Viedokļi

Sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot

Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 07.05.2020

Zane Ozola

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Šī brīža pieredze liecina, ka visi ir noguruši no intensīvām attālinātajām mācībām, tāpēc vajadzības gadījumā risinājums varētu būt daļēji attālinātas mācības. Domas par to gaisā virmo, bet lēmumi ir jāpieņem tagad. Vairāk jāuzticas skolotājiem un skolu vadības spējai organizēt mācību procesu elastīgi, bet valstij un pašvaldībām jānodrošina katram bērnam un skolotājam iespējas strādāt attālināti. Divus mēnešus pēc krīzes sākuma daudziem skolēniem joprojām nav nodrošināti datori! Kāpēc dažādas brīvprātīgo kustības spēj ātri reaģēt un palīdzēt, bet atbildīgās institūcijas nevar?

Citu valstu piemēri un prakse

Mums aktīvi jāraugās un jāanalizē arī citu valstu piemēri un prakse. Šobrīd daudzās pasaules valstīs skolēni pakāpeniski atgriežas pie klātienes mācībām, piemēram, Dānijā, Somijā u.c. Arī Latvijas gadījumā jāparedz situācija, ka jaunajā mācību gadā jaunākie skolēni varētu mācīties vairākās maiņās vai pamīšus.

Ja vecāko klašu skolēni mācīsies digitālajā vidē, arī skolu telpas būs brīvāk pielāgojamas visu piesardzības prasību nodrošināšanai. Iespējas ir daudz un dažādas, būtiskākais – izvērtēt tās un pieņemt lēmumus.

12. klasēm nepieciešamas klātienes konsultācijas

Aizvien aktuāls jautājums ir arī par 12. klases eksāmeniem, proti, par gatavošanos tiem. Uzskatām ka ir jāatļauj skolēniem nelielās grupās apmeklēt konsultācijas. Topošajiem absolventiem tas ir nepieciešams, tāpēc mums visiem kopīgi ir jāatrod veidi, kā to nodrošināt, ievērojot visus piesardzības pasākumus.

Digitālo mācību līdzekļu krātuve

Vasara ir īstais laiks, lai aktīvi strādātu pie jaunu mācību rīku un materiālu izveides. Viens no šādiem rīkiem ir digitālo mācību līdzekļu krātuve. Lai gan šādu krātuvi izveidot ir mēģināts arī iepriekš, dažādu apstākļu dēļ tas nav izdevies, tagad, krīzes situācijā, ir jāpieņem atbilstoši lēmumi un nekavējoties jārīkojas.

Krātuvē būtu jāiekļauj pilna mācību programma – no 1. līdz 12. klasei, definējot tēmas katrā priekšmetā un radot atbilstošus tiešsaistes materiālus, kas ir īpaši pielāgoti šādam mācīšanās formai. Būtiski panākt situāciju, kurā gan pedagogiem, gan vecākiem, gan skolēniem ir skaidrs, kāda tēma tiek apgūta attiecīgajā priekšmetā.

No šādas krātuves būtu vairāki ieguvumi - katra skola var turpināt strādāt saskaņā ar saviem plāniem, bet, ja atkal nonākam ārkārtas situācijā, var izmantot šos mācību materiālus. Materiālus bez maksas jāļauj izmantot ikvienai skolai, piemēram, gadījumos, kad trūkst kāda priekšmeta pedagoga. Man bail, ka atrunāšanās ar iepirkumu procedūrām un "likuma grožiem" varētu novilcināt šo ideju realizāciju.

Mazās skolas vai ceļš uz masu skolām

Krīzes laiks ir arī brīdis, lai atcerētos par mazajām skolām – daudzi izglītības nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka šī situācija ir pierādījusi, ka mazs arī ir labs, ka mūsu sabiedrībai ir vajadzīgas gan mazas skolas, gan reģioni un lauku teritorijas, kurās ir cilvēki. Tāpēc aizvien aktuālāks kļūst jautājums – vai politikas plānošanas līmenī tiks turpināts ceļš uz masu skolām?

Krīze ir iespēju laiks

Izglītības nozare nav vienīgā, kurā krīzi iespējams pārvērst par iespēju laiku. Liela daļa kultūras jomas profesionāļu šobrīd ir zaudējuši darbus, ir atcelti dažādi projekti u.tml., tāpēc ir vērts apdomāt iespēju slēgt līgumus ar kultūras nozares pārstāvjiem, kas veido izglītībai nozīmīgus projektus.

Piemēram, profesionālā līmenī kopā ar skolēniem iestudēt dažādus uzvedumus, ļaujot skolēniem mācīties darot. Protams, tas neatgriezīs tos ienākumus, kas cilvēkiem bija pirms krīzes, tomēr katram ir svarīgi justies vajadzīgam un noderīgam, darbs ar skolēniem būtu lieliska iespēja visiem.

Mūsu biedrība gatavo plašāku aptauju, lai apkopotu pedagogu idejas par nākotnes iespēju realizēšanu izglītības sistēmā, zinu, ka arī Privāto pirmsskolu biedrība ir veikusi aptauju par jauno situāciju un konstatējusi, ka, piemēram, vecāku atbildes ir kardināli atšķirīgas: vieni saka – nu ļaujiet taču mums nemācīties un pabaudīt bērnību, citi – dodiet vairāk darba bērniem! Tiešām – tikai elastīga pieeja un atvērta diskusija mums palīdzēs ne tikai pārvarēt krīzi, bet ar jaunu enerģiju ļaus plānot nākotni.

Mēs aicinām politikas veidotājus neskatīties šauri, bet īstenot citu izglītības filozofiju. Valsts izglītības vadībai jābūt izlēmīgai, jāpieņem savlaicīgi un konkrēti lēmumi. Daudzi pedagogi uzskata, ka lēmums par 9. klases eksāmeniem bija ļoti novilcināts. Visiem būtu daudz vieglāk strādāt, ja tas būtu zināms savlaicīgāk, tāpēc nepieļausim šādu situāciju arī nākotnē. Mācīsimies no situācijas, viens no otra un pieņemsim lēmumus, kas sniegs izglītības kvalitātes uzrāvienu.

Komentāri

Pievienot komentāru