Cūku audzēšanas komplekss Cirmas bekons ir nonācis Igaunijas investīciju kompānijas Velmetek Invest OU īpašumā, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmumā.

Kā norādīja Cirmas bekons valdes loceklis Andris Muižnieks, jaunie investori pagaidām atturēšoties komentēt uzņēmuma attīstības plānus.

Akcionāru lēmums paredz nekomentēt iekšējās un ārējās pārmaiņas. Viss ir kārtībā, uzņēmums strādā, sacīja Muižnieks.

Viņš arī atturējās komentēt faktu, ka Cirmas bekons 15.septembrī nodibinājis meitasuzņēmumu SIA Cirmas agro ar 1,59 miljonu eiro pamatkapitālu, taču jau 16.septembrī sākts uzņēmuma likvidācijas process. Muižnieks tajā iecelts kā likvidators.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, Velmetek Invest OU oficiāli par Cirmas bekona 100% īpašnieku kļuvis šā gada 10.martā. Muižnieks ir vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.

Ludzas novada cūkkopības nozares uzņēmums Cirmas bekons grasās ieguldīt teju trīs miljonus Ls jaunu cūku fermas korpusu būvniecībā.

Par to liecina Latvijas austrumu puses uzņēmuma paziņojums par iepirkumu konkursa rezultātu, kas publicēti Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka SIA Cirmas bekons slēgs līgumu ar Rīgā reģistrētu uzņēmumu SIA Intra-J par vairāk nekā 2,78 milj. Ls.

SIA Intra-J kā būvnieks izvēlēts no trim pretendentiem, kas iesniedza pieteikumus konkursā. Kopā ar Intra-J konkursā pieteicās arī SIA PKE un SIA Metal Plast Sistema.

Cūkkopības uzņēmums Cirmas bekons reģistrēts Ludzas novada Cirmas pagastā 1998. gadā. Uzņēmums nodarbojas arī ar graudaugu un citur neklasificētu lauksaimniecības kultūru audzēšanu, lopbarības ražošanu, kā arī ar komplekso tūrisma uzņēmumu, tūrisma operatoru un tūrisma aģentūru darbību, liecina informācija Lursoft.

Cūkkopības nozares uzņēmums SIA Cirmas bekons ir reģistrējis izmaiņas valdē, liecina Lursoft dati.

No valdes priekšsēdētāja amata atcelts Oskars Liepiņš, bet no valdes locekļa - Pēteris Putāns, kurš vienlaicīgi ir arī vienīgais SIA Rolekss kapitāldaļu turētājs. Vakar Cirmas bekona valdei pievienojās Vjačeslavs Ševčenko, kuram pieder SIA V capital un SIA Wincom, kā arī 50% SIA Mans Garants. Ševčenko darbosies līdzās Oskaram Dzilnam, kuram, kā norāda Lursoft dati, pieder 50% no SIA Copernits un kurš valdes locekļa amatu uzņēmumā ieņem jau kopš 2011. gada.

Lursoft sadarbībā ar Capitalia uzņēmumu ir novērtējuši ar 1,15 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2012. gadu, tā vērtība ir ievērojami palielinājusies - 3,3 reizes, ko varētu skaidrot ar to, ka 2012. gadu uzņēmums bija noslēdzis ar zaudējumiem, bet 2013. gada peļņa mērojama ar 127 tūkstošiem eiro, bet, aplūkojot uzņēmuma neto apgrozījumu, ir novērojams tā samazinājums.

Cūku audzēšanas nozare šobrīd tiekot «sista» no visām pusēm: «To vājinājis ne tikai [Āfrikas cūku] mēris, bet arī Krievijas noteiktais embargo, taču par to neviens nerunā, jo cūkgaļu pa taisno uz Krieviju nevedām. Aptuveni 20 procentu Latvijā audzētās cūkgaļas eksportēja uz Poliju, Lietuvu, no kurienes tā nonāca Krievijā desu un citu izstrādājumu veidā. Situāciju vēl skaudrāku dara tas, ka atlikumi paliek arī citās dalībvalstīs, Eiropas iekšējā tirgū, līdz ar to lēta cūkgaļa tagad no Vācijas, Polijas, Lietuvas veļas uz Latviju. Cena krīt dramatiski - aptuveni par desmit centiem nedēļā - un kropļo konkurenci. Situācija pašmāju cūkaudzētājiem arvien pasliktinās,» laikrakstam Diena atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viens no skaudrākajiem stāstiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir par kādu Krāslavas novada jaunsaimnieku. «25 gadus vecajam puisim nesen nomira tēvs, un viņš, tikko beidzis universitāti, uzņēmās vadīt visu lielo saimniecību - lai tikai nenāktos cilvēkiem uzteikt darbu. Taču ĀCM dēļ nācās iznīcināt gandrīz visas 200 cūkas, un saimnieka lēstie zaudējumi ir 72 tūkstoši eiro, turklāt jāatmaksā vēl divi kredīti. Puisis tagad cīnās, sitas, nepadodas - visu cieņu! Tikko PVD inspektori viņam pateikuši, ka pēc 40 dienām drīkstēs atkal sākt audzēt cūkas! Vai tā nav ņirgāšanās? Kas šādā situācijā saimniekam dos aizdevumu jaunu sivēnu iegādei?» sašutusi ir V. Lene.

Cūku mēra krīzes dēļ vietējā gaļa varētu «izspiest» importu, mainot proporcijas par labu vietējiem cūkgaļas ražotājiem, atzīst SIA Cirmas bekons valdes priekšsēdētājs Uldis Eiduks.

«Patlaban Latvija nespēj saražot tik daudz cūkgaļas, lai apmierinātu pieprasījumu. Situācijā, kad patlaban tirgū ievestās un vietējās gaļas proporcijas ir 50 pret 50, pārprodukcijas gadījumā šis rādītājs būs 50 pret 70, tā ka lielu izmaiņu nebūs. Savukārt pārstrādātāji krīzi īpaši neizjutīs, jo uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju produkciju ved tikai gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas turklāt strādā pārsvarā ar ievesto gaļu,» atzina Eiduks.

Savukārt, izvaicāts, vai pārprodukcijas gadījumā gaļa nekļūs lētāka, viņš atbildē bija izvairīgs.

«Cūkgaļas ražotāji produkciju pa tiešo nepārdod, līdz ar to šis jautājums jāuzdod veikalniekiem. Nedomāju, ka pircēji izjutīs cenu kritumu. To gan jutīs audzētāji, vismaz 15% iepirkuma cenu kritums noteikti būs. Protams, audzētājiem daudz izdevīgāk cūkas pārdot Eiropai - tur cena ir 0,95-0,98 santīmi par dzīvsvara kilogramu, kamēr Polijā tā tuvojas 1,40 latiem,» atzina Cirmas bekona īpašnieks.

Āfrikas cūku mēri Pārtikas un veterinārā dienesta nospraustais zonējums neaptur – mežacūkas turpina pārvietoties, taču apgrūtinājumi ir vienīgi cūkkopības nozarei

Šajā biznesā pašlaik jārēķinās ar divām vājajām vietām – gaļas zemo cenu un Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sarunā ar DB atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Vai situācijas temperatūra cūkkopībā ir tik slimīgi augsta, kā izskan?

Tā ir, jo Eiropas Savienības cūkgaļas pašapgāde ir aptuveni 110%, tātad joprojām jārēķinās ar pārprodukciju. No 10% eksportētā apjoma 24% patērēja Krievija. Situācija ir tāda, ka cena joprojām ir zema visā ES, tāpēc jāmeklē instrumenti situācijas normalizēšanai. Te jārunā par jauniem noieta tirgiem un cūkgaļas privāto uzglabāšanu. Šī gada maijā, kad «iedarbināja» cūkgaļas privāto uzglabāšanu, cena patiešām aizgāja uz augšu. Neskatoties uz to, Eiropas cūkkopji bija bažīgi, vai tas būs uz ilgu laiku. Kad beidzās termiņš, uz kuru bija gaļa ielikta privātā uzglabāšanā un tā atgriezās tirgū, cena uzreiz noslīdēja zem eiro par dzīvsvara kilogramu.

Cūku mēra uzliesmojums, kas fiksēts Latvijā, Igauniju patlaban neapdraud, tomēr kaimiņvalsts uz robežas ieviesusi vairākus pretpasākumus, lai nepieļautu slimības izplatīšanos, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Igaunijas Veterinārā un pārtikas dienesta ģenerāldirektors Ago Pertels raidījumā Aktuālā Kamera norādījis, ka visām Igaunijā no Latvijas iebraukušajām kravas automašīnām, kas pārvadā cūkas, jāveic dezinfekcija un tām 48 stundas aizliegts iebraukt kādā kaimiņvalsts dzīvnieku audzēšanas saimniecībā.

Tāpat dezinfekcijai tiks veikta Igaunijas cūkgaļas pārvadātājiem, kas, izmantojot Latvijas teritoriju, atgriežas mājās pēc izbraukuma uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Atkarībā no situācijas attīstības Latvijā, Igaunija var ieviest vēl stingrākus karantīnas pasākumus. Tā, piemēram, Igaunija varētu uzlikt papildus ierobežojumus atsevišķu produktu un dzīvnieku barības ieviešanai, sacīja A. Pertels.

Klasiskā cūku mēra uzliesmojuma dēļ savu tirgu Latvijas ražotājiem slēgusi Baltkrievija, citējot valsts Pārtikas un veterināro dienestu, ziņo Baltkrievijas mediji.

Baltkrievija cūku un cūkgaļas izstrādājuma importa aizliegumu piemērojusi arī Krievijai.

Db.lv jau ziņoja, ka Cūku mēra uzliesmojums, kas fiksēts Latvijā, Igauniju patlaban neapdraud, tomēr kaimiņvalsts uz robežas ieviesusi vairākus pretpasākumus, lai nepieļautu slimības izplatīšanos.

Tāpat arī vēstīts, ka klasiskā cūku mēra uzliesmojuma dēļ Krievija uz laiku slēgusi tirgu Latvijas ražotājiem. Kā informēja Latvijas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD), Krievijas Federācijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests no 27. novembra noteicis pagaidu aizliegumu dzīvu cūku, svaigas cūkgaļas un svaigas cūkgaļas produktu, kā arī tādu cūkgaļas izstrādājumu ievešanai no Latvijas, kas apstrādāti temperatūrā, kas zemāka par 70°C.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu situācija cūkkopības sektorā šogad vērtējama kā laba, savukārt jau tuvākajos gados nozarē tiek prognozēts uzplaukums, kas skaidrojams ar jau patlaban veiktajām investīcijām un pieprasījuma pieaugumu tirgos.

Šādas prognozes izskanēja ES lauksaimnieku organizācijas Copa/Cogeca cūkgaļas ražotāju darba grupā, kurā kā eksperts no Latvijas ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Lauku tīkla atbalstu piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Dzintars Veide.

Viņš norāda - neraugoties uz sarežģītajām tirgus attiecībām ar Krieviju un Ķīnu, kas skar tieši cūkgaļas sektoru, situācija cūkkopības sektorā vērtējama kā laba.

Vidējā cena par cūkas kautsvaru ES septembrī bija 1,90 eiro par vienu kilogramu, un tā bija augstākā kopš 1997.gada. Savukārt decembrī cena par cūkas kautsvaru ir vidēji 1,70-1,75 eiro, kas arī vērtējama kā laba. Tiek prognozēts, ka šāda cena varētu saglabāties arī līdz gada beigām.

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

HoldingkompānijasAS AmberStone Group meitas sabiedrība SIA Vaiņodes bekons ir pārdevusi visas (100%) tai piederošās SIA IZ SPV kapitāla daļas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Attiecīgi, ABLV Bank ir izbeigusies netieša būtiska līdzdalība SIA IZ SPV, kas tai iepriekš bija izveidojusies caur AmberStone Group, AS.

AmberStone Group, AS ir 2013. gadā dibināta holdingkompānija, kura pārvalda savas meitas un asociētās sabiedrības dažādās nozarēs. Tās galvenais ilgtermiņa finanšu mērķis ir visa holdinga vērtības pieaugums, kā arī savu meitas un asociēto sabiedrību darbības ilgtspējas un stabilitātes nodrošināšana. AmberStone Group ir 104 akcionāri, no kuriem lielākais akcionārs ir ABLV Bank, kurai pieder 24,28% holdingkompānijas akciju.

SIA Vaiņodes bekons juridiskā adrese ir Vaiņodes pagasta Smaidas, bet darbības veids – cūkkopība, liecina Lursoft dati. 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,99 miljoni eiro, bet peļņa – 378 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 34 darbinieki.

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Lai nodrošinātu ģenētiski augstvērtīgu sivēnmāšu saglabāšanu, to skaita pieaugumu pārraudzības ganāmpulkos un mazinātu klasiskā un Āfrikas cūku mēra, kā arī Krievijas noteiktā preču importa aizlieguma finansiālo ietekmi uz cūkkopības saimniecību ekonomiku, valdība otrdien, apstiprināja 2014.gada pārejas posma valsts atbalstu 2,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi tiks saglabāts ražošanas apmērs un nodrošināta augstvērtīgu vaislas sivēnmāšu saglabāšana ganāmpulka ciltskodolā, informē Zemkopības ministrija.

ZM skaidro, ka cūkkopība 2014.gadā cietusi lielus finansiālus un dzīvnieku ģenētiskā potenciāla zaudējumus, ko ir izraisījis Latvijā uzliesmojušais Klasiskais un Āfrikas cūku mēris, kā arī Krievijas noteiktais preču importa aizliegums. Ja šā gada 1.oktobrī pārraudzības ganāmpulkos kopumā bija 26 291 vaislas sivēnmāte, tad jau 1.novembrī vaislas sivēnmāšu kopējais skaits bija samazinājies līdz 25 574 dzīvniekiem.

Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Noslēdzies zemnieku saimniecības SIA Kunturi iepirkums par lopbarības ceha iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums saņēmis trīs pretendentu piedāvājumus, un konkursā uzvarējusi SIA Millmix Agro. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību atbalsta aktivitātē Ieguldījumi materiālajos aktīvos.

Zemnieku saimniecība Kunturi dibināta 1993.gada 3.jūnijā. No kolhoza tika nopirktas 6 sivēnmātes un sākta uzņēmējdarbība cūkkopībā. Sākotnēji uzņēmums bija pilnīgs ģimenes uzņēmums ar diviem iesaistītiem darbiniekiem - īpašnieku un viņa sievu. Šobrīd uzņēmumā strādā 20 darbinieki.

Kad cūku skaits pārsniedza 50 cūkas, tika sākts nopietns ciltsdarbs, iepirktas jauncūkas, lai uzlabotu produktivitāti un gaļas kvalitāti, tāpat tika paplašināts klientu loks - līdz pat Rīgas tirgum - iegādāta speciāla automašīna ar aukstumiekārtu un pieņemts darbā šoferis-ekspeditors produkcijas izvadāšanai.

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Nākamgad nav prognozējamas lielas cenu izmaiņas pārtikai, tās turēsies stabili augstā līmenī.

Šā gada pirmajos desmit mēnešos pasaulē pārtikas cenas ir par 8 % zemākas, izņemot graudaugus, taču šāda aina nav vērojama Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā.

Komentējot situāciju nozarē, Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe skaidro, ka šogad lielākais cenu kāpums bijis augļiem – par 13 %, dārzeņiem – par 11 % un jūras produktiem – par 4 %. Lai arī dārzeņiem cenas augušas, šī nozare joprojām nav atguvusies pēc pērnā gada E.Coli krīzes Eiropā, kā rezultātā cenas saruka par trešdaļu un tas būtiski ietekmēja nozari. Tolaik Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka zemās dārzeņu cenas un pieaugošās resursu izmaksas var būt drauds mazajiem ražotājiem.

Bbiedrības Zemnieku saeima pārstāvji tikušies ar finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku, informē Zemnieku saeima.

Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi – zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, un citi. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek, uzsver lauksaimnieki. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Šobrīd, kad notiek aktīvs nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, Zemnieku saeimas vadītāji tikās ar Finanšu ministru, lai pārrunātu jautājumus, kas uztrauc lauksaimniekus.

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.