Mazais bizness

Sekojot idejai: Pārauguši studentu uzņēmumu

Anda Asere, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Inženiertehnisko risinājumu izstrādātāja SIA Greynut darbu sāka Latvijas Universitātes studentu biznesa inkubatorā, bet jau vairāk nekā gadu strādā draugiem.lv grupas paspārnē

SIA Greynut vadītāja Kristiāna Līča biznesa partneris Kaspars Škerba iepriekš bija strādājis draugiem.lv grupā un pastāstīja par saviem projektiem kompānijas dibinātājam Laurim Libertam. «Viņš piedāvāja pievienoties grupai, viņi tagad ir iesaistījušies mūsu startup,» saka Kristiāns. SIA Greynut līdzīpašnieks ir viens no draugiem.lv grupas uzņēmumiem – a/s Idea Bits.

Nereti uzņēmumi baidās atdot kaut dažus procentus no savām kapitāldaļām, tomēr Kristiāns norāda, ka bijis skaidrs – Greynut vajadzēs piesaistīt kapitālu un piedāvājums no draugiem.lv grupas bija labākais, kas līdz šim bija saņemts. Salīdzinot darbības posmu LU studentu biznesa inkubatorā un draugiem.lv grupā, Kristiāns teic, ka inkubators labi noder sākuma fāzē, kad nepieciešamas konsultācijas par uzņēmējdarbības sākšanu, par pirmajiem soļiem. Savukārt draugiem.lv grupā ir pieejams konkrētu savas jomas profesionāļu – programmētāju, dizaineru, mārketinga speciālistu, grāmatvežu – atbalsts, kas saīsina produkta izstrādes ciklu. «Man liekas, ka jebkuram uzņēmumam vislielākais izaicinājums ir ražošana. Kad vienā partijā ir tūkstoš ierīču, ir savas presformas, ir cita līmeņa izaicinājums – vajadzīga precizitāte ražošanā, veikla piegāde, laba klientu apkalpošana. Mums aiz muguras ir grupas uzņēmumi, kam tas jau ir izdevies – Mapon, Vendon, Istabai. Domāju, ka kopā tiksim galā,» nosaka Kristiāns.

Visu rakstu Pārauguši studentu uzņēmumu lasiet pirmdienas, 29.februāra laikrakstā Dienas Bizness (16.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sekojot idejai: Īsteno sapni par ražotni

Žanete Hāka, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus Labietis radītāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis iestrādājušies jaunajā ražotnē Ādažos, skatās uz eksporta iespējām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā darītava. Kā stāsta R. Pļaviņš, kopumā ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investēti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

«Rīgā kļuva par šauru un arī vēlējāmies alu normāli pildīt pudelēs, lai to varētu piedāvāt veikaliem un citām tirdzniecības vietām, pieprasījums bija arī eksporta jomā, līdz ar to bija jāmeklē nauda straujākai attīstībai,» viņš stāsta. Pašiem šādas naudas nebija, līdz ar to viņi aizņēmušies no lētākā iespējamā avota – attīstības finanšu institūcijas Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No nulles – bez naudas, bez zināšanām, tikai ar gribēšanu

Anda Asere, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: «Nav iespējams paredzēt, ko pirks»

Anda Asere, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Katru mēnesi jauns rekords

Anda Asere, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar kafiju iziet pasaulē

Sandra Dieziņa, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas speciālisti izveido jaunu kafejnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā un plāno attīstīt franšīzi

SIA Rocket Bean Cafe līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Rodčenko, kuram Rīgā tagad pieder jau divas Rocket Bean kafejnīcas un kafijas grauzdētava Miera ielā, neslēpj – mērķis ir izglītot patērētājus, piedāvājot pasaulē labi zināmu kafijas ražotājvalstu produktu, kurš audzēts, transportēts, uzglabāts, grauzdēts un pagatavots pēc augstākajiem standartiem. Kafejnīca Dzirnavu ielā pārcelta no Vecrīgas, kur kļuvis par šauru. Jaunā vieta ir krietni plašāka – ar 55 līdz 60 vietām, kas, pēc Aivara domām, ir minimums, lai savu biznesu varētu atpelnīt. Rīgas klusais centrs par mājvietu izvēlēts arī tādēļ, lai panāktu pretī uzņēmējiem un citiem aizņemtiem ļaudīm, kas strādā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Giraffe360 uzvar nekustamo īpašumu jomas startup konkursā

Lelde Petrāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zīmols Betolli radījis jaunu aksesuāru Fancy-puff, kas, kā plāno ražotājs, «papildinās ikvienas personības kopējo tēlu».

«Mūsdienās, ikdienas steigā mēs aizmirstam uzslavēt paši sevi, pateikt «Paldies». Tādu motīvu vadīts radies zīmola jaunais produkts, kura vienkāršā nozīme būtu «pleca piespraude»,» skaidroja Betolli zīmola vadītāja Līga Krauze.

«Jau senajos laikos kā pagodinājuma un atšķirības zīmes tika izmantoti dažāda veida uzpleči un uzšuves, kas tika piespraustas vai piešūtas pie apģērba pleca daļā,» viņa skaidroja.

Jaunais aksesuārs tiks tirgots vairākās krāsās. Ar šo «pleca piespraudi» varot doties gan uz saviesīgiem pasākumiem, gan nesāt to ikdienā, lai nedaudz atšķirtos un ikdienu padarītu košāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī Kuldīgas ielas vidū notikusi trešā Latvijas zīmola Betolli modes skate.

Modeļu lomās iejutās 20 cilvēki - dažādos vecumos, no dažādām pilsētām (Dobeles, Ādažiem, Rīgas, Ventspils un Talsiem), dažādu profesiju pārstāvji.

Iesākumā zīmola klienti darbojušies kā sava krekla dizaineri, bet modes skatē - modeļi, kuri demonstrē savu unikālo kreklu. Katrs no iznācieniem bija košs un spilgts, bagātinot tos ar dažādiem Betolli radītiem aksesuāriem.

Gatavošanās modes skatei aizņēmusi teju trīs mēnešus. Iesākumā tika uzrunāti klienti, katram individuāli tika radīts savs tēls un pieskaņots iznāciena muzikālais noformējums.

Ar SIA Betolli konstruktora palīdzību tiek darināti dizaina krekli, bet uzņēmums paplašinājis sortimentu ar dažādiem aksesuāriem , iepriekš vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar GreyNut vadītāju Kristiānu Līci

Lelde Petrāne, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam!: Upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū

Anda Asere, 05.07.2017

Elīna Vanaga, zīmola Deeply Personal dizainere un dibinātāja

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, uzņēmējiem jāsaprot, kā veidojas pašizmaksa, par kādu cenu tirgot preci tirdziņā un par kādu cenu piedāvāt preci tirgotājam

Produkta pašizmaksa veido vien 25% no gala cenas, zīmola turētāja uzcenojums ir vēl 25%, savukārt vēl 50% nāk klāt mazumtirdzniecībā, skaidro Anna Andersone, apģērbu zīmola Be-With radītāja. Viņa savu apģērbu biznesu sākusi nesen, saražotās partijas ir mazas, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka. «Dabiski, man sanāk upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū, lai mans produkts būtu konkurētspējīgs un lai varētu veikalā piedāvāt normālu cenu. Parasti pirmo partiju uzcenojums ir minimāls vai arī tās mazumtirgotājiem piedāvā par pašizmaksu. Tā ir cena ieiešanai tirgū. Pēc tam, kad tirgus ir notestēts, seko lielākas partijas un pašizmaksa, ražošanas cena samazinās. Tad var sākt pelnīt,» saka A. Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Biznesa ideja radās klubā Pulkvedim neviens neraksta

Linda Zalāne, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīdžeja lielākā māksla ir nospēlēt tādu dziesmu, kuru publika nezina, bet visi ir sajūsmā un dejo

Tā uzsver SIA Rīgas DJ skola līdzīpašniece Kristiāna Kalniņa, kura kopā ar biznesa partneri Kasparu Dabru pirms trim gadiem īstenoja savu sapni par skolas izveidi. Abiem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze dīdžeju (DJ) darbā, un kopīgā biznesa mērķis ir savas zināšanas nodot jaunajiem censoņiem un tiem, kuri vēlas pilnveidoties, iemācīties strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un DJ programmām, attīstīt ritma izjūtu un izprast mūzikas uzbūvi. «Tas tikai priecē, ja kāds no mūsu studentiem pēc tam tiek aicināts uz pasākumiem spēlēt mūziku. Tas nozīmē, ka mūsu ieguldītais darbs ir attaisnojies, bet ikvienam ir jāsaprot, ka skolā var iemācīties tikai dīdžejošanas pamatus, bet gaumi, savu stilu un mūzikas kolekciju ir katram pašam jāveido,» akcentē Kaspars, kuram tāpat kā Kristiānai Rīgas DJ skola ir pamatdarbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Anita Sondore rotas nopērkamas luksusa veikalā Londonā

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Anita Sondore juvelierizstrādājumi nopērkami vienā no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā – Harvey Nichols.

«Gan zīmolam Anita Sondore, gan man pašai tas ir liels notikums. Harvey Nichols ir viens no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā, tāpēc jaunam zīmolam būt tajā pārstāvētam ir liels uzticamības kredīts un arī novērtējums,» saka Anita Savicka, juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore radītāja.

Latvijas zīmola Aristocrat Kids kolekcija nonākusi pasaulē lielākajā luksusa preču lielveikalā

Šobrīd Anita Sondore rotas ir nopērkamas vairākos prestižos veikalos – jau minētajā Harvey Nichols veikalā Londonā, Mozafarian Jewellers veikalos Dubaijā, kā arī The Gift Shop Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzņēmums ir piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs kā, piemēram, Tranoï Parīzē un Artistar Jewels Milānā. Vaicāta par nākotnes plāniem, A. Savicka teic, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pasaulē konkurētspējīgu zīmolu, kura izgatavotās rotas ir nopērkamas ekskluzīvos veikalos Latvijā un pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veidotas jaunas kolekcijas un papildinātas esošās, meklēti jauni sadarbības partneri, tāpat zīmols piedalās izstādēs un organizē dažādus pasākumus saviem pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Siguldiešiem izstāsta kafijas stāstu

Linda Zalāne, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Viss sākās ar krēsliem

Anda Asere, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nespēj sevi realizēt par visiem 100%, ir tikai godīgi uzrakstīt atlūgumu un ļauties jauniem dzīves pavērsieniem – Daces Minikovičas gadījumā šāds lēmums aizved pie savas kafejnīcas Hanna Anna

«Es laikam pārdegu. Pēc tam mainīju pilnīgi visu dzīvē – uzrakstīju atlūgumu, aizgāju no darba un visu pagriezu par 180 grādiem. Man nebija nekādas domas un plānu, ko tālāk darīt,» atklāj Dace.

«Šī ir pirmā lieta dzīvē, ko darot, es īpaši nedomāju un nerēķinu. Protams, cenu produktiem māku aprēķināt un esmu to izdarījusi korekti, bet, ieguldot kafejnīcā, es īpaši nerēķinu, kā tas atmaksāsies. Viss sākās ar krēsliem. Pamanīju skaistus krēslus un nopirku tos ar domu, ka varbūt kādreiz noderēs. Beigās dzīvoklī viena istaba bija pilna ar krēsliem, galdiem, ledusskapi, vitrīnu un traukiem nākotnes kafejnīcai,» stāsta Dace. Tāpēc tad, kad viņa pamanīja kafejnīcai piemērotas telpas, lielākā daļa aprīkojuma viņai jau bija. Šā gada jūnijā viņa atrada telpas un, sezonas karstumā nevarēdama atrast remontstrādniekus, visu izdarīja pati, aicinot talkā draugus. Augusta beigās kafejnīca bija sagatavota atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Senais mūsdienīgā izpildījumā

Žanete Hāka, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ēdinātājs Stock Pot Rīgā izpletīsies

Laura Mazbērziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs «Stock Pot» maijā plāno atvērt savu trešo ēdināšanas vietu - Ģertrūdes ielā, 200 metrus no oriģinālā «Stock Pot». Vēl viena «Stock Pot» vieta atrodas Pārdaugavā, Dzirciema ielā.

Sākumā šī vieta būs paredzēta vairāk kā telpu paplašinājums. «Stock Pot» jaunā ēdināšanas vieta būs atvērta tikai pusdienu laikā, taču nākotnē tiks domāti risinājumi par ilgāku darba laiku.

Ar jauno telpu palīdzību ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs plāno palielināt apgrozījumu par 50%.

Šajās telpās iepriekš jau ir bijusi ēdnīca, labi aprīkota virtuve, kura pieder telpu īpašniekam. «Stock Pot» saimnieki paši iegādāsies tikai traukus un virtuves piederumus.

Kopš 2012. gada 16. janvāra «Stock Pot» mērķis ir palicis nemainīgs - veidot pusdienu piedāvājumu, izmantojot Tuvo Austrumu, Indoķīnas, Kaukāza kalnu un Vidusjūras valstu garšas. «Stockpot» ideju realizē precēts pāris Linda un Ričards Džonsoni, kas abi kopā daudz ceļojuši un izgaršojuši pasauli, līdz kādā brīdī nolēmuši savu garšu pieredzi un uztveri nodot arī citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru