Jaunākais izdevums

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

“Lai uzņēmēji saredzētu un izmantotu iespējas, ko sniedz mūsdienu neparedzamā un strauji mainīgā pasaule, tiem ir jāpiemīt ne tikai vēlmei pastāvīgi audzēt savu uzņēmumu, bet arī prasmei mazināt neskaidrību radītos izaugsmes riskus un savu izaugsmes stratēģiju balstīt pierādījumos, nevis pieņēmumos. Palīdzēt viņiem to paveikt ir mūsu galvenais uzdevums,” uzsver Izaugsmes programmas galvenais mentors Viesturs Sosārs.

Izaugsmes programmā arī šogad piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm un reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu: dizaina papīrlietu ražošanas uzņēmums “Purpurs”, zobārstniecības klīnika “DentalArt”, kredītrisku novērtēšanas algoritmu izstrādātājs “DataInvision”, maiznīca “Liepkalni”, vegānās kosmetikas ražotājs “VeganFox”, bērnu apģērbu ražotājs “TinyBunny”, IT nozares rekrutēšanas un apmācību uzņēmums “IT Camp”, kā arī funkcionālā dzeramā ūdens ražotājs “Nordic Food”. Tāpat straujāku uzņēmuma izaugsmi vēlas sasniegt privātā izglītības iestāde “Patnis”, sojas vaska sveču ražotājs “TL Candles”, radošās reklāmas izgatavotājs “Rare Darbnīca”, IT ārpakalpojumu un tehnikas nodrošinātājs “Inser IT”, kā arī “PastaHouse”, kas ražo pārtikas produktus ar paaugstinātu uzturvērtību.

Programmas ietvaros īstenotās lekcijas par biznesā aktuālām tēmām būs pieejamas ikvienam interesentam tiešsaistē. Pirmā lekcija “Kā noteikt sava produkta atbilstību mērķa tirgum?” notiks 23. martā plkst. 10.00 un to varēs skatīties SEB bankas Facebook profilā. Darba semināri, mentoru atbalsts un individuālās sesijas gan būs pieejamas tikai programmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tetere: Inflācija mazinās pirktspēju

Db.lv, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB pensiju fondu turpmāk vadīs Anna Dovbiša

Db.lv, 10.01.2022

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB grupa Rīgā attīsta finanšu noziegumu novēršanas ekselences centru

Db.lv, 11.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot Rīgā strādājošā SEB grupas biznesa pakalpojumu centra SEB Global Services funkcijas, pašlaik tiek attīstīts ekselences centrs finanšu noziegumu novēršanai.

Tas SEB grupas uzņēmumiem 12 valstīs nodrošina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, starptautisko sankciju prasību ievērošanas pārraudzību, ‘zini savu klientu’ (KYC) prasību īstenošanu, kā arī citus saistītos pakalpojumus.

Tādēļ pašlaik tiek veidotas jaunas un paplašinātas esošās komandas, piesaistot gan jaunus darbiniekus, kuri ir ieinteresēti veidot savu karjeru šajā jomā, gan pieredzējušus speciālistus. Plānots, ka līdz šī gada beigām kopējais darbinieku skaits Rīgā, kas specializējušies ar finanšu noziegumu novēršanu saistītajās jomās, varētu sasniegt 300 cilvēkus – aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā

Db.lv, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Investment Management, kas pārvalda pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ieguldīs vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunajā fondā SG Capital Partners Sustainable Forest and Land Fund, kas šo finansējumu investēs ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā.

Fonds darbību sācis 2022. gada 23. martā.

“Investīcijas jaunajā fondā dos iespēju mūsu pensiju 2. un 3. līmeņa klientiem ieguldīt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī vietējā ekonomikā. Ilgtspējīga ieguldīšana jau sen no nišas nodarbes kļuvusi par ļoti nozīmīgu finanšu tirgus daļu un paredzams, ka nākotnē šāda veida ieguldījumu apjoms turpinās palielināties. Līdz ar to ieguldījumi jaunajā fondā SEB pensiju plānu dalībniekiem dos iespēju audzēt savu pensijas kapitālu ilgtermiņā un vienlaikus mērķtiecīgi ieguldīt tieši mežsaimniecības attīstībā Latvijā,” skaidro SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Paredzēts, ka jaunais fonds sākotnēji atbildīs Eiropas Savienības regulas par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē klasifikācijas 8. pantam. Tas paredz, ka tiek veikti ilgtspējīgi ieguldījumi, taču tas nav fonda vienīgais mērķis. Savukārt ilgtermiņā plānots vēl vairāk stiprināt fonda fokusu uz ilgtspēju, padarot to atbilstošu klasifikācijas 9. pantam, kas nosaka, ka ilgtspējīgi ieguldījumi ir galvenais ieguldījumu mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Olaines un Ropažu novadu kopīgi īstenotajā jaunajā socialās uzņēmējdarbības grantu programmā "Augšup" saņemti 20 biznesa ideju pieteikumi, informē banka.

Uzņēmēju ieceres ir ļoti daudzveidīgas – veselības aprūpes pakalpojumi un speciālā uztura produkti, atbalsta rīki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izglītības un sevis pilnveidošanas projekti, brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, vēsturisku ēku atjaunošana un apkārtnes labiekārtošana, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi.

Iesniegtos projektus tālāk vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs gan biznesa profesionāļi, gan sociālās uzņēmējdarbības jomas un pašvaldību pārstāvji. Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8 000 eiro un to varēs izmantot esošās sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai, esošā biznesa sociālās ietekmes veidošanai vai arī jauna sociālā uzņēmuma izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech sektora attīstība var uzlabot kopējās ekonomikas prognozes

Hipa Gustavsone, Tietoevry (Igaunija) EasyFS banku centralizācijas sistēmas nodaļas vadītāja, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas pirmais vilnis, ko Eiropai radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, martā sasniedzis Latviju - gada inflācija martā sasniedza 11,5% un tas ir augstāks rādītājs, nekā Eiropas Savienībā (7,8%) un eirozonā (7,4%) vidēji.

Augstāka inflācija martā bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Kaimiņvalstīs valsts finanšu sektora attīstību un konkurētspēju arī šajos apstākļos zināmā mērā ļauj stabilizēt tieši Fintech sektora attīstība. Arī Latvijā valsts mērogā sākts darbs pie stratēģijas izstrādes, lai sekmētu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Dažādi risinājumi, kas var ievērojami uzlabot finanšu sektora uzņēmumu konkurētspēju, kļūst aizvien pieejamāki un ekonomiskie satricinājumi var kalpot kā papildus stimuls to ieviešanai.

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Finanšu sektors un banku darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas un konkurētspējas saglabāšana šajos apstākļos var būt visnotaļ nopietns izaicinājums. Vienlaikus ārējo apstākļu ietekmē, augot dažāda līmeņa kiberapdraudējumiem, pieaug arī nepieciešamība pēc drošības. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība var ne tikai palīdzēt atrisināt šos jautājumus, bet arī sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas un atbalstīt kopējo ekonomisko aktivitāti. Finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās fintech sektora ilgtspējīgai izaugsmei. Virkne pasaules valstu jau ir apliecinājušas digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā.

No 2022. gada 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā.

“Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Tāpēc nenovērtējami svarīga ir palīdzība jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai. Šogad paplašinājām reģionālo Biznesa inkubatoru tīklu, līdz ar nodrošinot visos Latvijas reģionos vienlīdzīgas iespējas jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" un Ekonomikas ministrijas pārstāvji parakstījuši sadarbības memorandu, lai sekmētu vietējo uzņēmumu izaugsmi un stiprinātu biznesa noturību.

Sadarbības ietvaros "Google" īstenos programmu "Izaugsme ar Google", kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālās prasmes un to pielietošanu.

Jaunā specializētā programma “Izaugsme ar Google” jau līdz šī gada beigām nodrošinās bezmaksas apmācības vismaz 3 000 mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, paplašinot viņu zināšanas un prasmes tādās jomās kā e-komercija, eksports, digitālais mārketings un tehnoloģiju integrācija uzņēmējdarbībā.

Programmas “Izaugsme ar Google” mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālo prasmju apguvi un pielietošanu, kā arī sekmēt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot digitālo iespēju priekšrocības. Tas palīdzēs arī Latvijas ekonomikai. Kā liecina organizācijas Connected Commerce Council veiktais pētījums, mazie uzņēmumi Eiropā, kas prasmīgi izmantoja digitālos rīkus, pandēmijas laikā spēja izveidot "digitālo drošības tīklu", sasniedzot par 80% labākus pārdošanas apjomus un par 60% lielākus ieņēmumus. Šādi uzņēmumi arī biežāk rada darbavietas, nodarbinot trīs reizes vairāk darbinieku nekā citi. Savu atbalstu programmai paudusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko nebanku finansētājiem nesīs 2022. gads

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) šodien valdošās koalīcijas sanāksmē piedāvās Latvijai atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no nākamā gada, šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Ministrs atzīmēja, ka koalīcija jau ir paziņojusi par virzīšanos uz atteikšanos no Krievijas gāzes. EM šodien piedāvās partijām atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no nākamā gada 1.janvāra kopā ar Somiju un Igauniju, jo tad darbu būs sācis Igaunijā topošais Paldisku sašķidrinātās gāzes terminālis.

Vitenbergs atzina, ka pagaidām Latvija iesaistīsies Paldisku termināļa projektā, jo tā ir vienīgā iespēja sākt sašķidrinātās gāzes piegādes jau šī gada rudenī.

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas  

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas...

Igaunijas piedāvājums iesaistei projektā ir segt izmaksas proporcionāli gāzes lietojumam, kas Latvijai būtu apmēram trešdaļa, taču projektā vēl esot gana daudz precizējamu aspektu, tāpēc precīzas summas nosaukt vēl nevarot.

Paralēli EM piedāvās attīstīt sašķidrinātās gāzes termināļa projektu arī Latvijā. Konkrēti, kādu termināli attīstīs Latvijā, politiķis vēl nenosauca, norādot, ka projekti ir vairāki - kā minimums trīs piedāvājumi no uzņēmējiem, viens no kuriem ir Skultes terminālis. Latvijas projekta izmaksas varētu būt virs 100 miljoniem eiro.

Nesenās vizītes laikā ASV Latvijas puse ne vien runājusi par termināļa projektiem, bet arī meklējusi sašķidrinātās gāzes piegādāšanas ilgtermiņa partnerus "Latvenergo". Seši uzņēmumi piedāvājuši sadarbību, un drīz tikšot parakstīti līgumi.

Taujāts, par kādu cenu piedāvāts gāzi piegādāt salīdzinājumā ar esošajām cenām, Vitenbergs konkrētu skaitli nenosauca, sakot, ka precīzas vienošanās vēl ir laika jautājums, bet viņš cer, ka tā būšot konkurētspējīga esošajiem apstākļiem, kad visu energoresursu cenas aug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijas un Somijas gāzes operatori paraksta sadarbības līgumu par peldošo LNG termināli

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Somijas gāzes sistēmu operatori "Elering" un "Gasgrid Finland" trešdien parakstīja sadarbības līgumu kopīga sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa nomai un pārvaldībai, lai garantētu gāzes piegāžu drošību Igaunijā un Somijā un vairs nevajadzētu lietot Krievijas gāzi, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem.

"Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi sacīja, ka līgumā precizēta visnozīmīgākā LNG piegādes ķēdes daļa - peldošais LNG terminālis.

"Plānam atbilstoši virzās mūsu kopīgais process, kas ietver arī to, ka līdz gada beigām reģionā tiks nodrošināts kuģis," viņš komentēja.

Veskimegi norādīja, ka tagad ir vienošanās par peldošo termināli un turpināsies sarunas ar kompānijām "Alexela" un "Infortar" par piestātni Paldisku ostā.

"Elering" un "Gasgrid" sadarbības līgums noteic, ka puses attīstīs nepieciešamo infrastruktūru LNG peldošā termināļa izveidei un uzņemsies ar to saistītās izmaksas attiecīgajā valstī. Vienlaikus peldošā termināļa nomas izmaksas uzņēmumi segs kopīgi, ņemot vērā Igaunijas un Somijas gāzes patēriņa attiecību, kas nozīmē, ka "Elering" daļa būs 20%, bet "Gasgrid Finland" - 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar vēju parkiem būs par maz – patēriņam jākļūst inteliģentākam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada SEB banka pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Šodien, atskatoties uz aizgājušo gadu, nevarētu teikt, ka ilgtspējas jomā ir noticis milzu izrāviens, taču pirmie svarīgie soļi ir sperti. Daļēji šo progresu ir veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, īpaši skaudrā veidā liekot pārskatīt mūsu atkarību no kaimiņvalsts energoresursiem.

Valdība jau ir paziņojusi par plāniem pāriet uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, tostarp būvējot jaunus vēja parkus un tuvākajā laikā atsakoties no Austrumu kaimiņa gāzes piegādēm. Parādās arvien jauni atbalsta instrumenti “zaļo” enerģijas avotu ieviešanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, līdz ar to atliek tikai noorientēties piedāvājumā un izvēlēties savējo.Tomēr, manuprāt, patiesi ilgtspējīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja izdosies pārskatīt mūsu patēriņa paradumus un apjaust, ka ērta ikdiena ir iespējama arī ar ievērojami mazāku lietu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Abpusēji ieguvumi: kāpēc lielie uzņēmumi pievēršas jaunuzņēmumiem?

Zanda Šadre, Rimi Baltic korporatīvās komunikācijas vadītāja, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli, veiksmīgi uzņēmumi arvien biežāk sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, kas vēl tikai sper pirmos soļus biznesā.

Prakse gan pasaulē, gan tepat Latvijā liecina, ka šāda partnerība ir abpusēji izdevīga: jaunuzņēmumi var dalīties ar saviem ātrajiem un inovatīvajiem risinājumiem, savukārt pieredzējuši komersanti sniedz zināšanas un nodrošina vajadzīgo bāzi izaugsmes atspērienam.

Darbības atšķirības pievieno vērtību

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieredzējuši uzņēmumi sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, ir nepieciešamība īsā laikā pārbaudīt un ieviest dažādas inovācijas. Lielos uzņēmumos inovāciju ieviešana var ilgt gadu un pat ilgāk, savukārt jaunuzņēmumi ir elastīgāki un šo procesu paveic ātrāk.

Nav nekāds noslēpums, ka lielie uzņēmumi bieži vien ir iestrēguši savos ikdienas procesos un jaunu risinājumu izstrāde prasa daudz vairāk laika. Tādējādi sadarbību starp jaunuzņēmumu un lielu uzņēmumu var raksturot kā priekšrocību apmaiņu: jaunuzņēmumi var darboties ātri, bet tiem ir ierobežoti finanšu resursi, savukārt lielie uzņēmumi darbojas lēnāk, taču tiem ir plašākas iespējas piesaistīt straujai attīstībai nepieciešamo biznesa attīstības atbalstu – pieeju klientiem, atpazīstama zīmola spēku, kā arī finansējumu . Tādējādi sadarbības partneri var viens otru papildināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome VNĪ valdes locekļa amatā ir ievēlējusi augsta līmeņa vadības eksperti Jeļenu Gavrilovu, kuras atbildības joma uzņēmumā būs nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošana un būvniecības procesu vadība.

Darbu VNĪ jaunā valdes locekle uzsākusi 2022. gada maijā.

Gavrilovai ir plaša pieredze darbā ar liela mēroga projektiem, nekustamā īpašuma finansēšanu, valsts iepirkumiem un zaļās enerģijas jautājumiem, kuru no 2010. gada guvusi finanšu sektorā “SEB” grupas uzņēmumos. Kopš 2016. gada viņa ieņēma SIA “SEB Līzings” valdes priekšsēdētāja amatu, bet iepriekš no 2014. gada Gavrilova bija AS “SEB Banka” Nekustamā īpašuma finansēšanas pārvaldes vadītāja, kur īstenoja lielu nekustamo īpašumu , tajā skaitā tirdzniecības centru “Origo” un “Galerija Centrs”, finansēšanas projektus.

Gavrilova 2011. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē un 2016. gadā maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Rīgas Biznesa skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru