Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam 

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Laura Mazbērziņa, 2019. gada 06. februāris plkst. 8:05

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Arī citiem festivāliem nav interesējis šāds piedāvājums. «Kokneses novada dome mūs uzaicināja piedalīties viņu pilsētas svētkos. Mēs izīrējām ekipējumu, organizējām spēles mežā un vienā dienā apgrozījums bija ap 500 eiro. Tā arī pamazām attīstījāmies dažādu Latvijas pilsētu svētkos. Tomēr, šādi strādājot, rodas dažādas problēmas, piemēram, atkarība no laikapstākļiem, nepieciešamība pēc atrakcijai piemērotas vietas. Bieži nācās palikt bešā, taču būtiski bija nepadoties. Mums iekšēji bija dzinulis un zinājām, ka mēs to varam, ir tikai jāturpina un jāiet uz priekšu,» atceras M. Ziemelis.

Vēlāk puiši savu biznesu pārcēla uz bijušā Preses nama telpām, kur darbojās 11 mēnešus. Te atrašanās vieta bija ļoti laba, lai gan pašas telpas bijušas briesmīgā stāvoklī, riņķī gruži, sienas – ar nepievilcīgiem uzrakstiem. Šis biznesa pagrieziens puišiem lika ļoti riskēt, jo starta kapitāls bijis vien trīs tūkstoši eiro, kamēr par telpām bija jāmaksā 1200 eiro mēnesī, turklāt bijis jāmaksā par pirmo un pēdējo mēnesi, tāpēc atlikuši vien 600 eiro.

Telpās nav bijis ne kanalizācija, ne elektrības, bijis daudz būvgružu, jāiegulda daudz darba un ekipējums kredītā, par kuru jāmaksā 650 eiro mēnesī. «Tajā brīdī neaizdomājāmies, ka situācija ir kritiska, ņēmām un darījām, cerējām, ka izdosies. Tas bija milzīgs risks, un mums paveicās, vēl tagad nesaprotu, kā mums tas izdevās. Tagad jau kredīts ir nomaksāts un mums ir līdzekļi, par kuriem spējam iegādāties papildu ekipējumu. Ekipējuma ražotājs ir no Krievijas,» skaidro T. Bergmanis. Viņi stāsta, ka šobrīd nav labu alternatīvu krievu ekipējumam.

«Pirms biznesa uzsākšanas mums abiem bija labi apmaksāti darbi. No tiem atsakoties, strādājām pat līdz 12 stundām dienā paši sev un brīvajās stundās meklējām iespējas, kā piepelnīties. «Sākām visu bez zīmola, mājaslapas, zināšanām par mārketingu, bija tikai ēka, kur pakalpojumu piedāvājām, ekipējums, par ko jāmaksā, un bija jādomā, kā to attīstīt tālāk. Sākums bija patiešām skarbs. Taču tagad 2018. gadu noslēdzām ar 66 tūkstošu eiro lielu apgrozījumu. Nozare attīstās, un pieprasījums ir augsts,» teic M. Ziemelis.

Taču no Preses nama Laserdog nācās atvadīties, jo ēka tika pārdota. Db.lv jau rakstīja, ka AS Latvijas kuģniecība meitas sabiedrība SIA LASCO Investment pārdevusi Preses namu SIA PN Project, kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla kompānija Lords LB Asset Management. Darījuma vērtība bijusi 16,8 miljoni eiro. Investori tur iecerējuši izveidot viesnīcu.

«Tas bija liels darījums Latvijas biznesa sfērā. Investoriem nebija domas, ka tur varētu būt mūsu uzņēmums Laserdog. Tur būs viesnīca ar futbola laukumu uz jumta. Mēs bijām vieni no pēdējiem, kas «iegājām» tur, un bijām pirmie, kurus izlika ārā,» klāsta M. Ziemelis.

Jauns sākums

Nākamā biznesa vieta bija mežs Mārupes pusē, kur tika nomāta pļava. «Mūs «iegāza» sliktie laikapstākļi, kā arī nelielās zināšanas par mārketingu. Ieguldījām lielu naudu materiālos, patērējām daudz laika. Kopā investīcijas bija aptuveni 15 tūkstoši eiro, ieskaitot īri par visu gadu, un beigās neko nenopelnījām, cietām zaudējumus 20 tūkstošu eiro apjomā. Tas bija pats neveiksmīgākais darījums, turklāt tā arī bija lietainākā vasara,» atzīst M. Ziemelis.

Šobrīd Laserdog jau pusotru gadu mājo Rīgā, Bauskas ielā. Ēkas trešajā stāvā ir lāzerpeintbola laukums, otrajā stāvā ir atpūtas telpas, birojs, ekipējuma noliktava, tur tiek veikta tā apkope, remonts.

Jaunas telpas bijis grūti atrast. Puiši tās meklēja sludinājumu portālā ss.com un pēc pusotra mēneša nesekmīgiem meklējumiem mainīja stratēģiju. Viņi braukāja apkārt automašīnā pa pilsētu, skatījās uz ēkām, kuras biznesam būtu piemērotas, un centās sazināties ar ēku īpašniekiem. «Telpas nebija viegli atrast, tāpēc vienā mirklī domājām, ka brauksim prom uz Igauniju. Mums likās, ka tur ir labāk nekā Latvijā. Kad ir šāda krīzes situācija, neviens jau nespēj racionāli domāt, kā atrast finansējumu, piesaistīt kredītu vai tamlīdzīgi, prātā ir tikai tas, ka viss ir slikti un citur būs labāk. Mums ir prieks, ka mēs to neizdarījām. Esošo ēku atradām nejauši, uzminējām durvju kodu, uzgājām augšā, novērtējām, ka tur varētu iederēties mūsu uzņēmums. Ieguvām īpašnieka kontaktinformāciju, sākām pārrunas. Mums bija būtiski atrast atbilstošas telpas, lai varētu noorganizēt šāda veida aktivitātes, t.i., šaudīšanos, lai tas būtu interesanti,» teic M. Ziemelis.

Ēka pieder investīciju kompānijai SIA Rigensis Invest. «Īpašnieks ir laimīgs, ka esam izveidojuši lāzerpeintbola parku, jo tā ir grūti izīrējama platība - bez komunikācijām, bez lifta, bez logiem. Sākotnēji, kad ienācām šajās telpās, viss bija netīrs, grīdas segums nolietots, kopumā izdarījām labu pakalpojumu saimniekiem,» teic M. Ziemelis.

«Rīgā šādas telpas tiek renovētas, pārveidotas par noliktavām, ofisiem, tās ir uz izķeršanu. Protams, Sarkandaugavā šādu telpu netrūkst, taču - kurš brauks uz Sarkandaugavu?» spriež jaunais uzņēmējs.

Kopš biznesa sākšanas puiši ir ieguldījuši 20 tūkstošus eiro. «Ir jāizvērtē, kur un kā ieguldīt pašu nopelnīto naudu, maksimāli ietaupīt, lai rezultāts būtu labs. Mūsu novērojums ir, ka iekštelpās lāzerpeintbolu var spēlēt vēl aptuveni deviņās vietās. Skumīgi ir tas, ka cilvēkiem šķiet, ka tas ir ļoti vienkārši – nopērc ieročus, atrodi vecu pamestu ēku, un bizness ies no rokas. Tādā veidā arī rodas zemāka cena, aizdomīgi konkurenti, un nekad dzīvē kāds vairs negribēs spēlēt, jo bija auksts, nepievilcīga vide, bīstami un tamlīdzīgi. Protams, arī mēs paši ko tamlīdzīgu esam piedzīvojuši, cenšamies pacelt latiņu, lai iespaids nebūtu tikai tāds, ka nepievilcīgas rūpnīcas vadītāji izdomājuši, kā ātri naudu nopelnīt,» pauž M. Ziemelis.

Paplašinās

Jaunieši cenšas būvēt ilgtermiņa biznesu, un pagājušā gada novembrī tika atvērts lāzerpeintbola parks Jelgavā. «Šobrīd tur esam pirmie, taču gaidām, kad parādīsies kāds konkurents, jo Latvijā tas ir tipiski. Līdz ko kādam izveidojas stabils bizness, tā uzreiz tiks izveidoti līdzīgi uzņēmumi. Ieguldītās investīcijas ir salīdzinoši zemas. Situācija pirms diviem gadiem bija citāda, konkurence bija mazāka. Bija pāris lieli tirgus spēlētāji, kuri centās nospiest mazos. Mums no sākuma arī konkurenti teica, ka mums ir jānāk un jādarbojas «zem viņiem», kā franšīzei, taču mēs to neizdarījām,» stāsta M. Ziemelis.

Jāpiebilst, ka Laserdog darbojas Toma brālim Pēterim Bergmanim piederošās SIA Skats no augšas paspārnē, bet jaunieši reģistrējušies kā pašnodarbinātie. Tomēr gada beigās Laserdog plāno pārkārtot biznesa administrēšanu, reģistrējot savu SIA. «Sākotnēji strādājam brāļa SIA, lai ietaupītu uz uzņēmuma reģistrēšanas izmaksām,» skaidro T. Bergmanis.

Jaunieši stāsta, ka viņi no konkurentiem galvenokārt atšķiras ar to, ka pašiem patīk spēlēt lāzerpeintbolu un viņiem ir personīga pieeja klientiem.

Jelgava tika izvēlēta tāpēc, ka tā ir tuvu Rīgai un tur nekā tamlīdzīga vēl nebija. Tālākā nākotnē jaunieši plāno paplašināties un atvērt lāzerpeintbola vietas arī citur. Šobrīd bizness ir nostabilizējies, un puiši vēlas veidot uzkrājumus. «Pieprasījums nav bezgalīgs, vienā brīdī tas nostabilizēsies un būs svarīgi, kuru no tirgus spēlētājiem klients izvēlēsies pakalpojuma saņemšanai. Mēs nevaram atvērt vēl 10 parkus Rīgā un cerēt, ka viss būs kārtībā, būs liels apgrozījums, būsim pieprasīti. Mums ir bijusi sāpīga pieredze pagātnē, un tagad, pirms speram nākamo soli, rūpīgi izvērtējam, vai tiešām tas ir tā vērts,» atzīst M. Ziemelis.

60% uzņēmuma apgrozījuma nodrošina bērnu un dzimšanas dienas ballītes (vecumā no 8 gadiem līdz 12), 30% veido korporatīvie pasākumi un 10% – draugu kompānijas, regulārie spēlētāji. Arī sezonalitāte ir izkristalizējusies. Augstākais pieprasījums ir no septembra līdz maijam. Savukārt vasarā jaunieši var atpūsties, jo cilvēki vairāk izvēlas aktivitātes ārā.

Puiši stāsta, ka ieteicamais cilvēku skaits, lai būtu interesanta spēle, ir seši līdz divdesmit spēlētāji. Karstākais darba laiks ir brīvdienās.

Paplašinātā vai papildinātā realitāte (argumentative reality) ir «dzīvs», tiešs skats caur briļļu ekrānu uz fizisko, reālo pasauli, kura papildināta ar programmas radītiem elementiem, piemēram, skaņu, video, grafiku vai globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datiem. Realitātes skats ir modificēts. «Nākotnē, iespējams, izmantosim šādas brilles, kuras spēlētāju «pārvērtīs», piemēram, par zombiju. Šādas tehnoloģijas eksistē, bet tās nav tik pieejamas, lai varētu izmantot ikdienā,» teic T. Bergmanis.

Aizraujošākais šāda veida izklaidē ir azarts, ko gūst spēlējot. «Katru reizi, kad trāpi pretiniekam, ir maza uzvara, kas rada azartu. Esmu pētījis, kāpēc cilvēkiem vairāk patīk t.s. lāzertags, nevis peintbols. Princips jau ir tas pats, taču nesāp, kad iešauj, nerodas zilumi. Peintbolā katru reizi, kad trāpa, var izjust sāpes,» skaidro M. Ziemelis.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. februāris plkst. 6:50

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

2019. gada 28. janvāris plkst. 7:31

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj...

2019. gada 16. janvāris plkst. 12:36

Lai palielinātu klientu skaitu, «Zaļais gurķis» nolemj pārcelties uz centru....

2019. gada 16. janvāris plkst. 6:17

Ne visiem katru dienu ir stunda laika pusdienām restorānā, tāpēc Liene Kuplā...

2019. gada 14. janvāris plkst. 11:21

Rīgas Meža ielas Street Burgers vadītājs Kristaps Fridrihsons atvēris savu ēdināšanas vietu...

2019. gada 10. janvāris plkst. 15:35

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas...

2019. gada 10. janvāris plkst. 6:22

Siguldietis Elvijs Vībots malku izmanto ne tikai kurināšanai; no skaistākajām pagalēm viņš...

2019. gada 09. janvāris plkst. 8:58

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot...

2019. gada 09. janvāris plkst. 6:39

Daļa cilvēku nevēlas nēsāt tādas pašas drēbes kā visi citi un labprāt...

2019. gada 08. janvāris plkst. 6:43

Secinot, ka Latvijā ir ierobežotas iespējas iegādāties dabīgas krāsas bērnu seju apgleznošanai,...