Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.

Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi.

Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim.

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

Saskaņā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) datiem šogad lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par īpašumam nodarītiem bojājumiem, kas radušies ar elektrību saistītu risku ietekmē, sasniedza gandrīz 50 000 eiro.

Atlīdzība izmaksāta par ugunsgrēku privātmājā, kas izcēlies nolietotas elektroinstalācijas dēļ. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče uzsver, ka šogad aizsvilšanās īpašumos elektrības dēļ visbiežāk novērotas elektropadeves traucējumu, nolietotas vai bojātas elektroinstalācijas, kā arī pārslogotu pagarinātāju rezultātā.

Pēkšņi elektropadeves traucējumi vai pat plānoti elektropiegādes atslēgumi ir vieni no biežākajiem ar elektrību saistītajiem riskiem, kas var izraisīt ugunsnelaimi – tie ietekmē ne tikai vadus, radot īssavienojumus, bet arī elektroierīces, kas var pārstāt darboties vai aizdegties.

Piemēram, šogad pēc rutinēta elektropiegādes atslēguma radušies neatgriezeniski bojājumi kādas ēkas siltumsūkņa kompresoram, par ko BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību vairāk nekā 5000 eiro vērtībā. Kopumā elektrotīklu bojājumu, elektrības pārrāvumu un sadales skapjos īssavienojumos nodegušu vadu rezultātā iedzīvotājiem tikušas bojātas arī apkures iekārtas, signalizācijas un apgaismojuma sistēmas, kā arī sadzīves tehnika, televizori, datori, interneta rūteri, video spēļu ierīces u.c. elektroierīces. Šādos gadījumos atlīdzības apjoms sasniedzis vismaz 1000 eiro.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušajam namam sola citādu likteni nekā ēkai Āgenskalnā, Melnsila ielā, kas pēc 2020. gadā notikušā gāzes sprādziena arvien stāv pussagruvusi un netiek atjaunota.

Abi gadījumi ir līdzīgi - abos namos pašvaldībai piederošos dzīvokļos notika spēcīgi gāzes sprādzieni, kas daļēji sagrāva ēkas. Melnsila ielas iedzīvotāji vēlas panākt, lai Rīgas pašvaldība atjaunotu ēku tajā apjomā un veidolā, kāda tā bijusi pirms sprādziena, taču dome tam nav piekritusi un par šo jautājumu jau vairākus gadus notiek tiesvedība.

Kleinbergs šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pagaidām pašvaldība ir apzinājusi būvinženiera izmaksas, bet lēmums par šo pakalpojumu apmaksu būs jāpieņem Bauskas ielas nama īpašnieku kopībai, jo dome viena to apmaksāt nedrīkstot.

Līdzīgi arī lēmumu par mājas remontu nevarot pieņemt viens pats Rīgas mērs, tomēr viņš sola, ka Bauskas ielas namā neatkārtosies tāda pat situācija kā Melnsila ielā. Katrā ziņā mērs rosināšot diskusiju un meklēšot risinājumus, solīja pilsētas vadītājs.

Salienas teritorijā, Turaidas ielā, aktīvi tiek attīstīts dzīvojamo māju kvartāls ar parku – mazstāvu dzīvojamais komplekss ParkLife Apartments, un Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank piešķīrusi 3,1 milj. eiro finansējumu tālākai kompleksa attīstībai.

Pirmās ēkas būvniecība tika uzsākta 2023. gada nogalē. Šobrīd tiek būvēta trešā ēka, un to plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām. Kopējā kompleksa būvniecībā līdz šim ieguldīts ap 8 milj. eiro un tas tiks pabeigts līdz 2027. gada beigām. Līdz ar pirmajiem diviem namiem tika pabeigta arī parka izveide.

Dzīvojamā kompleksā ar 30 000 m² (3 ha) plašu parku atradīsies deviņas daudzdzīvokļu ēkas, ar 189 dzīvokļiem, katrā ēkā – 21 dzīvoklis ar platību no 49 līdz 105 m². Projekts izceļas ar inovatīvu pieeju pilsētplānošanā, kur prioritāte ir iedzīvotāju labsajūta, dabas tuvums un droša dzīves vide.

ParkLife Apartments projekts apliecina tendenci virzīties no automašīnām centrētas uz cilvēku un kopienu orientētu dzīves telpu. Dzīvokļu iemītniekiem tiks piedāvāts ne tikai mājoklis, bet dzīvesveids, kas balstīts uz dabas pieejamību, mieru un kopības sajūtu.

Premium nekustamo īpašumu attīstītājs Baltijas reģionā PRO KAPITAL GRUPP ir uzsācis dzīvojamā projekta Blue Marine būvniecību Trijādības ielā, Klīversalā.

Grupas būvuzņēmums "Pro Kapital Latvia Engineering" uzsāk darbus pie ēkas svarīgākās daļas - monolīto pamatu un pazemes autostāvvietas izbūves, kas, tieši tāpat kā jau realizētajam un jau pārdotajam luksusa klases projektam River Breeze Residence, sniegsies 6 m dziļumā un būs zem ūdens līmeņa.

Projekts piedāvās 96 premium dzīvokļus, kuru platības būs no 38 līdz 210 m², un katrs dzīvoklis būs aprīkots ar balkonu vai terasi. Mājas būvniecībā tiks izmantotas tikai augstākās kvalitātes, ilgtspējīgus apdares materiālus un inženiertehniskās sistēmas, nodrošinot augstāko komforta līmeni un energoefektivitāti.

Kā informē Pārdošanas un mārketinga vadītāja Una Pilmane, šobrīd jau ir iespējams rezervēt dzīvokļus Blue Marine projektā. Izteikta interese ir par dzīvokļiem ar dzīvojamo platību virs 88m2 un investīciju dzīvokļiem ar divām istabām. Rezervācijas nosacījumi: 15% iemaksa, atlikušie 85% – pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Dzīvojamajā rajonā “Parka Kvartāls” Rīgā šobrīd pilnībā pabeigtas divas daudzdzīvokļu ēkas, kurās mājvietu radušas vairāk nekā 50 ģimenes, un aktīvi norit trešā būvniecības kārta, kuras ietvaros tiek būvētas vēl divas ēkas ar 64 jauniem dzīvokļiem.

Projektu attīsta nekustamo īpašumu attīstītāji Invego un Reterra, un būvdarbus veic uzņēmums "Mapri Būve". Projekts tiks pabeigts līdz 2025.gada nogalei.

“Spāru svētki ir nozīmīgs būvniecības atskaites punkts - tas ir apliecinājums, ka darbi norit pēc plāna un jau pavisam drīz nākamie iemītnieki varēs uzsākt jaunu dzīves posmu mūsdienīgā, ilgtspējīgā mājoklī, zaļā un skaistā vidē,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka savos projektos attīstītājiem ir svarīgi radīt tādu dzīves vidi, kas ir paliekoša vērtība un kalpos kā ieguldījums nākamajām paaudzēm.

“Mūsu mērķis bija radīt vietu, kur moderns dizains satiekas ar labiekārtotu, zaļu apkārtni, līdzās visām galvaspilsētas priekšrocībām, un kur cilvēki ne tikai dzīvo, bet arī patiesi jūtas kā mājās. Interese par mājokļiem šajā projektā ir augsta jau no pirmās dienas - tas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizo vietu un konceptu," ar gandarījumu teic Reterra izpilddirektors Reigo Randmets.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.