Sedz lielus slimības pabalstus 

Finanšu ministrijas dati liecina, ka pēdējos gados strauji pieaudzis izsniegto slimības lapu skaits un izmaksāto pabalstu apmēri, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daiga Laukšteina, 25.4.2017

Foto: freeimages.com

Tā iespējamie iemesli varētu būt vairāki, tostarp pabalsta griestu atcelšana, algu pieaugums valstī, kā arī sabiedrības veselības pasliktināšanās. Tāpat, kā DB jau rakstīja (22.04.2016.), ar Centrālās statistikas pārvaldes datu palīdzību aprēķināms, ka 2015. gadā kopumā slimības pabalstos izmaksāti 172 milj.eiro, bet 2014. gadā – 132,13 milj.eiro. Gadu iepriekš vēl mazāk – 131,44 milj. eiro. Lielākā daļa no izmaksātajiem pabalstiem ir par darbnespējas lapu B (par slimības laiku no darbnespējas vienpadsmitās dienas un par slima bērna kopšanu no pirmās dienas), kas nozīmē, ka izmaksātie līdzekļi tiek segti no valsts budžeta.

Nepiemēroti zemā finansējuma un vecās paaudzes zāļu neefektivitātes dēļ C hepatītu izārstēt izdodas vien nelielai daļai cilvēku. 2015. gadā C hepatīta ārstēšanai Latvijā izlietoja 1,9 milj. eiro, bet 2016. gadā – 6,6 milj. eiro, no kuriem 2,2 milj. eiro atvēlēti jaunās un efektīvās bezinterferona terapijas nodrošināšanai.

Bezinterferona terapijas efektivitāte ir 99%. Ar to Latvijā tiek ārstēti tikai pacienti ar aknu fibrozi trešajā un ceturtajā stadijā, savukārt tiem, kuri inficējušies nesen, var nākties gaidīt pat piecus gadus un ilgāk. Šajā laikā daudzi C hepatīta pacienti nav spējīgi strādāt, tāpēc saņem no valsts slimības pabalstus, tādējādi ievērojami palielinot izsniegto slimības lapu skaitu.

Visu rakstu Sedz lielus slimības pabalstus; zālēm nepietiek lasiet 25. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.