Foto

Siera ražošana Šveices laukos

Gunta Kursiša, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no iemesliem var minēt citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ražošanas izmaksas un lauksaimniecības zemes cenas ir ievērojami zemākas. Taču tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā nozares eksporta apjomi ir auguši, un ražotāji koncentrējušies uz kvalitāti, raksta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Deniss Belibeuss (Denis Balibouse) vasaras garumā fotogrāfijās iemūžināja darbu Murithu (Murith) ģimenes uzņēmumā, kas ražo sieru Gruyères apgabalā, no kura nāk tāda paša nosaukuma siers.

Muritu ģimene laikā no maija vidus līdz oktobra vidum strādā 15 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, savā blogā raksta fotogrāfs. 65 gadus vecais Žake Murits (Jacques Murith) drīzumā grasās doties pensijā un biznesu uzticēt savam 23 gadus vecajām dēlam Aleksandram Muritam (Alexandre Murith). Žake siera gatavošanu nav mācījies skolā, un zināšanas par to, kā jāvāra garšīgs siers, nākušas strādājot, raksta Reuters fotogrāfs.

Viens siera ritulis sver no 25 līdz 40 kilogramiem. Atkarībā no gadalaika vienā dienā var saražot vienu vai divus siera rituļus. Pēc rituļa izgatavošanas tam vēl ir jānostāvas vismaz sešus mēnešus. Atkarībā no siera kvalitātes šis laiks var ilgt līdz 18 mēnešiem. Muritu ģimene ik gadu saražo aptuveni 200 siera rituļus no pašu ganāmpulka govju piena. Sieru ģimenes uzņēmums neeksportē, un to var nopirkt, pašiem dodoties uz viņu fermu.

Kopumā 35% no Šveicē saražotā piena 2012. gadā tika pārstrādāts sierā, un tikai 4,58% no šī siera tika eksportēti. Šveicē tiek ražots 450 dažādu veidu siers. Pērn eksporta apjomi, salīdzinot ar 2011. gadu, pieauga par 3,7%. Siera eksports aug katru gadu, kopš 2005. gada, savukārt lielākā daļa – 70% - no eksportētā Šveices siera nonāk Rietumeiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā.

Šveices iedzīvotāji ir lieli siera mīļotāji, un 2011. gadā viens šveicietis apēda 21,4 kilogramus siera, kas ir divas reizes vairāk par Šveicē apēsto šokolādes daudzumu. Kopumā Šveicē dzīvo astoņi miljoni iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija piena produktu ražotāja Trikātas siers ražotne tiks pārcelta no Trikātas uz Latvijas Piens rūpnīcu Jelgavā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jau aizvadītā gada nogalē, atklājot Jelgavas rūpnīcu, tika pieņemts stratēģisks lēmums Trikātas siers produktu ražošanu galvenokārt bāzēt Jelgavā. Liela daļa Trikātas siers produktu ražošanas līniju jau sākotnēji tika pārnestas uz jauno ražotni, kas ar modernajām tehnoloģijām spēj nodrošināt ievērojami lielākus ražošanas apjomus. Patlaban Trikātā tiek ražota tikai neliela daļa – četri no visiem Trikātas siers produktiem - Sniega bumbas, Sievas prieks, Vīra prieks un siers Beverīna.

Pateicoties Latvijas Piens rūpnīcas nodrošinātajai ražošanas jaudai, Trikātas siera produkcijas pārdošanas apjomi šī gada pirmajos mēnešos ir dubultojušies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu periodu. Tāpēc nolemts pārcelt uz Jelgavu arī gandrīz visu atlikušo produktu ražošanu un uzsākt Trikātas siers ražotnes reorganizāciju. Galīgais lēmums par Trikātas siers reorganizācijas gaitu tiks pieņemts jūlija beigās kooperatīva Trikāta KS biedru kopsapulcē. Līdz tam Trikātas siers ražotnē paliks kūpinātā siera Beverīna ražošana un citi atsevišķi pasūtījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Limbažu siers pēc dīkstāves divos gados ir uzņēmis apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2012. un 2013. gadā a/s Limbažu piens nostāvēja dīkstāvē, bet 2013. gada oktobrī to iegādājās viens no uzņēmuma akcionāriem Ēvalds Putniņš. Piena pārstrādes ražotne Limbažos ieguva jaunu nosaukumu - Limbažu siers. Šobrīd 70% no a/s Limbažu siers saražotās produkcijas ir cietais siers, bet 30% - industriālais krējums, no kura gatavo dažādus produktus, piemēram, kuļ sviestu vai izmanto saldējuma ražošanai. «No uzņēmuma saražotā cietā siera, ko pasaulē pazīst kā Parmezānu (Parmigiano-Reggino), Latvijā paliek tik, cik melns aiz naga, aptuveni 1-2%,» stāsta a/s Limbažu siers valdes priekšsēdētājs Ē. Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Limbažu sieram piešķir finansējumu eksporta turpināšanai

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi faktoringa limitu 500 000 eiro apmērā piena pārstrādes uzņēmumam "Limbažu siers". Kā nodrošinājums šim aizdevumam ir arī "Altum" eksporta kredīta garantija, kas pirmo reizi tiek izmantota faktoringa sadarbībā.

"Limbažu siers" ir uzņēmums, kas, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, ražo dažādus piena produktus, bet tā galvenais produkts ir cietais siers. Tas tiek ražots pēc īpašas receptūras, un 70% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Itāliju. Lai varētu turpināt produktu eksportu un pārdošanu vienam no galvenajiem klientiem, tika piesaistīta "Altum" eksporta garantija.

"Pirmo reizi faktoringa sadarbībā piesaistām "Altum" eksporta garantiju, lai uzņēmumam "Limbažu siers" varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu un tas varētu veiksmīgi turpināt savas produkcijas eksportu. Šis ir jauns nodrošinājuma veids, kas dod iespēju klientam sūtīt savas preces arī pircējiem, kuriem pēc risku izvērtēšanas nevar piesaistīt apdrošinātāju sniegtos limitus. Šo garantijas veidu turpmāk plānojam piedāvāt arī citiem klientiem," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pērn attīstībā ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro

LETA, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pagājušajā gadā grupas uzņēmumu attīstībā ir ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes AS Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Viņš pastāstīja, ka koncerns pagājušajā gadā īstenojis vairākus investīciju projektus, lielākos ieguldījumus veicot tieši meitas uzņēmumos. Kompānijas meitas uzņēmumā A/s Latgales piens pagājušajā gadā ierīkots jauns, moderns biezpiena cehs. Arī citās meitas kompānijās iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. A/s Preiļu siers pērn rekonstruēti ūdensapgādes ārējie tīkli.

Grupa kopumā ir investējusi gandrīz četrus miljonus eiro, sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka arī šogad koncerns neapstāsies un plāno investēt attīstībā. Būvējam jaunu piena bloku un jaunu korpusu vienā no savām fermām, sacīja Šņepsts, piebilstot, ka tādējādi iecerēts palielināt piena kā izejvielas ražošanu, lai to mazāk nāktos iepirkt no citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Preiļu siers saņēmis 9,2 miljonus eiro kredītsaistību refinansēšanai un produkcijas paplašināšanai

Žanete Hāka, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Danske Bank piešķīrusi finansējumu siera ražotājam un eksportētājam AS Preiļu siers 9,2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Daļu aizņēmuma uzņēmums novirzījis esošo kredītsaistību refinansēšanai, bet aptuveni trešdaļu ieguldīs ražotās produkcijas klāsta paplašināšanā.

Aptuveni 60% saražotās produkcijas uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. Turpinot attīstīties, AS Preiļu siers 2013.gadu ir noslēdzis ar apgrozījumu 48,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% lielāks nekā 2012.gadā, un peļņu 1,95 miljonu eiro apmērā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda, ka bankas finansējums ļaus uzņēmumam turpināt paplašināt produktu sortimentu un paaugstināt efektivitāti. «Šajā jomā esam paveikuši jau daudz. Nesen kompānijas meitas uzņēmums SIA Sēļi realizēja projektu, uzbūvējot lielfermu 500 slaucamajām govīm, tādejādi blakus pamatražošanai ir sperts plats solis piena kā izejvielas ražošanā,» uzsver J. Šņepsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Preiļu siers šogad plāno izvērtēt iespējas izmantot ES līdzekļus konkurētspējas veicināšanai

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» konsolidētais apgrozījums 2018. gadā pieaudzis par 5,9% jeb 3,627 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2017.gadu - līdz 65,416 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt grupas peļņa pērn samazinājusies - tā bija 1,774 miljoni eiro pēc nodokļiem, kas bija par 8,8% jeb 171 tūkstoti eiro mazāk nekā 2017. gadā.

AS «Preiļu siers» grupa nodarbojas ar piena pārstrādi un siera ražošanu, lauksaimniecību, piena lokopību, graudaugu, pākšaugu, sēklu audzēšannu, kā arī tvaika piegādi un kondicionēšanu. Grupā bez koncerna vadošā uzņēmuma ietilpst AS «Latgales piens», SIA «Zolva», SIA «Agrofirma Turība», SIA «Vietējā», kas visi pagājušajā gadā darbojušies ar peļņu, kā arī uzņēmums AS «Krāslavas piens», kas pērn strādāja ar zaudējumiem.

Paša AS «Preiļu siers» neto apgrozījums pērn bija 61,347 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa pērn bija 1,477 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šogad Jāņu sieru ražos pieci uzņēmumi

LETA, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices varas iestādes svētdienas vakarā notikušo 17 gadus vecā Latvijas pilsoņa uzbrukumu iedzīvotājiem nekvalificē kā terorismu, aģentūru LETA informēja Latvijas Drošības policijā.

Pamatojoties uz atklātībā nonākušo informāciju par Latvijas valsts piederīgā aizturēšanu Šveicē, DP ir sazinājusies ar Šveices partneru dienestu.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Šveices varas iestādes šo incidentu nekvalificē kā terorismu un šobrīd nav iegūtas arī citas ziņas, kas norādītu uz uzbrukuma organizatora saikni ar terorismu.

Šveicē 17 gadus vecs Latvijas pilsonis ar cirvi ievaino vairākus cilvēkus

Jau ziņots, ka 17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē svētdienas vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Pēc Šveices policijas sniegtās informācijas, incidents noticis Sanktgallenes kanona Flumsas ciematā, Šveices ziemeļaustrumos. Lai uzbrucēju aizturētu, policija uz viņu atklājusi uguni un viņš ievainots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arī Jāņu sieru iekļauj ES nacionālo produktu reģistrā

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās nacionālajiem ēdieniem sklandrausim, salinātai rupjmaizei, Carnikavas nēģiem un Latvijas pelēkajiem zirņiem arī Jāņu siers iekļauts Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistrā, liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.

Kā norādīts EK paziņojumā, Jāņu siers ir produkts, kas ražots no piena un biezpiena, izmantojot tradicionālu, gadsimtiem ilgi nemainītu metodi. «Nosaukums Jāņu siers tika dots tādēļ, ka šis siers tiek gatavots tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem,» teikts ziņojumā.

Pieteikums par Jāņu sieru attiecīgajā reģistrā EK tika iesniegts 2014.gada 15.oktobrī.

Patlaban Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū savukārt reģistrēti arī sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Ēvalds Putniņš, un viņa vietā par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Igors Aleksejevs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma jaunais vadītājs Igors Aleksejevs līdz šim ieņēma AS «Limbažu siers» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Bez izmaiņām AS «Limbažu siers» valdē veiktas arī izmaiņas uzņēmuma padomē. Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Teimurazs Zumbulidze un padomes locekle Anastasija Zumbulidze pārapstiprināti savos amatos uz jaunu termiņu. Tā kā amatu padomē par labu valdes priekšsēdētāja amatam atstājis Igors Aleksejevs, tad par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Deniss Sadovenko.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 28.septembrī.

AS «Limbažu siers» dibināts 1993.gadā un tas ražo cietos un puscietos sierus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 370 796 eiro. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Vladimirs Morozovs, īstenojot kontroli caur Latvijā reģistrēto uzņēmumu SIA «LKTAB».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikātas sieram jauns valdes priekšsēdētājs

Gunta Kursiša, 23.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Trikātas siers līdzšinējajam valdes priekšsēdētājam Raimondam Freimanim beigušās darbības pilnvaras, tādēļ viņa vietā šo amatu ieņems Sandris Brālēns, liecina Lursoft dati.

R. Freimanis a/s Trikātas siers vadīja kopš 2009. gada vidus.

Turpmāk a/s Trikātas siers valde darbosies trīs amatpersonu sastāvā - bez S. Brālēna uzņēmuma valdē darbojas vēl divi valdes locekļi – Juris Cīrulis un Aija Manika. Db.lv jau rakstīja, ka J. Cīrulis a/s Trikātas siers valdes locekļa amatā iecelts šā gada augusta sākumā, ieņemot Raisas Jablonskas vietu.

2012. gadā a/s Trikātas siers strādāja ar 2,93 miljonu latu apgrozījumu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn samazinājusies līdz 3,29 tūkstošiem latu. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: No Limbažiem līdz Itālijai

Monta Glumane, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Trikātas siers apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarucis par 59%, savukārt zaudējumi sasnieguši 538,8 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma finanšu gada pārskata dati.

Kompānija 2013. gadā apgrozīja 1,77 miljonus eiro. Zaudējumus vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā uzņēmuma vadība skaidro ar produkcijas ražošanas procesa pārstrukturēšanu.

Pērn a/s Trikātas siers pakāpeniski pārtrauca esošā produkcijas sortimenta ražošanu, plānojot nākotnē attīstīt cita veida produktu ražošanu, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

2013. gadā 73% no savas saražotās produkcijas a/s Trikātas siers pagājušajā gadā realizējis Latvijā, savukārt pārējos 27% - Krievijas tirgū.

Pagājušā gada nogalē a/s Trikātas siers uzsācis sieru ražošanu no nepasterizēta piena, uzņēmums ražo puscieto sieru ar nogatavināšanas periodu 60 dienas, kā arī svaigos sierus ar dažādām garšvielām un mozarella sieru. Šī gada vidū tiek plānots uzsākt baltā pelējuma siera ražošanu, ko paredzēts piedāvāt restorānu tīkliem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, padomi atstājot līdzšinējai padomes priekšsēdētājai Inārai Čingulei, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Preiļu siers» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Vitālijs Livmanis, kurš bijis uzņēmuma valdes loceklis no 2004.gada līdz pat šī gada 3.aprīlim.

Savukārt līdzšinējā padomes locekle Anita Ciša ievēlēta par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieci. Pārējie AS «Preiļu siers» padomes locekļi - Vitālijs Kudiņš, Ernests Milevskis, Vitālijs Pastars, Edgars Šņepsts un Lolita Valdone - pārvēlēti savos līdzšinējos amatos. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja turpinās būs Lolita Valdone.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.aprīlī.

AS «Preiļu siers» dibināts 1991.gadā, un nodarbojas ar piena pārstrādi, siera un biezpiena sieriņu ražošanu. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 57,752 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,177 miljoni eiro. Tas nodarbināja 311 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Preiļu siers plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera Čedars ražošanas līnijā

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Preiļu siers» plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera «Čedars» ražošanas pilna cikla tehnoloģiskajā līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka ražošanas līniju un iekārtas plānots uzstādīt esošajās, kā arī jaunbūvējamajās ēkās. Ražošanas līnija nepieciešama, lai ražotu cieto sieru «Čedars» ar stingru, elastīgu konsistenci bez acojuma.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2020.gada 30.novembrim Daugavpils ielā, Preiļos, piesaistot finansējumu Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».

Pretendenti iepirkuma piedāvājumus var iesniegt līdz 2018.gada 12.novembrim, plkst.12.

«Preiļu siera» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts aģentūrai LETA teica, ka «Preiļu siers» projekta rezultātā palielinās ražošanas jaudu. Šņepsts gan neatklāja, cik lielā mērā ražošanas jaudas iecerēts kāpināt, norādot, ka plašāku informāciju par projektu būs gatavs sniegt vien pēc tā realizēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raunas ģimenes uzņēmumā SIA Siera ražotne gatavotais Zaļais siers, kas ir vienīgais šāda veida produkts Latvijā, veiksmīgi startējis Zviedrijas tirgū un plāno paplašināt gan ražotni, gan arī eksporta tirgu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Ilmārs Ceriņš.

Mūsu produktu sācis tirgot viens no specializētajiem veikaliem Stokholmā, kas piedāvā Baltijas valstu ražotāju pārtiku. Zaļo sieru ieteica mūsu produkcijas izplatītājs Latvijā, kurš veikalam piegādā arī citu ražotāju pārtiku, un izskatās, ka sieram būs panākumi, jo pircēji ir krietni ieinteresējušies, sacīja Ceriņš.

Viņš atzina, ka veikala īpašnieks pārdevis visu eksperimentālo Zaļā siera partiju un patlaban risina sarunas par nākamajām piegādēm.

Zviedrijas pircējs pieradis pie industriāli ražotiem produktiem, tādēļ īpaši novērtē nišas pārtiku - kaut ko tādu, kas pārsātinātajā Skandināvijas tirgū nav atrodams, sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Preiļu siers aizvadītajā nedēļā atklājusi jauno katlu māju, projekta īstenošanai izmantots Danske Bank finansējums 2,3 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Projekta ietvaros izbūvēta tvaika katlu māja ar ražību 12,3 tonnas tvaika stundā un nominālo siltuma jaudu 8 MW, kurā kā kurināmais tiks izmantota koksnes biomasa, kā arī šķeldas noliktava, auto svari, piebraucamie ceļi un laukumi. Bez tam sakārtota infrastruktūra un labiekārtota teritorija apmēram viena hektāra platībā. Turklāt visi šie darbi ir paveikti mazāk nekā 9 mēnešu laikā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda: «Šim projektam būs pozitīva ietekme uz uzņēmuma darbību vairākos aspektos – jaunā katlu māja ne tikai ļauj samazināt risku, saistītu ar gāzes piegādēm, bet arī paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, samazinot ražošanas izmaksas un tādejādi paverot jaunas iespējas ārējos tirgos. No piena mūsu ražotnē galvenokārt iegūstam sieru un sausos piena produktus, un šo produktu ražošanas procesiem raksturīgs liels siltuma patēriņš. Līdz šim piena produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantojām divus tvaika katlus, kuros kā kurināmais tika izmantota dabasgāze. Tā kā šķelda ir vietējais dabas resurss, no tās iegūtais siltums ir ievērojami lētāks. Būtisks faktors ir arī tas, ka vairāk nekā par 60% samazināsies CO2izmešu daudzums, tādejādi strādāsim gan efektīvāk, gan dabai daudz draudzīgāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Krāslavas piens» padomes priekšsēdētāju iecelta tā mātes uzņēmuma AS «Preiļu siers» līdzīpašniece Sabīne Šņepste, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas AS «Krāslavas piens» padomē ierakstītas komercreģistrā trešdien, 21.martā. Saskaņā ar tām, no amata atbrīvota līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Arnita Zirne, kura šo amatu ieņēmusi kopš 2004.gada līdz šim.

Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelta Sabīne Šņepste, kura 2004. un 2005.gadā darbojās AS «Krāslavas piens» valdē. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņa no 2010. līdz 2014.gadam bijusi padomes locekle piena pārstrādes uzņēmumā AS «Preiļu siers», kas ir AS «Krāslavas piens» vienīgais akcionārs, bet no 2014. līdz 2017.gadam ieņēma valdes locekles amatu AS «Daugavpils satiksme». Sabīne Šņepste ir AS «Krāslavas piens» valdes locekļa un AS «Preiļu siers» valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta meita. Viņa ir arī viena no AS «Preiļu siers» akcionārēm, liecina viņas iesnigtā valsts amatpersonas deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru