SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs ir uzņēmies jaunus pienākumus – viņa pārziņā ir risku un kreditēšanas jomu vadība SEB bankā, informē bankas pārstāvji.

Pirms tam K.Danēvičs bija finanšu direktors un valdes loceklis, savukārt līdzšinējais Risku un kreditēšanas vadītājs Johans Askboms turpmāk vadīs vienu no SEB Privātpersonu un uzņēmumu kredītkomitejām SEB grupā Zviedrijā.

14 gadu laikā Kārlis Danēvičs SEB bankā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus, gūstot daudzpusīgu pieredzi - viņa pārziņā bijušas dažādas biznesa un atbalsta funkcijas, tanī skaitā Kārlis vadīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, pirms tam pus gadu strādāja SEB grupā Stokholmā Kreditēšanas organizācijā. Vēl pirms tam 2.5 gadus vadīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes darbu Latvijā.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

SEB grupa Latvijā 2014. gadu noslēgusi ar 23,2 miljonu eiro tīro peļņu, liecina medijiem sniegtā informācija.

2014. gadā SEB bankas pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kapitāls pieaudzis par 21,1 miljonu eiro. Visaugstākos ienesīguma rezultātus pērn uzrādījis SEB Aktīvais plāns – 5,36%. SEB Latvijas plāns tā dalībniekiem pērn ienesis 5,05%, bet SEB Sabalansētais plāns – 4,27%. Arī pārējie divi SEB pensiju 2. līmeņa plāni 2014. gadā strādājuši ar pozitīvu atdevi.

SEB bankas pensiju 3. līmeņa plānu klientu uzkrājumi pērn auguši par 4,2 miljoniem eiro. Pensiju 3. līmeņa plāna SEB-Aktīvais ienesīgums 2014. gadā ir bijis 7,5%, savukārt plāns SEB-Sabalansētais strādājis ar 6,43% ienesīgumu.

2014. gadā SEB banka klientiem, kas savus uzkrājumus noguldījuši termiņdepozītos un krājkontos, procentu maksājumos pārskaitījusi kopumā 4,1 miljonu eiro. SEB dzīvības apdrošināšana pagājušajā gadā klientiem, kuri veido uzkrājumu ar garantētu ienesīgumu, pārskaitījusi 2,2 miljonus eiro. Savukārt uzņēmums SEB Wealth Management, pārvaldot institucionālo klientu investīciju portfeļus, 2014. gadā ir audzējis klientu aktīvus par 7,4 miljoniem eiro.

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

Papildināta ar 2. un pēdējo rindkopu.

SEB grupa 2012.gadu noslēgusi ar 14,1 miljona latu peļņu, kas ir četras reizes mazāka nekā pirms gada. Peļņas samazinājumu ietekmēja jaunu uzkrājumu veidošanas izdevumi šaubīgiem kredītiem.

Publicētais finanšu pārskats liecina, ka, pateicoties 11,8 miljonu latu dividendēm no meitas uzņēmumiem, SEB bankas peļņa 2012. gadā sasniedza 22,69 miljonus latu, kas ir 2,6 reizes mazāk nekā pirms gada.

Pērn SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem bija 2011. gada līmenī - 40,5 miljoni latu. Tomēr pērn banka izveidoja papildu uzkrājumus 24 miljonu latu apjomā, kamēr 2011.gadā bankai uzkrājumu veidošanas rezultāts deva ieņēmumus 32 miljonu latu apjomā, kā rezultātā peļņa 2011.gadā bija 60 miljoni latu, liecina bankas finanšu pārskati.

Zviedrijas finanšu sektora regulators - Finanšu inspekcija - sācis izvērtēt, vai bankai "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) jānosaka sods par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs, trešdien paziņoja regulators.

Uzraugs norādīja, ka atklājis trūkumus SEB un tagad lems par iespējamo sodu bankai. Sods var būt no brīdinājuma līdz naudassodam. Lēmums par iespējamo sodu SEB gaidāms nākamā gada aprīlī. Zviedrijas regulators izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu pārvaldību un kontroli SEB grupas bankās Baltijas valstīs veic sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas regulatoriem. SEB trešdien paziņoja, ka ir saņemta informācija no Zviedrijas finanšu uzrauga par iespējamā soda izvērtējuma procesa sākšanu.

"Banka nav saņēmusi finanšu uzrauga sākotnējo novērtējumu, kas ir novedis pie tāda lēmuma," norādīja "SEB grupā", uzsverot, ka banka sadarbojas izmeklēšanas lietā.

Šā gada sešos mēnešos SEB banka piešķīrusi vairāk nekā 7500 aizdevumus par kopējo summu 313 miljoni eiro, kas ir par 63% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē SEB banka.

243 miljoni eiro jeb 78% no piešķirtā finansējuma saņēmuši uzņēmumi. Privātpersonām piešķirtā finansējuma apjoms SEB bankā šī gada pirmajos sešos mēnešos veido 70 miljonus eiro. Pirmā pusgada laikā maiju var uzskatīt par rekordu mēnesi, kad piešķirtā finansējuma apjoms mājokļu kredītos sasniedza 11 miljonus mēnesī.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā strādājusi ar 34 miljonu eiro peļņu, kopš gada sākuma palielinot kredītportfeli par 1%.

«Ja salīdzinām šī gada pirmo pusgadu ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tad redzam, ka kreditēšanas ziņā pirmais pusgads bijis ļoti aktīvs - būtiski pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte - salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo pusi, privātpersonām izsniegtais finansējums pieaudzis par 151%, arī mazo un vidējo uzņēmumu aktivitāte ir palielinājusies – esam piešķīruši par 25% vairāk finansējumu nekā gadu iepriekš. Kopumā pirmajā pusgadā esam piešķīruši finansējumu par 63% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusē,» skaidro SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

SEB grupas Latvijā pirmo ceturksni noslēgusi ar 6,6 miljonu eiro peļņu pēc uzkrājumiem un nodokļiem, informē bankas pārstāvji.

Grupas darbības finanšu rezultāts pirms uzkrājumiem sasniedza 12 miljonus eiro, savukārt atbilstoši riska vadības standartiem, SEB grupa pirmajos mēnešos izveidoja jaunus uzkrājumus 5,56 miljonu eiro apmērā.

Pirmā ceturkšņa beigās klientu noguldījumu apjoms SEB bankā sasniedzis 2,03 miljardus eiro, tādejādi kopš 2013. gada marta 12 mēnešu laikā uzrādot pieaugumu par 17%.

Šogad SEB banku par savu sadarbības partneri izvēlējušies vairāk nekā 10`000 jaunu klientu un, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, samazinājies bankas veidoto jauno uzkrājumu apjoms.

Šie un citi faktori ļāvuši SEB grupai Latvijā uzlabot finansiālās darbības rādītājus un noslēgt 1. ceturksni ar 6,6 miljonu eiro tīro peļņu. Tāpat pirmajā ceturksnī SEB banka turpinājusi piešķirt finansējumu privātpersonām mājokļa iegādei, uzņēmumu modernizācijai un attīstībai, kā arī citiem mērķiem, kopumā izsniedzot 136,5 miljonus eiro.

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Šā gada pirmo pusgadu SEB grupa noslēgusi ar 14,1 miljonu eiro peļņu pēc uzkrājumiem un nodokļiem, informē bankas pārstāve Kristīne Martinsone.

SEB grupas Latvijā finanšu rezultāts pirmajā pusgadā pirms uzkrājumiem sasniedza 23,5 miljonus eiro, savukārt atbilstoši riska vadības standartiem, izveidoti jauni uzkrājumi 8,5 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2013. gadā, šogad izveidoto uzkrājumu apjoms ir sarucis vairāk nekā divkārt.

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā SEB bankai nākuši klāt vairāk nekā 13 tūkstoši jaunu klientu, banka izsniegusi aizdevumos vairāk nekā 286 miljonus eiro un turpinājusi uzlabot kredītportfeļa kvalitāti.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols norāda, ka pirmais pusgads aizritējis dinamiskā darbā, kur galvenos uzsvarus noteikusi pāreja uz eiro un mūsu mērķis pielāgoties klientu prasībām. 30. jūnijā noslēdzās pēdējais būtiskais eiro ieviešanas posms – latu maiņa pret eiro komercbankās un cenu atspoguļošana divās valūtās. Gan klienti, gan banka šīm pārmaiņām bija rūpīgi sagatavojušies, tādēļ relatīvi īsā laika posmā eiro ir pieņemts kā ikdienas sastāvdaļa, uzsver A. Ozols. Kopumā sešu mēnešu laikā veikti aptuveni 102 tūkstoši valūtas maiņas darījumu, izsniedzot vairāk nekā 71 miljonu eiro.

SEB banka piešķīrusi Igaunijā bāzētajai investīciju kompānijai Colonna 3,6 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu, lai finansētu biroju ēkas iegādi Rīgā, Stabu ielā 10. Šī ir kompānijas Colonna otrā investīcija Latvijā, informē SEB bankas Ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Ēka Stabu ielā 10 ir bijusī rūpniecības ēka, kura tikusi pārveidota par biroju ēku ar 3700 m2 iznomājamo platību. Pašlaik tajā darbojas Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola, kā arī citi īrnieki. Bankā atzīmē, ka jaunais īpašnieks plāno turpināt sadarbību ar esošajiem nomniekiem un nodrošināt profesionālu ēku uzturēšanu. Colonna ēku iegādājusies no Igaunijas nekustamo īpašumu fonda EfTEN Capital.

Colonna valdes priekšsēdētājs Roberto de Silvestri: «Pēc mūsu pirmās investīcijas Latvijā esam aktīvi meklējuši vēl citas iespējas ieguldīt Rīgā. Priecājos, ka pēc ilgāka darba esam ieguvuši šo īpašumu pilsētas centrā ar ilgtermiņa nomniekiem,».

Zviedrijas banku grupas SEB Group padome prezidenta un valdes priekšsēdētāja amatā apstiprinājusi līdzšinējo Lielo korporatīvo klientu un finanšu institūciju nodaļas līdzvadītāju Jūhanu Tūrjebiju, informēja bankā.

Viņš amatā nomainīs Anniku Falkengrēnu, kura 16.janvārī informēja uzņēmuma padomi, ka vēlas atstāt darbu SEB pēc gandrīz 30 bankā nostrādātiem gadiem, no kuriem 11 viņa bijusi grupas vadītāja.

42 gadus vecais Tūrjebijs amatā stāsies 29.martā, bet Falkengrēna būs SEB vadības konsultante līdz jūlijam, kad pilnībā aizies no grupas.

Tūrjebijs kopš 2014.gada ir SEB grupas izpildkomitejas loceklis, Dažādos amatos bankā viņš ir kopš 2009.gada, bet pirms darba SEB viņš ir strādājis finanšu sektora uzņēmumos Morgan Stanley & Co Londonā un Robur Asset Management. Viņš Lundas Universitātē ir ieguvis ekonomikas zinātnes bakalaura grādu.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Sākot ar 3. jūliju līdzšinējā SEB bankas Latvijā valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere kļūs par bankas prezidenti un valdes priekšsēdētāju, uzņemoties atbildību par turpmāko SEB grupas biznesa stratēģijas īstenošanu Latvijā.

Savukārt Ainārs Ozols, kurš ieņem SEB bankas vadītāja Latvijā amatu kopš 2007. gada 2. jūlija, pievienosies SEB grupas Baltijas divīzijas vadības komandai un, ieņemot Baltijas personāla vadītāja amatu, uzņemsies atbildību par cilvēkresursu attīstības jomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

«Viens no šābrīža izaicinājumiem ir sabalansēt sabiedrības un uzņēmēju vēlmi redzēt aktīvāku kredītlīdzekļu plūsmu no banku puses ar augstiem atbildīgas kreditēšanas standartiem. Mēs varam to paveikt, veltot laiku un iedziļinoties katra klienta vajadzībās, tās izprotot un atbildīgi izvērtējot klienta iespējas. Tādējādi varēsim sniegt arī savu pienesumu ilgtspējīgā un drošā Latvijas ekonomikas izaugsmē,» uzsver Ieva Tetere.

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

2018. gadā izveidojot automatizācijas un robotikas procesu attīstības komandu, "SEB banka" Baltijā divu gadu laikā radījusi vairāk nekā 33 robotus konkrētu procesu automātiskai izpildei, tādējādi nodrošinot līdz šim manuālu un ļoti vienveidīgu darbu automatizēšanu.

Kopumā "SEB grupā" ir vairāk nekā 250 dažādi roboti, kas efektīvi veic konkrētas tiem ieprogrammētās funkcijas.

"SEB bankā" Latvijā šobrīd automatizēti 15 procesi. Roboti lielākoties veic uzdevumus, kas saistīti ar datu reģistrēšanu, kontroli un administrēšanu, kā arī informācijas apkopošanu.

Robota jeb automatizēta procesa radīšanas laikā tiek veikta konkrētās struktūrvienības vai atsevišķa procesa detalizēta izpēte. Tā laikā tiek secināts, kurus procesus iespējams automatizēt un attiecīgi izveidot konkrētu funkciju robotus. Pat ja analīzes laikā izstrādātāji nonāk pie secinājuma, ka nav nepieciešams vai nav iespējams konkrētos darbus robotizēt, procesi tik un tā tiek vienkāršoti un ieviesti papildu uzlabojumi.