Jaunākais izdevums

Jolanta Karele turpina latviskās identitātes iedzīvināšanu un zīda lakatiem ar etnogrāfiskiem zīmējumiem piepulcina arī apģērbu kolekciju

Savu biznesa ideju imidža dizainere Jolanta Karele sāka attīstīt 2015. gadā, kad kopā ar vīru izveidoja zīmolu Karels JJ un bagātīgo latviešu rakstu un zīmju pūralādi stilizētā veidā pārnesa uz zīda auduma, no kura pēc tam tiek šūti dažāda izmēra lakati. Kopš tā laika Jolantai lakatu zīmola attīstīšana no hobija pāraugusi par biznesu. «Lakatu darināšanu jau varu saukt par biznesu, bet apģērbu līnija ir attīstības stadijā, un šis projekts pagaidām peļņu nenes, jo visu nopelnīto ieguldām attīstībā, lai atgūtu sākotnējās investīcijas. Abi biznesi ir sadalīti – lakati ir tikai un vienīgi mans un vīra bizness, bet apģērba uzņēmumu attīstu ar vēl divām līdzīpašniecēm, ar kurām kopā esam dibinājušas uzņēmumu SIA Karels un partneri. Viņas nāca ar finansējumu, es – ar gatavu zīmolu Karels JJ, klientu bāzi un savu dizainu,» teic zīmola Karels JJ (SIA Jooole) īpašniece Jolanta Karele.

Papildinās muzeja krājumu

Vērtējot uzņēmuma attīstības tempu, Jolanta atzīst, ka zīda lakati popularitāti ieguva diezgan ātri un zīmols kļuva atpazīstams gan individuālo pircēju vidū, gan korporatīvajā vidē, jo tos kā biznesa dāvanu izvēlas gan valsts iestādes, gan uzņēmumi, piemēram, nesen tos pasūtīja arī Eiropas Parlaments.

DB jau 29.09.2015. rakstīja, ka Jolanta Karele pirmos zīda lakatus radīja ar dažādām apdrukām: Māras zīmi, stilizētu Krustpils jostas rakstu un Austrumvid- zemes cimdu rakstu, stilizētu Lielvārdes cimdu rakstu un Lielvārdes sievu cepures izšuvumu. Pirmais lielais pasūtījums bija dziesmu un deju svētkos, kad zīda lakatiņus dāvināja kolektīvu virsvadītājiem.

«Esmu apritē, un tas ir labi. Tomēr šāda sadarbība ir svarīga prestižam, ne tik daudz finansiālam labumam, jo korporatīvo dāvanu pasūtītāji vēlas arī zemāku cenu, līdz ar to lakatus pārdodu tuvu paš- izmaksai. Turklāt pēdējos gados aizvien kāpj zīda cena, kas produktu vēl vairāk sadārdzina,» atzīst Jolanta.

Pozitīvi, ka lakati ceļo arī ārpus Latvijas robežām un aptuveni 10% no apgrozījuma veido eksports uz dažādām pasaules valstīm. Pārsvarā tos iegādājas ārzemju latvieši, kā arī tie ir cieņā Latvijā dzīvojošo ārzemnieku vidū. «Pagaidām eksporta apjoma veicināšanai neesmu pievērsusi pastiprinātu uzmanību, bet domāju tuvākajā nākotnē to labot. Lūkošos pēc atbalsta iespējām, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, lai varētu piedalīties kādās ārvalstu izstādēs. Ar interneta veikalu un aktivitāti sociālajos tīklos vien ir par maz, lai palielinātu eksporta īpatsvaru apgrozījumā,» teic Jolanta, kura akcentē, ka šobrīd līdz ar Facebook algoritmu maiņu šī sociālā platforma vairs nav kā brīvais reklāmas laukums, kas ļoti palīdzēja zīmola attīstības sākuma posmā. «Šobrīd Facebook reklāmā jāiegulda daudz līdzekļu, un tur ar 50 vai 100 eiro neko panākt nevar. Mums ir plāns vairāk attīstīt Instagram profilu, kas šobrīd ir atstāts novārtā,» atklāj Jolanta.

Visu rakstu lasiet 25. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot būtiskus trūkumus plastmasas, koka un metāla drēbju pakaramo piedāvājumā, ventspilnieks Aleksandrs Bobrovs uzsāka drēbju pakaramo ražošanu no kartona.

Paralēli studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, A.Bobrovs sapņoja par savas ražotnes atvēršanu Ventspilī un atgriešanos dzimtajā pilsētā, lai nodrošinātu cilvēkiem darbu un sniegtu labumu savai pilsētai. Galvenais jautājums bija - ko ražot. 2017. gada sākumā, apsverot dažādas idejas, viņš nolēma, ka vēlas pamēģināt nodarboties ar apģērbu pakaramo masveida ražošanu.

"Daudzi pakaramie, īpaši ar metāla detaļām, ir smagi. Turklāt katru gadu pasaulē saražo līdz pat astoņiem miljardiem plastmasas un metāla apģērbu pakaramo, bet aptuveni puse no tiem nonāk izgāztuvēs, piesārņojot vidi. Diemžēl lielākā daļa veikalu apģērbu demonstrēšanai pārsvarā izmanto plastmasas pakaramos," norāda A.Bobrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas bērnu modes zīmols šuj kleitas, kuru cenas sasniedz vairākus tūkstošus

Monta Glumane, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gan Krievijā, gan Tuvajos Austrumos cilvēkiem patīk ekskluzīvas lietas, kas ir pieejamas un radītas tikai viņiem. Viņi augstu vērtē kvalitāti un īpašas detaļas, augstvērtīgus materiālus un par to ir gatavi maksāt vairāk,» stāsta bērnu apģērbu zīmola Aristocrat Kids radītāja Dace Zvirbule.

Tērpu radīšanai pamatā tiek izmantoti dabīgie materiāli, piemēram, kokvilna, daudz un dažādu veidu zīds, kašmirs, vilna un citi. Arī tad, ja apģērbā tiek izmantoti dekoratīvie materiāli kā, piemēram, mežģīnes vai fliteri, audums, kas būs tiešā saskarē ar miesu, vienmēr būs 100% dabīgs. Savukārt auduma apdrukas ir īpašas ar to, ka ir unikāli veidotas sadarbībā ar mākslinieci Kristiānu Kalniņu. Apdrukas sākotnēji tiek gleznotas ar roku un tad kombinētas digitālajā vidē. Zīmējumi pēc tam tiek drukāti uz dažādām audumu bāzēm, tādām kā kokvilnas satīns un dažādu veidu zīdiem. Apģērbu audumi tiek iepirkti no Eiropas – Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, izņemot zīdu, kas ir no Ķīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Apģērbi no pārstrādātiem okeānu atkritumiem

Lelde Petrāne, 10.05.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top apģērbi no auduma, kura ražošanā izmantoti okeānā savākti plastmasas atkritumi!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, Šampēterī top apģērbi no auduma, kas izgatavots no okeānos savāktiem plastmasas atkritumiem.

«Atkritumi ir milzīga problēma. Šeit Latvijā īsti neizjūtam apkārtējās vides piesārņojumu, jo dzīvojam relatīvi tīrā valstī. Taču mūsu uzņēmums ražo sporta apģērbu aktīva dzīvesveida piekritējiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kuri tad arī redz piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi katru dienu. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš gribēja vilkt krekliņu, kas ražots no plastmasas. Tagad domāšana mainās,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Aspect dizaina un produktu attīstības vadītāja Evelīna Matjušenko.

E. Matjušenko atzīst, ka ideja par apģērbu, kas ražots no okeānā savāktiem atkritumiem, savā ziņā ir arī labs mārketinga rīks pārdošanā, taču vienlaikus viņa akcentē, ka tas iet roku rokā ar vides problēmu risināšanu. SIA Aspect ražo pasūtījuma apģērbu, kā arī attīsta savu zīmolu Trio Sports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investēs komfortā un izturībā

Kristīne Stepiņa, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba apģērbu ražotājs SIA "Snickers Production Latvia" šogad plāno palielināt ražošanas apjomu un audzēt apgrozījumu par 10 - 15%, DB informē uzņēmuma izpilddirektors Kaspars Sedlenieks.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 4,2 miljoni eiro. "Tas ir saistīts gan ar mātes organizācijas pārdošanas apjomu palielināšanos, gan ar to, ka arvien vairāk maza apjoma izstrādājumu ražošana, tiek pārcelta uz Latviju," skaidro K. Sedlenieks.

"Snickers Production Latvia" turpinās jauno produktu izstrādi un paplašinās izmantojamo audumu klāstu. "Pēdējos gados pieaug to izstrādājumu klāsts, kuros tiek izmantoti elastīgi materiāli, jeb t.s. "stretch" audumi. Tie ir salīdzinoši viegli, elpojoši un tajā pat laikā elastīgi. Tiem ir zināma līdzība ar materiāliem, kurus izmanto sporta u.c. funkcionālo apģērbu ražošanā. Darba apģērbiem tas dod papildus izturību un komforta sajūtu nēsātājam," teic SIA "Snickers Production Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eksporta pieredze: «Pēc pārdotās kolekcijas mēs savu naudu vēl ilgi neredzējām»

Laura Mazbērziņa, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3.6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana.

Apģērbu ražošanas nozari ir piemeklējis straujākais kritums - saražotais apjoms ir samazinājies par trešdaļu. Kaut gan šīs nozares uzņēmumi centās pielāgoties jaunajam pieprasījumam, aizsargmasku ražošana nav spējusi aizvietot ierastās pavasara/vasaras kolekcijas.

Martā apstrādes rūpniecību piemeklējušās nedienas visdrīzāk nobālēs uz aprīļa fona. Eirozonas ražotāju PMI krita tik pat zemu, cik 2008. gadā, un kopējais noskaņojums eiro zonas ekonomikā aprīlī bija tuvu finanšu krīzes zemākajiem līmeņiem. Tomēr aprīļa beigas nāca ar ziņām par situācijas stabilizēšanos vairākās Eiropas valstīs. Pēdējās nedēļās vairāku valstu valdības atsevišķus stingrākos ierobežojumus mīkstinājušas vai atcēlušas. Tas raisa cerību, ka drīz rūpnīcas varēs atsākt darbu, taču tas vairs nebūs "business-as-usual".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Bērnu apģērbā apvieno skaisto ar praktisko

Linda Zalāne, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme apvienot skaisto ar praktisko ir bērnu apģērbu zīmola Wuf Kids stūrakmens.

Wuf Kids radītāji un veidotāji Madara un Toms Langes ģimenes uzņēmuma attīstībai pievērsās pirms aptuveni divarpus gadiem, kad radusies vēlme uzšūt kādu skaistu apģērba gabalu savai pirmdzimtajai meitiņai. Madara ir ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs, bet Toms Rīgas Tehniskajā universitātē studējis uzņēmējdarbību, līdzšinējā darba pieredze viņam bija saistīta ar tirdzniecības jomu. Abiem līdz šim nav bijis pieredzes apģērbu ražošanā un dizaina veidošanā, bet plecu pie pleca viņi saviem spēkiem attīsta savu uzņēmumu.

«Biznesa ideja radās ļoti spontāni. Kopā ar mammu, kura savulaik bija profesionāla šuvēja, aizbraucām uz auduma veikalu, vēlējāmies uzšūt kādas smukumlietiņas meitiņai. Rezultātā no veikala atbraucām gan ar audumiem, gan ar hobija klases šujmašīnu, lai gan pašām mums mājās jau bija padomju laika «taisnās vīles» šujmašīna. Tā tapa pirmās lietiņas pašu meitiņai, vēlāk nolēmu tās arī nobildēt un parādīt citiem savos facebook un instagram kontos. Uzreiz radās pieprasījums, un nekas cits neatlika kā kopā ar mammu censties to apmierināt. Pavisam drīz jau attapāmies – pieprasījums ir tik liels, ka jau jādomā kaut kas nopietnāks, jāiegādājas profesionāla tehnika un jāpiesaista papildu darba rokas. Patlaban kopā ar mammu ik dienas drēbes šuj vēl divas darbinieces,» stāsta Wuf Kids idejas autore Madara. Viņa atzīst, ka biznesu sāka, jūtu vadīta, neizpētot tirgus situāciju, nerakstot biznesa plānu. Tagad gan viņa jau apzinājusi vietējos ražotājus un to veikumu vērtē kā kvalitatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Polylabs izcīna Eiropas labākā jaunuzņēmuma titulu

Lelde Petrāne, 01.11.2019

No kreisās: Klemens Mitelfīfhaus no ChemCologne (Clemens Mittelviefhaus) un Kristians Grundštoks no Polylabs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DigitalX konferences ietvaros Vācijas pilsētā Ķelnē norisinājies StartupCon organizēts balvu pasniegšanas pasākums. Novērtēti perspektīvākie jaunuzņēmumi dažādās kategorijās, tai skaitā ķīmijas, un Latvijā dibinātais Polylabs atzīts par Eiropas labāko ķīmijas jaunuznēmumu.

Tā ražotie bio polioli palīdz uzņēmumiem mazināt CO2 izmešu daudzumu un naftas produktu patēriņu.

StartupCon ietvaros tika organizēts Chem Start-up 2019, kurā Polylabs 12 finālistu konkurencē tika atzīs par labāko ķīmijas nozares jaunuzņēmumu Eiropā, informē uzņēmumā. Polylabs ražo bio poliolu, kas tiek sintezēts no videi draudzīgiem un atjaunojamiem resursiem – dažādām augu izcelsmes eļļām. Poliols ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām poliuretāna ražošanā, kas visā pasaulē ir plaši pielietojams materiāls un tiek izmantots celtniecībā, autobūvē, mēbeļu ražošanā, apģērbu ražošanā, siltumizolācijā un neskaitāmās citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime, 15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā inženieri testē vietējā ražotāja "SRC Brasa" mobilās karavīru atbalsta platformas "Natrix lat-100" prototipu, lai to pielāgotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas mācību vajadzībām 2020. gada vasarā. Iekārtas pirmais pārbaudes testu process tuvojas noslēguma posmam.

Mobilās kaujas atbalsta platformas izmantošana paredzēta gan kravas – individuālā un vienības ekipējuma pārvadājumiem, gan savienojamībai ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma inženiertehniskiem risinājumiem.

"Pirmie visurgājēja testi lauku apvidū apliecina jaudu un stabilitāti. Platformas nestspējas kapacitāte sasniedza 200 kilogramu, attīstot ātrumu līdz 15 kilometriem stundā," stāsta uzņēmuma "SRC Brasa" militāro programmu direktors Agris Jermacāns. Viņš piebilst, ka modelis komplektēts ar programmētu vadības sistēmu, kas ļaujot manevrēt arī šķēršļota apvidus apstākļos.

Bezpilota kaujas atbalsta platformas attīstīšana notikusi sadarbībā ar zemessargiem, inženieriem un industriālo dizaineru komandu, lai nodrošinātu karavīriem uzticamu atbalsta sistēmas platformu. Tā piedāvā ne tikai manuālu kontroli ar tālvadības pulti, bet speciālisti strādā, lai iekārtu robotizētu, ilgtermiņā nodrošinot pilnībā autonomu pārvietošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas modes zīmols One Wolf paziņojis par sadarbību ar Pasaules Dabas Fondu, turpinot attīstīt ilgtspējīgas modes virzienu, informē uzņēmumā.

Turpmāk no katra pārdotā apģērba modeļa, kas ir izgatavots no jau valkāta džinsa auduma vai no audumu pārpalikumiem ražošanas procesā, One Wolf ziedos 10 eiro Pasaules Dabas Fondam dabas aizsardzībai.

«Apģērba izgatavošana no jau izmantota auduma prasa vairāk darbaspēka resursu, un tādēļ šīs kolekcijas apģērbi ir pieejami ierobežotā daudzumā un ir arī dārgāki, taču tā ir daļa mūsu dizaina filozofijas neradīt neko lieku un domāt par apģērba ilglaicīgumu gan izgatavošanas kvalitātes, gan dizaina ziņā. Ilgtspējīga apģērba mērķis ir palielināt vietējās ražošanas un produktu vērtību, pagarināt materiālu dzīves ciklu, palielināt apģērbu vērtību, samazināt atkritumu daudzumu un samazināt kaitējumu videi. Šīs kolekcijas mērķis ir izglītot cilvēkus par videi draudzīgāku patēriņu,» komentēja One Wolf dizainere Agnese Narņicka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā 99,6 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 63,0 % uzņēmumu, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos. 44,1 % uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.

2018. gada sākumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus nodarbināja 15,5 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk,

Uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbina IKT specialistus, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Visbiežāk IKT speciālistus nodarbina lielie uzņēmumi – 79,5 %. Savukārt vidējo un mazo uzņēmumu grupā IKT specialistus nodarbina attiecīgi 34,7 % un 10,2 % uzņēmumu. Lielo uzņēmumu grupā salīdzinājumā ar 2017. gadu rādītājs pieaudzis par 7,8 procentpunktiem, bet vidējos un mazajos uzņēmumos attiecīgi par 4,9 un 1,3 procentpunktiem.

5,2 % uzņēmumu pērn pieņēma vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, bet vairāk nekā pusei no tiem (56,5 %) bija grūtības šo vakanču aizpildīšanā. 5,4 % nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules uzņēmējdarbības vidē aizsākusies interesanta tendence - lai pievērstu uzmanību sociālās distancēšanās nozīmībai, uzņēmumi to atspoguļo arī savos logo.

"McDonald's", "Coca-Cola", "Audi" un "Volkswagen" ir tikai daži no korporatīvajiem konglomerātiem, kas līdz ar koronvīrusa Covid-19 uzliesmojumu ieviesto sociālo distancēšanos ietvēruši savos logo, vēsta "CNN".

Sociālā distancēšanās nozīmē ievērot distanci vienam no otra, lai samazinātu saslimšanas risku.

Vienlaikus, pēc ekspertu domām, logotipiem, kas izveidoti, lai veicinātu sociālo distancēšanos, ir gan plusi, gan mīnusi.

"Pašreizējā globālā situācija nav joks. Tas jāuztver ar nopietnību," akcentē Duglass Sellers, uzņēmuma "Siegel + Gale" pārstāvis. "Un zīmoliem, kas veido ar šo tēmu saskaņotus logotipus, ir potenciāls mazināt tā, ko mēs piedzīvojam, nozīmību," viņš norāda, tajā pašā laikā piebilstot, ka novērtējama zīmolu kreativitāte un vēlme palīdzēt izglītot sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru