eiro ieviešanai, cenšas iemaksāt iekrātos latus savos kontos, izmantojot skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomātus. Taču pēdējās dienās dažos gadījumos iedzīvotāji mēģinājuši SEB bankas iemaksu/izmaksu bankomātā iemaksāt ne tikai banknotes, bet arī latu monētas, informē SEB banka.

Banka atgādina, ka bankomātos var iemaksāt tikai banknotes - līdz 14.janvārim tikai latu, bet pēc 14.janvāra - tikai eiro banknotes. Monētas iedzīvotāji līdz gada beigām SEB bankas filiālēs var ieskaitīt bez maksas krājkontā un noguldīt depozītā vai arī ziedot SOS bērnu ciematam speciāli izveidotās ziedojuma kastītēs visās SEB bankas filiālēs.

SEB banka informē, ka naudas iemaksa ar bankomāta starpniecību ir ērta un izdevīga, jo, pirmkārt, tā ir bez maksas, turklāt iemaksātā summa uzreiz pēc veiksmīgas iemaksas bankomātā nonāk iedzīvotāja kontā, kas 1.janvārī automātiski pārkonvertēsies eiro valūtā pēc oficiālā kursa. Tomēr, lai kontā nonāktu vēlamā summa, ir svarīgi ievērot dažus pamatnoteikumus.

Samazinot klātbūtni reģionos, lielākajā daļā atlikušo banku filiāļu vairs nav iespējami darījumi ar skaidru naudu; sarūk arī bankomātu skaits.

Reģionu iedzīvotājiem nākas mērot desmitiem kilometru līdz tuvākajai vietai, lai saņemtu bankas pakalpojumus. Nākotnē, visticamāk, šī tendence turpināsies un vien dažās lielajās pilsētās varēs atrast bankas konsultāciju centru.

Klātbūtne mazāka

Pie skaidras naudas tikt kļūst aizvien grūtāk – sarūk gan bankomātu skaits, gan to vietu skaits, kurās var piekļūt skaidrai naudai. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijā bija izvietoti 964 bankomāti, no kuriem 367 bija arī naudas iemaksas funkcija. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, kopējais bankomātu skaits turpina sarukt, jo pirms gada tie bija 1008. Tāpat strauji sarucis arī tirdzniecības vietu skaits, kurās iespējams izņemt skaidru naudu, – šā gada sākumā tās bija 750, salīdzinot ar 1408 vietām 2017.gada 4.ceturksnī. Tāpat banku pārstāvji atzīst, ka daļa reģionu filiāļu atteikušās no skaidras darījumiem vispār. Turklāt samazinās arī banku filiāļu skaits. Runājot par filiālēm reģionos, banku pārstāvji lēš, ka tās, visdrīzāk, pavisam neizzudīs, taču atradīsies vien lielākajos centros un tiks transformētas, piedāvājot konsultācijas par dažādiem banku pakalpojumiem. Lielākoties ikdienas pakalpojumiem tiek veidoti t.s. čati, sarakstes iespējas, videokonferences un līdzīgas iespējas.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlas, lai kredītiestādes ziņotu par klientiem, kuri savā kontā regulāri iemaksā skaidru naudu. Baņķieri brīdina, ka, mēģinot apkarot ēnu ekonomiku šādā veidā, drīzāk panāks pretēju efektu – pelēkās naudas aprite palielināsies, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lai iegrožotu darījumus pelēkajā zonā, VID izstrādājis un iesniedzis Finanšu ministrijai grozījumu projektu Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka kredītiestādei būs jāziņo VID par tām fiziskām personām, kuras gada laikā vismaz astoņas reizes būs iemaksājušas savā kontā skaidru naudu un šo iemaksu kopsumma pārsniegs 6000 eiro vai arī kuru kredīta un procentu maksājumi gada laikā pārsniedz € 3840. VID uzskata, ka, īstenojot šo ideju, dienesta rīcībā būs pieejama kredītiestāžu informācija par fizisko personu skaidras naudas iemaksām savā kontā vai lieliem skaidras naudas darījumiem, skaidro laikraksts:

Lai samazinātu apgrozībā esošo viena un divu centa monētu skaitu, Lietuvā no nākamā gada maija preču vai pakalpojumu groza galīgā summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiks veikts skaidrā naudā, ceturtdien nolēma Lietuvas Seims.

Par šādiem tiesību aktu grozījumiem nobalsoja 65 deputāti, 20 deputāti bija pret, bet 31 deputāts atturējās.

No 2025.gada maija maksājumiem skaidrā naudā galīgā pirkuma summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiks noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem – uz augšu.

Turklāt viena un divu centu monētas netiks izņemtas no apgrozības un tās varēs turpināt izmantot maksājumos.

Noapaļošana netiks izmantota bezskaidras naudas maksājumos, valūtas maiņā, skaidras naudas pārvedumos, skaidras naudas iemaksā un izmaksā.

Maksājumos skaidrā naudā summas jau tiek noapaļotas līdz pieciem centiem sešās eirozonas valstis - Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā.

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Tuvojoties Latvijas pārejai uz eiro, iedzīvotāji arvien aktīvāk iemaksā latu uzkrājumus bankas kontā, un šim mērķim lielākoties izmanto naudas iemaksas bankomātus.

Swedbank apkopotie dati rāda, ka aizvadītās nedēļas laikā iemaksātās naudas apjoms pieaudzis par 75%. 95,3% klientu naudas iemaksai kontā izmanto bankomātus, tā izvairoties no rindām filiālēs. Arī mazie uzņēmumi izmanto iespēju iemaksāt latu banknotes iemaksu automātos kā alternatīvu iespēju inkasācijai vai bankas filiāles apmeklējumam.

Banka atgādina, ka ātrākā, ērtākā un drošākā pāreja uz eiro ir bez skaidras naudas – ja tā glabājas kontā un norēķini notiek ar karti vai internetbankā. Nauda kontā no latiem uz eiro konvertēsies automātiski pēc valsts fiksētā kursa.

Noguldīt uzkrātās latu banknotes kontā visērtāk un bez maksas var naudas iemaksas bankomātos. Lai iedzīvotājiem nākamā gada sākumā nebūtu jāpavada rindās filiālēs, daļā Swedbank naudas iemaksas bankomātu vēl varēs iemaksāt latus arī pirmās divas nedēļas pēc pārejas uz eiro.

Advokātu birojs “Loze & Partneri” atguvis klientam arestētos naudas līdzekļus divu miljonu eiro apmērā.

Līdzekļus arestēja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šī ir jau trešā reize, kad advokātu birojam “Loze & Partneri” izdodas atgūt iesaldētus līdzekļus.

Kārtējais naudas arests uz iespējamu aizdomu pamata 

Krievijas izcelsmes uzņēmējs miljonārs Pāvels Meļņikovs šobrīd Latvijas tiesās cīnās, lai...

“Loze & Partneri” sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka līdzekļi iegūti oficiālas un legālas saimnieciskās darbības rezultātā un skaidras naudas iemaksa bankas kontā bijusi likumīgs un legāls darījums. Uzņēmums veic darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām, kopumā 25 pilsētās. Kā pierādījumi līdzekļu izcelsmei tika iesniegti darījumus apliecinoši dokumenti, informācija par algu izmaksu darbiniekiem u.c.

Latvija naudas atmazgātājiem jāpadara par neērtu un bīstamu vietu 

No tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tāpēc...

Dokumentu sagatavošanā un pierādījumu iesniegšanā piedalījās trīs advokātu biroja “Loze & Partneri” pārstāvji – Jānis Loze, Jānis Pūris un Kristaps Loze.

“Esam gandarīti, ka valsts ieklausās savos uzņēmējos, iedziļinās iesniegtajos pierādījumos un sadarbojas pozitīva rezultāta sasniegšanai,” saka advokāts Jānis Loze.

Iepriekš advokātu birojs “Loze & Partneri”, kas pārstāvēja vienus no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, panāca iesaldēto naudas līdzekļu un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā.

Panāk ukraiņu kapitāla "atsaldēšanu" 

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem...

Nozīmīgs šis gadījums bija ar to, ka klientam labvēlīgs lēmums tika panākts vēl pirmstiesas stadijā, iztiekot bez tiesāšanās.

AS Swedbank pērn nopelnījusi 102 miljonus eiro, salīdzinot ar 103 miljoniem eiro miljoniem 2012.gadā, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Kopējie bankas ieņēmumi 2013.gadā palielinājās par 10%. Savukārt izdevumi palielinājās par 8%, kas iekļauj arī papildu izdevumus eiro ieviešanas projektam. Izdevumu/ienākumu koeficients 2013.gadā ir 42%.

Swedbank aktīvo klientu skaits Latvijā palielinājās par 37 tūkstošiem.

Klientu depozītu apjoms pagājušā gada laikā palielinājās par 17%. Depozītu apjoma pieaugums saistīts gan ar finanšu paradumu maiņu, gan vēlmi pāriet uz eiro ērtāk. Uz 2013.gada beigām depozītu apjoms bija 3,295 miljardi eiro.

Swedbank jaunā finansējuma apjoms pērn turpināja pieaugt un sasniedza 681 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. No tiem 567 miljoni eiro piešķirti uzņēmumiem, savukārt 114 miljoni eiro – privātpersonām. Swedbank uzņēmumu finansēšanā galvenās prioritātes ir ražošana, lauksaimniecība un tirdzniecība. Kopējais neto kredītportfelis 4.ceturksnī vēl samazinājās par 8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko arvien ietekmē pārlieko saistību samazināšanās ekonomikā un uzņēmumu piesardzība investīciju veikšanā. Uz 2013.gada beigām kredītportfeļa apjoms ir 3,299 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies aktīva ogu un sēņu, kā arī ārstniecības augu lasīšanas sezona un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no to pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina samaksāt ienākuma nodokli.

Ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu, norāda VID, skaidrojot, ka no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā.

Savukārt, ja ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kuri kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 2000 latu gadā, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atgādina VID pārstāvji.