Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

20. septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA Puzes ezers konstatēja, ka bojāgājušas vienas sugas zivis – ezera salakas, informē Valsts vides dienests (VVD).

20. un 21. septembrī bojāgājušās zivis vāca ezera apsaimniekotāji un VVD inspektori. To daudzums – apmēram 1 tonna. 22. septembrī jaunu zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

VVD pārstāvjiem iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, tika konstatēts, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Skābekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Turklāt piesārņojuma gadījumā būtu cietušas arī citu sugu zivis.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti izmeklēšanai institūtā BIOR. Pirmie rezultāti liecina, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja sadarbības līguma slēgšanu ar SIA Verus Praedium par nepieciešamajiem transporta infrastruktūras pārkārtojumiem nākotnē iecerētā mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikala IKEA darbības nodrošināšanai.

IKEA veikalu attīstītāji iecerējuši būvēt Stopiņu novadā pie pašas Rīgas robežas, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, iepretim lielveikalam Rimi. Veikala darbība būtiski ietekmēs satiksmi Juglas ielā un tās savienojumos ar diviem rotācijas apļiem – pie Biķernieku ielas un pie Lubānas ielas.

«Lielveikala attīstītāji savā projektā gatavi ieguldīt desmitiem miljonu eiro, kā arī vairākus miljonus eiro transporta infrastruktūras attīstīšanā. Šāds veikals ļoti pozitīvi ietekmēs mūsu valsts ekonomiku – daudziem mēbeles vairs nebūs jāiegādājas ārzemēs, tiks nodrošinātas jaunas darba vietas iedzīvotājiem un papildus iespējas vietējiem piegādātājiem. Mums kā pašvaldībai arī ir svarīgi, lai veikala darbība neapgrūtinātu satiksmi, tāpēc sadarbosimies infrastruktūras izbūvē. Plānots, ka pēc kopīgi paveiktā darba transporta kustība šajos rotācijas apļos pat varētu uzlaboties,» norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.

Lai veiktu satiksmes infrastruktūras pārkārtojumus nākotnē iecerētā mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikala IKEA darbības nodrošināšanai, nedēļā no 4. septembra ceļu būves uzņēmums A.C.B. sāks rekonstrukcijas un būvniecības darbus Juglas un Biķernieku ielu krustojumā esošajā rotācijas aplī un atsevišķos šo ielu posmos. Autobraucējiem un gājējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem remontdarbu laikā, informē A.C.B. pārstāvji.

Rekonstruējot Biķernieku un Juglas ielas krustojumu, plānots palielināt krustojuma caurplūdi – izbūvēt jaunu brauktuvi uz Juglas ielas, jaunas nobrauktuves uz Biķernieku un Juglas ielām, izbūvēt jaunas ietves uz Juglas un Biķernieku ielas. Papildus tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, paredzēta jaunas apgaismojuma sistēmas un vājstrāvas tīkla izbūve, kā arī divu regulējamu krustojumu ar luksoforiem izbūve.

Ceļu remontdarbus šajā posmā plānots pabeigt līdz 2018. gada 20. jūnijam.

Remontdarbu laikā tiks nodrošināta satiksmes braukšanas joslas kustība abos virzienos, taču jāņem vērā braukšanas ātruma ierobežojums – periodiski Juglas un Biķernieku ielu garumā maksimālais braukšanas ātrums būs 30 km/h.

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 23.februāra rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināts biedrības Mežaparka Attīstības biedrības pieteikums par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izvest būvgružus no Rīgas domei piederošās teritorijas iepretim Ezermalas ielai 20B.

Tāpad domei uzdots atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda tā bija pirms prettiesiskās būvgružu izbēršanas.

Augstākā tiesa informē, ka tā lēmumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka konkrētajā gadījumā neatkarīgi no tā, ka Ķīšezers ir valsts īpašums, tajā mākslīgi izveidotā būvgružu sala ir jāizved no Ķīšezera tieši Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Lietā nav strīda par to, ka Ķīšezers ir valsts īpašums. Tomēr no minētā fakta neizriet automātisks secinājums, ka pašvaldībai nav pienākums izvest būvgružus no valsts īpašumā esoša ezera, tā kā būvgružu izvešanas pienākums konkrētajā gadījumā nav saistāms ar to, kam pieder ezers, bet gan, kā to pareizi secinājusi apgabaltiesa, ar pašvaldības kā ezeram piegulošā zemes gabala īpašnieces pienākumu uz sava zemes gabala esošo būvgružu aizvākšanā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis informāciju par to, ka Juglas ezera ūdenī konstatēts naftas produktu piesārņojums.

Pirmdien plkst. 10.20 VUGD saņēmis informāciju, ka Juglas ezera ūdenī ir redzams naftas produktu pleķis. Ugunsdzēsēji glābēji, izmantojot absorbējošās bonas 180 metru garumā, naftas pleķi ierobežoja. Notikuma vietā turpmāko uzraudzību veica Valsts vides dienesta un pašvaldības policijas pārstāvji.

Naftas produktu noplūde radusies no lietus notekūdeņu kanalizācijas novadīšanas kolektora, biznesa portālam db.lv pastāstīja Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Jāatgādina, ka jau 12.jūlijā Juglas ezerā tika konstatēti naftas produkti plānā kārtiņā 100 kvadrātmetru platībā.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Metrobusu līnijas Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai būvprojekta izstrādi veiks piegādātāju apvienība SIA "Vertex projekti" un SIA "BRD projekts", informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. Būvprojekta izmaksas plānotas 2 755 062 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026.gada otrajam ceturksnim.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām - Dzelzavas ielā, veidojot nodalītu infrastruktūru ap sešu kilometru garā posmā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem "Ikea" un "Sāga".

Tirdzniecības centru "Juglas Centrs" no kompānijas "RCH Management" nesen iegādājies Igaunijas nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldes fonds "Lumi Capital".

"Collliers Baltics" Investīciju komanda darījumā pārstāvēja pārdevēju.

"Centram gāja pavisam slikti, kad to iegādājāmies 2014. gadā, taču veicām ieguldījumus, atjaunošanas darbus, piesaistījām jaunus nomniekus, un centrs ir kļuvis par veiksmīgi strādājošu un stabilu aktīvu ar ļoti labu klientu plūsmu. Novēlam "Lumi Capital" veiksmi ar "Juglas Centra" turpmāko attīstību un ticam, ka fonds turpinās uzlabot centra sniegumu," stāsta Joakims Blankings, "RCH Management" valdes loceklis.

Fonda "Lumi Capital" iegādātais tirdzniecības centrs atrodas Juglas krastmala 2, Rīgā, tas ir uzcelts 2002. gadā un modernizēts 2017. gadā. Tirdzniecības centrs ir vairāk nekā 4400 m2 liels, tā enkurnomnieks ir "Rimi" hipermārkets.

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Rūpējoties par zivju populāciju Ozolnieku ezerā, Ozolnieku novada pašvaldība no SIA «Dāmas zivju audzētava» iegādājusies 8300 zandartu vienvasaras mazuļu (svarā no četriem līdz desmit gramiem), kas piektdien tika ielaisti ūdenstilpē, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirms kāda laika Ozolnieku ezerā ielaisti līņi, līdakas, karpas un foreles un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica ezera izpēti, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Pēc speciālistu atzinuma, Ozolnieku ezers ir pietiekami dziļš, lai tajā spētu iedzīvoties arī zandartu populācija, tāpēc nolemts ūdenskrātuvē ielaist 8300 zandartu mazuļu.

SIA «Dāmas zivju audzētava» valdes loceklis Andris Bražis skaidro, ka galvenais, kas nepieciešams, lai zandarti iedzīvotos, ir normālas kvalitātes ūdens (lai tas nebūtu pārāk skābs) un barības bāze. Viņš vērtē, ka Ozolnieku ezerā zandartiem klāsies ļoti labi. A.Bražis gan arī teic – dabā ir savi likumi, tāpēc no ielaistajiem zandartu mazuļiem varētu izdzīvot 10–15 procentu. Viņš tāpat norāda – ar vienu ielaišanas reizi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vēlamo zivju skaitu ezerā, labs rezultāts tiktu panākts pēc trim līdz piecām reizēm.

Veicot Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību Alūksnē, Madonas reģionālās vides pārvaldes prasība bija - būvniecības procesā nemainīt Alūksnes ezera krastus un gultni, informē Alūksnes pašvaldībā.

Šāda prasība tika izvirzīta, jo Alūksnes ezers un tam līdzās esošā teritorija ir uzskatāma par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu. Ezerā dzīvo dažādas zivju un vēžveidīgo sugas, kā arī aug ūdens augi, un, aizskarot ezera krastus vai gultni, visticamāk, tiktu nodarīts kaitējums ezera ekosistēmai. Tādēļ Latvijā tradicionāli pielietoto tehnoloģiju tilta būvniecības procesā veidot smilšu uzbērumus nebija iespējams pielietot, skaidro Alūksnes pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere.

Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību veica uzņēmuma SIA Tilts komanda. Atbildīgais būvdarbu vadītājs, inženieris Kirils Loškarjovs atklāj, lai uzbūvētu tiltu, tika izveidota vairāk kā desmit metru gara, tehnoloģiski sarežģīta iekārta ar uzbīdīšanas mehānismu. Ar tās palīdzību bija iespējams tilta konstrukciju pārbīdīt pāri ezeram, tādēļ nebija nepieciešams ezerā veikt uzbērumus vai rakšanas darbus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja un virzīja apstiprināšanai domes sēdē lokālplānojumu teritorijai Juglas ielā 95, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Teritorija 1,7 hektāru platībā atrodas Dreiliņu apkaimē, kvartālā starp Biķernieku ielu, Juglas ielu un Dreiliņupīti. Netālu no tās, Stopiņu novada pusē, atrodas tirdzniecības centri "IKEA" un "Sāga".

Lokālplāna risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes gaitā.

Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Juglas ielas, tostarp, paredzot vietējās braukšanas joslas izbūvi paralēli Juglas ielai ar iespēju veidot tās turpinājumu piekļūšanas nodrošināšanai kaimiņu zemes vienībām.

Pirmie pētījuma rezultāti pierādījuši mikroplastmasas klātbūtni Langstiņu ezerā; cik lielu ietekmi tā atstāj uz vidi un cilvēkiem, spriest pāragri.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) ir ieguvis pirmos rezultātus par mikroplastmasas piesārņojumu Langstiņu ezera nogulumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka ezera augšējā trīs centimetru slānī sastopamas mikroplastmasas daļiņas 11 līdz 56 mikronu lielumā no polietilēna, polipropilēna, poliestera un polistirēna. Šis ir pirmais pētījums Latvijā par mikroplastmasas sastopamību saldūdeņos. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros noskaidrota mikroplastmasas daļiņu sastopamība un daudzums Rīgas un Pierīgas ezeros. Tajos tika uzstādītas ierīces, kas pusgada garumā uzkrāja visu, kas uzkrājies ezera dibenā vairāku desmitu gadu laikā. Paraugi tika ievākti četros ezeros, proti, Sekšu, Velnezera, Langstiņu un Mazajā Baltezerā. Pētījuma finansējums gan atļāva analizēt paraugus vienā no ezeriem, jo tas ir ilgs un dārgs process, norāda Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pēcdoktorantūras projekta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča. Kopējais pētījuma laiks ir trīs gadi, un viena parauga apstrāde ilgst līdz pat 50 stundām.

Alūksnes novada pašvaldībā vērsušies vairāki iedzīvotāji, tostarp arī ar rakstisku vēstuli, lūdzot nodrošināt brīvu piekļuvi Pullana ezera peldvietām. Par to informējusi Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, vēsta reģionālais portāls Alūksniešiem.

«Alūksnes novada pašvaldībai nepieder teritorija pie Pullana ezera, tādēļ pašvaldības vadība un speciālisti tikās ar zemes īpašnieku, kura īpašumā atrodas iedzīvotāju agrāk izmantotās peldvietas, lai uzzinātu viņa viedokli, kā atrisināt šo problēmu. Pašvaldība īpašniekam ierosināja apsvērt iespēju noslēgt jebkādu vienošanos, lai viņš nodrošinātu sabiedrībai piekļuvi Pullana ezera peldvietām un iedzīvotāji tās varētu izmantot. Diemžēl zemes īpašnieks šādu pašvaldības priekšlikumu noraidīja un informēja, ka nekustamo īpašumu pārdod kā vienu veselumu, neparedzot nekādu tā sadali,» stāsta E.Aploka.

Noslēgumam tuvojas Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija, kuras mērķis piegulošo teritoriju aizsardzība no plūdu draudiem, informē Zemkopības ministrijā.

Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritiskā stāvokļa dēļ pastāvēja nacionāla mēroga plūdu draudi, jo varēja applūst līdz 60 000 hektāru lielas zemes platības.

Projekta īstenošanas laikā tiek veikta Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija 11,1 km garumā, atjaunojot gan dambi, gan 3,9 km garumā to papildus nostiprinot ar metāla sietu konstrukcijām, kas pildītas ar dolomīta akmeņiem. Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukciju paredzēts noslēgt šā gada 31. augustā.

Projekts Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksa aizsargspēju palielināšana pieguļošo teritoriju aizsardzībai pret plūdu draudiem – 1. kārta Dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātē Vides risku samazināšana. Šā projekta izmaksas ir 1,3 miljoni eiro. Būvniecības tehnisko projektu izstrādāja SIA Geo Consultants, projekta tehnisko realizāciju veic SIA Riga rent, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Zvidze.

Marokā pavadīju piecus mēnešus – no septembra sākuma līdz janvāra beigām. Gribēju dzīvē pārmaiņas un ļāvos divu puišu (latvieša un igauņa) piedāvātajai iespējai braukt palīgā piesaistīt tūristus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

Viņi jau iepriekš piedāvāja auto izbraucienus pa šo valsti un bija nolēmuši Atlantijas okeāna krastā veidot arī sērfošanas nometnes, kurās mans darbs bija vadīt jogas nodarbības. Abus puišus iepriekš nepazinu, biju tikai dzirdējusi par viņu organizāciju Avantūristi. Aizbraucot uz Maroku, kopīgi veidojām nometnes mītni pie okeāna. Tā piekrastē ir daudz sērfošanas punktu.

Tiem, kuri vēlas viļņus un vēju, cer izbaudīt okeāna priekus, uz Maroku ir jādodas laikā no oktobra līdz aprīlim. Tad nav ļoti karsti, bet ir vējš un viļņi. Vietējā tūrisma sezona ir no maija līdz augustam, kad savukārt ir ļoti karsts, gaiss sasilst virs 30 grādiem. Šajā periodā var braukt sauļoties, lai gan Marokā saules peldes okeāna piekrastē var baudīt visu gadu. Piemēram, septembrī piedzīvoju 30 grādus, un šāds karstums okeāna radītā mitrā gaisa dēļ man bija grūti paciešams. Vakarā pēc sešiem noriet saule un var dabūt veldzi. Jārēķinās, ka Maroka ir liela. Siltāks būs teritorijās okeāna piekrastē, bet, braucot valsts vidienē, kur ir kalni, laika apstākļi ir citi – tur ir nedaudz vēsāk.

Turpinās būvniecības darbi dzīvojamo ēku kompleksā “Ezerjugla” vienā no zaļākajiem Rīgas rajoniem – Juglas ezera krastā. Astoņās četrstāvu ēkās labiekārtotā, drošā teritorijā pieejami vairāk nekā 500 divistabu un trīsistabu dzīvokļu 46–83 m2 platībā, no kuriem rezervēti jau gandrīz 100 dzīvokļi. Lai nodrošinātu nevainojamu darbu kvalitāti, projekta būvniecību no 2021. gada jūlija pārņem SIA “Abora”.

““Ezerjugla” ir Rīgai netipiski vērienīgs – visu astoņu dzīvojamo ēku būvniecība tiek īstenota vienā kārtā, tāpēc uzreiz pēc kompleksa nodošanas iedzīvotājiem būs pieejama visa plašā teritorija ar pilnīgu arhitektoniski telpisko veidolu un pabeigtu labiekārtojumu, izvairoties no būvdarbu trokšņiem un putekļiem. Mūsu kā projekta attīstītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt visaugstāko kvalitāti un nevainojamu darbu izpildi, lai projektu īstenotu atbilstoši vērienīgajai iecerei. Tāpēc ar pārliecību uzsākam sadarbību ar SIA “Abora”, kas savu profesionalitāti un pieredzi ir apliecinājuši, īstenojot virkni sabiedriski nozīmīgu, vērienīgu būvniecības projektu,” uzsver projekta attīstītāja SIA “Murjāņu 70” mārketinga vadītāja Natālija Sējāne.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) piešķīrusi 13 miljonu eiro kredītu Latvijā lielākā dzīvojamo ēku kompleksa “Ezerjugla” būvniecības pabeigšanai, informē Reģionālā investīciju banka.

Projekts “Ezerjugla” ir astoņu dzīvojamo ēku komplekss Juglas ezera krastā. Kompleksu, kas tiek būvēts vienā kārtā, plānots pabeigt jau 2022.gada nogalē. Dzīvojamā kompleksa projektu izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA “Zenico Projekts”. Projekta “Ezerjugla” kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

“Ezerjuglas lielākā priekšrocība ir iespēja izbaudīt dabas mieru, vienlaikus nezaudējot neko no pilsētas ērtībām. Turklāt visi esam vienisprātis, ka Rīgai piestāv mazstāvu apbūve – četru stāvu mājas ir ideālas,” skaidro projekta attīstītāja AS “Murjāņu 70” projektu vadītājs Eduards Krūmiņš.

“Ticam, ka nākotne ir mājokļiem, kur liela uzmanība ir pievērsta ne tikai komfortam ēkā un dzīvoklī, bet arī apkārtējās vides labiekārtojumam un iespējai nodrošināt darba un atpūtas līdzsvaru. Šis ir liela mēroga projekts, un bankas līdzdalība tajā apliecina to, ka banka turpina stiprināt savas pozīcijas Latvijas biznesa kreditēšanas segmentā,” stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Zemesgabalu pie Ozolnieku ezera nomājošā SIA Ozolnieku bode informējusi pašvaldību, ka drīzumā tiks sākta veikala ēkas un stāvlaukuma izbūve, ko plāno pabeigt līdz 2016.gada martam. Pašvaldība lūgusi VAS Latvijas Valsts ceļi aktualizēt projektu par apļveida krustojumu Ozolnieku centrā, aģentūra LETA uzzināja Ozolnieku novada pašvaldībā.

Uzņēmuma SIA Ozolnieku bode, kam ir netieša vēsturiska saistība ar veikalu tīkla zīmolu Elvi', pārstāvji informējuši pašvaldību, ka par veikala ēkas un stāvlaukuma izbūvi ir noslēgts līgums ar būvniecības firmu SIA Konsors, kas iepriekš bijusi šā zemesgabala iznomātāja un SIA Ozolnieku bode īpašniece. Būvnieks plāno objekta nodošanu ekspluatācijā līdz 2016.gada marta sākumam, bet būvdarbu vadītājs būs Arturs Circenis.

Pašvaldība sola, ka veikala izvietojums neskars ezera pludmales zonu, jo iznomātā zemesgabala robeža uz ezera pusi sakrīt ar stāvlaukuma robežu, un ēkas būvniecība paredzēta aptuveni tai pašā vietā, kur atradās vecā kafejnīca Vilnītis. Plānojot teritorijas Ozolnieku ezers attīstību, pašvaldība ievērojusi to, lai lielveikals netraucētu atpūtas vietai, saglabājot gan volejbola laukumus, gan atpūtas zonu.

Latgales Cirīša ezera Upursala ir 16 ha liela, un līdz mūsu dienām saglabājušies dažādi nostāsti par tās vēsturi. Salas īpatnējo pusmēness veidolu nosaka dziļš ezera līcis. Upursalas rietumu pusē paceļas 17 metrus augstais Upurkalns.

2008. gada septembrī Upursalā atklāta dabas taka. Tūristiem gan jāpieliek pūles, lai tajā nokļūtu, jo noslēpumainā sala sasniedzama tikai ar ūdens transportu.

Arheoloģiskie pētījumi, kas sākti 1977. gadā, pierādījuši, ka Upurkalnā un tā nogāzēs cilvēku ilgstošas dzīves rezultātā izveidojies kultūrslānis. Jau pirmie vizuālie novērojumi liecinājuši, ka Upurkalns ir cilvēku roku mākslīgi pārveidots. Pēc atrastajām trauku lauskām, kā arī senlietām spriežot, apdzīvotība kalnā datējama ar I gadu tūkstoti pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras I gadu tūkstoša vidum. Kalna virsotnē atrastas arī senas, akmeņiem izliktas pavarda vietas.

Savukārt, nostāstos minēts, ka uz salas ir arī senkapi.

Madonas pusē tiks atvērts ziemas pop-up restorāns «Tas nav tas, ko tu domā», biznesa portālam db.lv pastāstīja organizatori.

«Tas nav tas, ko tu domā» piedāvās maltīti meža vidū, esot harmonijā ar dabu. Organizatoru piedāvājumā būs «spirgtais ziemas gaiss, sniegotas koku galotnes, gaismu spēles un sildošas uguns liesmas krāsniņā». Mežā rosīsies Latvijā populāri šefpavāri, kuri turpat uz vietas gatavos.

Kā atklāj pasākuma organizatori, radošā apvienība #VIEDI, no aukstuma nebūšot jābaidās, jo pop-up restorāns atradīsies apsildāmā kupolveida teltī. Telts ir caurspīdīga, kas ļaus vērot apkārt esošo ziemas ainavu.

Pirmais pasākums plānots 5.janvārī, un tajā piedalīsies šefpavārs Dzintars Kristovskis, kas ikdienā darbojas «Annas Design Hotel & Spa» virtuvē.

Pop-up restorāna nosaukums - «Tas nav tas, ko tu domā», liecinot, ka pasākuma tematikā būs jaušama neliela mistērija un noslēpumi.