Jaunākais izdevums

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Nila Ušakova vadītā politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, partija Gods kalpot Rīgai guvusi pārliecinošu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās. Lai arī oficiālie vēlēšanu rezultāti svētdienas dienvidū vēl nav zināmi, provizoriskie rezultāti rāda, ka SC/GKR apvienotais saraksts iegūs 39 no 60 mandātiem.

11:32

Pašvaldības vēlēšanās Jelgavā vislielāko balsu skaitu ieguvusi pašreizējā pilsētas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

11:09

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Par to sīkāk un vēlēšanu nakts fotogalerija - Vēsmas Lēvaldes rakstā.

10:17

Vēlēšanu nakts fotogrāfijās. Saskaņas centra un Vienotības pasākumi Rīgā.

9:18

Pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,99% no visiem balsstiesīgajiem.

2:10

Balsis saskaitītas 931 no 950 vēlēšanu iecirkņos, un kopumā nobalsojuši 683901 jeb 45,85% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK dati.

2:04

Pirmais balsis saskaitījis Nīcas novads, kurā uzvarējusi līdzšinējā vadītāja Agra Petermaņa partija Nīcas novada attīstībai, otrajā vietā atstājot partiju Vienotība.

1:48

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Liepājā tālu priekšā citām partijām izvirzījusies līdzšinējā mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija un uzņēmēja Jāņa Vilnīša pārstāvētā Reformu partija. J.Vilnītis db.lv atzina, ka ir gatavs runāt par koalīcijas veidošanu arī ar Liepājas partiju, taču tikai ar nosacījumu, ka mēra amatam netiks virzīts Uldis Sesks.

1:44

Līdz šim brīdim saskaitīts vēlētāju skaits 921 iecirknī, un dati liecina, ka nobalsojuši 681965 jeb 45,71% balsstiesīgie iedzīvotāji.

00:51

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) pauda, ka lepojas ar to, ka ar Saskaņas centru nostrādāti četri gadi kopā, «nedurot dunci mugurā». Oponenti izspēlējuši nacionālo kārti, kas neesot nostrādājusi, vēlētāji balsojuši par stabilitāti un prognozējamību. Pēc A. Amerika domām, oponentiem vajadzēja veidot kopīgu sarakstu. Vēlēšanas ietekmēšot valdošo koalīciju, būs centieni mainīt ministrus.

00:06

Vienotība vēlēšanu rezultātus sagaida viesnīcā Astor Riga Hotel. Kā novēroja K. Vasulis, visi ir smaidīgi, ar glāzēm rokās, tomēr vilšanos var just. Inese Vaidere uzskata, ka daudzi iedzīvotāji nav izpildījuši savu pilsoņa pienākumu, un atbildības sajūta nav bijusi tik liela, jo redzams, ka par Saskaņas centru balsojuši ne tikai krievvalodīgie. Pēc viņas domām, vēlēšanu rezultāts ietekmēs arī valdību.

Vienotības saraksta līdere Sarmīte Ēlerte: «Mēs esam iznesuši lielāko smagumu no labējās koalīcijas, mēs necīnījāmies ar Nacionālo apvienību, bet es varētu teikt, ka viņi nāca mūsu šlepē.»

23:36

Attiecībā uz Rīgu parādās tā problēma, kuru zinājām arī pirms vēlēšanām - labēji centrisko partiju sadrumstalotība, Latvijas Televīzijai teica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Neatkarīgi no masīvās informatīvās kampaņas, Ušakova - Amerika bloka pozīcijas esot kļuvušas vājākas. Ja latviskās partijas varētu saliedēties, tad rezultāts būtu citādāks. Tā ir mācība, kas jāņem vērā, norādīja V. Dombrovskis.

23:24

Vadims Jerošenko, kurš politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai, sarakstā atrodas 10. pozīcijā, sarunā ar žurnālistu Kārli Vasuli, pēc aptaujas rezultātu publiskošanas, iespējamos vēlēšanu rezultātus vērtē kā stabilus un saka - tagad tik uz priekšu. Viņaprāt, šādi rezultāti varētu ietekmēt arī situāciju valdībā.

23:09

Politisko partiju apvienība Saskaņas centrs vēlēšanu rezultātu sagaidīšanai pulcējusies viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija. Lieli ekrāni, klāti galdi un apsveikumi. DB žurnālists K. Vasulis sūta bildes:

22:40

Kā vienu no interesantiem starpgadījumiem CVK min notikumu Lielvārdē, kad vēlētājam izsniegti divi vēlēšanu komplekti, un viņš nobalsojis ar divām aploksnēm, un tikai tad par šo gadījumu paziņojis CVK.

22:37

Šajā vēlēšanu dienā bijuši diezgan daudz gadījumu, kad cilvēki mēģina balsot tuvākajā iecirknī, lai arī iepriekš tika dots samērā ilgs periods, kad varēja mainīt iecirkni, LNT informēja CVK vadītājs Arnis Cimdars.

22:34

Rezultāti no mazākajiem iecirkņiem varētu būt apkopoti ap pusnakti, tomēr lielāko daļu prognozē saņemt ap plkst.4 no rīta, ziņo CVK.

22:28

Vairāki vēlētāji šodien nav tikuši pie vēlēšanas, jo viņu vietā bijis parakstījies jau kāds cits, ziņo LTV.

22.00

Slēgti 950 balsošanas iecirkņi visā Latvijā, un Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies, kam uzticēs varu pašvaldībās. Saskaņā ar vēlētāju aptaujas rezultātiem, kā ziņo LTV1, Rīgā uzvaru var svinēt politisko partiju apvienība Saskaņas centrs, Partija Gods kalpot Rīgai.

21:42

Rīgas mēra amata kandidātei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) noskaņojums šobrīd ir cerīgs, viņa atklājusi DB žurnālistam Kārlim Vasulim, uzsverot, ka kampaņā ir ieguldīts liels darbs, tai skaitā tiekoties ar vēlētājiem un veidojot tiešo kontaktu. Starp nacionāļiem Foklklubā Ala šobrīd valda pacilāts noskaņojums, sāk pulcēties cilvēki, ir klāti galdi.

21:23

Pašvaldību vēlēšanu dienā Valsts policija par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar vēlēšanām saņēmusi aptuveni 40 iedzīvotāju pieteikumu, informē Valsts policija.

20:56

Pašvaldību vēlēšanās pagaidām nobalsojuši 629111 iedzīvotāji jeb 42,17% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, liecina CVK informācija.

20:52

Piedalīties vēlēšanās drīkst arī ārzemnieki, piemēram, studenti, bet viņi saskārušies ar valodas barjeru, jo nespēj iepazīties ar partiju programmām. Tādēļ daudzi izlēmuši vēlēšanās nepiedalīties, vēsta Panorāma.

20:38

Pensionārs gribēja vēlēt ar pensionāra apliecību, bet beigās tomēr piekrita pases izmantošanai. Citā iecirknī grasījies nobalsot Dobeles iedzīvotājs, tādi starpgadījumi bijuši Liepājā, ziņo Panorāma.

20:33

Cilvēki ar plašāku parakstu šajās vēlēšanās nereti pauduši neapmierinātību par parakstu ailes izmēru, ziņo LNT.

20.01

Lai arī sūdzību skaits nav liels, sūdzības saņemtas no visām pusēm - vēlētāji sūdzas par ziņu trūkumu, novērotāji -par komisiju darbu, bet komisijas - par novērotājiem, LNT saka CVK vadītājs Arnis Cimdars.

19:59

Balvu novadā startējošā saraksta Par prezidentālu republiku pārstāvis tiek turēts aizdomās par balsu pirkšanas mēģinājumu. Par balsu pirkšanas mēģinājumu informēta Drošības policija, kas patlaban veic notikušā izmeklēšanu.

18:49

Jūrmalā aptuveni 10 vietās aģitācijas aizlieguma laikā konstatēti aģitācijas pārkāpumi, kad nav noņemti lielākoties Sabiedriskā komitejas un Tautas kontroles plakāti. Tautas kontroles reklāmas arī uzpūstas uz ietvēm Kauguros vēlēšanu iecirkņa tuvumā. Pašvaldības policija apkopo informāciju par visiem gadījumiem, lai lemtu par soda piemērošanu, tai skaitā par pilsētas īpašuma bojāšanu, ziņo Latvijas Radio.

18:39

DB fotogrāfa Vitālija Stīpnieka vēlēšanu atspoguļojums fotogrāfijās.

17:35

Drošības policija sākusi kriminālprocesu par iespējamo balsu pirkšanu Vidzemes reģionā, taču pagaidām netiek atklāts, kurā novadā tas noticis.

17:31

Pašvaldību vēlēšanās līdz šim nobalsojuši 527 620 iedzīvotāju - 35,36% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

16:20

Gribēja, bet nevarēja. Rīgas 19.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Botāniskā dārza tuvumā, kāda vēlētāja nav varējusi nobalsot, jo viņas vietā sarakstā kāds jau bija parakstījies.

15:30

Runājot par šodien notiekošajām vēlēšanām, Valsts prezidents Andris Bērziņš sacījis: šīs nav politiskas, bet gan saimnieciskas vēlēšanas. Cilvēki skatās uz to, vai ir salaboti ceļi, vai ņemta Eiropas nauda un kur tā ieguldīta.

15:00

Liepājā līdz pulksten 12 dienā bija nobalsojuši 10586 cilvēki jeb 22,19%, liecina Centrālās vēlēšanu komisjas dati. Vēlēšanu iecirkņos gaisotne ir nedaudz garlaicīga.

13:54

Daugavpilī apjukumu izraisījusi Lietuvas pilsoņa vēlme piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Viņam bijušas tiesības piedalīties, bet iecirknī bija jāsaprot, kā rīkoties, informē Latvijas Televīzija. Nākot arī nepilsoņi, pieprasot tiesības balsot.

13:19

Šodien vēlēšanu iecirknī, kas ir izvietots Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kādam vēlētājam izsniegts nepilns biļetenu komplekts – deviņu sarakstu vietā bija tikai astoņi. Vēlēšanu komisijas vadība gan saka, ka par pārkāpumu neko nezina, vēsta Zemgales Ziņas.

13:16

Šodien līdz pulksten 11:00 policijā fiksēti 5 gadījumi, kas saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu norisē.

13:03

Drošības policija sākusi kriminālprocesu par iespējamo balsu pirkšanu vēlēšanās.

12:43

Līdz pusdienlaikam nobalsojuši 239 135 jeb 16,03% balsstiesīgo, bet kopā - 25,11%.

12:14

Pie vēlēšanu iecirkņa veci dīvāni: «Pie vēlēšanu iecirkņa, kas ir Aizkraukles profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā, ir izmesti veci dīvāni. Cilvēki tur iet jau balsot, izskatās ļoti neglīti. Vai tad tiešām tos nevarēja aizvākt?» reģionālajam medijam Staburags sašutusi stāstījusi kāda aizkraukliete.

Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs bijis izbrīnīts, ka dīvāni vēl arvien nav aizvākti. «Mēs nezinām, kas tos ir izmetis. Profesionālās vidusskolas pārstāvji noliedz, ka to būtu darījuši. Iespējams, tā ir kāda privātpersona. Šodien Aizkraukles KUK strādnieki dīvānus noteikti aizvāks,» viņš teicis.

11:35

Drošības policija saņēmusi informāciju par iespējamu balsu pirkšanu pašvaldību vēlēšanās.

11:26

Vairākās Eiropas valstīs – Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Īslandē – netradicionāli un populistiski politiskie spēki pēdējos gados spējuši ap sevi pulcēt vēlētājus. Latvijā līdzīga veida kustības arī veidojas, tomēr būtiskus panākumus nav guvušas, jo tām trūkst atpazīstama, harizmātiska līdera. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. «Neviena kustība nerodas bez līdera un personības. Tas vienkārši nav iespējams, jo nekā citādi cilvēki organizēties nevar kā ap līderiem,» skaidro Skudra.

10:58

DB žurnāliste Elīna Pankovska ziņo, ka 84. vidusskolas vēlēšanu iecirknī Purvciemā, Lielvārdes ielā līdz šim brīdim nekādi pārkāpumi nav bijuši. Viss norit mierīgi.

10:21

Vēlēšanas 142. pašvaldību vēlēšanu iecirknī Rīgas Kongresu namā.

10:02

Liepājnieki šorīt saldi gulējuši. Liepājas Latviešu biedrības namā pirmo reizi vēsturē, atverot iecirkni, nav bijis neviena cilvēka, taču patlaban aktivitāte pamazām paaugstinās, novērojusi žurnāliste Inga Ozola, Latvijas Radio. Pirmajā stundā sestdien kopš vēlēšanu iecirkņa atvēršanas Liepājā nobalsojuši 0,7% balsstiesīgo, liecina CVK dati.

9:51

Rīta puses naskākie vēlētāji - alsundznieki. Sestdien pirmajā vēlēšanu stundā līdz astoņiem rītā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Alsungas novadā (2,25%), Garkalnes novadā (1,84%) un Kārsavas novadā (1,81%). Vecpiebalgas novadā pirmajā stundā nobalsojuši 1,68% vēlētāju,, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

9:42

Jūrmalā dodas nobalsot pa ceļam uz pludmali, novērojis žurnālists Matīss Arnicāns, Latvijas Radio. Viņš norāda, ka tie pārsvarā ir jaunieši. Kopumā Majoru kultūras namā nobalsojuši aptuveni simts cilvēki, kas ir normāla aktivitāte, un cilvēki ierodas vēlēšanu iecirknī aptuveni ik pa minūtei.

9:29

Latvijā pašvaldību vēlēšanās līdz plkst. astoņiem rītā nobalsojuši 18 910 jeb 1,27 % balsstiesīgo, liecina Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

9:18

21% latviešu Rīgā vēl nebija izlēmuši, par ko balsot; ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu, par ko balsot vēl nebija izlēmuši 12%, liecina SKDS dati.

9:04

Šogad skenerus vēlēšanās izmantos ap 600 vietām Latvijā

8:48

Aizvadītajā diennaktī - Latvijā 34 ar pašvaldību vēlēšanu aģitāciju saistīti pārkāpumi.

8:42

Ventspilī vēlētāji rīta pusē balsojuši tikpat aktīvi kā pirms četriem gadiem, novērojusi Ventspils vēlēšanu komisijas vadītāja Baiba Līdaka.

8:12

Tā nedarīt!

Pareizi - pie vēlamajiem kandidātiem jāievelk +, savukārt nevēlamos jāpārsvītro!

8:06

169. vēlēšanu iecirknī – Krievu Licejā Daugavpilī aktivitāte ir niecīga, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, novērojusi Latvijas Radio žurnāliste Silvija Smagare.

7:30

Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās būs līdzīga kā iepriekšējās vēlēšanās, kas norisinājās 2009. gadā, paredz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Par to liecina iepriekš nobalsojušo skaits. Latvijas migrācijas problēmas atstājis iespaidu uz vēlēšanu aktivitāti – Rīgā tā esot pieaugusi, bet reģionos – sarukusi, CVK vadītājs atklāja intervijā Latvijas Radio.

7:06

Ja piemirsies, uz kuru iecirkni jādodas, to var ātri noskaidrot šeit.

7:00

Visā Latvijā tiek atvērti vēlēšanu iecirkņi (kopumā 950). Sākas Pašvaldību vēlēšanas 2013!

6:35

Izmantojot iepriekšējās balsošanas iespēju, vēlēšanās līdz šim nobalsojuši vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājā vēlēšanu iecirkņos tehnisko ķibeļu dēļ bijusi «diezgan nepatīkama gaisotne»

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi sākuši strādāt dežūrrežīmā

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dežūrrežīmā no 1.oktobra darbu sākusī 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kuros visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

2.oktobrī vēlēšanu iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11. 3.oktobrī - no plkst.17 līdz plkst.20, bet 4.oktobrī iecirkņi dežūrrežīmā strādās no plkst.9 līdz plkst.12, bet 5.oktobrī - no plkst.10 līdz plkst.16.

Sākot no trešdienas, 3., 4. un 5. oktobrī 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā.

Vēlēšanu iecirkņos Latvijā no šodienas līdz 6.oktobrim iespējams pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam bijusi iecirkņos 94. un 92.vidusskolā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam «SOAAR» sadarbībā ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm ir izdevies noskaidrot un novērst traucējumu vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

Tādējādi līdz plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņos atkal ir iespējams veikt iecirkņa maiņu vēlētājiem, kuri balso ne savā reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.

Centrālā vēlēšanu komisija aicina izmantot šo papildu balsošanas iespēju vēlētājus, kuri nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Pārējie vēlētāji aicināti doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni šovakar līdz plkst. 20.00 vai rīt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 25. maijā, no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju sarakstus, pamatbalsošanas iespēja ir balsot vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Iespēja balsot citā iecirknī, lietojot vēlētāju sarakstus, tiek izmēģināta pirmo reizi. Mērķis ir pārbaudīt šī pakalpojuma izmantošanas iespējas 2022. gada Saeimas vēlēšanās, lai apzinātu risinājumus, kā nodrošināt to vēlētāju tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Daļa EP vēlēšanās zaudējušo partiju rezultātus neapstrīdēs, daļa tomēr gatava to apsvērt

LETA, 26.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās zaudējušo partiju to rezultātus neapstrīdēs, tikmēr citas pauž gatavību to tomēr apsvērt, liecina aģentūras LETA apkoptā informācija.

No partiju pārstāvju apkopotajiem viedokļiem izriet, ka daļa EP neievēlēto partiju neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus, tikmēr citas partijas vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizatorisko pusi.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa vadītā partija ar EP vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno.

Partijas «Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis stāstīja, ka EP vēlēšanu rezultāts partijai ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Tavars skaidroja, ka nepieciešams saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki nesaņēma vēstules par to, kurā iecirknī jābalso, kā arī to, kas notika ar tiešsaistes sistēmu, ar kuru vajadzēja nodrošināt balsošanu citā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Pirms Saeimas vēlēšanu dienas balsis nodevuši 2,18% balsstiesīgo

LETA, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Naudas pārvaldnieki šobrīd paredz Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa līdzekļu pārvaldīšanas industrijas nu sliecas domāt, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.

Proti, aptaujas veicēja "Survation" apkopotie rezultāti liecina, ka 60% no investīciju profesionāļiem septembrī pauduši uzskatu, ka minētajā balsojumā laurus plūks tieši Dž. Baidens, ziņo "Financial Times". Pieejamā informācija liecina, ka šajā gadījumā aptaujā piedalījies 91 investors, kas kopumā pārvalda līdzekļus aptuveni trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Pamata pieņēmums ir, ka Dž. Baidena uzvara akciju tirgiem būs ne pārāk laba. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem. Tāpat "Baidena laiki" varētu nozīmēt arī vājāku dolāru, lai gan šajā ziņā paredzējumi ir pietiekami dažādi. Savukārt, Donalda Trampa uzvara biežāk tiek sasaistīta ar dolāra cenas pieaugumu - spekulācijas ir, ka viņš, savukārt, savā otrajā termiņā var īstenot biznesa videi draudzīgāku politiku un turpināt deregulāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mudinātu iedzīvotājus būt politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās, daži uzņēmēji Rīgā vēlēšanu dienā rīko īpašas akcijas.

Piemēram, galerija Istaba savā Facebook profilā vēsta, ka visus, kas uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu tajā, cienās ar kafiju.

Būt atbildīgiem, politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās nepaliekot vienaldzīgiem par savas valsts nākotni aicina arī viesnīcas Roma bāra Mazais Otto komanda - vēlēšanu dienā klientiem, kas viesmīlim vai bārmenim uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu vai bildi ar sevi pie vēlēšanu urnas, visiem ēdieniem un dzērieniem tiks piemērota 25% atlaide.

Esam aktīvi, neesam vienaldzīgi, dzeram tējas, savā Facebook profilā aicina Kaņepes Kultūras centrs. Visi, kas pie bāra uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu, saņems tējai 100% atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uz valsts finansējumu pusmiljona eiro apmērā varētu pretendēt 10 partijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām valsts finansējumu saņems septiņas parlamentā iekļuvušās un vēl trīs «aiz strīpas» palikušās partijas, kas savā starpā sadalīs aptuveni 583 000 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija, apkopojot balsis no visiem 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Politisko organizāciju finansēšanas likums paredz, ka valsts budžeta finansējumus tiek piešķirts politiskajai organizācijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Šīm partijām kalendārā gada laikā no valsts budžeta tiek piešķirts 0,71 eiro par katru iegūto balsi. Tā kā uz vēlēšanām šogad aizgāja mazāk cilvēku nekā pirms četriem gadiem, tad mazāka varētu kļūt arī no valsts kases partijām kopumā izmaksājamā summa.

Pēc CVK datiem par nobalsojušo skaitu, «Saskaņa» iegūs valsts finansējumu 118 653 eiro apmērā, «KPV LV» - 85 387 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 81 432 eiro, bet partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - 72 196 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ASV vēlēšanu iznākumu var izšķirt tiesa; trieciens aptauju veicējiem

Jānis Šķupelis, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visa pasaule, vērojot ASV prezidenta vēlēšanu balsu skaitīšanas procesu, nu ieturējusi elpu. Līdzīgi procesi notiek arī finanšu tirgū, kuriem nu jāapdomā, kas notiks līdz ar visai ticamo šo vēlēšanu rezultātu apšaubīšanu.

Katrā ziņā finanšu tirgiem neskaidrība netīk, un tā tuvākajā laikā var būt visai liela.

Jau pirms šīm vēlēšanām kā nozīmīgs risks tika izcelts tas, ka ASV nenotiek skaidrs un, iespējams, mierīgs varas maiņas process. ASV prezidents Donalds Tramps jau pirms šīm vēlēšanām vairākkārt apšaubīja to gaidāmo godīgumu, kas radījis augsni spekulācijām, ka viņš var nepieņemt to iznākumu.

DB jau ziņojis - ASV sabiedrībai šobrīd izskatoties visai sašķeltai, ir bažas, ka ne tikai D. Tramps, bet nozīmīga cilvēku daļa šajā valstī (abās “frontes” pusēs) drīzāk pat var “rakt ierakumus”. Parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Jāņem gan vērā, ka faktiski visus iepriekšējos četrus gadus ASV Demokrātu partijas pretstāve Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir bijusi ļoti, ļoti asa, un arī pats Tramps var nebūt tas, kas seko kādām šādām normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz plkst.16 bija vēlēšanu iecirknī tirdzniecības centrā Spice

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.16 lielākā vēlētāju aktivitāte bija 117.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots tirdzniecības centrā «Spice» - šajā iecirknī nobalsojuši 2225 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz plkst.16 nobalsojuši 2050 vēlētāju, kā arī 81.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Rīgas 60.vidusskolā - šajā šajā iecirknī minētajā periodā nobalsojuši 2030 vēlētāju.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz plkst.16 Rīgā bija 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 310, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 390 vēlētāju un 51.iecirknis, kas izvietots 65.vidusskolā - 447 vēlētāji.

Ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotās balsis, kopumā Rīgā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 34,88% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis ekonomists Gitans Nausēda, kurš bija neatkarīgais kandidāts, liecina centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar tiem Nausēda ieguvis 74,24% balsu, bet bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kuru virzīja parlamenta opozīcijā esošā konservatīva partija «Tevzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti», - 24,49% balsu.

Šie rezultāti iegūti, apkopojot datus no 815 vēlēšanu iecirkņiem. Pavisam ir 1972 iecirkņi.

Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien piedalījās 53,43% balsstiesīgo, pēc iecirkņu slēgšanas paziņoja centrālā vēlēšanu komisija.

Pirms divām nedēļām prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā par Šimonīti nobalsoja 31,31% vēlētāju un par Nausēdu - 30,94%. Pirmajā vēlēšanu kārtā piedalījās deviņi kandidāti.

Pašreizējai Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā, konstitūcija liedza kandidēt uz trešo piecu gadu pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Sistēmas traucējumu dēļ EP vēlēšanās nevar nobalsot vēlētāji, kuri nav reģistrēti attiecīgajos iecirkņos

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sistēmas traucējumu dēļ šorīt nav iespējams nobalsot EP vēlēšanās tiem vēlētājiem, kas ieradušies nobalsot iecirkņos, kuros viņi nav reģistrēti.

Šāda situācija novērota gan iecirknī, kas atrodas Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, gan Rīgas Avotu pamatskolā.

Iecirkņos uz vietas norādīts, ka šādi sistēmas traucējumi ilgst jau vairāk nekā 25 minūtes.

Kopumā 2019.gada EP vēlēšanām reģistrēti 1 411 955 balsstiesīgie.

Ceturtdien visi 954 vēlēšanu iecirkņi Latvijā ir atvērti no plkst.9 līdz 12. Nobalsot iepriekš būs iespējams arī piektdien. Savukārt vēlēšanu pamatdiena sestdiena.

Iepriekš vēlētāji var balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balsos ir iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks - vidēji 5-20 minūtes -, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu, iepriekš skaidroja Centrālā vēlēšanu komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlēšanās atbalsts Putinam starp Latvijā balsojušajiem ievērojami lielāks nekā Krievijā

LETA, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās starp Latvijā balsojušajiem atbalsts līdzšinējam valsts vadītājam Vladimiram Putinam bijis ievērojami lielāks nekā Krievijā un vēlēšanās kopumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Informācija par vēlēšanu rezultātiem trīs vēlēšanu iecirkņos Rīgā liecina, ka par Putinu tajos balsi atdevis 93,61% jeb 11 878 vēlētāju.

Otrajā vietā izvirzījies Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas ar 2,87% balsu. Tālāk seko Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas «Pilsoniskā iniciatīva», gūstot 1,06% balsu, bet ceturtajā vietā (par vietu zemāk nekā Krievijā kopumā) ierindojies Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 0,98% balsu.

Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas «Jabloko» Rīgā guvis 0,43% balsu. Tikpat guvis arī Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas «Krievijas tautas savienība». Maksims Suraikins no partijas «Krievijas komunisti» vēlēšanās Rīgā saņēma 0,38% balsu, Boriss Titovs no «Izaugsmes partijas» - 0,25% balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru