Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 12,9%

Rūta Lapiņa, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 12,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums vērojams apstrādes rūpniecībā par 7,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 22,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 38,2%. Produkcijas ražošanas pieaugumu enerģētikā ietekmēja elektroenerģijas ražošanas kāpums hidroelektrostacijās.

Pārvaldē skaidro, ka apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar septembri gadu iepriekš, nodrošināja nozīmīgs izlaides kāpums vidēji augstu tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 50,9%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 27,1%,ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 24,5% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 19%. Pieaugums bija arī pārtikas produktu ražošanas nozarē (par 1,6%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas (par 19,3%). Savukārt pēc īpatsvara lielākajā nozarē koksnes un koka izstrādājumu ražošanā bija kritums par 0,3%.

2017. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,4%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 25,8%, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā – par 1,3%.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, apstrādes rūpniecības apgrozījumspēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 8,6%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 7%, eksportā par 10,3%, (tai skaitā eirozonā – par 12,8%, ārpus eirozonas - par 8,4%).

2017.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, apstrādes rūpniecības apgrozījumspēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,4%. Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 1,5%, bet eksportā - par 1,3%, (tai skaitā kritums eirozonā – par 3,7%, savukārt ārpus eirozonas bija kāpums par 2,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn

Db.lv, 04.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1,0%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.

Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās. Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana. Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9,0%. Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%. Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos. Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem. Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs +5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā. Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits Mikrotīkls mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa. Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi. Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad. Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu. Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas. Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā. Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts

Db.lv, 04.12.2018

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Latvijas rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts gada sākumā un apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%, ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas pieauguma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auguši par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt rūpniecības kopējā izlaide oktobrī samazinājusies par 1,9%. Šis ir jau otrais mēnesi pēc kārtas, kurā Latvijas rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar sausajiem laika apstākļiem pēdējos mēnešos, kā rezultātā ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās un līdz ar to oktobrī enerģētikas izlaide Latvijā kritusies par gandrīz 18%. Sausums protams ir pārejošs faktors, tādēļ par šo kritumu enerģētikā satraukties nevajadzētu.

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēt arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2% un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākošajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes, oktobrī augsi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauguma tempi šogad kritušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs un ļoti līdzīgas tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā, un Igaunijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma rūpniecības pieaugums bremzējas visā Eiropā un pēdējos mēnešos ražošanas apjomi Vācijas autobūve kritušies pat par vairāk nekā 10%. Vienlaikus eirozonas lielākajās valstīs ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz pēdējo 2 gadu zemākajam līmenim un arī Latvijas ražotāju noskaņojums, lai arī pozitīvs, mūsu Citadele Index aptaujās ir zemākais kopš 2016. gada.

Šobrīd nedomāju, ka 2019. gadā varam cerēt uz straujāk rūpniecības pieaugumu kā šogad. Pasaules tirdzniecības apjomi septembrī auguši vien par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un apsteidzošie indikatori drīzāk norāda uz tālāku pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākošā gada sākumā. Papildus tam ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība par tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, Brexit, Itālijas fiskālo politiku un ģeopolitisko situāciju kopumā, kas noteikti neveicina straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3-3,5% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 17,7 %, savukārt apjoma kāpums bija gan apstrādes rūpniecībā – par 3,3 %, gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,3 %.

Produkcijas apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, pieauga divās no trim pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6,2 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 2,9 %. Produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī elektrisko iekārtu ražošana – par 20,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 16,8 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 16,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,7% un importa vērtība – par 18,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2016. gada septembrī – 47,7%).

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,63 miljardus eiro – par 2,19 miljardiem eiro jeb 13,3 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,25 miljardus eiro (palielinājums par 716,0 milj. eiro jeb 9,5 %), bet importa – 10,38 miljardus eiro (pieaugums par 1,47 miljardiem eiro jeb 16,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri eksporta vērtība bija par 10,3 % lielāka un importa – par 22,5 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 0,5 % un imports par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Ražošanas tempi kļuvuši gausāki

Db.lv, 03.09.2018

AS Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Pēc ļoti spēcīga kāpuma pērn, šogad Latvijas rūpniecības sniegums ir kļuvis krietni gausāks un jūlijā Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi palielinājušies vien par 1,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis ir vājākais pieaugums apstrādes rūpniecības vairāk nekā divu gadu laikā un šī gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā Latvijā ir auguši par tikai 3,0%. Tas ir vairāk nekā uz pusi lēnāks kāpums nekā pērn, kad apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauga par 8%, un šogad tas atpaliek arī no IKP pieauguma tempa. Tas ar nozīmē arī to, ka ekonomikas izaugsme Latvijā šogad ir kļuvusi nesabalansētāka un ļoti atkarīga no būvniecības, kā arī vietējā patēriņa.

Galvenais iemesls lēnākam apstrādes rūpniecības pieauguma šogad ir vājāks ārējais pieprasījums. Lai gan pasaules ekonomikā turpinās laba izaugsme, rūpniecības izaugsmes tempi Eiropā ir piebremzējušies un pasaules tirdzniecībā tendences vairs nav tik iepriecinošas kā pirms 6 vai 12 mēnešiem. To redzam arī Latvijas rūpniecības datos un izaugsmes tempu bremzēšanās apstrādes rūpniecībā vērojama arī Lietuvā, kā arī Igaunijā.

Jūlijā pirmo reizi kopš 2015. gada to rūpniecības nozaru skaits, kur ražošanas apjomi samazinājušies ir bijis lielāks nekā nozaru skaits, kur ražošanas apjomi ir pieauguši salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu. Straujāk augošās apstrādes rūpniecības apakšnozares jūlijā bija auto detaļu, ķīmisko produktu un elektrisko iekārtu ražošana, kur jūlijā ražošanas apjomi pieauguši par attiecīgi 36,3%, 26,2% un 13,2. Tāpat jūlijā ļoti iepriecinājusi ir kokapstrāde, kur ražošanas apjomi auguši par 11%. Vienlaikus jūlijā samazinājusies  pārtikas, apģērbu un gatavo metālizstrādājumu ražošana par attiecīgi 4,2%, 4,8% un 3,3%. Vājo apstrādes rūpniecības sniegumu jūlijā gan daļēji kompensēja vairāk nekā 10% kāpums ieguves rūpniecībā un enerģētikā, tādēļ kopējie ražošanas apjomi rūpniecībā jūlijā palielinājās par 3,6%. Tomēr turpmākajos mēnešos arī enerģētikā situācija varētu nebūt tik labvēlīga, kā jūlijā, jo lielā sausuma dēļ elektroenerģijas ražošanas Latvijas HES būs ievērojami zemāk kā pērn.

Jūlija nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi nemetālisko minerālu ražošanas nozare, kur salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjomi sarukuši par 5,8%. Šīs nozares izlaidei lielākoties veido dažādi būvmateriāli un vēsturiski šīs nozares attīstība ir bijusi labs indikators par būvniecības attīstības tendencēm tuvākajos ceturkšņos. Nemetālisko minerālu ražošanas samazinājums jūlijā ir pirmais kritums nozarē kopš 2015. gada nogales un tas liek domāt, ka arī straujais būvniecības kāpums tuvākajos ceturkšņos ievērojami noplaks.

Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā norāda uz to, ka nozare izaugsme šogad varētu nesasniegt arī 4%. Investīcijas apmēra apstrādes rūpniecībā šobrīd ir zemā līmenī un otrajā ceturksnī investīcijas iekārtās augušas viens par 2%. Tikmēr brīvu ražošanas jaudu nozarē un savās uzņēmēju aptaujās redzam, ka straujais algu kāpums mazina ražotāju peļņu un vairāk nekā citās nozarēs apdraud uzņēmuma darbību. Bez jaunām investīcijām ražotājiem būs ļoti grūti nodrošināt algu kāpumu, kas tuvākajā laikā, visticamāk, nemitēsies. Papildus tam joprojām ir liela neskaidrība par Brexit procesu un kādi būs tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju pēc nākošā gada marta. Tāpat nozīmīgs risks ir arī tirdzniecības konfliktu tālāka eskalācija starp ASV, Ķīnu un Eiropu. Tas gan šobrīd pamatā ir tikai retorikas līmenī un līdzšinēji tarifu paaugstinājumi skāruši mazāk kā 1% no pasaules tirdzniecības apjoma, taču jaunu tarifu piemērošana noteikti ietekmētu arī Latvijas ražotājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 1,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 11 %, dzērienu ražošanā – par 7,3 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 13,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 36,3 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 26,2 %.

Savukārt ražošanas apjoms saruka iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 14,3 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 9,1 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 7 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 4,2 %. 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7,5 %, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apgrozījums gada laikā pieaudzis par 9,3%

Rūta Lapiņa, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 9,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 6,5 %, eksportā – par 12,4 % (tai skaitā eirozonā – par 22,6%, ārpus eirozonas – par 5%).

Savukārt 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,4 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 5,9 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,7 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3 %.

Dati atklāj, ka ievērojams produkcijas izlaides pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 42,7 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 25,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 17%. Produkcijas apjoma kāpums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,3 %), pārtikas produktu ražošanā (par 2,1 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 16,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Ražotājiem jāsaņemas

Db.lv, 03.08.2018

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska

Apstrādes rūpniecība 2. ceturksnī bijusi ļoti svārstīga mēnešu dalījumā. Īpaši straujas svārstības novērojamas datoru un elektronikas iekārtu ražošanā. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar pērno gadu šogad ir jūtama pieauguma tempu mazināšanās. Noskaņojuma rādītāji liecina, ka nozīmīgāki šķēršļi straujākam izlaides kāpumam ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte.

Pēc ne pārāk iepriecinošajiem produkcijas izlaides datiem janvārī-aprīlī apstrādes rūpniecība maijā krietni sasparojās un jūnijā saglabāja maijā sasniegto līmeni. Kopumā 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 0.9% salīdzinājumā ar 1. ceturksni un par 2.5% salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni. Daudzām nozarēm 2017. gads bijis īpaši labvēlīgs (piemēram, farmācijas nozarei, dzērienu, automobiļu un to detaļu ražotājiem un augsto tehnoloģiju ražotājiem), tāpēc uz šī fona necilie pieauguma tempi šogad izskatās nepārliecinoši.

Kā liecina noskaņojuma rādītāji, jaudu noslodzes ir ļoti augstā līmenī, arvien biežāk uzņēmēji kā darbību ierobežojošu šķērsli uzrāda darbaspēka trūkumu. Vienlaikus nepietiekams pieprasījums pēc produkcijas kā problēma tiek norādīta arvien retāk. Tātad izšķirīgi svarīga nākotnei būs piedāvājuma puses kapacitātes kāpināšana.

Kopējās investīcijas 1. ceturksnī ir uzrādījušas straujāku pieaugumu, vienlaikus ieguldījumi apstrādes rūpniecībā ir bijuši mazāki. Iespējams, gada otrajā pusē varētu gaidīt lielākus ieguldījumus arī rūpniecībā. Pēdējos mēnešos daudzi uzņēmumi publiski ziņojuši par jauniem investīciju projektiem: kokskaidu plātņu ražotājs "Kronospan Riga" investēs 100 milj. eiro inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, pārtikas ražotājs "Orkla" plāno ieguldīt vairākus desmitus milj. eiro (publiski nav precizēts) jaunas cepumu ražotnes būvniecībā, kokzāģēšanas rūpnīca "Vika Wood" investēs 11 milj. eiro automatizētā zāģmateriālu šķirošanas līnijā, cementa ražotājs "Cemex" šogad plāno ieguldīt 6.8 milj. eiro ražotņu modernizācijā u.c.

Investīciju pieaugums apstrādes rūpniecībā veicinās nozares ražīguma uzlabojumu un palielinās produkcijas piedāvājumu. Apstrādes rūpniecības sekmes ietekmēs arī ieguldījumi citos sektoros - tirdzniecības centru, biroju, infrastruktūras būvju celtniecība kāpinās pieprasījumu pēc apstrādes rūpniecības produkcijas – būvmateriāliem, metāla būvkonstrukcijām u.c., tāpēc straujā būvniecības izaugsme šogad ir laba ziņa rūpniekiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,1 %, bet kritums – elektroenerģijas un gāzes apgādē par 8,9 %, samazinoties elektroenerģijas ražošanas apjomam.

Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par35,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 28 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 13,8 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 13,1 %. Joprojām ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja pēc īpatsvara lielākā nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 8,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms gada laikā pieaudzis par 12,1%

Žanete Hāka, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 12,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 12,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 20,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,6 %.

Nozīmīgu ražošanas apjoma pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, uzrādīja pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana (par 10,9 %), pārtikas produktu ražošana (par 6,5 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (par 34,9 %). Ievērojams produkcijas izlaides kāpums bija arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 49,1 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 30,5 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 21,9 %, ko ietekmēja šo nozaru produkcijas pieprasījuma palielināšanās ārējos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas preču eksports sasniedzis rekordapmērus

Db.lv, 10.11.2020

Latvija 2020.gada septembrī visvairāk eksportējusi koku, koka izstrādājumus un kokogles - 166,444 miljonu eiro vērtībā (13,1% no kopējā eksporta), kas ir par 1,3% mazāk nekā augustā, bet par 0,04% vairāk nekā 2019.gada septembrī.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro.

Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,1 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena septembrī pieauga līdz 757 EUR/m². Kopš 2017. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,4 %, liecina Arco Real Estate dati.

Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas septembrī faktiski saglabājās nemainīgas – vien dažos mikrorajonos bija novērojams minimāls cenu pieaugums. Kopumā mēneša cenu pieaugums bija zemākais pēdējo divu gadu laikā. Tajā pašā laikā arī iepriekšējos gados septembrī tika novērotas nelielas cenu izmaiņas. 2017. gadā visvairāk cenas pieauga mikrorajonos, kuros ir salīdzinoši vislētākie dzīvokļi – Bolderājā, Vecmīlgrāvī un Ķengaragā.

Septembrī dzīvokļu piedāvājums kopumā nedaudz palielinājās, visvairāk pieaugot Rīgas centrālajā daļā, savukārt Rīgas mikrorajonos piedāvājums pieauga par 4 %.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2017. gada sākuma novērots Bolderājā (+ 11,4 %). Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Teikā (+ 3,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūlijā rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 8,8 %

Rūta Cinīte, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 8,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 28,6 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7,7 %.

CSP atzīmē, ka produkcijas apjoma pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, uzrādīja visas pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana (pieaugums par 2,6 %), pārtikas produktu ražošana (par 7,1 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (par 18 %), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 14,1 %) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (par 11,3 %). Joprojām stabils apjoma kāpums ir elektrisko iekārtu ražošanas nozarē (par 18,3 %), kurā produkcijas izlaides pieaugums vērojams jau kopš gada sākuma, un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē (par 18,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms janvārī pieauga par 4,2%

Dienas Bizness, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 4,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,5 %, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4,2 %.

CSP dati atklāj, ka nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 36,2 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 27,6 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 6,3 %), kā arī pārtikas produktu ražošanā (par 3,1 %).

Savukārt produkcijas izlaide samazinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1 %, dzērienu ražošanā – par 11,6 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 6,4 %, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā – par 3,4 % un apģērbu ražošanā – par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9 %, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, vislielākais ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 23,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 17,8 %. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 2,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3 %, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 8,5 % un mēbeļu ražošanā – par 5,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās

Žanete Hāka, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri), palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,9 % un pakalpojumiem – par 3,0%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,5 %. Cenas pieauga pienam un piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, dārzeņiem un svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, augu eļļai un šokolādei.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 1,9 %. Dārgāka bija siltumenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, savukārt lētāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Uzņēmējiem aizvien vairāk jāpiepūlas, lai noturētu ražošanas tempu

Dienas Bizness, 07.05.2018

Swedbank ekonomiste Linda Vildava

Jau pagājušajā nedēļā publicētā informācija par pirmā ceturkšņa IKP un pievienotās vērtības kāpumu rūpniecībā vien 3% apmērā lika domāt, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes temps martā noplacis. Martā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 1.5% gada laikā, kas ir lēnākais izaugsmes temps divu gadu laikā. Izaugsme bijusi gana lēna lielākajās nozarēs, proti, pārtikā un kokrūpniecībā, kā arī dažas nozares piedzīvojušas grandiozas svārstības, piemēram, ķīmisko produktu ražošanā. Gada sākumā ķīmijas rūpniecība augusi milzu soļiem, bet martā piezemējusies mīnusu zonā. Taču ir pāragri izdarīt secinājumus, jo, paskatoties uz vēsturiskajiem datiem, līdzīgas svārstības ir piedzīvotas arī iepriekš.

 

Pirmajā ceturksnī kopumā gada laikā apstrādes rūpniecība kāpinājusi apjomus par 4.5%. Tas joprojām liek domāt, ka arī šogad var gaidīt gana veiksmīgu stabilas izaugsmes gadu ar izaugsmi 5-6% apmērā. Tomēr aizvien vairāk piezogas signāli par mērenību, ko, visticamāk, turpmāk redzēsim apstrādes rūpniecības izaugsmes tempos. Apstrādes rūpnieku noskaņojums Latvijā, lai gan joprojām augsts, vēsta par lejupejošu tendenci. Tas pats sakāms par noskaņojumu eirozonā. Piedāvājuma faktori, kā darbaspēka un iekārtu trūkums, aizvien vairāk liek šķēršļus uzņēmējiem, bet, kamēr var, Latvijas rūpnieki steidz izspiest pēdējās piles no esošajiem resursiem un aizvien uzstāda jaunus jaudu noslodzes rekordus. Tāpat nesen uzvirmojušie tirdzniecības saspīlējumi un ar to saistītā nenoteiktība, kā arī izaugsmes palēnināšanās Eiropā rada pārdomas par pieprasījuma noturību.

 

Ņemot vērā signālus, ar “šķipsnu sāls” jāveras uz nesen parakstītajā memorandā par Latvijas rūpniecības attīstību pausto mērķi par rūpniecības pieaugumu 30% apmērā trīs gadu perspektīvā. Ja skatāmies uz apstrādes rūpniecību, tad, lai šādu kāpumu sasniegtu, ražošanas apjomus būtu jākāpina ik gadu vidēji straujāk, nekā tas bija pērn (virs 8%). Tas neizklausās pārāk ticami, bet, iespējams, norāda uz uzņēmēju augošajām ambīcijām, kuras brīžiem, šķiet, bijušas par zemu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās – par 1,5 %, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,9 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,1 %.

Joprojām lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 31,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 21,2 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 20,3 %. Tāpat ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana (par 0,2 %), pārtikas produktu ražošana (par 1,4 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (par 10,6 %) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 10,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Septembris Latvijas rūpniecībā bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%. Tas ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā IKP pieauguma šogad, kas trešajā ceturksnī IKP negaidīti sasniedza gandrīz 5%.

Vislielāko ietekmi uz rūpniecības radītājiem septembrī radīja kritums enerģētikā, kas skaidrojams ar pērnā gada lielajām lietavām rudenī un ļoti lielo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijas hidroelektrostacijās, ko šogad nespēja kompensēt pat 80% pieaugums elektroenerģijas ražošanā koģenerācijas stacijās. Nākošajos mēnešos šis efekts vairs nebūs tik izteikts un tādēļ gada atlikušajos mēnešos rūpniecības rādītājiem Latvijā vajadzētu uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti brīdina par situācijas pasliktināšanos rūpniecības nozarē

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban apstrādes rūpniecībā vērojams mērens izaugsmes temps, tomēr tuvākajā nākotnē nozarē var sagaidīt kritumu, aģentūrai LETA pauda ekonomisti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,4% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Savukārt šogad jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājusies par 1,6%.

«Swedbank» ekonomiste Laimdota Komare stāstīja, ka šā gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu, tomēr tas ir zemākais izaugsmes temps kopš 2016.gada janvāra.

«Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību (ES) vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos no ES jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā,» atzina ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru