Investors

Septembrī turpina pasliktināties privāto pensiju plānu rezultāti

Ieva Mārtiņa, 19.10.2011

Jaunākais izdevums

Šogad septembrī turpina pasliktināties privāto jeb trešā līmeņa pensiju plāni – jau gandrīz visi uzrāda negatīvu ienesīgumu pēdējos 12 mēnešos.

Vēl šogad augustā negatīvu ienesīgumu uzrādīja puse pensiju plānu, bet septembrī to skaits sasniedza 16 no kopumā 18 atklātajiem un viena slēgtā pensiju fonda. Tie ir sliktākie rādītāji pēdējā gada laikā.

Latvijas komercbanku asociācijas Pensiju fondu komitejas vadītājas Rudītes Zvirgzdiņas sniegtā informācija liecina, ka 15 atklāto pensiju fondu (PF) plāniem bijis negatīvs ienesīgums – 0,29% līdz -11,06% apjomā, vienīgajam slēgtajām pensiju plānam ienesīgums sasniedza – 0,59, bet pārējiem trijiem atklātajiem PF plāniem ienesīgums bijis 0,03% līdz 1,37% apjomā. Šogad iepriekšējos mēnešos negatīvu ienesīgumu uzrādīja viens, divi vai trīs pensiju plāni.

Saskaņā ar datiem pērn septembrī negatīvu ienesīgumu 1,11% apjomā pēdējos 12 mēnešos uzrādīja viens pensiju plāns – GE Money atklātais PF plāns Tvists, kura 12 mēnešu ienesīgums negatīvs ir arī šogad septembrī – 2,95%.

Šogad septembrī augustā lielāko mīnusu (12 mēnešos) 11,06% apjomā (attiecīgi augustā bija 3,77%) uzrāda Swedbank pensiju plāns Dinamika+100, kas ar 13094 dalībniekiem (3,02 milj. Ls neto aktīviem) ir sestais lielākais pensiju plāns. Šim plānam ienesīgums kopš tā darbības sākuma 2006. gada 27. decembrī šogad septembrī arī ir negatīvs, sasniedzot mīnus 10,93% gadā, kas pat ir sliktāks rādītājs nekā pirms gada, kad šī plāna negatīvais ienesīgums bija sasniedzis 8,82%.

Savukārt šogad septembrī labāko rezultātu, tiesa, vien 1,37% apjomā (12 mēnešu periodā) uzrāda Finasta atklātā PF plāns Baltikums Universālais (150 dalībnieki). Augustā labāko rezultātu uzrādīja Swedbank atklātā PF mazākais pensiju plāns – Dinamika + (USD), tomēr septembrī šī plāna ienesīgums būtiski pasliktinājās un bija negatīvs – 3,51% apjomā.

Septembrī mīnusos iebrauca arī visi Citadele atklātā PF pensiju plāni, kas vēl augustā uzrādīja pozitīvu ienesīgumu pēdējo 12 mēnešu laikā. Tajā skaitā pēc dalībnieku skaita ceturtā lielākā plāna Citadele Sabalansētais (25,49 tūkstoši dalībnieku, kas uzkrājuši 11,01 milj. Ls) ienesīgums pēdējos 12 mēnešos bijis – 0,29%, bet kopš šī plāna darbības sākuma (1999. gada 30. septembrī) ienesīgums vēl veido 5,875% un ir augstākais pārējo atklāto PF vidū.

Lielāks ienesīgums kopš darbības sākuma – 6,82% - ir tikai slēgtajam pensiju plānam Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds.

Pēc dalībnieku skaita lielākais pensiju plāns (36369 dalībnieki, kuru kopējais uzkrāto aktīvu apjoms septembra beigās bija 30 miljoni latu) – SEB Sabalansētais pensiju plāns – septembrī uzrādījis negatīvu ienesīgumu – 1,782% apjomā (augustā bija niecīgs plus 0,38% apjomā), bet kopš šī plāna darbības sākuma 2000. gada 31. jūlijā tā kopējais ienesīgums sasniedza 3,61%.

Dati liecina, ka šā gada septembra beigās kopumā atklātajos un slēgtajā pensiju plānā kopējais dalībnieku skaits sasniedzis 196718, kuru kopējais iemaksāto un nopelnīto aktīvu apjoms sasniedzis 114,2 miljonus latu. Salīdzinot ar pērnā gada septembri, gada laikā dalībnieku skaits pieaudzis par 5011 dalībniekiem jeb 2,6%, bet kopējais neto aktīvu apjoms pieaudzis par 8,78 miljoniem latu jeb 8,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plānos uzkrāti vairāk nekā 2,5 miljardi eiro

Žanete Hāka, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lielākie 2.līmeņa pensiju plāni pērn smagos mīnusos

Ieva Mārtiņa, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aktīvu apjoma un dalībnieku skaita trīs lielākie 2. pensiju līmeņa plāni pagājušā gadā atkal cieta zaudējumus un to gada ienesīgums bija negatīvs iepretim pozitīvam ienesīgumam 2010. gadā.

Pērn šiem plāniem bijis sliktāks rezultāts arī, salīdzinot ar 2009. gadu, bet labāks nekā 2008. gadā, kad pensiju plāni krīzes dēļ uzrādīja būtiskus mīnusus, liecina manapensija.lv dati.

Lielākā pensiju plāna Swedbank Dinamika (aktīvo pensiju plānu kategorijā) 2011.gada ienesīgums bija -4,41% iepretim 10,38% ienesīgumam 2010. gadā. Savukārt kopš darbības sākuma 2003. gadā Dinamikas ienesīgums pērn sasniedza 2,65%, kas ir par teju procentpunktu mazāks nekā iepriekšējā gadā un ir zemāks nekā aktīvo pensiju plānu vidējais ienesīguma rādītājs, kas bija 3,39%.

Pensiju plānā Dinamika kopējais iesaistīto dalībnieku skaits 2011. gada 30. decembrī bija 364,5 tūkstoši, kas ir par 8882 dalībniekiem jeb 2,5% vairāk nekā 2010. gada 30.decembrī. Šī pensiju plāna neto aktīvu apjoms gada laikā pieaudzis par 513 tūkstošiem latu jeb 0,2%, 2011. gada beigās sansiedzot 269,8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka 2011. gada beigās uz vienu dalībnieku bija uzkrāti vidēji 740,25 lati (attiecīgi pirms gada tie bija 757,3 Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo: Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi miera osta un pīļu dīķis

LETA, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenolemsim jaunos mazai pensijai

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju līmenis. Tajā uzkrājas 6 % mūsu darba algas. Šī nauda netiek izmaksāta pensionāriem šodien, bet tiek ieguldīta mūsu vārdā. Tādēļ 2. līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī.

Lai 2. pensiju līmenis nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, to nepieciešams ieguldīt ienesīgi.

80% jauno 2. pensiju līmeņa dalībnieku nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Tikko jauns cilvēks uzsāk darba gaitas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nosūta paziņojumu: pienācis laiks izvēlēties 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Ja cilvēks 2 mēnešu laikā izvēli neveic, viņš tiek «ielozēts» kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.

Pēc Labklājības ministrijas jaunākajiem datiem, šobrīd līdz pat 80 % jauno strādājošo šo izvēli neveic. Tas nozīmē, ka mūsu jaunā paaudze masveidā nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Šī situācija grauj šo jauno cilvēku cerības uz labu pensiju divu iemeslu dēļ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kāpēc sākt uzkrāt pensiju 3. līmenī vēl šogad?

Luminor Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada beigām, arvien vairāk cilvēku ne tikai steidzas iegādāties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, bet arī papildina savu pensiju 3. līmeni, brīvprātīgi veidojot uzkrājumus vecumdienām.

Jau daudzus gadus varam novērot, ka vidējās klientu iemaksas decembrī pensiju 3. līmenī ir divas vai pat trīs reizes lielākas nekā kādā citā mēnesī. Protams, vislabāk, ja par labklājību vecumdienās rūpējamies regulāri. Tomēr, pastāv vairāki iemesli, kāpēc klientu aktivitāte šajā ziņā aug tieši gada nogalē un kāpēc vērts apdomāt un sākt uzkrāt pensiju 3. līmenī vēl šajā, 2017. gadā.

Gada nogale ir piemērots laiks veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, jo, zinot savu gada bruto darba algu, iespējams precīzi aprēķināt veicamo iemaksu apmēru, lai jau nākamā gada sākumā par tām atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Būtiski, ka, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī līdz šī gada beigām, varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23% apmērā, bet, sākot no 2018. gada, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa būs 20% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju fondi saglabājuši pozitīvu ienesīgumu

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir saglabājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti būtiskas svārstības, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Pirmā ceturkšņa straujajam cenu pieaugumam attīstīto valstu akciju tirgos ir sekojuši cenu kritumi nākamajos divos ceturkšņos. «Tomēr nevajadzētu pārspīlēt viena vai divu ceturkšņu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Maratona skrējējus nevērtē pēc tā, kā viņi skrien 100 metru sprintu,» norāda LKA Pensiju fondu apskata autori.

Visu 2.līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš 2015. gada sākuma sasniedz 0,28%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 0,75%, aktīvo plānu – 0,13%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums šā gada pirmajā pusgadā bijis 0,04%, savukārt pensiju 3. līmeņa plānu ienesīgums pirmo pusgadu beidzis ar nulles ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pēc ļoti veiksmīgā 2012. gada, kad straujus cenu pieaugumus uzrādīja praktiski visi pasaules finanšu tirgus sektori un Latvijas pensiju fondi ieguldītājiem nodrošināja vidējo peļņu tuvu 10%, šā gada pirmā puse investīciju rezultātu ziņā pagājusi daudz piezemētāk, norāda LKA. Tomēr pensiju plānu pārvaldītāji ir spējuši kopumā saglabāt un palielināt pensiju fondu līdzekļus, izvēloties diversificētus ieguldījumus.

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā ir noturējies pozitīvā teritorijā ar 0,04% ienesīgumu kopš gada sākuma. Savukārt 12 mēnešu vidējais ienesīgums 2. līmeņa pensiju plāniem uz jūnija beigām bija 4,74% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātās pensijas Latvijā krāj nepilni 259 tūkstoši cilvēku

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā privātos uzkrājumus vecumdienām pensiju 3. līmenī veido 258,7 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa – 79% – ir individuālie dalībnieki, savukārt par 21% iemaksas pensiju fondā veic darba devēji, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Dalībnieku skaits 2016. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 3663 personām jeb 1%. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2016. gada 1. ceturksni, privātos papildu uzkrājumus veido tikai piektā daļa no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

3. līmeņa jeb privātajos pensiju fondos uz marta beigām bija uzkrāti 331,8 miljoni eiro. Kopējās iemaksas 1. ceturksnī bija 12,7 miljoni eiro, kas ir par 16% zemāks rādītājs nekā 2015. gada 1. ceturksnī, kaut arī pensiju plānos dalībnieku skaits ir palielinājies vairāk par 18 tūkstošiem personu. Kaut arī pieauga pensiju plānu dalībnieku skaits, individuālās iemaksas ir būtiski samazinājušās – vai nu dalībnieku finansiālā situācija ir pasliktinājusies, vai nu zemie ienesīguma rādītāji ir bijuši par pamatu tam, lai dalībnieki samazinātu savu iemaksu apjomus pensiju plānos, norādīts LKA Pensiju fondu apskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajā ceturksnī ir nodrošinājuši rekordaugstu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju uzkrājumiem – visu pensiju plānu vidējais gada ienesīgums ir bijis 9-10% robežās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2015. gada 1. ceturksni.

Pensiju plānu augstu ienesīgumu pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt, pateicoties pozitīvām norisēm finanšu tirgos, īpaši akciju tirgos, tādēļ augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem, kas vairāk līdzekļu iegulda tieši akcijās.

Valsts fondēto pensiju fondu pārvaldnieki gada sākumā nodrošinājuši īpaši veiksmīgus rezultātus aktīvajiem plāniem – ienesīgums 11% apmērā, tiem seko sabalansētie plāni ar 9,2%, un arī konservatīvie plāni sasnieguši vērā ņemamu rezultātu — 5,9% gada ienesīgumu.

Atzīstamus rezultātus pensiju plāni uzrāda arī vidējā termiņā, tādējādi kopumā 2003. gada sākumā pensiju 2. līmenī ieguldītais lats 2015. gada 1. ceturkšņa beigās ir nopelnījis 66 santīmus jeb nepilnus 94 eiro centus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn būtiski augušas iemaksas privātajos pensiju plānos

Žanete Hāka, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 23,1 miljonu latu jeb 16% un sasniedza 166,6 miljonus latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pensiju plānu aktīvu pieaugumu galvenokārt ietekmēja rekordaugstas dalībnieku iemaksas 30 miljonu latu apjomā, dalībniekiem izmaksātais kapitāls 9,1 miljona latu apjomā, kā arī investīciju rezultāts 2,2 miljonu latu apmērā.

2013. gadā ir palielinājies privātpersonu individuālo iemaksu īpatsvars līdz 78% (23,4 miljoni latu) no kopējā iemaksu apjoma privātajos pensiju fondos, savukārt darba devēju iemaksas veiktas 6,7 miljonu latu apjomā. Salīdzinot ar 2012. gadu, kopējās iemaksas ir būtiski pieaugušas – par 41%, tai skaitā individuālās iemaksas par 58%, bet darba devēju iemaksas tikai par 2%.

Kopumā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus veido 220 480 dalībnieku (75% individuālie dalībnieki, 25% uzņēmumu darbinieki, par kuriem iemaksas veic darba devēji) jeb 18% no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi auguši par 4,7 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 19.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 1,4%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 335 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 0,12% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku (ienesīgums kopš gada sākuma 0,78%). Taču ilgākā termiņā pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums aprīļa beigās bija 2,79%, vidējais piecu gadu ienesīgums – 3,39%, vidējais desmit gadu ienesīgums – 3,19%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 259 863 cilvēki. Pirmajos četros šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 4851 cilvēku, kas ir 1,9% pieaugums par pret pērnā gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plānu ienesīgums pārsniedzis 5%

Žanete Hāka, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī, kā arī privātajos pensiju fondos šā gada pirmie trīs ceturkšņi nesuši nākotnes pensionāriem pensijas kapitāla pieaugumu, jo vidējais gada ienesīgums bijis ievērojams – vairāk nekā 5%, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2014. gada 3. ceturksni.

Pirmo trīs ceturkšņu laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par 246 miljoniem eiro, no tā 75 miljonus eiro nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji, pārējā summa – 171 miljons eiro – ir iemaksas no VSAA. Kopumā septembra beigās 2. pensiju līmenī vairāk nekā 1,25 miljoniem shēmas dalībnieku bija uzkrāti vairāk nekā 1,9 miljardi eiro. Tādējādi 2014. gada 3. ceturkšņa gaitā vidējais pensiju uzkrājums uz vienu dalībnieku palielinājies par 3% līdz 1546 eiro.

Par spīti trauksmainajam gada 3. ceturksnim finanšu tirgos, 2.pensiju līmeņa plāni šogad spējuši uzrādīt atzīstamu sniegumu. Visu plānu vidējais svērtais viena gada ienesīgums bijis 5,31%. Labāk veicies tiem plāniem, kuru ieguldījumu stratēģija paredz investīcijas aktīvos ar augstāku riska pakāpi, tas ir, sabalansētās un aktīvās kategorijas plāniem. To vidējā attiecīgi bijusi 5,59% un 5,63% apmērā, savukārt konservatīvie plāni uzrādījuši 4,43% gada ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnes pensionāru kapitāls audzis vairāk nekā par 5%

Žanete Hāka, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gads ir nodrošinājis ienesīgumu virs 5% nākotnes pensionāru uzkrājumiem valsts fondēto un privāto pensiju fondos, liecina jaunākais Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Gada laikā veiktie likumdošanas grozījumi ir paplašinājuši iespējas ieguldīt pensiju fondu līdzekļus Latvijā un fondu ienesīgums ir sasaistīts ar pārvaldītāju atlīdzību, kā arī papildināta privāto pensiju fondu līdzekļu izmaksas sistēma. Latvijas pensiju sistēma kopumā pērn starptautiskās finanšu pakalpojumu kompānijas Allianz Pensiju Ilgtspējas Indeksā tika atzīta par devīto ilgtspējīgāko 50 pasaules attīstītāko valstu vidū un saņēma visaugstāko vērtējumu starp Austrumeiropas valstīm.

Visu plānu vidējais svērtais viena gada ienesīgums bijis 5,24%. Labāk veicies tiem plāniem, kuru ieguldījumu stratēģija paredz investīcijas aktīvos ar augstāku riska pakāpi, tas ir, sabalansētās un aktīvās kategorijas plāniem. To vidējā attiecīgi bijusi 5,28% un 5,52% apmērā, savukārt konservatīvie plāni uzrādījuši 4,57% gada ienesīgumu, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildinās profesiju sarakstu, kuri 3. līmeņa pensiju varēs izņemt ātrāk

Žanete Hāka, 07.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Profesiju sarakstā paredzēts iekļaut aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, kultūras, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātos, vides inspektorus, sportistus, elektrostaciju operatorus, inženiermehānikas speciālistus, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatorus, mehānikas inženierus, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodarbinātās amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

LM uzsver, ka attiecīgo profesiju darbinieki ir pakļauti paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiskam veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā sācis darbu pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns

Lelde Petrāne, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju plāniem ļoti veiksmīgs pusgads. Kas turpmāk?

CBL Asset Management investīciju direktors, pensiju plānu pārvaldnieks Zigurds Vaikulis, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās īsta viļņošanās, konstatējot, ka 2018. gads ir bijis ļoti neveiksmīgs pensiju plānos uzkrātajam kapitālam.

Pensiju plāni, īpaši aktīvie, strādāja ar mīnusiem, sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās. Pensiju nauda tiek izsaimniekota! Kurš par to atbildēs? Kas notiks ar mūsu senioriem? Skanēja šādi un līdzīgi izsaucieni. Pensiju pārvaldītāji un ekonomikas eksperti tolaik skaidroja, ka ekonomika attīstās cikliski, pasaules vērtspapīru tirgus dalībnieku garastāvoklis ir mainīgs kā Latvijas laikapstākļi un tas ietekmē arī finanšu instrumentu ienesīgumu. Tāpēc arī pensiju fondiem gadās gan veiksmīgāki, gan neveiksmīgāki periodi, taču ilgtermiņā profesionāli un pārdomāti pārvaldīti vērtspapīru portfeļi praktiski “garantēti” palielina uzkrāto kapitālu. Akcijās un obligācijās ir “iebūvēts” spēcīgs pozitīvas atdeves potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad pensiju 2. plānu aktīvi auguši par 121 miljonu latu

Žanete Hāka, 10.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā 2. pensiju līmeņa aktīvi ir pieauguši par aptuveni 121 miljonu latu – līdz 997 miljoniem latu, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Valsts fondēto pensiju apskats.

Šā gada pirmo trīs ceturkšņu laikā valsts fondēto pensiju pārvaldītāju nopelnītie līdzekļi pārsnieguši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju 2. līmenī veiktās iemaksas – pensiju plānu peļņa deviņos mēnešos ir 68 miljoni latu, savukārt iemaksas shēmā no VSAA ir 53 miljoni latu.

Latvijas 2. līmeņa pensiju plāni kopš 2004. gada beigām ir vidēji nopelnījuši vairāk, salīdzinājumā ar Lietuvas vai Igaunijas pensiju plāniem. Galvenais iemesls tam ir salīdzinoši labāki rezultāti 2008. gadā, kad globālās krīzes ietekmē Latvijas pensiju plānu zaudējumi bija mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas pensiju plāniem ir palīdzējis arī salīdzinoši augstāks vietējo procentu likmju līmenis, sevišķi pēckrīzes periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem 2016. gadā spējuši nodrošināt ieguldījumu pieaugumu: gadā ieguldījumi pensiju fondos nopelnījuši vidēji 2-3,5%.

Kopumā pensiju 2.līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2016. gadu.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gadā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 428 miljoniem, no kā 375 miljoni eiro ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 53 miljoni eiro – pensiju fondu dalībnieku iemaksāto līdzekļu peļņa (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardus veido dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Augustā privātiem pensiju plāniem pēdējā gada sliktākie rādītāji

Ieva Mārtiņa, 16.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad augustā puse privāto jeb trešā līmeņa pensiju plāni uzrāda negatīvu ienesīgumu pēdējos 12 mēnešos.

Latvijas komercbanku asociācijas Pensiju fondu komitejas vadītājas Rudītes Zvirgzdiņas sniegtā informācija liecina, ka deviņiem atklāto pensiju fondu (PF) plāniem bijis negatīvs ienesīgums -0,5% līdz – 3,77% apjomā, bet pārējiem deviņiem atklāto PF plāniem ienesīgums bijis 0,38% līdz 6,02% apjomā. Šogad iepriekšējos mēnešos negatīvu ienesīgumu uzrādīja viens, divi vai trīs pensiju plāni.

Saskaņā ar datiem pērn augustā negatīvu ienesīgumu 1,51% apjomā pēdējos 12 mēnešos uzrādīja viens pensiju plāns – GE Money atklātais PF plāns Tvists, kura 12 mēnešu ienesīgums negatīvs ir arī šogad augustā – 0,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas pensiju sistēma - devītā ilgtspējīgākā pasaulē

Žanete Hāka, 22.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās finanšu pakalpojumu kompānijas Allianz publiskotajā Pensiju Ilgtspējas Indeksā (PII) Latvijas pensiju sistēma atzīta par devīto ilgtspējīgāko 50 pasaules attīstītāko valstu vidū un saņēmusi visaugstāko vērtējumu starp Austrumeiropas reģiona valstīm.

Vissliktākos rezultātus starp 50 analizētajām valstīm uzrādījuši Taizemes, Brazīlijas un Japānas pensiju modeļi, kur ilgtspēju apdraud tādas tendences kā strauji sabiedrības novecošanas tempi, zems pensionēšanās vecums un augsts valsts ārējo parādu līmenis.

Baltijas valstu pensiju sistēmu augstais novērtējums saistīts arī ar to, ka tajās papildus pirmajam līmenim izveidoti arī otrais un trešais pensiju līmenis. Atzinīgi novērtēts arī fakts, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ticis palielināts iemaksu apjoms 2. pensiju līmenī, lai kompensētu krīzes laikā samazināto iemaksu apjomu, samazinātu spiedienu uz sociālās apdrošināšanas sistēmu un minimizētu risku, ka, iestājoties pensijas vecumam, iedzīvotāju ienākumu līmenis samazinās zem nabadzības robežas, informē SEB bankas pārstāve Anna Vilsone. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu, kas tika veikts 2011. gadā, Latvijai un Igaunijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par divām vietām, bet Lietuvai – par četrām pozīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru