Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Trešo mēnesi pēc kārtas SEB Mājokļu cenu indikators uzrāda nemainīgi stabilu nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju skaitu, informē indikatora veidotāja SEB banka.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos 38% respondentu piekrīt viedoklim, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā patlaban. Pozitīvāk attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu noskaņoti ir rīdzinieki (44%) un vidzemnieki (42%).

SEB Mājokļu cenu indikators decembrī uzrādījis nelielu samazinājumu par 1.4 punktiem līdz 21.9 punktiem (iepriekšējā mēnesī indikators bija 23.3 punkti), kas skaidrojams ar mājokļu cenu krituma prognozētāju skaita pieaugumu. Pēdējā gada laikā varējām vērot tendenci uzlaboties iedzīvotāju noskaņojumam attiecībā uz mājokļa cenu kāpumu, to apliecina arī fakts, ka gada laikā Mājokļu cenu indikators palielinājies par 41 punktu.

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Jaunākais SEB Mājokļu cenu indikators, kurš mēra iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu izmaiņām, uzrāda, ka Latvijā mājokļu cenu kāpumu prognozē gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju nekā cenu kritumu.

Mēneša laikā SEB Mājokļu cenu indikators palielinājies par 8.7 procentpunktiem līdz 15.1 punktam. Šī atzīme ir līdz šim lielākā indikatora vērtība kopš 2009. gada maija, kad tika uzsākta šāda veida iedzīvotāju noskaņojuma datu apkopošana. Pēdējo 12 mēnešu laikā tas pieaudzis par 66.8 procentpunktiem.

Pašlaik 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nebūs zemākas nekā tās ir patlaban.

Līdzīgi kā citi noskaņojuma indeksi, arī SEB Mājokļu cenu indikators attēlo pašreizējo vispārējā noskaņojuma uzlabošanos Latvijas sabiedrībā, turklāt noskaņojuma uzlabošanās ir viens no faktoriem, kas pakāpeniski varētu sāk veicināt iedzīvotāju intereses pieaugumu par mājokļu kredītiem un ilglietošanas preču iegādi, uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

SEB Mājokļu cenu indikators jau otro mēnesi uzrāda pozitīvu vērtību, informē SEB banka.

Indikators atspoguļo nozīmīgas izmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu dinamiku aizvadīto 12 mēnešu laikā. Pēdējā mēneša laikā tas ir palielinājies vēl par 3,5 procentpunktiem, maijā sasniedzot 5,0 punktus. Salīdzinot ar 2009. gada maiju, kad tika uzsākta šāda veida Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma datu apkopošana, SEB Mājokļu cenu indikators ir pieaudzis par 60,5 procentpunktiem.

Noskaņojums mainījies no pārmērīga pesimisma pērnā gada vidū, kad cenu kāpumu sagaidīja niecīgs skaits valsts iedzīvotāju, līdz mērenam optimismam patlaban, cenu kāpumu prognozētāju skaitam mazliet pārsniedzot cenu kritumu prognozētāju skaitam.

Iedzīvotāji ir piesardzīgi, vērtējot iespējamās mājokļu cenu izmaiņām nākotnē, tomēr iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir pozitīvākas nekā pirms gada, izriet no SEB Mājokļu cenu indikatora datiem.

SEB Mājokļu cenu indikators mēneša laikā samazinājies par 2.1 punktu līdz 12.9 punktiem. SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas – salīdzinājumā ar februāri, kad tika sasniegta līdz šim augstākā indikatora vērtība (26.1 punkts). Tomēr prognozes attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir pozitīvākas nekā pirms gada (2010. gada maijā SEB Mājokļu cenu indikators bija 5.0 punkti).

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis teic, ka indikators ataino iedzīvotāju noskaņojuma pasliktināšanos un iedzīvotāju piesardzīgāku nākotnes vērtējumu. Lai arī iekšzemes kopprodukts uzrāda pieaugumu, tomēr vairākums iedzīvotāju to nesajūt savos maciņos, savukārt cenu kāpums elektroenerģijai, komunālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem ietekmē ikvienas mājsaimniecības budžetu. Tādējādi iedzīvotāji piesardzīgāk raugās nākotnē un nesagaida straujus uzlabojumus valsts vai pašu finansiālajā situācijā.

Pēc izteikti optimistiskā noskaņojuma Zviedrijā šobrīd valsts iedzīvotāji vairāk prognozē mājokļu cenu kritumu, liecina pēdējais SEB Mājokļu cenu indikators.

SEB Mājokļu cenu indikators ir starpība starp to mājsaimniecību daļu, kas domā, ka cenas paaugstināsies, un to daļu, kas uzskata, ka tās pazemināsies. Pēc marta mērījumiem Zviedrijas indikators ir 29, un tas, salīdzinot ar februāri, ir samazinājies par 11 vienībām. SEB indikators Latvijā, kaut joprojām ar negatīvu vērtību, tomēr mēneša laikā paaugstinājās par 3.1 procentpunktu līdz -8.2 (iepriekšējā mēnesī indikatora vērtība bija -11.3). Kopš 2009. gada maija ir novērojama izteikti pozitīva tendence – Latvijas indikators pieaudzis par 47.3 procentpunktiem.

Pašlaik Zviedrijā mazāk mājsaimniecību nekā iepriekš tic tam, ka mājokļu cenas varētu paaugstināties (šomēnes – 49% aptaujāto mājsaimniecību; februārī – 54%), un vairāk nekā iepriekš uzskata, ka nākamgad cenas vēl vairāk pazemināsies (šomēnes – 20% aptaujāto, februārī – 14%). Šobrīd 27% aptaujāto Zviedrijas mājsaimniecību uzskata, ka cenas paliks nemainīgas. Savukārt Latvijā katrs piektais iedzīvotājs (iepriekšējā mēnesī – 16% un 2009. gada vasarā tikai 5%) sagaida mājokļu cenu kāpumu tuvākā gada laikā. Vispopulārākā atbilde, pie kuras pieturas 35% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 37%), ir cenu nemainīgums turpmāko 12 mēnešu laikā.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nebūs zemākas par šī brīža cenām, liecina jaunākais SEB Mājokļu cenu indikators.

Indikators ik mēnesi parāda Latvijas iedzīvotāju viedokli par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā. Tas joprojām uzrāda iedzīvotāju optimismu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu, tomēr cenu kāpuma gaidas mazliet samazinājušās.

Augusts ir pirmais mēnesis vairāk nekā gadu ilgajā SEB Mājokļu cenu indikatora datu apkopošanas periodā, kad indikatora vērtība mēneša laikā ir samazinājusies, apturot indikatora pieauguma tendenci. Tomēr gada griezumā noskaņojuma uzlabojums ir būtisks: salīdzinot ar 2009. gada augustu, pašlaik indikators ir par 44,3 punktiem lielāks, kas nozīmējot būtisku iedzīvotāju noskaņojuma uzlabojumu.

Šomēness vislielākās cerības uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vērojamas rīdzinieku atbildēs, taču arī reģionos pieaug mājokļu cenu pieauguma prognozētāju skaits.

Tas izriet no jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora – rādītāja, kas mēra iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz mājokļu tirgu.

Rīgā procentuāli ir vismazāk iedzīvotāju, kas prognozē cenu kritumu (10% no respondentu skaita), bet visvairāk to iedzīvotāju, kas prognozē cenu pieaugumu (45% aptaujāto). 27% rīdzinieku tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas nekustamā īpašuma cenas.

Aplūkojot Rīgas iedzīvotāju noskaņojuma dinamiku, jāsaka, ka rīdziniekiem tas kļuvis pat pārspīlēti optimistisks, ņemot vērā pašreizējo valsts ekonomisko situāciju, uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viņaprāt, budžeta konsolidācijas pasākumu realizācija un mājokļu izmaksu pieaugums, visticamāk, tuvākajā nākotnē mazinās šo optimismu. Tajā pašā laikā rīdzinieku pašreizējais optimistiskais noskaņojums nākamgad varētu rezultēties nekustamā īpašuma darījumu skaita pieaugumā un arī lielākā interesē par mājokļu iegādi ar kredīta starpniecību.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Pēc pakāpeniska pieauguma pēdējos mēnešos martā iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka mājokļu cenas augs, kritis par sešiem procentpunktiem, liecina «svaigākais» SEB Mājokļu cenu indikators.

Šobrīd 33% respondentu sagaida mājokļu cenu pieaugumu, bet iepriekšējā aptaujā šādu atbildes variantu izvēlējās 39% iedzīvotāju. Nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju pārsvars pār krituma prognozētajiem joprojām saglabājies visos Latvijas reģionos, nemainīgi visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu kāpumu ir vidzemnieki (38%).

SEB Mājokļu cenu indikators aizvadītā mēneša laikā samazinājies par 9.3 punktiem līdz 16.8 punktiem (iepriekšējā mēnesī indikators atradās rekordaugstajā 26.1 punkta līmenī). Šī ir trešā reize kopš 2009.gada maija (indikatora pastāvēšanas laikā), kad vērojams indikatora kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, turklāt tas bijis līdz šim lielākais kritums mēneša laikā.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šogad kopumā ir augstāka nekā 2015. gadā, informē SEB bankas pārstāvji.

Ja pērn indikatora vērtība bija robežās no 25 līdz 36 punktiem, tad šā gada otrajā pusē indikatora vērtība ir tuvu 40 punktiem. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan iedzīvotāju ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās.

Septembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība gan mazliet sarukusi - par 2 punktiem līdz 38.3 punktiem (jūnijā indikatora vērtība bija 40.3 punkti). Gandrīz puse aptaujāto (47%) ir noskaņoti optimistiski un sagaida, ka nekustamais īpašums nākamo 12 mēnešu laikā kļūst dārgāks. Cenu samazināšanos 12 mēnešu laikā prognozē 9%, savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits veido 30% no kopējā respondentu skaita. 14% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Procentu likmju pieaugums var ievērojami ietekmēt iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli – kredītu likmes pieaugums par vienu procentpunktu samazinātu Mājokļa pieejamības indeksu par aptuveni 9%, ziņo SEB banka.

Tās veidotais Mājokļa pieejamības indekss šā gada otrajā ceturksnī bijis aptuveni 43 m², kas ir nedaudz mazāk nekā 2010. gada atbilstošajā periodā, kad tas bija 44.8 m², un to galvenokārt ietekmēja patēriņa cenu kāpums un kredītu procentu likmju palielināšanās Euribor pieauguma rezultātā.

Mājokļu kredītu vidējās procentu likmes eiro valūtā bijušas salīdzinoši zemas – jūnijā tās bija par aptuveni pusotru procentpunktu mazākas nekā atbilstošās likmes 2005.–2008. gada laika posmā.

Ja pārējie mājokļu pieejamību ietekmējošie faktori (mājokļu cenas, ienākumi, patēriņa cenas) nemainītos, bet kredītu likmes pieaugtu līdz 2005.– 2008.gada vidējam līmenim, tad mājokļu pieejamība samazinātos par aptuveni 14%. Šajā gadījumā mājokļu pieejamības indekss Rīgā būtu 36.7 m², kas vēl uzskatāms par ienākumiem adekvātu vērtību un neliecinātu par kritisku mājokļu pirktspēju.

Pirmo reizi SEB Mājokļu cenu indikators ir uzrādījis pozitīvu vērtību, informē SEB banka.

Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma cenu kāpumu prognozētāju skaits pārsniedz to iedzīvotāju skaitu, kas prognozē mājokļa cenu kritumu.

Vēl martā indikatora vērtība bija mīnus 8.2, savukārt aprīļa indikatora vērtība ir 1.5. Indikators tiek aprēķināts kā starpība starp cenu kāpumu un cenu kritumu prognozētājiem.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu patlaban prognozē 24 % iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 20%). Cenu kritumu prognozētāju skaits sarucis līdz 22 % no kopējā respondentu skaita. Skaitliski un procentuāli vislielākā iedzīvotāju grupa joprojām ir tā, kas uzskata, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies.

Līdzīgi kā citi noskaņojuma indeksi, arī SEB Mājokļu cenu indikators apstiprina iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās tendenci, rādot, ka iedzīvotāju vērtējums attiecībā uz situācijas attīstību nākotnē ir kļuvis pozitīvāks un nākotne vairs netiek zīmēta tikai drūmās krāsās, komentēja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Iedzīvotāju pozitīvisms attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām kopš gada sākuma uzrāda arvien pieaugošu tendenci – SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība mēneša laikā pieaugusi par 5.1 punktu, bet kopš gada sākuma tā palielinājusies par 11.1 punktu.

Salīdzinājumā ar augstāko indikatora vērtību, kas tika sasniegta 2011. gada februārī, SEB Mājokļu cenu indikators vēl atpaliek par četriem punktiem.

«Līdz ar pavasara iestāšanos iedzīvotāju noskaņojumā var vērot lielāku pozitīvismu attiecībā uz iespējamo mājokļu cenu pieaugumu, palielinoties nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju un samazinoties cenu krituma prognozētāju skaitam. Noskaņojuma uzlabošanās gan vairāk balstīta uz emocionāliem apsvērumiem, nevis faktiem un racionāli pamatotiem pieņēmumiem,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Salīdzinot Latvijā un Lietuvā veiktās aptaujas rezultātus, abās valstīs iedzīvotāju noskaņojums ir līdzīgs. Latvijā iedzīvotāju skaits, kas sagaida nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvākā gada laikā mēneša laikā pieaudzis no 30% līdz 36% (2011.gada decembrī cenu pieaugumu prognozēja 28% respondentu), bet Lietuvā mājokļu cenu pieaugumu prognozētāju skaits ir nedaudz lielāks – 39%.

Turpinot palielināties Latvijas iedzīvotāju optimismam attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu un samazinoties to iedzīvotāju skaitam, kas paredz cenu kritumu, SEB Mājokļu cenu indikators sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2009. gada maija.

Saskaņā ar SEB pētījuma datiem mājokļa cenu kāpumu prognozē 38% aptaujāto iedzīvotāju, bet kritumu tikai katrs vienpadsmitais (aptuveni 9% no kopējā aptaujas dalībnieku skaita) Latvijas iedzīvotājs. SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, ko veido starpība starp cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, sasniegusi 29,3 punktu līmeni, augstāko kopš 2009.gada maija, kad šādus indikatora datus sāka apkopot.

Neitrāli noskaņotie iedzīvotāji, kuri atbildēja, ka mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī, veido vairāk nekā trešdaļu no visiem respondentiem – ap 35% no aptaujas respondentiem. Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenas izmaiņām tuvākā gada laikā saglabājas 18% līmenī.

Neskatoties uz izskanējušām ziņām par energoresursu un pārtikas produktu sadārdzinājumu, Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz mājokļa cenām tas pagaidām nav būtiski ietekmējis, jaunāko SEB Mājokļu cenu indikatoru komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Mājokļu indikators uzrāda, ka jau sesto mēnesi pēc kārtas mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits Latvijas iedzīvotāju vidū ir lielāks nekā cenu krituma prognozētāju skaits. Mēneša laikā SEB Mājokļu cenu indikators pieaudzis par 3.7 punktiem līdz 13.9 punktiem septembrī (iepriekšējā mēnesī indikators bija 10.2 punkti).

Tajā pašā laika E. Rudzītis akcentē: kamēr nav saņemti jaunie rēķini par siltumu, kā arī nav skaidrības par to, cik liels nekustamā īpašuma nodoklis nākamgad būs jāmaksā par mājokli, iedzīvotāji izdevumu palielinājumus neuzskata kā būtiskus draudus nekustamā īpašuma tirgus cenām. Vēl mazāka ietekme attiecībā uz iedzīvotāju prognozēm par mājokļu cenām ir procentu likmēm, kuras atrodas salīdzinoši zemos līmeņos un kuras nākotnē var pieaugt.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Lai nodrošinātu pieaugošā darba apjoma kvalitatīvu izpildi, SEB AB Rīgas filiāle piedāvā 30 jaunas darbavietas, kuru uzdevums, sākot ar šā gada rudeni, būs nodrošināt vērtspapīru darījumus SEB klientiem Zviedrijā un Somijā.

SEB AB Rīgas filiāle tika izveidota 2006. gadā un tajā darbu uzsāka 100 profesionāļi, bet šobrīd komanda pieaugusi līdz 200 darbiniekiem, kuri apkalpo klientus deviņās dažādās pilsētās visā pasaulē - Stokholmā, Londonā, Varšavā, Ņujorkā, Helsinkos, Kopenhāgenā, Oslo, Frankfurtē un Singapūrā, Db.lv informēja SEB bankā. SEB AB filiāle nodrošina vairākus miljonus transakciju mēnesī.

Piecu gadu laikā SEB AB Rīgas filiāle saņēmusi vairākus apbalvojumus, no tiem pēdējie - TNS SIFO Prospera veiktajā pētījumā SEB tika atzīta par labāko valūtas un vērtspapīru darījumu veicēju Zviedrijā. Šos pakalpojumus SEB grupai nodrošina tieši SEB AB Rīgas filiāle.

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Optimistiskākais skats attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām tuvākajos 12 mēnešos ir Vidzemē, kur reģionu griezumā cenu kāpumu prognozētāju skaits ir vislielākais, bet cenu kritumu prognozētāju skaits – vismazākais, liecina jaunākais SEB Mājokļu cenu indikators.

29% Vidzemes novada iedzīvotāju tic, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā šobrīd, savukārt 17% sagaida mājokļu cenu tālāku kritumu. Mājokļu cenas nākamgad tādas pašas kā patlaban prognozē 34% aptaujāto novada iedzīvotāju.

Visai strauji noskaņojums uzlabojies Latgalē, kurā iepriekšējos mēnešos bija vispesimistiskākais skatījums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Latgalē pirmo reizi 11 mēnešos cenu kāpumu prognozētāju skaits pārsniedz cenu kritumu prognozētāju skaits.

21% Latgales iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs mazākas nekā šobrīd (iepriekšējā mēnesī cenu krituma turpināšanos sagaidīja 41% aptaujāto iedzīvotāju), bet 23% cer uz cenu kāpumu (mēnesi iepriekš – 15%). 31% Latgales iedzīvotāju pēc gada prognozē mājokļu cenu atrašanos pašreizējā līmenī (iepriekš – 28%).