Jaunākais izdevums

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Nila Ušakova vadītā politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, partija Gods kalpot Rīgai guvusi pārliecinošu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās. Lai arī oficiālie vēlēšanu rezultāti svētdienas dienvidū vēl nav zināmi, provizoriskie rezultāti rāda, ka SC/GKR apvienotais saraksts iegūs 39 no 60 mandātiem.

11:32

Pašvaldības vēlēšanās Jelgavā vislielāko balsu skaitu ieguvusi pašreizējā pilsētas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

11:09

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Par to sīkāk un vēlēšanu nakts fotogalerija - Vēsmas Lēvaldes rakstā.

10:17

Vēlēšanu nakts fotogrāfijās. Saskaņas centra un Vienotības pasākumi Rīgā.

9:18

Pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,99% no visiem balsstiesīgajiem.

2:10

Balsis saskaitītas 931 no 950 vēlēšanu iecirkņos, un kopumā nobalsojuši 683901 jeb 45,85% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK dati.

2:04

Pirmais balsis saskaitījis Nīcas novads, kurā uzvarējusi līdzšinējā vadītāja Agra Petermaņa partija Nīcas novada attīstībai, otrajā vietā atstājot partiju Vienotība.

1:48

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Liepājā tālu priekšā citām partijām izvirzījusies līdzšinējā mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija un uzņēmēja Jāņa Vilnīša pārstāvētā Reformu partija. J.Vilnītis db.lv atzina, ka ir gatavs runāt par koalīcijas veidošanu arī ar Liepājas partiju, taču tikai ar nosacījumu, ka mēra amatam netiks virzīts Uldis Sesks.

1:44

Līdz šim brīdim saskaitīts vēlētāju skaits 921 iecirknī, un dati liecina, ka nobalsojuši 681965 jeb 45,71% balsstiesīgie iedzīvotāji.

00:51

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) pauda, ka lepojas ar to, ka ar Saskaņas centru nostrādāti četri gadi kopā, «nedurot dunci mugurā». Oponenti izspēlējuši nacionālo kārti, kas neesot nostrādājusi, vēlētāji balsojuši par stabilitāti un prognozējamību. Pēc A. Amerika domām, oponentiem vajadzēja veidot kopīgu sarakstu. Vēlēšanas ietekmēšot valdošo koalīciju, būs centieni mainīt ministrus.

00:06

Vienotība vēlēšanu rezultātus sagaida viesnīcā Astor Riga Hotel. Kā novēroja K. Vasulis, visi ir smaidīgi, ar glāzēm rokās, tomēr vilšanos var just. Inese Vaidere uzskata, ka daudzi iedzīvotāji nav izpildījuši savu pilsoņa pienākumu, un atbildības sajūta nav bijusi tik liela, jo redzams, ka par Saskaņas centru balsojuši ne tikai krievvalodīgie. Pēc viņas domām, vēlēšanu rezultāts ietekmēs arī valdību.

Vienotības saraksta līdere Sarmīte Ēlerte: «Mēs esam iznesuši lielāko smagumu no labējās koalīcijas, mēs necīnījāmies ar Nacionālo apvienību, bet es varētu teikt, ka viņi nāca mūsu šlepē.»

23:36

Attiecībā uz Rīgu parādās tā problēma, kuru zinājām arī pirms vēlēšanām - labēji centrisko partiju sadrumstalotība, Latvijas Televīzijai teica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Neatkarīgi no masīvās informatīvās kampaņas, Ušakova - Amerika bloka pozīcijas esot kļuvušas vājākas. Ja latviskās partijas varētu saliedēties, tad rezultāts būtu citādāks. Tā ir mācība, kas jāņem vērā, norādīja V. Dombrovskis.

23:24

Vadims Jerošenko, kurš politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai, sarakstā atrodas 10. pozīcijā, sarunā ar žurnālistu Kārli Vasuli, pēc aptaujas rezultātu publiskošanas, iespējamos vēlēšanu rezultātus vērtē kā stabilus un saka - tagad tik uz priekšu. Viņaprāt, šādi rezultāti varētu ietekmēt arī situāciju valdībā.

23:09

Politisko partiju apvienība Saskaņas centrs vēlēšanu rezultātu sagaidīšanai pulcējusies viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija. Lieli ekrāni, klāti galdi un apsveikumi. DB žurnālists K. Vasulis sūta bildes:

22:40

Kā vienu no interesantiem starpgadījumiem CVK min notikumu Lielvārdē, kad vēlētājam izsniegti divi vēlēšanu komplekti, un viņš nobalsojis ar divām aploksnēm, un tikai tad par šo gadījumu paziņojis CVK.

22:37

Šajā vēlēšanu dienā bijuši diezgan daudz gadījumu, kad cilvēki mēģina balsot tuvākajā iecirknī, lai arī iepriekš tika dots samērā ilgs periods, kad varēja mainīt iecirkni, LNT informēja CVK vadītājs Arnis Cimdars.

22:34

Rezultāti no mazākajiem iecirkņiem varētu būt apkopoti ap pusnakti, tomēr lielāko daļu prognozē saņemt ap plkst.4 no rīta, ziņo CVK.

22:28

Vairāki vēlētāji šodien nav tikuši pie vēlēšanas, jo viņu vietā bijis parakstījies jau kāds cits, ziņo LTV.

22.00

Slēgti 950 balsošanas iecirkņi visā Latvijā, un Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies, kam uzticēs varu pašvaldībās. Saskaņā ar vēlētāju aptaujas rezultātiem, kā ziņo LTV1, Rīgā uzvaru var svinēt politisko partiju apvienība Saskaņas centrs, Partija Gods kalpot Rīgai.

21:42

Rīgas mēra amata kandidātei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) noskaņojums šobrīd ir cerīgs, viņa atklājusi DB žurnālistam Kārlim Vasulim, uzsverot, ka kampaņā ir ieguldīts liels darbs, tai skaitā tiekoties ar vēlētājiem un veidojot tiešo kontaktu. Starp nacionāļiem Foklklubā Ala šobrīd valda pacilāts noskaņojums, sāk pulcēties cilvēki, ir klāti galdi.

21:23

Pašvaldību vēlēšanu dienā Valsts policija par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar vēlēšanām saņēmusi aptuveni 40 iedzīvotāju pieteikumu, informē Valsts policija.

20:56

Pašvaldību vēlēšanās pagaidām nobalsojuši 629111 iedzīvotāji jeb 42,17% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, liecina CVK informācija.

20:52

Piedalīties vēlēšanās drīkst arī ārzemnieki, piemēram, studenti, bet viņi saskārušies ar valodas barjeru, jo nespēj iepazīties ar partiju programmām. Tādēļ daudzi izlēmuši vēlēšanās nepiedalīties, vēsta Panorāma.

20:38

Pensionārs gribēja vēlēt ar pensionāra apliecību, bet beigās tomēr piekrita pases izmantošanai. Citā iecirknī grasījies nobalsot Dobeles iedzīvotājs, tādi starpgadījumi bijuši Liepājā, ziņo Panorāma.

20:33

Cilvēki ar plašāku parakstu šajās vēlēšanās nereti pauduši neapmierinātību par parakstu ailes izmēru, ziņo LNT.

20.01

Lai arī sūdzību skaits nav liels, sūdzības saņemtas no visām pusēm - vēlētāji sūdzas par ziņu trūkumu, novērotāji -par komisiju darbu, bet komisijas - par novērotājiem, LNT saka CVK vadītājs Arnis Cimdars.

19:59

Balvu novadā startējošā saraksta Par prezidentālu republiku pārstāvis tiek turēts aizdomās par balsu pirkšanas mēģinājumu. Par balsu pirkšanas mēģinājumu informēta Drošības policija, kas patlaban veic notikušā izmeklēšanu.

18:49

Jūrmalā aptuveni 10 vietās aģitācijas aizlieguma laikā konstatēti aģitācijas pārkāpumi, kad nav noņemti lielākoties Sabiedriskā komitejas un Tautas kontroles plakāti. Tautas kontroles reklāmas arī uzpūstas uz ietvēm Kauguros vēlēšanu iecirkņa tuvumā. Pašvaldības policija apkopo informāciju par visiem gadījumiem, lai lemtu par soda piemērošanu, tai skaitā par pilsētas īpašuma bojāšanu, ziņo Latvijas Radio.

18:39

DB fotogrāfa Vitālija Stīpnieka vēlēšanu atspoguļojums fotogrāfijās.

17:35

Drošības policija sākusi kriminālprocesu par iespējamo balsu pirkšanu Vidzemes reģionā, taču pagaidām netiek atklāts, kurā novadā tas noticis.

17:31

Pašvaldību vēlēšanās līdz šim nobalsojuši 527 620 iedzīvotāju - 35,36% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

16:20

Gribēja, bet nevarēja. Rīgas 19.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Botāniskā dārza tuvumā, kāda vēlētāja nav varējusi nobalsot, jo viņas vietā sarakstā kāds jau bija parakstījies.

15:30

Runājot par šodien notiekošajām vēlēšanām, Valsts prezidents Andris Bērziņš sacījis: šīs nav politiskas, bet gan saimnieciskas vēlēšanas. Cilvēki skatās uz to, vai ir salaboti ceļi, vai ņemta Eiropas nauda un kur tā ieguldīta.

15:00

Liepājā līdz pulksten 12 dienā bija nobalsojuši 10586 cilvēki jeb 22,19%, liecina Centrālās vēlēšanu komisjas dati. Vēlēšanu iecirkņos gaisotne ir nedaudz garlaicīga.

13:54

Daugavpilī apjukumu izraisījusi Lietuvas pilsoņa vēlme piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Viņam bijušas tiesības piedalīties, bet iecirknī bija jāsaprot, kā rīkoties, informē Latvijas Televīzija. Nākot arī nepilsoņi, pieprasot tiesības balsot.

13:19

Šodien vēlēšanu iecirknī, kas ir izvietots Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kādam vēlētājam izsniegts nepilns biļetenu komplekts – deviņu sarakstu vietā bija tikai astoņi. Vēlēšanu komisijas vadība gan saka, ka par pārkāpumu neko nezina, vēsta Zemgales Ziņas.

13:16

Šodien līdz pulksten 11:00 policijā fiksēti 5 gadījumi, kas saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu norisē.

13:03

Drošības policija sākusi kriminālprocesu par iespējamo balsu pirkšanu vēlēšanās.

12:43

Līdz pusdienlaikam nobalsojuši 239 135 jeb 16,03% balsstiesīgo, bet kopā - 25,11%.

12:14

Pie vēlēšanu iecirkņa veci dīvāni: «Pie vēlēšanu iecirkņa, kas ir Aizkraukles profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā, ir izmesti veci dīvāni. Cilvēki tur iet jau balsot, izskatās ļoti neglīti. Vai tad tiešām tos nevarēja aizvākt?» reģionālajam medijam Staburags sašutusi stāstījusi kāda aizkraukliete.

Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs bijis izbrīnīts, ka dīvāni vēl arvien nav aizvākti. «Mēs nezinām, kas tos ir izmetis. Profesionālās vidusskolas pārstāvji noliedz, ka to būtu darījuši. Iespējams, tā ir kāda privātpersona. Šodien Aizkraukles KUK strādnieki dīvānus noteikti aizvāks,» viņš teicis.

11:35

Drošības policija saņēmusi informāciju par iespējamu balsu pirkšanu pašvaldību vēlēšanās.

11:26

Vairākās Eiropas valstīs – Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Īslandē – netradicionāli un populistiski politiskie spēki pēdējos gados spējuši ap sevi pulcēt vēlētājus. Latvijā līdzīga veida kustības arī veidojas, tomēr būtiskus panākumus nav guvušas, jo tām trūkst atpazīstama, harizmātiska līdera. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. «Neviena kustība nerodas bez līdera un personības. Tas vienkārši nav iespējams, jo nekā citādi cilvēki organizēties nevar kā ap līderiem,» skaidro Skudra.

10:58

DB žurnāliste Elīna Pankovska ziņo, ka 84. vidusskolas vēlēšanu iecirknī Purvciemā, Lielvārdes ielā līdz šim brīdim nekādi pārkāpumi nav bijuši. Viss norit mierīgi.

10:21

Vēlēšanas 142. pašvaldību vēlēšanu iecirknī Rīgas Kongresu namā.

10:02

Liepājnieki šorīt saldi gulējuši. Liepājas Latviešu biedrības namā pirmo reizi vēsturē, atverot iecirkni, nav bijis neviena cilvēka, taču patlaban aktivitāte pamazām paaugstinās, novērojusi žurnāliste Inga Ozola, Latvijas Radio. Pirmajā stundā sestdien kopš vēlēšanu iecirkņa atvēršanas Liepājā nobalsojuši 0,7% balsstiesīgo, liecina CVK dati.

9:51

Rīta puses naskākie vēlētāji - alsundznieki. Sestdien pirmajā vēlēšanu stundā līdz astoņiem rītā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Alsungas novadā (2,25%), Garkalnes novadā (1,84%) un Kārsavas novadā (1,81%). Vecpiebalgas novadā pirmajā stundā nobalsojuši 1,68% vēlētāju,, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

9:42

Jūrmalā dodas nobalsot pa ceļam uz pludmali, novērojis žurnālists Matīss Arnicāns, Latvijas Radio. Viņš norāda, ka tie pārsvarā ir jaunieši. Kopumā Majoru kultūras namā nobalsojuši aptuveni simts cilvēki, kas ir normāla aktivitāte, un cilvēki ierodas vēlēšanu iecirknī aptuveni ik pa minūtei.

9:29

Latvijā pašvaldību vēlēšanās līdz plkst. astoņiem rītā nobalsojuši 18 910 jeb 1,27 % balsstiesīgo, liecina Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

9:18

21% latviešu Rīgā vēl nebija izlēmuši, par ko balsot; ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu, par ko balsot vēl nebija izlēmuši 12%, liecina SKDS dati.

9:04

Šogad skenerus vēlēšanās izmantos ap 600 vietām Latvijā

8:48

Aizvadītajā diennaktī - Latvijā 34 ar pašvaldību vēlēšanu aģitāciju saistīti pārkāpumi.

8:42

Ventspilī vēlētāji rīta pusē balsojuši tikpat aktīvi kā pirms četriem gadiem, novērojusi Ventspils vēlēšanu komisijas vadītāja Baiba Līdaka.

8:12

Tā nedarīt!

Pareizi - pie vēlamajiem kandidātiem jāievelk +, savukārt nevēlamos jāpārsvītro!

8:06

169. vēlēšanu iecirknī – Krievu Licejā Daugavpilī aktivitāte ir niecīga, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, novērojusi Latvijas Radio žurnāliste Silvija Smagare.

7:30

Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās būs līdzīga kā iepriekšējās vēlēšanās, kas norisinājās 2009. gadā, paredz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Par to liecina iepriekš nobalsojušo skaits. Latvijas migrācijas problēmas atstājis iespaidu uz vēlēšanu aktivitāti – Rīgā tā esot pieaugusi, bet reģionos – sarukusi, CVK vadītājs atklāja intervijā Latvijas Radio.

7:06

Ja piemirsies, uz kuru iecirkni jādodas, to var ātri noskaidrot šeit.

7:00

Visā Latvijā tiek atvērti vēlēšanu iecirkņi (kopumā 950). Sākas Pašvaldību vēlēšanas 2013!

6:35

Izmantojot iepriekšējās balsošanas iespēju, vēlēšanās līdz šim nobalsojuši vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājā vēlēšanu iecirkņos tehnisko ķibeļu dēļ bijusi «diezgan nepatīkama gaisotne»

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi sākuši strādāt dežūrrežīmā

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dežūrrežīmā no 1.oktobra darbu sākusī 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kuros visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

2.oktobrī vēlēšanu iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11. 3.oktobrī - no plkst.17 līdz plkst.20, bet 4.oktobrī iecirkņi dežūrrežīmā strādās no plkst.9 līdz plkst.12, bet 5.oktobrī - no plkst.10 līdz plkst.16.

Sākot no trešdienas, 3., 4. un 5. oktobrī 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā.

Vēlēšanu iecirkņos Latvijā no šodienas līdz 6.oktobrim iespējams pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam bijusi iecirkņos 94. un 92.vidusskolā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam «SOAAR» sadarbībā ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm ir izdevies noskaidrot un novērst traucējumu vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

Tādējādi līdz plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņos atkal ir iespējams veikt iecirkņa maiņu vēlētājiem, kuri balso ne savā reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.

Centrālā vēlēšanu komisija aicina izmantot šo papildu balsošanas iespēju vēlētājus, kuri nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Pārējie vēlētāji aicināti doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni šovakar līdz plkst. 20.00 vai rīt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 25. maijā, no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju sarakstus, pamatbalsošanas iespēja ir balsot vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Iespēja balsot citā iecirknī, lietojot vēlētāju sarakstus, tiek izmēģināta pirmo reizi. Mērķis ir pārbaudīt šī pakalpojuma izmantošanas iespējas 2022. gada Saeimas vēlēšanās, lai apzinātu risinājumus, kā nodrošināt to vēlētāju tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Daļa EP vēlēšanās zaudējušo partiju rezultātus neapstrīdēs, daļa tomēr gatava to apsvērt

LETA, 26.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās zaudējušo partiju to rezultātus neapstrīdēs, tikmēr citas pauž gatavību to tomēr apsvērt, liecina aģentūras LETA apkoptā informācija.

No partiju pārstāvju apkopotajiem viedokļiem izriet, ka daļa EP neievēlēto partiju neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus, tikmēr citas partijas vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizatorisko pusi.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa vadītā partija ar EP vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno.

Partijas «Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis stāstīja, ka EP vēlēšanu rezultāts partijai ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Tavars skaidroja, ka nepieciešams saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki nesaņēma vēstules par to, kurā iecirknī jābalso, kā arī to, kas notika ar tiešsaistes sistēmu, ar kuru vajadzēja nodrošināt balsošanu citā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Pirms Saeimas vēlēšanu dienas balsis nodevuši 2,18% balsstiesīgo

LETA, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Naudas pārvaldnieki šobrīd paredz Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa līdzekļu pārvaldīšanas industrijas nu sliecas domāt, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.

Proti, aptaujas veicēja "Survation" apkopotie rezultāti liecina, ka 60% no investīciju profesionāļiem septembrī pauduši uzskatu, ka minētajā balsojumā laurus plūks tieši Dž. Baidens, ziņo "Financial Times". Pieejamā informācija liecina, ka šajā gadījumā aptaujā piedalījies 91 investors, kas kopumā pārvalda līdzekļus aptuveni trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Pamata pieņēmums ir, ka Dž. Baidena uzvara akciju tirgiem būs ne pārāk laba. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem. Tāpat "Baidena laiki" varētu nozīmēt arī vājāku dolāru, lai gan šajā ziņā paredzējumi ir pietiekami dažādi. Savukārt, Donalda Trampa uzvara biežāk tiek sasaistīta ar dolāra cenas pieaugumu - spekulācijas ir, ka viņš, savukārt, savā otrajā termiņā var īstenot biznesa videi draudzīgāku politiku un turpināt deregulāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uz valsts finansējumu pusmiljona eiro apmērā varētu pretendēt 10 partijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām valsts finansējumu saņems septiņas parlamentā iekļuvušās un vēl trīs «aiz strīpas» palikušās partijas, kas savā starpā sadalīs aptuveni 583 000 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija, apkopojot balsis no visiem 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Politisko organizāciju finansēšanas likums paredz, ka valsts budžeta finansējumus tiek piešķirts politiskajai organizācijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Šīm partijām kalendārā gada laikā no valsts budžeta tiek piešķirts 0,71 eiro par katru iegūto balsi. Tā kā uz vēlēšanām šogad aizgāja mazāk cilvēku nekā pirms četriem gadiem, tad mazāka varētu kļūt arī no valsts kases partijām kopumā izmaksājamā summa.

Pēc CVK datiem par nobalsojušo skaitu, «Saskaņa» iegūs valsts finansējumu 118 653 eiro apmērā, «KPV LV» - 85 387 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 81 432 eiro, bet partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - 72 196 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mudinātu iedzīvotājus būt politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās, daži uzņēmēji Rīgā vēlēšanu dienā rīko īpašas akcijas.

Piemēram, galerija Istaba savā Facebook profilā vēsta, ka visus, kas uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu tajā, cienās ar kafiju.

Būt atbildīgiem, politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās nepaliekot vienaldzīgiem par savas valsts nākotni aicina arī viesnīcas Roma bāra Mazais Otto komanda - vēlēšanu dienā klientiem, kas viesmīlim vai bārmenim uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu vai bildi ar sevi pie vēlēšanu urnas, visiem ēdieniem un dzērieniem tiks piemērota 25% atlaide.

Esam aktīvi, neesam vienaldzīgi, dzeram tējas, savā Facebook profilā aicina Kaņepes Kultūras centrs. Visi, kas pie bāra uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu, saņems tējai 100% atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas pēcpusdienā 59 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vēsta Latvijas televīzija (LTV).

Pēc LTV rīcībā esošās informācijas viņš miris pēc inficēšanās ar Covid-19. Cimdars šovasar bija starp partijas "Latvija pirmajā vietā " dibinātājiem, un tāpat kā viņa pārstāvētā partija iestājās pret obligāto vakcināciju.

Arņa Cimdara dzīves ceļš aizsākās 1962.gada Jelgavā - pilsētā, kuru mīlējis un kur pavadījis visu savu mūžu, vēsta viņa tuvinieki.

Jelgavā beidzis Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, vēlāk 2009. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē.

Arnis Cimdars bija Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris, lepns Latvijas patriots, vienmēr stingri iestājās par objektivitāti, demokrātijas neaizskaramību un taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ASV vēlēšanu iznākumu var izšķirt tiesa; trieciens aptauju veicējiem

Jānis Šķupelis, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visa pasaule, vērojot ASV prezidenta vēlēšanu balsu skaitīšanas procesu, nu ieturējusi elpu. Līdzīgi procesi notiek arī finanšu tirgū, kuriem nu jāapdomā, kas notiks līdz ar visai ticamo šo vēlēšanu rezultātu apšaubīšanu.

Katrā ziņā finanšu tirgiem neskaidrība netīk, un tā tuvākajā laikā var būt visai liela.

Jau pirms šīm vēlēšanām kā nozīmīgs risks tika izcelts tas, ka ASV nenotiek skaidrs un, iespējams, mierīgs varas maiņas process. ASV prezidents Donalds Tramps jau pirms šīm vēlēšanām vairākkārt apšaubīja to gaidāmo godīgumu, kas radījis augsni spekulācijām, ka viņš var nepieņemt to iznākumu.

DB jau ziņojis - ASV sabiedrībai šobrīd izskatoties visai sašķeltai, ir bažas, ka ne tikai D. Tramps, bet nozīmīga cilvēku daļa šajā valstī (abās “frontes” pusēs) drīzāk pat var “rakt ierakumus”. Parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Jāņem gan vērā, ka faktiski visus iepriekšējos četrus gadus ASV Demokrātu partijas pretstāve Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir bijusi ļoti, ļoti asa, un arī pats Tramps var nebūt tas, kas seko kādām šādām normām.

Komentāri

Pievienot komentāru