Lauksaimniecība

Seces pagastā ar lopbarības pupām apsēti pirmie hektāri

Dienas Bizness, 13.04.2015

Jauno sezonu Aigars Lācis (no kreisās) un Aigars Stuglis sāk ar jau pārbaudītu lauksaimniecības kultūru

Foto: Staburags

Jaunākais izdevums

Aizkraukles pusē sējas laiku viens no pirmajiem atklājis Aigars Stuglis. Seces pagasta zemnieku saimniecībā Silarozes šajās dienās 50 hektāros sēj lopbarības pupas. Darbu atvieglo pirms nepilnas nedēļas iegādātais traktors John Deere, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Lai arī pirms mēneša, ap 25. martu, laikapstākļi bija sējai labvēlīgi un, piemēram, Bauskas pusē SIA Uzvara-lauks sāka sēt, Silarožu saimnieks neriskējis. Sinoptiķu prognozes aprīlim, līdz ar to lauku darbiem, ir daudz labvēlīgākas, tāpēc vakar kopā ar pieredzējušo traktoristu Aigaru Lāci dienas pirmajā pusē sākta lopbarības pupu sēja.

Ar šo Latvijā arvien populārāko lauksaimniecības kultūru paredzēts apsēt 50 hektāru. Aigars Stuglis saka: pat ja gaisa temperatūra naktīs noslīdētu zem nulles, pupām nosalšana nedraud, jo tās dzīvotspēju saglabā arī mīnus 6 grādos. Lopbarības pupas ir ļoti piemērotas, lai ievērotu augseku un ielabotu augsni. To sakņu sistēma dziļi irdina augsnes slāņus. Ja rudenī augu daļas iestrādā zemē, būtiski samazinās nepieciešamais minerālmēslu daudzums. Silarozēs jau kādu laiku pašu spēkiem ražo kombinēto lopbarību, un šajās dienās sēto pupu ražas daļa ietilps tās sastāvā.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar foto - Aizkrauklē par 5,8 miljoniem eiro uzbūvēta jauna šķeldas katlu māja

Žanete Hāka, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā rudens Seces pagasta Kalna Čočos kūpina zivis, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šo Aizkraukles pusei raksturīgo, bet nepelnīti piemirsto nodarbi sācis Jānis Bērziņš no SIA Berico.

Lai nodrošinātu pat šodienas mazo ražošanas apjomu, ar upē noķertajām zivīm ir par maz, tāpēc bez zivju audzētavām neiztikt, un tādas Seces apkārtnē ir vairākas. Ikdienā var rēķināties ar Vitauta Vāvera un Ojāra Daubera saimniecību dīķos izaudzētajām storēm, samiem, karpām.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šorīt neilgi pēc saullēkta daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē, fiksēta zema gaisa temperatūra, bet vietumis bijušas arī salnas, tas nav kaitējis ziedošajiem ogulājiem, turklāt šogad varētu būt gaidāma izcila ogu raža, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.

«Mellenes un arī dzērvenes zied ļoti skaisti, vienos ziedos, tā ka būs izcila raža. Zied arī tās šķirnes, kas iepriekšējos gados bija pavājas. Ja tā turpināsies, domājam, ka no viena hektāra novāksim trīs četras tonnas melleņu, kas ir ļoti labs rādītājs,» sacīja Rudzāte.

Viņa arī norādīja - lai gan visi audzētāji nav apzināti, izskatoties, ka aizvadītās salnas postījumus nav nodarījušas.

«Vismaz pagaidām neviens no audzētājiem nav teicis, ka ir problēmas. Ābeles ir noziedējušas, dārza avenes vēl nav ziedos, ja nu vienīgi agrās zemenes ir skartas. Tomēr audzētāji laikus parūpējas par stādu apsegšanu un citiem pasākumiem, tādēļ nopietni kaitējumi nevarētu būt,» sacīja uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum Zemes fonds iegādājies vairāk nekā 530 īpašumus, ieguldot 28 miljonus eiro

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies vairāk nekā 530 zemes īpašumus 10 000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 28 miljonus eiro, informē Altum.

Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad pirmo 4 mēnešu laikā Zemes fonds veicis 104 jaunus darījumus 6,9 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 2188 hektārus, tai skaitā 1090 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām lauksaimniekiem. Kopējais darījumu apjoms šogad ir divkāršojies salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu gan platību, gan ieguldīto resursu ziņā.

«Nepilnos četros gados Zemes fonda portfelis sasniedzis pirmos 10 tūkstošus hektāru, darījumu apjomam ar katru gadu pieaugot. Īpaši jāizceļ reversās nomas pakalpojums, kura pieprasījums šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 110% salīdzinot ar pagājušo gadu. Pārdodot zemi fondam ar atpakaļpirkuma tiesībām, lauksaimnieks iegūst finanšu resursus un saglabā tiesības lietot zemi, un pēc pieciem gadiem var to atpirkt par garantētu cenu. Reversā noma šobrīd lauksaimniekiem palīdz pārvarēt grūtības, kas radušās pēdējo divu gadu smago laikapstākļu ietekmē, un kalpo par noderīgu instrumentu, lai turpinātu veiksmīgi strādāt un attīstīties. Kopējā lauksaimniecības zemes tirgū fonda darījumu īpatsvars ir ļoti neliels, vienlaikus tas kalpo kā efektīvs instruments zemes atgriešanā lauksaimnieciskajā darbībā, kā arī noteiktu lauksaimniecības jomas nepilnību risināšanā situācijās, kad saimniecībai finansēšanas iespējas komercbankās ir izsmeltas,’» skaidro Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Āfrikas cūku mēri pirmo reizi konstatē Pušas un Taurenes pagastos

LETA, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonda īpašumu portfelī būtiski pieaudzis reversās nomas darījumu īpatsvars

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumus 5000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro.

Pēdējā pusgada laikā Zemes fonda īpašumu portfelī būtiski pieaudzis reversās nomas darījumos iegādāto īpašumu īpatsvars. Šā gada aprīlī tas veidoja jau 12% no fonda īpašumiem.

Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas stabili augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad 1. ceturksnī Zemes fonds veicis jaunus darījumus 2 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 640 hektārus. Tas ir par 28% vairāk nekā pagājušā gada 1. ceturksnī platību ziņā un par 66% vairāk ieguldīto resursu ziņā. Būtiski, ka privātpersonas, pārdodot zemi fondam, saskaņā ar likumu tiek atbrīvotas no 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

«Šobrīd 99% no mūsu iegādātajiem īpašumiem jau ir iznomāti lauksaimniecības vajadzībām, faktiski visi iegādātie īpašumi ātri atgriežas darbībā. Kopš reversās nomas pakalpojuma ieviešanas pērnā gada rudenī, zemes īpašnieki fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevuši 600 hektārus lauksaimniecības zemes. Šajos darījumos esam ieguldījuši 1,9 miljonus eiro. Redzam, ka lauksaimnieki novērtē un izmanto iespēju ar reversās nomas palīdzību saimniecībai ne tikai iegūt tālākai attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī to, ka līgums paredz skaidrus un pārskatāmus nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu, uzreiz tiek noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī noslēgts zemes nomas līgums,» saka Altum Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izsolēs par 1,2 miljoniem eiro pārdoti dārzeņu audzētāja Galiņi nekustamie īpašumi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Āfrikas cūku mēri pirmo reizi konstatē Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastos

LETA, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD Āfrikas cūku mēri atklāj vēl trīs jaunos pagastos Latgalē

BNS, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pēdējo dienu laikā ir atklāts vēl deviņām meža cūkām Latgalē un Vidzemē, tostarp Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavpils novada Naujenes pagastā un Daugavpils novada Vaboles pagastā, kur ĀCM iepriekš nebija konstatēts, aģentūrai BNS pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

2015.gadā jauni ĀCM gadījumi meža cūkām konstatēti trīs jaunos pagastos - vienai nomedītajai meža cūkai Krāslavas novada Kaplavas pagastā, trijām nomedītajām [meža cūkām] Daugavpils novada Naujenes pagastā un vienai nomedītajai [meža cūkai] Daugavpils novada Vaboles pagastā, sacīja Joffe, piebilstot, ka jauni novadi, kuros konstatēta saslimšana ar ĀCM, nav nākuši klāt.

Informācija PVD mājaslapā liecina, ka PVD līdz šā gada 16.janvārim ir konstatējis vēl deviņus jaunus ĀCM saslimšanas gadījumus meža cūkām, tostarp četrām cūkām Daugavpils novada Naujenes pagastā. Tāpat ĀCM ir atklāts Daugavpils novada Vaboles pagastā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, Burtnieku novada Rencēnu pagastā un Burtnieku novada Valmieras pagastā - katrā pa vienai slimai meža cūkai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vasarāju ražas gaidāmas labas, augiem nepieciešams vairāk mitruma

Dienas Bizness, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, veicot oficiālo vasarāju ražas prognozēšanu, secinājuši, ka patlaban ražas potenciāls ir vērtējams kā labs līdz vidējs.

LLKC eksperti vērtē, ka šogad vasaras kviešu raža vidēji Latvijā varētu būt 4,1 tonnas no hektāra, kas ir nedaudz vairāk kā pērn, kad no ha novāca vidēji 3,9 tonnas. Vasaras miežu raža varētu būt vidēji 3,5 t/ha, kas ir identisks rādītājs pērnā gada ražai, bet auzu raža – vidēji 2,4 t/ha jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.

LLKC ekspertu vērtējumā ar vasaras kviešiem apsēti kopumā 166 tūkstoši ha, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušajā gadā, kad ar vasarājiem tik pārsētas izsalušās ziemāju platības. Ar vasaras miežiem apsēti 99 tūkst. ha.

«Labvēlīgais pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ vasarāju ražas prognozes šobrīd ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī sēju varēja uzsākt samērā agri – Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa pašā sākumā. Daudzviet Latgalē sēja nedaudz ievilkās, jo lauki bija no pavasara lietavām pārmitri. Patlaban vasarājiem trūkst mitruma, kas diemžēl atstās negatīvu ietekmi uz ražu,» norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 25 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Bauskas novadu, liecina PVD informācija.

Bauskas novada Vecsaules pagastā konstatēta viena no ĀCM nobeigusies cūka. Tāpat ĀCM pirmo reizi konstatēts arī Lībagu pagastā (Talsu novadā), kur konstatēta viena no ĀCM nobeigusies meža cūka.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī piecām cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, četrām meža cūkām Talsu novada Īves pagastā, kā arī divām meža cūkām Limbažu novada Viļķenes pagastā.

Tāpat ĀCM konstatēts arī pa vienai meža cūkai Balvu novada Lazdulejas pagastā, Beverīnas novada Brenguļu pagastā, Daugavpils novada Vaboles pagastā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Priekuļu novada Priekuļu un Liepas pagastos, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, Talsu novada Laucienes un Ārlavas pagastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieaudzis Latvijas Zemes fondam pārdotās lauksaimniecības zemes apjoms

Lelde Petrāne, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas zemes fonds pirmajā darbības gadā iegādājies 1400 hektāru zemes

Žanete Hāka, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir Attīstības finanšu institūcija Altum, pirmā darbības gada laikā no zemju īpašniekiem iegādājies 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Altum pārstāvji.

Latvijas zemes fonds darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā.

Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē – 30 īpašumi ar kopējo platību 690 hektāri. Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā – 12 īpašumus ar kopējo platību 114 hektāri, Latgalē – 11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē – 10 īpašumus (197 hektāri).

Šobrīd fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 īpašumiem jau ir nomnieki – lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai. Tai skaitā zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā 2014.gadā graudaugu raža bija 1,2 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Igaunijas Statistikas departamenta trešdien publiskotie sākotnējie dati.

Tas ir lielākais novāktās ražas apmērs Igaunijas vēsturē.

Pagājušajā gadā Igaunijā novāktas 625 500 tonnas kviešu, 458 100 tonnas miežu un 49 600 tonnas rudzu. Vidējā viena hektāra graudaugu raža bija 3669 kilogrami, kviešiem tā bija 3988 kilogrami no hektāra, miežiem - 3641 kilograms, bet rudziem - 3211 kilograms.

Ar graudaugiem apsētā platība 2014.gadā bija lielākā pēdējo gadu laikā.

2014.gadā Igaunijā ar graudaugiem bija apsēti 332 900 hektāri, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Kviešu lauku platība bija 154 400 hektāri, kas bija gandrīz par ceturto daļu vairāk nekā 2013.gadā. Miežu lauku platība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 5% un pērn bija 125 800 hektāri, bet rudzi tika iesēti 15 400 hektāros, kas bija par trešo daļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eļļas ražotāja "lecavnieks & Co" vadība saistībā ar koronavīrusu nepārtraukti izvērtē situāciju, taču pašlaik uzņēmums savā darbībā neizjūt būtisku tā ietekmi, gada pārskatā norāda kompānijas vadība.

SIA "lecavnieks & Co" vadība uzskata, ka uzņēmums spēs pārvarēt ārkārtas situāciju bez kompensējošo pasākumu palīdzības.

Nākamajos gados uzņēmums plāno attīstīt savas pamatnozares - lauksaimniecību, graudu un rapšu pirmapstrādi, palielināt eļļas augu pārstrādi un produkcijas realizāciju, kā arī ieviest jaunas kultūras audzēšanas un pārstrādes procesus.

"Jaunas kultūras ieviešana ir veiksmīgs risinājums uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībai, jo pārstrādes procesā tiek iegūti produkti ar pievienoto vērtību. Vēl viena būtiska pozitīva ietekme gadījumā, ja nav pieejams pietiekošs rapšu sēklu apjoms - jaunās kultūras ieviešana spēj aizstāt un nodrošināt uzņēmuma jaudas, saglabājot apgrozījumu un peļņu," skaidro kompānijas valdes loceklis Dainis Lagzdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas projekta rezultātā Latvijas importa/eksporta bilance varētu uzlaboties par 2,5 miljoniem eiro

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu Latvijas lauksaimniecības attīstību un palielinātu ienākumus sektorā par 2,5 miljoniem eiro, divas Latvijas zinātniskās institūcijas un divi uzņēmumi aktīvi darbojas Eiropas finansētā projektā, kurā kā galvenais mērķis ir izvirzīta pākšaugu audzēšanas apjomu palielināšana Latvijā un Eiropā.

Ik gadu Latvijā tiek importētas 34 000 līdz 35 000 tonnas nepārstrādātu pākšaugu graudu. Ja projekta rezultātā, palielinoties Latvijā audzēto pākšaugu īpatsvaram, varētu šo importu samazināt par 20%, Latvijas tautsaimniecībā paliktu 2,5 miljoni eiro.

Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas konkurētspējas un vides ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kas tiek īstenota ieviešot efektīvāku un videi draudzīgāku saimniekošanas veidu. Projekta mērķis ir arī palielināt pākšaugu patēriņu pārtikā, tādējādi nodrošinot veselīgu uzturu, izmantojot vietējos izejmateriālus jaunu un veselīgu pārtikas produktu gatavošanā, kā arī samazināt pākšaugu importu lopbarības ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zemes fonda zemes iegādes darījumu apjoms sasniedzis miljonu eiro

Dienas Bizness, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas Zemes fonds kopš darbības uzsākšanas šā gada 1.jūlijā no zemes īpašniekiem atpircis 572 hektārus zemes, un šo zemes iegādes darījumu kopējā summa ir 1 miljons eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Savas darbības pirmajos 6 mēnešos ALTUM pārvaldītais Zemes fonds no 40 īpašniekiem ir atpircis vairāk nekā 570 hektārus zemes. Šogad noslēgti arī pirmie zemes nomas līgumi, kas ļauj ar pārliecību teikt, ka pirmās zemes platības jau ir atgrieztas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Plānojam, ka 2016.gadā Zemes fonds iegādāsies vēl aptuveni 1000 hektārus zemes, un šo darījumu apjoms būs 2 – 2,5 miljonu eiro apmērā,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Lielākās platības Zemes fonds šobrīd ir nopircis Zemgalē – iegādāti 186 hektāri zemes, kurai seko Vidzeme (130 hektāri), Kurzeme (93 hektāri), Latgale (92 hektāri). Mazākais platību apjoms ir Rīgas reģionā, kurā Zemes fonds noslēdzis septiņus darījumus par kopumā 58 hektāru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudaugu sējumu platība pērn pieaugusi par 6,5 %

Zane Atlāce - Bistere, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb 6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā 2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri (2015. gadā – 55,3 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonds iegādājies vairāk nekā 2000 hektārus zemes

Lelde Petrāne, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma no zemju īpašniekiem iegādājies jau vairāk nekā 2000 hektārus zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. 2016.gada laikā iegādāti 1500 hektāri zemes, savukārt 2017.gadā fonds plāno iegādāties šim gadam līdzīgu zemes apjomu.

Kopš darbības sākumā 2015.gada jūlijā fonds iegādājies 112 īpašumus 2038 hektāru platībā par kopējo summu 4,6 miljoni eiro. Tajā skaitā, Zemes fonds ir atgriezis lauksaimniecībā septiņus īpašumus, kas bija ilgstoši nekopti, aizauguši, un uz iegādes brīdi nebija lauksaimniecības vajadzībām izmantojami. Šie īpašumi, kopumā 72 hektāri, ir vai tuvākajā laikā tiks iznomāti lauksaimniekiem.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš komentē: «Nākamajā gadā Zemes fonda darbību plānojam līdzīgā apjomā kā šogad, iegādājoties līdz 1500 hektāriem zemes, kuriem ir potenciāls tikt atgrieztiem lauksaimnieciskajā darbībā. Šajos darījumos plānojam ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro. Būtiski, ka jau no 2017.gada 1.janvāra privātpersonām, kas pārdod zemi fondam, nebūs jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Nodokļa atcelšanu un tādējādi visiem zemes pārdevējiem vienādus noteikumus esam panākuši, sadarbojoties ar lauksaimnieku organizācijām un pateicoties situācijas izpratnei no lēmumpieņēmēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru