Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Paplašinot noguldīšanas iespējas biznesa klientiem, SEB banka uzsāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – Nakts procentu līgumu – jeb iespēju saņemt procentus par norēķinu kontā esošajiem naudas līdzekļiem.

Šāda iespēja būs pieejama uzņēmumiem ar norēķinu konta atlikumu sākot no 400 tūkstošiem eiro vai ASV dolāriem. Procenti norēķinu kontā tiks aprēķināti un ieskaitīti katru dienu.

“Nakts procentu līgums ir ļoti likvīds noguldījums, kas ļauj brīvi rīkoties ar savu naudas atlikumu, vienlaikus saņemot par to procentus. Uzņēmumi to var izmantot kā papildu naudas pārvaldības rīku – ikdienas darījumu ienākumus var noguldīt uz nakti, lai gūtu noteiktu atdevi, un brīvi izmantot tos dienas laikā, lai segtu izdevumus. Tas arī var būt risinājums situācijā, ja naudas līdzekļus ir nepieciešams izmantot kā nodrošinājumu īstermiņa aizdevumam. Lai arī konta atlikums šādos gadījumos klientam nav pieejams, banka tik un tā aprēķinās un izmaksās procentus par tā atlikumu. Tostarp jāatgādina, ka klientiem, kuru biznesa modelis ļauj ieguldīt naudu uz garāku termiņu, sākot no trīs dienām līdz pat vairākiem gadiem, mēs piedāvājam dažādus termiņnoguldījumus,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šā gada 1. novembrī par AS SEB banka Private Banking pārvaldes vadītāju kļuvusi Elīna Gūtmane, informē bankas pārstāvji.

Elīnai Gūtmanei ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, strādājot ar Private Banking klientiem.

2007. gada jūnijā Elīna Gūtmane uzsāka savu karjeru SEB bankā kā privātbaņķiera asistente, vēlāk kļuva par vecāko klientu apkalpošanas koordinatori, uzņemoties atbildību par privātpersonu un korporatīvo klientu darījumiem, Private Banking pakalpojumiem un piedāvājumiem. Kopš 2010. gada Elīna Gūtmane veica privātbaņķiera pienākumus.

Elīnai Gūtmanei ir RISEBA iegūts bakalaura grāds biznesa un personāla vadībā. Šobrīd Elīna turpina papildināt akadēmiskās zināšanas Banku augstskolā finanšu jomas maģistra programmā.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis: «Mūsu klienti arvien vairāk novērtē pareizi balansētu biznesa modeli, kurā liela nozīme ir atsevišķu pakalpojumu digitalizācijai, taču personīgā attieksme un vērtīga konsultācija arvien ir svarīgākais iemesls, kāpēc klienti mūs izvēlas. Domājot par klientu ērtībām, šovasar atvērām jaunas, modernākas telpas mūsu Private Baking klientiem Vaļņu ielā. Esam gandarīti, ka mūsu pūliņus jau vairākus gadus pēc kārtas novērtē gan starptautiski eksperti, gan klienti – ne velti pēdējo gadu laikā SEB bankas Private Banking bizness ir guvis būtisku izaugsmi, uzrādot pieaugumu biznesa apjomos, ko sekmējusi esošo klientu uzticība un jaunu klientu piesaiste.»

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Labu darbinieku deficīts Latvijā ir visās nozarēs, un pati SEB banka nesen ir pārcēlusi daļu no klientu centra uz Rēzekni, «jo Rīgā jaunu darbinieku trūkuma dēļ mēs vairs nespējam nodrošināt tik augstu servisa kvalitāti, cik gribētu,» sacīja SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars prezentējot SEB bankas jaunāko Baltijas biznesa pārskatu par 2017. gadu.

Līdzīgi motivēti esot arī ražotāji, kas veido ražotnes ārpus Rīgas reģiona.

Līdztekus tam darba tirgus problēmu risinājums ir zemākas pievienotās vērtības darbu automatizācija. Tas attiecas uz visplašāko darbu spektru. «Biju patīkami pārsteigts, ka vienā no Latvijas privātajām klīnikām radiologs ir robots,» stāsta A. Škapars. «Ieguvums no tā ir augsta efektivitāte un nekļūdīgums. Pirms diviem gadiem tā vēl šķistu fantastika, bet tagad tam ir gan tehniska iespēja, gan darba tirgus spiediens inovēt.»

«Nevar ņemt darbā aizvien jaunus cilvēkus un reizē celt algas – tas ir ceļš uz nekurieni,» vērtē baņķieris. Viņš norāda uz iezīmi citviet Eiropā, kur ir laba ekonomiskā izaugsme, bet bez algu inflācijas. «Tas ir noticis gan ar Latvijas un citu valstu viesstrādnieku palīdzību, kas tur lejā izmaksas, gan ar automatizāciju un robotizāciju. Latvijā ir itin strauja algu inflācija, un jautājums, uz kuru man nav vienas skaidras atbildes, ir – kā šādos apstākļos noturēt produktivitātes izaugsmi.»

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 64,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2017. gada sešos mēnešos. No piešķirtiem kredītiem 46% bija aizdevumi ar Altum garantiju ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Lielākā daļa no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēta dzīvokļa iegādei vai remontam, apmēram 14% no kredītiem piešķirti mājas iegādei, bet ap 4% – mājas būvniecībai.

«Lielākā pircēju aktivitāte ganapstiprināto kredītuskaita, gan arī apjoma ziņā ir Rīgā un tās apkaimē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. No reģionālajiem centriem lielākā aktivitāte ir Jelgavā, Liepājā, Ogrē, Valmierā un Siguldā. Visvairāk iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus otrreizējā tirgū, apmēram 15% veido mājokļi jaunajos projektos. Turklāt jau otro gadu novērojam arvien augošu pieprasījumu pēc privātmājām,» stāsta SEB bankas valdes loceklisArnis Škapars.

Pēc SEB bankas novērojumiem, ap 45% aizņēmēju ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Aktīvākie kredītņēmēji vecumā līdz 40 gadiem ir vīrieši, savukārt vecuma grupā no 40 gadiem – aktīvākas ir sievietes. Vidējais aizņēmēja vecums Altum garantēto kredītu gadījumā ir 28-30 gadi.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Ceturtdien, 15. jūnijā, stāsies spēkā vairāki ierobežojumi darījumiem ar SEB bankas kodu kartēm. Lai arī turpmāk veiktu pārskaitījumus un iepirktos internetā, SEB banka aicina klientus savu ikdienas darījumu apstiprināšanai lietot bezmaksas aplikāciju viedtālruņiem Smart-ID, informē bankas Ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

«Šīs izmaiņas skar visas Latvijas bankas, un to rezultātā kodu kartes zaudē savu lomu. To vietā nāk jaunākās paaudzes risinājums, kas atbilst mūsdienu augstākajiem drošības standartiem – viedtālruņu aplikācija Smart-ID,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šobrīd gandrīz 35 000 SEB bankas klientu lieto Smart-ID. Tie, kuri ir pamēģinājuši Smart-ID, vairs nevēloties atgriezties pie kodu kartēm. «Smart-ID lielākās priekšrocības ir ne vien drošība un vienkārša lietošana, bet arī ērtums un tas, ka aplikācija vienmēr ir līdzi telefonā,» piebilst A. Škapars.

Klienti arī turpmāk varēs ar kodu karti pieslēgties internetbankai, aplūkot savus kontus un pieteikties bankas pakalpojumiem, taču tā vairs nederēs visu ikdienas darījumu veikšanai. Izmantojot kodu karti, pēc 15. jūnija būs iespējams apstiprināt tikai maksājumus līdz 30 eiro uz citām bankām, kā arī maksājumus līdz 150 eiro uz citiem kontiem SEB bankā. Savukārt ar Smart-ID klienti varēs veikt visus nepieciešamos maksājumus ierastajos apjomos, iepirkties internetā un izmantot e-pakalpojumus.

Kopš jūnija SEB banka ieviesusi jaunu veidu, kā veidot uzkrājumus – digitālo krājkasi, informē bankā.

Digiālā krājkase ir uzkrājumu veids, kas sasaistīts ar cilvēku veiktajiem pirkumiem, izmantojot maksājumu karti - katru reizi apmaksājot pirkumus ar karti, iztērēta summa tiek noapaļota uz augšu līdz veselam eiro un starpība tiek novirzīta uz krājkontu.

Šo naudas uzkrāšanas veidu Latvijā SEB banka piedāvā kopš jūnija sākuma, savukārt Igaunijā šīs pakalpojums ir pieejams jau kopš 2012. gada. Pakalpojums ir unikāls arī ar to, ka tas ir pilnībā digitāls – pieteikties tam iespējams tikai internetbankā, kur var arī sekot līdzi informācijai par ieskaitījumu digitālajā krājkasē ja vien ir veikti pirkumi ar karti.

«Saskaņā ar 2016. gadā veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu uzkrājumu, un bieži vien uzkrājumus neveido pat tie, kuri var to atļauties, jo trūkst apņēmības un disciplīnas. Digitālā krājkase var būt pirmais solis pretim uzkrājumu veidošanai īpaši jauniešiem. Igaunijas pieredze rāda, ka digitālās krājkases lietotāju skaits katru gadu palielinās un ka kopējā pa šiem gadiem uzkrātā summa jau pārsniedz 20 miljonus eiro. Vidēji mēnesī, atkarībā no maksājumu karšu lietošanas paradumiem, iespējams uzkrāt no 10 līdz 20 un vairāk eiro, kas veido no 120 līdz pat 250 un vairāk eiro gadā,» norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Gadījumu, kad kredīts pāriet galvotāja rīcībā, ir salīdzinoši maz, stāsta banku pārstāvji. Bankas gan mainījušas praksi, piedāvājot nevis kļūt par galvotāju klasiskajā izpratnē, bet kļūt par papildus aizņēmējiem, mainot šī aizņēmuma nosacījumus, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gadījumu, kad galvotājam nākas segt kredītņēmēja saistības, ir daudz retāki nekā agrāk, ko var saistīt ar cilvēku zināšanu pieaugumu par galvotāja saistībām un stingrāku banku politiku. Tāpat ekonomiskā situācija rada priekšnoteikumus labākiem panākumiem aizdevuma atmaksā. Tomēr aizvien ir cilvēki, kuriem aizdevums tiek izsniegts, piesaistot papildu personu. Kā liecina Latvijas Bankas kredītu reģistra dati, pārņemtas tiesības un saistības vai prasījuma tiesības no citas personas veidoja 0,19% no kopējā reģistrā ierakstīto saistību skaita.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

2017. gadā ekonomiskā izaugsme visās trīs Baltijas valstīs pārspēja iepriekš izteiktās prognozes, un eksperti ir pārliecināti, ka arī 2018. un 2019. gadā pozitīvās tendences saglabās virsroku.

Taču SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu segmentā optimistu skaits, kas šogad prognozē būtisku apgrozījuma pieaugumu savam biznesam, pagaidām nesteidz pieaugt. Taču pesimistiski noskaņoto uzņēmumu skaits ir nedaudz samazinājies.

9% aptaujāto Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sagaida, ka to apgrozījums šogad pieaugs par vairāk nekā 15%, kamēr gadu iepriekš šādas prognozes bija 8% MVU. Vienlaikus pesimistu īpatsvars joprojām ir krietni lielāks: 23% respondentu atbildējuši, ka šogad uzņēmuma apgrozījums visdrīzāk samazināsies. Gadu iepriekš šādi atbildēja 26% MVU.

Līdzīgas tendences vērojamas arī kaimiņvalstīs. Lietuvā un Igaunijā apgrozījuma pieaugumu šogad plāno 13% uzņēmumu. Vienlaikus, 28% mazo un vidējo uzņēmumu Igaunijā un 20% Lietuvā atbildējuši, ka to apgrozījums šogad varētu samazināties, turklāt Lietuvā pesimistu skaits gada laikā ir pat nedaudz pieaudzis.

Latvijā tikai 20% maza un vidēja lieluma uzņēmumi savas preces vai pakalpojumus klientiem piedāvā iegādāties tiešsaistē, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Savukārt Lietuvā elektroniskos kanālus pārdošanai izmanto 22%, bet Igaunijā 25% uzņēmumu. No trim Baltijas valstīm Latvijā ir arī mazākais to MVU īpatsvars, kas tuvākajā laikā plāno uzsākt tirdzniecību internetā – 13%. Lietuvā savas preces vai pakalpojumus tiešsaistē drīzumā piedāvās 17%, bet Igaunijā – 21% maza un vidēja lieluma uzņēmumu.

«Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% maza un vidēja lieluma uzņēmumu Latvijā neizmanto interneta iespējas savu preču vai pakalpojumu pārdošanai. Šis fakts mani dara bažīgu, jo tendences liecina, ka klientu vēlmes ir pilnīgi pretējas. Aizvien vairāk cilvēku vēlas iepirkties elektroniskajos kanālos. Tādēļ, ja uzņēmums savus pakalpojumus nepiedāvā internetā, tas pats ierobežo savu klientu skaitu gan vietējā tirgū, gan eksportā, jo ārzemju klientiem elektroniskie kanāli visbiežāk ir vienīgā iespēja iegādāties Latvijas uzņēmumu ražojumus,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

SEB banka piešķīrusi faktoringa finansējumu divu miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA “Poliurs”. Tas uzņēmumam ļāvis uzlabot naudas plūsmu un ieguldīt līdzekļus ražošanas procesā.

SIA “Poliurs” ražo rūpnieciski izolētus cauruļvadus un savienotājmezglus, kā arī polimēru materiālu caurules un profilveida izstrādājumus.

Uzņēmums atrodas Ozolnieku novadā un nodarbina ap 100 darbinieku. Saražotie produkti šobrīd tiek izmantoti Baltijas un Ziemeļvalstīs, Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos.

Kā top?: Caurules siltumapgādei uzņēmumā SIA Poliurs  

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Ozolniekos, kur SIA Poliurs ražotnē top caurules...

Ņemot vērā arvien augošo pieprasījumu pēc energoefektīviem risinājumiem, “Poliurs” ražošanas apjomi pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršojušies, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viktors Melnacis. “Izolēto cauruļvadu ražošanā strādājam jau kopš 1995. gada, bet tieši pēdējo gadu laikā ir jūtams ļoti liels pieprasījums. Pamatā tas saistīts ar zaļās enerģētikas un energoefektivitātes popularitāti, jo mūsu produkts ļauj būtiski samazināt enerģijas zudumus, piemēram, būvējot siltumtrases,” norāda V. Melnacis.

“Latvijas uzņēmumu vidū faktorings kā finansējuma veids kļuvis aizvien pieprasītāks, jo ļauj izrakstītos rēķinus pārvērst tūlītējā naudas plūsmā un samazina debitoru risku. Kopējais SEB bankas faktoringa portfelis šī gada pirmajos sešos mēnešos ir pieaudzis par 30%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, un mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pieaugums pārsniedz 38%. Lielā mērā to veicinājis inflācijas pieaugums un nepieciešamība saglabāt finanšu plūsmas pietiekamību, tāpat arī izmaiņas piegāžu ķēdēs un eksporta pieaugums. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd strādājam pie jaunas faktoringa platformas, kas ļaus ātrāk apstrādāt rēķinus un saņemt finansējumu,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

SIA “Poliurs” apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 18 miljonus eiro. Uzņēmums pērn uzsācis sadarbību arī ar pasūtītājiem Spānijā, kur realizēti videi draudzīgi apbūves projekti. “Saglabājot iepriekš noteiktos mērķus par ilgtspējīgu darbu esošajos tirgos Eiropas Savienībā, kā arī realizācijas apjomu palielināšanu Ukrainā, 2022.gadā notiek darbs jaunu tirgu apguvei Francijā, Lielbritānijā, Šveicē. Lai gan gada sākumā tika plānots pārdotās produkcijas apjomu 2022. gadā palielināt līdz 20 miljoniem eiro, jau tagad, vasaras vidū, tas ir sasniedzis pagājušā gada apgrozījumu. Pārdošanas apjomu straujais pieaugums ir saistīts ne tikai ar izejvielu sadārdzināšanos, bet arī ar uzvaru vairākos lielu diametru cauruļu piegādes konkursos Zviedrijā un Somijā,” stāsta V. Melnacis.

Lai gan Ukrainā joprojām notiek karadarbība, SIA “Poliurs” ir atsācis izolēto cauruļvadu piegādes kara izpostītās Mikolajevas siltumtīklu uzņēmumam. Līdz gada beigām jāpiegāda vairāk kā 2 km izolētu cauruļvadu jaunu siltumtrašu izbūvei. Šo projektu līdzfinansē Zviedrijas investīciju fonds NEFCO (Ziemeļvalstu vides finanšu korporācija).

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Noslēdzoties jauno uzņēmēju atbalsta programmai (ie)dvesma, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem, izvēlētas deviņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori to īstenošanai saņems finansiālu atbalstu. Kopējais šogad piešķirto grantu apjoms ir 70 000 eiro.

Šogad grantu programmā (ie)dvesma tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits jaunu biznesa ideju attīstīšanai Pierīgā - 77. Visvairāk uzņēmēju ieceres un darbības jomas saistītas ar tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu ražošanu, e-platformu un aplikāciju izstrādi, kā arī tūrisma pakalpojumu un atpūtas vietu attīstīšanu. Vairākas idejas saistītas arī ar medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumiem, bērnu un pieaugušo izglītību un sporta aktivitātēm.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: "Četru gadu laikā grantu programmas ietvaros kopā ar Pierīgas pašvaldībām esam atbalstījuši jau teju 30 jaunos uzņēmējus, un tas ir labs sadarbības piemērs, kā kopīgi izdarīt vairāk, nekā katram atsevišķi. Ir liels prieks redzēt, ka ar katru nākamo gadu iesniegto ideju skaits kļūst arvien lielāks. Tas apliecina, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz aktīvu, pozitīvu un neatlaidīgu iedzīvotāju, kuri uzdrīkstas darīt to, kas pašiem patīk, un mērķtiecīgi izmanto pieejamos atbalsta mehānismus savu ideju īstenošanā. Lai arī visā pasaulē ekonomika Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo lielas svārstības, vienlaikus tieši šobrīd ir radusies ļoti pateicīga augsne jauniem attīstības virzieniem, ilgtspējīgām idejām un straujākai izaugsmei, nekā tas būtu normālos apstākļos. Esmu pārliecināts, ka arī šī gada grantu saņēmēji šajā situācijā būs tikai ieguvēji, un saņemtais atbalsts palīdzēs vēl pārliecinošāk sasniegt savus biznesa mērķus."

1. septembrī tiks uzsākta projektu pieņemšana jauno uzņēmēju atbalsta programmā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem.

Pretendēt uz finansiālo atbalstu varēs gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 70 000 eiro.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs līdz 10 000 eiro, un uz to var pretendēt gan privātpersonas, kas vēl tikai plāno uzsākt savu biznesu, gan arī jau esoši uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem. Granta līdzekļi paredzēti saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei.

“Tieši finansiālais atbalsts ir visbūtiskākais, lai idejai sekotu tālāka darbība – to norāda 59% respondentu maijā veiktajā SEB aptaujā par Latvijas iedzīvotāju vēlmi uzsākt savu biznesu. Tāpēc ir gandarījums, ka jau sesto gadu kopā ar Pierīgas novadu pašvaldībām varam būt nozīmīgs atbalsta mehānisms gan mazajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kuri vēl tikai sper pirmos soļus pretī savam biznesam. Redzam, ka ar katru gadu iesniegto biznesa projektu kvalitāte aug un tie, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, dara to pārdomāti un mērķtiecīgi. Reizēm labām idejām pietrūkst tikai sākotnējas pārliecības, tāpēc ir prieks par tiem, kuri ņem vērā žūrijas ieteikumus, pilnveido idejas potenciālu un startē konkursā atkārtoti. Jebkura krīze vienlaikus ir augsne jaunām idejām, tāpēc arī šobrīd ir piemērots laiks, lai attīstītu savu uzņēmumu,” saa SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

2017. gadā SEB banka piešķīrusi iedzīvotājiem mājokļa iegādei vairāk nekā 2600 aizdevumus par kopējo summu ap 133 miljoniem eiro. Piešķirtā finansējuma apjoms ir par 23% lielāks nekā 2016. gadā. Ņemot vērā rekordzemās procentu likmes, vidējais ikmēneša maksājums pērn piešķirtajiem kredītiem šobrīd ir ap 260 eiro, informē kredītiestāde.

Vairāk nekā 75% no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļu iegādei vai remontam, apmērām 20% – mājas iegādei vai būvniecībai, bet pārējais – zemes iegādei, teritorijas labiekārtošanai, remontam un citiem mērķiem.

Vidēja piešķirtā aizdevuma summa ir ap 50 tūkstošiem eiro, un vidējais aizņēmuma termiņš ir 20 gadi. Lielākā pircēju aktivitāte gan apstiprināto kredītu skaita, gan arī apjomu ziņā ir Rīgā un tās apkārtnē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. Lielākais darījumu skaits ir sērijveidā dzīvokļu segmentā.

«Piedāvājums jauno mājokļu segmentā atrodas vienā cenas līmenī savukārt stabils pieprasījums nedaudz zemākā. Pēc mūsu vērojumiem, tas ir 1200-1400 eiro par kvadratmetru. Taču jāsaka, ka šādi projekti ir relatīvi maz.Tāpēc ar katru gadu pieaug iedzīvotāju interese iegādāties vai būvēt privātmāju,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.