Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Snoras strīdā ar Latvijas valsti un Latvijas Krājbanku Bertoltu Fliku nepieaicinās, procesam izsludināts slēgts statuss.

Rīgas apgabaltiesa aizvadījusi pirmo tiesas sēdi lietā, kur prasību pret Latvijas valsti un likvidējamo a/s Latvijas Krājbanka (LKB) pagājušā gada nogalē iesniedza arī likvidējamā Lietuvas banka Snoras. Tā kā lieta saturot ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa nolēma to skatīt slēgtā sēdē. Snoras lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu 2011.gada 3.oktobra airBaltic glābšanas vienošanos, kuras rezultātā amatu zaudēja arī tās vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Snoras faktiski vēlas, lai 2011.gada nogalē valstij pārdotie 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja airBaltic privātajam akcionāram BAS, ko pārstāvēja B. Fliks, un kuras bija ieķīlātas LKB un Snoras, tiktu atdotas atpakaļ BAS. B. Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs iesniedza tiesā lūgumu B. Fliku pieaicināt šajā lietā trešās personas statusā. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, tā vietā trešās personas statusā pieaicinot nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 200 latu naudas sodu uzlicis bijušajam a/s Air Baltic Corporation valdes loceklim Bertoltam Martinam Flikam (Bertolt Martin Flick) par neatļautu amatu savienošanu, liecina informācija KNAB mājaslapā.

2011. gada 8. martā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par a/s Air Baltic Corporation valdes locekli Bertoltu Martinu Fliku, KNAB konstatēja, ka B.M.Fliks nav ievērojis likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktos amata savienošanas ierobežojumus, kā arī nav ievērojus citus likumā noteiktos ierobežojumus.

Saskaņā ar likuma normām B.M.Flikam bija aizliegts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatiem privātās institūcijās.

KNAB secināis, ka B.M.Fliks administratīvo pārkāpumu izdarījis apzināti.

Lēmums par soda piešķiršanu stājās spēkā šā gada 21. novembrī, jo B. M. Fliks to vairākkārt pārsūdzējis dažādās tiesu instancēs, tostarp Administratīvajā rajona tiesā, Rīgas apgabaltiesā, kā arī apstrīdēja to KNAB priekšniekam. 21. novembrī pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu par bijušā AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadītāja Bertolta Flika saukšanu pie kriminālatbildības.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga pastāstīja, ka ir pieņemts lēmums par personas saukšanu par kriminālatbildības, taču, ņemot vērā, ka persona ir atteikusies prokuratūrā ierasties uz lēmuma saņemšanu, plašāka informācija par apsūdzības būtību netiks atklāta.

Uz jautājumu, kā prokuratūra rīkosies, ja persona arī turpmāk atteiksies ierasties prokuratūrā uz pirmstiesas izmeklēšanu, Šēnberga atbildēja, ka tādā gadījumā prokuratūra par tālāko rīcību lems.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs rosināja prokuratūrai saukt pie kriminālatbildības bijušo airBaltic amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Bija vai nebija tiesības aviokompānijas airBaltic vadībai 2011. gada septembrī atcelt gana daudzus lidojumus – šāds jautājums pēdējos divus gadus ir nodarbinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju prātus.

Acīmredzot atbilde ir negatīva, ņemot vērā, ka izmeklēšanas ietvaros savāktie materiāli ir nosūtīti prokuratūrai.

Jāatgādina, ka runa ir par periodu, kad airBaltic vēl vadīja Bertolts Fliks, kurš tā vai citādi bija saistīts ar uzņēmuma privāto akcionāru – kompāniju Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), turklāt valdība centās panākt aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu, kas BAS, kā izskatās, nebija pa kabatai. Tiekot uzskatīts, ka, atceļot reisus, ir bijusi vēlme ietekmēt valdības lēmumus saistībā ar pamatkapitāla jautājumu, un tādējādi uzņēmumam radīti lieli materiālie zaudējumi. Jāatzīst, ka Flika darbību airBaltic būtu vērts izpētīt, kā mēdz teikt, no A līdz Z. Turklāt ne tikai konkrēti Flika darbību, bet arī visas tās personas, kas attiecīgajā laika posmā ir darbojušās airBaltic padomē. Vienkārši, cik noprotams, Fliks nevarēja realizēt nevienu kaut cik nozīmīgu pasākumu bez padomes atbalsta, kurā noteicošā loma, starp citu, bija Latvijas valsts pārstāvjiem. Šajā kontekstā var minēt gan airBaltic pilotu «pārcelšanu» uz Kiprā reģistrētu kompāniju, gan uzņēmuma zīmola nodošanu BAS rokās, gan daudz ko citu. Iespējams, tiešām būtu vērts papētīt arī to, cik ekonomiski pamatoti bija atcelt daļu no visnotaļ daudzajiem airBaltic reisiem, taču... Pirmkārt, reisu skaitu ir samazinājis arī Flika pēctecis Martins Gauss – cilvēks, ar kuru valdība nupat pagarināja līgumu kā ar aviokompānijas vadītāju un kurš ir panācis, ka airBaltic pēc ilgāka pārtraukuma atkal pelna. Tātad nav izslēgts, ka, ja arī Fliks reisus atcēla vienīgi, savu untumu vadīts, par ekonomiski nepamatotu soli to varbūt arī nevar nodēvēt. Otrkārt, nav skaidrības, kāpēc ekonomiskā pamatojuma meklēšanai tiek izmantoti KNAB resursi?!

Rīgas apgabaltiesa pēc 16 tiesas sēdēm divu gadu garumā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Martina Bertolta Flika prasību un atcelt visus iepriekš piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, kas liedza veikt izmaiņas Air Baltic Corporation kapitālā un kas pastarpināti ietekmēja līdzekļu atgūšanas procesu Latvijas Krājbankas kreditoriem.

Tāpat tiesa lēma no B.Flika piedzīt par labu Latvijas Krājbankai tiesāšanās izdevumus, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Martins Bertolts Fliks kā bijušais BAS 50% kapitāldaļu turētājs 2013. gada sākumā cēla prasību pret Satiksmes ministriju un Latvijas Krājbanku par 2011. gada 30. novembrī noslēgtā AS Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu, kas slēgts starp Latvijas Krājbanku, BAS un Satiksmes ministriju, atzīšanu par spēkā neesošo. Venlaikus B.Fliks lūdza atzīt nevis savas, bet gan BAS īpašuma tiesības uz minētajām Air Baltic Corporation akcijām, lai gan viņš vairs nebija BAS dalībnieks.

Valsts kancelejas (VK) ziņojuma, kurā analizēti ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika un valsts domstarpību risināšanas iespējamie scenāriji, nonākšana atklātībā būtiski kaitē valstij un iespējām aizstāvēt tās materiālās intereses, šādu viedokli šorīt Latvijas Televīzijā pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Matīss domā, ka ziņojums ir nepietiekami noslepenots, jo tagad to var izmantot potenciālā tiesvedībā pret valsti. Šī iemesla dēļ politiķis par ziņojuma saturu atteicās runāt.

Tomēr kopumā VK ziņojumu ministrs nodēvēja par dīvainu, jo VK juristi esot bijuši klāt visos ar airBaltic saistītajos procesos, kas radot jautājumu - kur viņi ar saviem brīdinājumiem bija līdz šim. Matīss gan uzsvēra, ka strīda starp pusēm pašlaik tiesā vēl nav un ir tikai Flika pretenzija.

Iepriekš, VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas airBaltic vadītājam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā, liecina VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Interese par investēšanu Latvijas nacionālajā aviosabiedrībā airBaltic ir vairākiem pretendentiem, šorīt LTV stāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V). Viņš atteicās atklāt jebkādus potenciālo investoru vārdus, bet to skaits esot starp pieciem un desmit un visi esot nopietni spēlētāji aviācijas biznesā.

Matīss cer, ka nesenais Eiropas Komisijas (EK) atzinums, ka valsts atbalsts airBaltic bijis atbilstošs Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, būtiski aktivizēs sarunas par investoru piesaisti airBaltic, tomēr pats svarīgākais apstāklis ir tas, ka airBaltic spējis izkļūt no zaudējumiem.

airBaltic pasažieru skaitam gan šogad vērojams kritums, bet Rīgas lidostā pasažieru skaits turas pērnā gada līmenī, atzīmēja politiķis.

Ministrs zināja stāstīt, ka bijušais airBaltic vadītājs Bertolds Fliks nav iesniedzis solīto prasību starptautiskajā šķīrējtiesā un, visticamāk, nokavējis iesniegšanas termiņus. Fliks kā Vācijas pilsonis bija iesniedzis Latvijai investīciju pretenziju, jo uzskatīja, ka Latvija viņam atņēmusi daļas aviokompānijā airBaltic.

Rīgas apgabaltiesa piemērojusi pagaidu noregulējumu, apķīlājot valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic akcijas bijušā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasībā pret likvidējamo Latvijas Krājbanku un Satiksmes ministriju (SM).

Prasības nodrošinājums tika piemērots līdz ar lietas ierosināšanu 8.oktobrī. Kā informē apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, šis lēmums nav pārsūdzams.

Lēmumu apstiprinājis arī Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, papildinot, ka tika pieņemts lēmums arī par aizliegumu palielināt pamatkapitālu.

Tihonovs iepriekš pastāstīja, ka līdz ar 2011.gada 3.oktobra airBaltic glābšanas vienošanos valsts kopā ar bankām un kreditoriem vienojās, ka līdz 2012.gada 31.decembrim netiks veikti darījumi ar airBaltic akcijām, tomēr šī apņemšanās netika ievērota.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus par bijušās a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) amatpersonas iespējamām prettiesiskām darbībām, kas radījušas zaudējumus lielā apmērā. Lai gan KNAB personas vārdu neatklāj, visticamāk tas ir bijušais kompānijas vadītājs Bertolts Fliks, kas tobrīd bija aviokompānijas vienīgais valdes loceklis.

Kriminālprocesā atklājies, ka šī airBaltic amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Ministru kabineta un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus

aviokompānijas reisus.

Pamatojoties uz iegūto pierādījumu kopumu, KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī airBaltic amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām – atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālajā un starptautiskajā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā. Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis airBaltic, kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14,49 tūkst. Ls apmērā.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Aptuveni 16 miljoni latu – tik lielu summu Latvijas valstij var nākties samaksāt kādreizējam nacionālās aviokompānijas airBaltic šefam un principā arī līdzīpašniekam Bertoltam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā pret valsti.

Šī ziņa nu jau ir aplidojusi visu valsti un, to izlasot, nāk prātā atziņa – ir personas, kurām ar biznesu labāk nekad dzīvē nenodarboties. To nekādā gadījumā nevar teikt par Fliku – viņš pēdējo gadu laikā jau vairākas reizes ir spējis pierādīt, ka prot darījumus kārtot tā, lai tas būtu izdevīgi viņam. Vai visas shēmas ir izdomājis Fliks un no tām arī guvis labumu, vai arī, teiksim tā, viņam tuvu stāvoši cilvēki – tas jau ir cits jautājums, taču rezultāts gan pārsvarā gadījumu ir «vienos vārtos». Pavisam cits stāsts ir par Latvijas valsti kā darījumu veicēju, it īpaši, ja runa ir par sadarbību ar privātajiem partneriem.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Martins Gauss airBaltic vadītāja amatā tika uzaicināts ar uzstādījumu, ka viņam ir jāuzlabo situācija problēmu mocītajā aviosabiedrībā, un redzams, ka kopš ReShape plāna īstenošanas Latvijas nacionālās lidsabiedrības zaudējumi ir krietni sarukuši, tādēļ par mazāku atalgojumu airBaltic vadītājam nav iemesla runāt, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Pērn airBaltic vadītājs algā saņēmis vairāk nekā 270 tūkst. latu – aptuveni 22,5 tūkstošus latu mēnesī. M. Gausa atalgojums ir rekordliels Latvijas valstij piederošo kapitālsabiedrību vadītāju vidū. Salīdzinājumam – iepriekšējais airBaltic vadītājs Bertolds Fliks 2011. gadā algā saņēma vairāk nekā 119 tūkst. Ls jeb aptuveni 13,3 tūkstošus Ls mēnesī.

Kā norāda V. Dombrovskis, ReShape plāns ir izpildīts ar uzviju, tātad M. Gauss pilda savus pienākumus.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pārvadājusi teju par 10% mazāk pasažieru nekā pērn šajā periodā, savukārt vietu piepildījums sarucis par 7%. Līdz ar to pārvadāto pasažieru skaita un vietu piepildījuma ziņā airBaltic šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti ir sliktāki nekā pērn, kad pasažieru skaits pret 2011. gadu bija krities tikai par 2%, bet vietu piepildījums bija pat audzis. Arī atsevišķi vērtējot 2013. gada marta datus, redzams, ka pret 2012. gada martu, kad airBaltic pārvadāja 217,6 tūkst. pasažieru, kas bija par 7% mazāk nekā 2011. gadā, 2013. gada martā airBaltic ir pārvadājis vien 201, 6 tūkst. pasažieru, bet vietu piepildījums ir krities no 74% pērn uz 69% šogad.

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau trešo investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm.

Uzņēmumu dalībnieku strīdos zaudētāji ceļ investīciju strīda pretenzijas pret Latvijas valsti, jo citus sava īpašuma tiesību aizsardzības instrumentus nesaskata.

Par to liecina pēdējo mēnešu arvien pieaugoša tendence, kad Latvijas valsts ir saņēmusi pretenzijas no trijiem ārvalstu uzņēmējiem par viņu kā konkrētu uzņēmumu dalībnieku interešu aizskaršanu. Proti, Valsts kanceleja pagājušās nedēļas nogalē publiskoja ziņu, ka 14. oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka ar viltotiem dokumentiem notikusi viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesiska atņemšana. Turklāt Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. DB jau rakstīja, ka šovasar– investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi SIA Winergy (dalībnieks – Igaunijas Wind One) un Vācijas investors Bertolts Fliks, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze, kurā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt gatavoties starptautiskajai arbitrāžai. Nav izslēgts, ka Latvijas valsts līdzīga rakstura investīciju strīdu pieteikumus nesaņems arī turpmāk.

Drošības policija (DP) lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai Valsts kancelejā (VK) nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi, informē Drošības policija.

DP pašlaik izmeklē kriminālprocesu par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti. Šajā kriminālprocesā kratīšanas veiktas VK direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona darbavietā un mājās.

DP, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu, izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi «Dienesta vajadzībām». Taču izņemto priekšmetu apskates laikā konstatēts, ka datu nesējos atrodas arī faili, kas satur dokumentu sagataves ar klasifikāciju «Konfidenciāli» un «Slepeni», informē DP.