Citas ziņas

Šics: valsts pārvaldē strādā trīs dažādas kukuļņēmēju grupas

Jānis Rancāns, 05.04.2011

Jaunākais izdevums

Valsts pārvaldē strādā trīs dažādas kukuļņēmēju grupas, kuras gan ir mazākumā attiecībā pret kopējo darbinieku skaitu, sarunā ar žurnālu Playboy atzina bijušais Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks, tagad valsts pārvaldes jautājumu konsultants Uģis Šics.

Pirmā grupa ir tie ierēdņi, kas ņem mazos kukuļus. Tie darbojas daudz vairāk pašvaldību daļā nekā valsts daļā. «Man ir daudzi paziņas, kas atstāj mašīnas Basteja bulvārī neatļautās vietās un ar Pašvaldības policiju sarunā, ka maksās 40 latu mēnesī, un neviens nepiesienas,» stāsta bijušais Valsts kancelejas darbinieks.

Otrā grupa, pēc U. Šica domām, ir «lielie grābēji un sīkgrābēji ap viņiem.» Šī grupa ir stipra un saistīta ar oligarhiem – tai ir ļoti stipras biznesa intereses, no tās ir atkarīgi daudzi cilvēki, kuriem ir daudz kompromatu vienam par otru. Šī grupa rada iespaidu, ka visa valsts ir slikta, lai gan valsts pārvaldē tādu esot tikai aptuveni divi procenti.

«Savukārt visa tā ierēdņu masa pa vidu neko tādu nedara, labākajā gadījumā paņem konfekšu kasti,» nordāda U. Šics.

Atbildot uz jautājumu, kas tad īsti vada valsti – U. Šics norāda, ka tā ir kombinācija no mirkļa interesēm un spēlētējiem, kurš nu kurā brīdī ir stiprāks. Valdībā nevienam nav intereses par labāku valsts pārvaldi.

Nevar runāt par valsts pārvaldi izolēti no politikas. Partijām būtu nepieciešami analītiķi, jo ir milzīgs ideju bads. Tā pat ir jāatgriežas pie pie jautājuma par partiju finansēšanu – partijām būtu jāuzņemas saistības pret kādiem finansētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos

LETA, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sāks pārcelties uz Talejas ielu

Lelde Petrāne, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais skaits no Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā iekļautajām spēkā esošajām saistībām ir patēriņa kredītiem un norēķinu karšu kredītiem

Banku pārstāvji akcentē, ka cerība uz aizdevumu ir arī personām, kas pirms daudziem gadiem reģistrētas kā parādnieki, taču savas saistības seguši un pēc tam par esošajām saistībām norēķinājušies regulāri. Kopumā no reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi reģistrēti 20,6% no kopējā personu skaita.

Labāk, ja zina

LB Kredītu reģistra dati liecina, ka 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tajā iekļauto personu kopskaits nebija būtiski mainījies. Reģistrā pērnā gada 31. decembrī bija ziņas par 713,1 tūkstoti personu ar spēkā esošām saistībām, tostarp 672,8 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 30,8 tūkstošiem juridiskajām personām rezidentiem, 7,3 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem un 2,2 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone atkāpšanos no amata skaidro ar bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu uzturēšanas un remonta uzņēmums a/s Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings aizņēmusies sešus miljonus latu – uzņēmums ir reģistrējis divas komercķīlas, katru par trīs miljoniem latu, liecina informācija Lursoft.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Ceļu pārvalde ir viens no a/s Latvijas Valsts ceļi izsludinātā četrus miljonus vērtā Siliņu-Aknīstes autoceļa sakārtošanas konkursa uzvarētājiem. Valsts pirmās šķiras autoceļa 13 kilometru garo posmu a/s Ceļu pārvalde uzņēmusies rekonstruēt par 2,636 miljoniem latu.

Vēl viens projekts, kuru veiks uzņēmums, ir Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojuma rekonstrukcija. Jau ziņots, ka a/s Ceļu pārvalde slēgs līgumu ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu 279,969 tūkstošu latu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM: Jāturpina virzīties uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei, informē FM.

FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID vadītājas vietnieku Čerņecki pārceļ Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā; rotācijas skars 39 darbiniekus

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 24. oktobrī

Dienas Bizness, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvija

Šodien notiks fiksētas likmes izsole, kurā tiks piedāvāti valsts vidējā termiņa vērtspapīri viena miljona latu apmērā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šodien un rīt darba vizītē apmeklēs Lielbritāniju, kur piedalīsies Latvijai veltītā biznesa forumā, tiksies ar latviešu diasporu, kā arī ar amatpersonām un uzņēmumu pārstāvjiem.

Administratīvā rajona tiesa vērtēs, vai tieslietu ministra Jāņa Bordāna 28. jūnija rīkojums par bijušā Ieslodzījuma pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes atvaļināšanu no dienesta bija likumīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Plānoju drīzumā pārtraukt studijas Valsts policijas (VP) koledžā, jo prakses laikā redzētais sagrāva manu sapni sargāt likumu,» Dienai atklāj kāda šīs mācību iestādes kursante, kura vēlējās palikt anonīma, tāpēc sauksim viņu par Lāsmu. Jauniete apgalvo, ka obligātās prakses laikā ne reizi vien manījusi, kā viņas vecākie kolēģi saņem kukuļus no autovadītājiem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus.

«Vairākas situācijas bija nepārprotamas. Piemēram, reiz panācām ātruma pārkāpēju. Pie viņa piegāja viens no diviem policistiem, ar kuriem todien strādāju. Saruna ilga vairākas minūtes, pēc tam policists iesēdās pārkāpēja mašīnā un drīz vien atgriezās, man paskaidrojot, ka tas esot bijis ārzemnieks, tāpēc palaists it kā nesodīts. Vēl kādā reizē citi policisti savā starpā kārtoja kaut kādus rēķinus, dalot banknotes,» atceras Lāsma un piebilst, ka īpašu piesardzību jaunās kolēģes priekšā likumsargi neesot ievērojuši: «Radās iespaids, ka visus policistus viņi uztver kā sev līdzīgus - tādus, kuri uz šo darbu tiecas, lai, it kā sargājot likumu, gūtu pretlikumīgus labumus. Es tāda negribu būt, tāpēc mainīšu profesiju un policijā nestrādāšu principa pēc.» Lāsma arī novērojusi, ka vecākie kolēģi īpaši naski bijuši uz luksusa klases automobiļu apturēšanu, kuru vadītāju pārbaudīšana ne reizi vien beigusies glaunajos salonos. Jautāta, vai viņa par redzēto ziņojusi VP vadībai, jauniete atbild noliedzoši un paskaidro: «Kādu laiku esot tajā vidē, kļūst skaidrs, ka tā ir daudzos līmeņos organizēta sistēma un visi par to zina. Reizi pa reizei kāds tiek upurēts, uzliekot sodu, taču man šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku spodrināt policijas tēlu sabiedrības acīs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas prezidente: brīvībā kukuļņēmēju ir vairāk nekā aiz restēm

Jānis Rancāns, 07.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir jāzina ne tikai savi varoņi, bet arī kaitnieki un galvenokārt kukuļņēmēji – jo korupcija ir viena no asākajām un grūtāk ārstējamām valsts kaitēm, raksta Delfi.lt.

«Runā, ka tautai jāzina savi varoņi. Tomēr nepieciešams zināt arī savus kaitniekus un pērkamus cilvēku. Tas nepieciešams tāpēc, lai attīrītu valsts dienestu, lai padzītu no tā tos cilvēkus, kas atnākuši nevis kalpot valstij, bet gan tirgoties ar likumiem, atļaujām, lēmumiem un spriedumiem. Bet pats briesmīgākais, ka ar cilvēku uzticību valstij,» savā gada pārskatā uzrunājot Lietuvas Seimu paziņoja D. Grībauskaite.

Pirms gada Lietuvas prezidente jau bija runājusi par nesodības atmosfēru, kas valda Lietuvā, tomēr pa šo laiku situācija valstī nav īpaši uzlabojusies. Par korupciju ir ierosināts aptuveni tāds pats skaits dienesta izmeklēšanu kā pirms gada, tomēr reāli cietumsodi piemēroti tikai astoņpadsmit noziedzniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar līdzīgu laika posmu pērn, palielinājies pieķerto autovadītāju-kukļdevēju, kā arī policistu-kukuļņēmēju skaits. Lielākoties kukuļos mēģināts dot no 20 līdz 50 latiem, Latvijas Televīzijai stāstīja Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Šā gada pirmajā pusē mēģinājumā dot kukuli pieķerti 64 autovadītāji. Tādā pašā laika posmā pērn pieķerto kukuļdevēju skaits bija 52. Tāpat šogad šogad pirmajā pusgadā bijuši seši gadījumi, kad, ņemot kukuļus, pieķerti policisti, savukārt pērn šādā laika posmā pieķerti tika četri negodīgi kārtībsargi. Šādos gadījumos tiek sākti kriminālprocesi un parasti šie darbinieki policijā vairs nestrādā, atgādināja N. Krapsis.

Daļai sabiedrības kukuļu došana policistiem šķiet pašsaprotama, un daudziem liekas, ka tā ir ērtāk risināt situāciju, pauda Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Notiesātajiem nomenklatūras darbiniekiem un citiem Ķīnas elites pārstāvjiem domātā augstākās drošības cietuma Cjiņčenā, Pekinā, administrācija ir atcēlusi visas tuvinieku pieteiktās ķīniešu Jaunā gada vizītes, jo cietums ir pārāk pārblīvēts, ziņo South China Morning Post.

Šogad ķīniešu Jaunais gads iekrīt piektdien, 16. februārī, un par «tīģeru būri» dēvētajā elitārajā ieslodzījuma vietā Pekinas ziemeļu piepilsētā tas solās būt vientulīgs pasākums, spriež laikraksts. Cjiņčenā sodu izcieš nežēlastībā kritušie kompartijas funkcionāri, ģenerāļi, sagrēkojušies valsts kompāniju vadītāji un augsta līmeņa politieslodzītie. Iekšējā kārtība paredz, ka ieslodzītajiem, kas vecāki par 60 gadiem, ir tiesības uz Jaunā gada svētku maltīti kopā ar ģimenes locekļiem, tomēr šis gads nāk ar korekcijām. Kāds cietuma darbinieks South China Morning Post komentē, ka prezidenta Sji Dziņpina kampaņa pret korupciju ir izrādījusies tik sekmīga un aptveroša, ka Cjiņčenas iestādījums ir «pilns līdz spārēm».

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Par 30 latu kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu Rīgā aizturēti divi ceļu policisti

Lelde Petrāne, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas sākumā, 24. septembrī, Rīgā Valsts policijas Iekšējās drošības birojs (VP IDB), veicot operatīvos pasākumus, aizdomās par 30 latu kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja divus Rīgas reģiona pārvaldes ceļu policistus. Inspektori minēto naudas summu pieprasījuši un pieņēmuši, lai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējam netiktu sastādīts administratīvais protokols (par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu).

Par notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 320. panta 3. daļas, kurā paredzētā atbildība ir brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Vienam no aizturētajiem policijas darbiniekiem piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis - nodarbošanās aizliegums pildīt VP amatpersonas pienākumus, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu administratīvo aktu sastādīšanā.

Policija pastiprināti kontrolē gan kukuļņēmējus, gan kukuļdevējus. Šāda veida darījumi ir divpusēji un atbildība paredzēta abām pusēm – gan devēji, gan ņēmēji ir krimināli sodāmi. Taču gadījumā, ja kukuļdevējs iesniedz iesniegumu par kukuļņēmēju, viņš tiek atbrīvots no kriminālatbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuviešu tālbraucējs mēģina piekukuļot ceļu policiju ar 100 litiem jeb 20 latiem

Elīna Pankovska, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olaines novadā kāds kravas automašīnas šoferis no Lietuvas mēģināja piekukuļot ceļu policijas darbiniekus ar 100 litiem jeb aptuveni 20 latiem, lai izvairītos no atbildības par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu.

Vīrietis šosejas Rīga – Jelgava 16. kilometrā pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 30 km/h. Vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, Lietuvas pilsonis vadīja kravas automašīnu ar 82 km/h lielu ātrumu. Administratīvā pārkāpuma formēšanas brīdī vīrietis policijas darbiniekiem deva 100 litu lielu kukuli, lai atturētu policijas darbiniekus no protokola sastādīšanas. Par notikušo policija uzsākusi kriminālprocesu.

Šogad šī ir 82. reize, kad ceļu policijas darbiniekiem tiek piedāvāts kukulis. Pērn visa gada laikā fiksēti 80 šādi gadījumi, savukārt, 2011. gadā – 36 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

90% valsts pārvaldes darbinieku saņem atalgojumu, kas ir ievērojami zemāks par privātā sektora attiecīgā līmeņa speciālistu atalgojumu. Kritiska situācija vērojama mēnešalgu grupās, kurās iekļauti vecākie eksperti, IT speciālisti un augstākā līmeņa vadītāji, secināts SIA Fontes Vadības konsultācijas salīdzinošajā pētījumā par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma konkurētspēju ar privāto sektoru.

SIA Fontes Vadības konsultācijas pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča atzīst, ka «pēc pētījuma veikšanas ir skaidri redzams, ka atalgojums valsts pārvaldē ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā, ar tendenci - jo augstāka pozīcija, jo lielāka atalgojuma starpība. Zemais atalgojums rada risku labāko darbinieku aizplūšanai no valsts pārvaldes, tāpat var rasties grūtības atrast darbiniekus, lai aizpildītu vakances.»

Pētījumu grupas vadītāja uzsver, ka kopējā darba tirgū atalgojuma izmaiņas jūtamas ik gadu, taču valsts pārvaldē algas nav paaugstinātas kopš ekonomiskās krīzes laikiem. «Vidēji kopš 2011.gada mēneša pamatalga privātajā sektorā ik gadu palielinājusies par 2-5%, savukārt gada kopējā alga, iekļaujot prēmijas un piemaksas, par 4-6%, tādēļ ir būtiski, ka valsts pārvalde seko līdzi tendencēm darba tirgū, lai nezaudētu savu konkurētspēju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvalde reģistrējusi jaunu komercķīlu 11 miljonu latu vērtībā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft sniegtie dati.

Ķīlas ņēmējs ir a/s Citadele banka, kurai ceļu uzturēšanas un remonta uzņēmums Ceļu pārvalde ieķīlājis prasījuma tiesības, un komercķīlas ņēmējam – bankai, ir tiesības pārdot ieķīlāto manto bez izsoles un liegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Jau rakstīts, ka Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings septembra beigās aizņēmusies sešus miljonus latu.

Jau vēstīts, ka uzņēmums ir viens no a/s Latvijas Valsts ceļi izsuldinātā četrus miljonus vērtā Siliņu-Aknīstes autoceļa sakārtošanas konkursa uzvarētājiem, un valsts pirmās šķiras autoceļa 13 kilometrus garo posmu Ceļu pārvalde uzņēmusies rekonstruēt par 2,636 miljoniem latu. A/s Ceļu pārvalde veiks arī 279,969 tūkstošu latu vērto Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krostojuma rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc kukuļošanas skandāla amatus pamet Ceļu pārvaldes vadība

Elīna Pankovska, 18.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kurš ir arī pašvaldības daļu turētājs AS Ceļu pārvalde, šodien tikās ar AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaļetajevu, kā arī ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lauvu, lai runātu par pēdējā laika notikumiem uzņēmumā.

Pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu a/s Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva pieņēmuši lēmumu atkāpties no saviem amatiem.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu a/s Ceļu pārvalde, DB informēja mēra pārstāve Anna Kononova.

Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par a/s Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Konfliktu cēlonis ir organizāciju sistēmas, nevis darbinieki

Ieva Kukule, komunikācijas un korporatīvo attiecību eksperte, 19.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības doktors Ralfs Kimmels (Ralph H. Kimmel) savā ilggadējā pieredzē izpētījis, ka 80% gadījumu konflikta cēlonis organizācijā ir nevis darbinieki, bet organizācijas sistēma. Tas nozīmē, ka pat tad, ja vienu dienu vadība nolemtu pieņemt kardinālu lēmumu atlaist visus, lai šādi atrisinātu samilzušu konfliktu, pastāv liela iespēja, ka pēc laika konflikts atkārtotos ar tādu pašu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ceļu pārvaldē strādājošie: video redzamie darbinieki nebija jāatlaiž

Gunta Kursiša, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad internetā ievietotais video, kurā redzama a/s Ceļu pārvalde darbinieku pavirša bedrīšu labošana, izraisījis divu uzņēmuma darbinieku atlaišanu, kā arī sašūpojis uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula krēslu, a/s Ceļu pārvalde darbinieki pulcējušies, lai paustu atbalstu savam priekšniekam, kritizētu Nila Ušakova aso rīcību un skaidrotu, ka šāda bedrīšu labošanas prakse esot visā Eiropā, liecina Youtube ievietotais video.

«Esam uzrakstījuši iesniegumu Nilam Ušakovam, ka ļoti pārdzīvojam [notikumus, ko izraisījis video, kurā redzms a/s Ceļu pārvalde darbs bedrīšu labošanā],» pauž a/s Ceļu pārvalde darbinieks, norādot, ka J. Zauera-Zaula vadībā uzņēmums veiksmīgi darbojies vairākus gadus.

Tāpat darbinieks skaidro, kā pareizi avārijas situācijā tiek klāts aukstais asfalts: «Ja ziemas periodā rodas caurumi vai bedres, tās aizber ar auksto asfaltu un izlīdzina ar lāpstu,» norāda a/s Ceļu pārvalde darbinieks, aizstāvot savu nu jau bijušo kolēģu metodi bedrīšu labošanā. Kā bija redzams plašu rezonansi izraisījušajā video, a/s Ceļu pārvalde darbinieki auksto asfaltu bedrēs piemīdīja ar kājām. «Viņi pieblietēja ar kājām, jo transporta kustība bija diezgan liela,» norāda a/s Ceļu pārvalde pārstāvis, paužot, ka būtiski darba rezultātu lāpstas vai pašam savu kāju izmantošana neietekmē, jo asfaltu vēlāk pieblietē arī braucošie transportlīdzekļi. Viņš norāda, ka tā tas notiekot «visā Eiropā». Uzņēmuma darbinieks pārējo a/s Ceļu pārvalde strādājošo vārdā norāda, ka internetā ievietotajā video redzamajam nebija jābūt par iemeslu, kādēļ tiek atlaisti darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu pārvaldi pametis Lauva, Zaļetajevs un Turlais

Gunta Kursiša, 31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvaldi pametušas trīs amapersonas – valdes priekšsēdētāja amatu pildījušais Mārtiņš Lauva, padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs, kā arī padomes loceklis Dainis Turlais, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Saskaņā ar Lursoft sniegtajiem datiem minētās Ceļu pārvalde amatpersonas savus pienākumus pildījušas līdz 28. oktobrim.

Jau vēstīts, ka kriminālprocesa ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis četras personas. Process uzsākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi, pret vienu a/s Ceļu pārvalde amatpersonu uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu uzmantošanu mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšanā, iepriekš informēja KNAB.

Jau iepriekš ziņots, ka nedaudz vēlāk arī M. Lauvam KNAB piemērojis aizdomās turamā statusu. Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Situācija Valsts pārvaldē ir kritiska; ar jaunu koncepciju mēģinās noturēt profesionāļus

Dienas Bizness, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija valsts pārvaldē vērtējama kā kritiska - tendence no valsts pārvaldes aizplūst profesionāļiem turpinās, norāda Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

Šodien Ministru kabinetā tiks prezentēta Valsts kancelejas sadarbībā ar ekspertiem izstrādāta cilvēkresursu attīstības koncepcija, kas paredz īstenot kardinālas pārmaiņas pašreizējā valsts pārvaldē.

«Izstrādātās koncepcijas īstenošana paredz ievērojami celt valsts pārvaldes konkurētspēju, lai noturētu un motivētu augsta līmeņa profesionāļus darbam valsts pārvaldes iestādēs, īpaši ņemot vērā faktu, ka ekonomiskās recesijas laikā veikto reformu rezultātā valsts pārvaldi atstājuši daudzi, spēcīgi eksperti,» norāda Upīte.

Arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka situācija pēc recesijas pārdzīvošanas valsts pārvaldē nav mainījusies. Viņa LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka krīzes laikā tik atlaisti aptuveni 900 darbinieki, tomēr nesamazinājās darāmo darbu apjoms, kas lika augstas raudzes speciālistiem meklēt tālāku attīstību privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru