Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pieprasījusi aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju un paziņojusi, ka ministra amatu uzaicinājusi ieņemt pulkvedi Raivi Melni.

Aizsardzības ministrs esot zaudējis Siliņas uzticību pēc dronu incidentiem Latgalē.

Šādu ierakstu valdības vadītāja sociālo mediju platformā "X" publicējusi īsi pirms tam, kad bija jāsākas Sprūda vakar pēkšņi sasauktajai preses konferencei, kurā viņš paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un paužot vēlmi ar šo lēmumu pasargāt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no ieraušanas politiskā kampaņā.

Premjera raksta, ka aizsardzības nozare turpmāk esot jāvada profesionālim, un aicinājusi aizsardzības ministra amatu ieņemt pulkvedi Melni, kurš tam piekritis.

"Viņa [Meļņa] līdzšinējā pieredze NBS, militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas," raksta Siliņa.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par demisiju, līdz ar to ir kritusi viņas valdība.

Siliņa šodien paziņojumā medijiem uzsvēra, ka tagad un vienmēr viņai svarīgākais ir bijis iedzīvotāju labklājība un drošība. Tā vienmēr esot bijusi atbildība pret katru Latvijas iedzīvotāju. "Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā jebkad ir vajadzīga drošības sajūta nevis partiju ķīviņi, nevis amatu dalīšanas vai partiju pozicionēšanās," teica Siliņa.

Latgales dronu incidents esot bijis pēdējais piliens saistībā ar uzticību agrākajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P). "Nevarēju nereaģēt, ja solījumi netiek pildīti," teica Siliņa.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir mainījis drošības situāciju visā Eiropā un nevar izlikties, ka tas neskar Latviju. Tieši tādēļ viņas vadītā valdība, veidojot šā gada budžetu, esot pieņēmusi dažādus smagus lēmumus, tostarp samazinot savu ministriju izdevumus.

Valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir jāiekļauj Latvijas ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka šobrīd Eiropai ir kopējs izaicinājums - iedzīvotājiem ir lieli uzkrājumi, taču pārāk liela daļa šo līdzekļu glabājas banku kontos vai produktos, kas pelna ļoti maz. Šiem uzkrājumiem būtu aktīvāk jāstrādā Eiropas labā - konkurētspējai, inovācijām, aizsardzībai, zaļajiem mērķiem un straujajai mākslīgā intelekta revolūcijai, kas pārveido valstu ekonomikas.

Premjere pauda atbalstu patiesi vienotai Eiropas kapitāla tirgus idejai un uzsvēra, ka ir nepieciešami Eiropas līderu lēmumi, lai to ieviestu pēc iespējas ātri. Viņa piebilda, ka šobrīd Eiropas uzņēmumiem pieejamās finansēšanas iespējas joprojām ir pārāk ierobežotas.

Piemēram, riska kapitāla apmērs ASV, rēķinot kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir desmitkārt lielāks nekā Eiropā. Šī plaisa kavē inovācijas, ierobežo izaugsmi un nostāda Eiropu neizdevīgā situācijā. Siliņa norādīja, ka iemesls Eiropas atpalicībai ir sadrumstalotie kapitāla tirgi.

Jauni nodokļi vai jaunas nodokļu likmes šobrīd nav paredzētas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja premjere Evika Siliņa (JV).

"Mēs to darām apzināti," komentējot nodokļu jautājumus, uzsvēra Siliņa, nenoliedzot, ka zināmā mērā jautājums par tiem parādās ik pa laikam.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka šobrīd mērķis ir veicināt Latvijas ekonomiku, apsteigt citus, tajā skaitā ar ietaupījumu un gudru Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu, un neļaut valsts ekonomikai stagnēt.

Viņa sacīja, ka viens no valdības primārajiem uzdevumiem bijis samazināt birokrātiju arī banku jomā un veicināt kreditēšanas apjomu, jo tas veicina ekonomiku.

Siliņa atgādināja, ka pagājušā gadā tika ieviests solidaritātes nodoklis bankām, ko var nemaksāt, sasniedzot noteiktu apgrozījuma un kreditēšanas apjomu. Viņa pauda gandarījumu, ka kreditēšanas apjoms ir audzis.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu valdībā, pēc tikšanās ar koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa ceturtdien uz sarunu bija aicinājusi pārstāvjus no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partijas "Progresīvie".

Siliņa norādīja, ka šodien Saeimā ir jāatrisina jautājums par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzēts, ka pirms balsojuma Saeimā šo jautājumu pārrunās Saeimas frakcijas.

Tāpat Siliņa akcentēja, ka satiksmes ministram Atim Švinkam (P) būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka "airBaltic" ir rentabls uzņēmums. Pretējā gadījumā Švinkam būs jāuzņemas atbildība, uzsvēra premjere.

Tāpat Siliņa norādīja, ka Satiksmes ministrija ir jāreorganizē, jo "daudzi darbi ir iestrēguši" un nevirzās uz priekšu. Viņa reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā.

Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nebalsot.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pienesums Latvijas ekonomikai ir daudz lielāks nekā tikai kompānijas nomaksātie nodokļi, ceturtdien, uzrunājot Saeimas deputātus pirms lēmuma par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka, Latvijas iedzīvotājiem kādam savam ārvalstu draugam vai citiem cilvēkiem ārzemēs stāstot par Latviju, tiek izcelta valsts labā savienojamība un "airBaltic". Siliņa atzina, ka "airBaltic" bieži tiek saredzēts tikai kā nodokļu maksātājs un no ieņēmumu un izdevumu viedokļa, tomēr lidsabiedrības pienesums Latvijas ekonomikā ir daudz lielāks.

Lai rastu līdzekļus demogrāfijas jautājumu risināšanai, drošības stiprināšanai un izglītībai, taupības pasākumi būs nepieciešami, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa teica, ka valdība jau jūnijā bija izdiskutējusi iespējamās taupības iespējas nākamajam gadam. Viņa norādīja, ka budžeta prognozes parasti tiek saņemtas augusta sākumā, un šonedēļ tika saņemtas jaunākās aplēses par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izpildi. Siliņa uzsvēra, ka vēl tiek gaidīts Finanšu ministrijas analītiskais materiāls, lai varētu objektīvi izvērtēt, vai situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Pirmie vērtējumi liecina, ka situācija ir nedaudz labāka nekā ierasts, taču taupības pasākumi būs nepieciešami.

Viņa pauda, ka izdevumu pārskatīšana ir vērtīga, jo ļauj izvērtēt, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, un meklēt efektīvākus risinājumus. Siliņa salīdzināja šo procesu ar ģimenes budžeta pārvaldību, kur arī iespējams atrast veidus, kā rīkoties gudrāk. Tāpēc viņa plāno tikties ar ministriem, lai pārrunātu, kā īstenot būtiskos plānus - demogrāfijas pasākumus, izglītības programmas un drošības stiprināšanu.

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) ir politiski uzrunājusi Igaunijas un Lietuvas valdības, lai tās apsvērtu savu potenciālo interesi par ieguldīšanu aviokompānijas "airBaltic" plānotajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.

No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.

Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.

Ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji Latvijā turpina stabili augt, un valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) organizētajā konferencē "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" teica Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Latvija ir atvērta investīcijām, inovācijām un sadarbībām. Es ticu, ka Latvija ir droša un stabila vieta, kur investēt," teica premjerministre, norādot, ka Latvija novērtē ilgtermiņa sadarbības un investīcijas.

Viņa arī izteica pateicību FICIL par stratēģiskajiem pārskatiem un ikgadējām atskaitēm, norādot, ka tie ir kā gids par to, kas ir jādara Latvijā, lai palielinātu investīciju apmēru un uzlabotu investīciju vidi.

2024.gada beigās kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā sasniedza vairāk nekā 26 miljardus, kas ir 65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Siliņa, piebilstot, ka, salīdzinot ar 2023.gada beigām, tas ir pieaugums par 2,1%. "Tas parāda lielo nozīmi, ko ārvalstu kapitāls spēlē Latvijas ekonomikā," teica Siliņa, uzsverot, ka kopumā Latvijas investīciju piesaistes rādītāji turpina stabili augt.

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Valdība otrdien pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" un "Kurzeme" ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), savukārt projekta "K2 Ventum" IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.

Vienlaikus otrdien pusdienlaikā iepretim Ministru kabineta ēkai notika vides aktīvistu protests pret visu trīs minēto projektu īstenošanu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. "Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību," uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.

Valdība 13.aprīlī lēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", pastiprinot aizdevuma izsniegšanas prasības un nosakot stingrāku uzraudzību, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa bija sasaukusi ārkārtas valdības sēdi par situāciju aviācijā un "airBaltic".

Siliņa uzsvēra, ka ir skaidrs, ka krīze Hormuza šaurumā tik drīz vēl nebeigsies, tādēļ valdībai bija jārunā par aviācijas nozari.

Ministri uzklausīja informatīvo ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz aviācijas nozari. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots sekot līdzi šai ietekmei, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot tiesību akta projektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu valsts rīcību krīzes ietekmes mazināšanai un novērstu iespējamos apdraudējumus.

Siliņa atzina, ka daudzas valstis saskaras ar aviācijas nozares nepietiekamību, un gataviem uz ko tādu jābūt arī Latvijā. SM būs jāizstrādā prioritizējošs plāns, ja tāds risks iestātos, skaidroja premjere.

No 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, šodien pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Premjere uzsvēra, ka jāatrod veids, kā izdienas pensiju sistēmu padarīt vienlīdzīgāku attiecībā pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pienākas un pienāktos vecuma pensijas. Piemēram, vecuma pensijās šobrīd atvietojuma līmenis, pēc Siliņas teiktā, ir vidēji 40% no atalgojuma, kas tika saņemts, savukārt izdienas pensiju saņēmējiem tie ir vidēji 80-90%.

Nākamā gada budžeta projekta veidošanā liels izaicinājums valdībai bija necelt pamatnodokļus, šorīt intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).

Politiķe uzskata, ka budžeta projektā esot panākts līdzsvars starp drošības vajadzībām un atbalstu cilvēkiem. Valsts vajadzībām līdzekļu kopumā trūkst, tāpēc liels izaicinājums bija necelt pamatnodokļus un bija jāmeklē iespējas ietaupīt, sprieda premjere.

Par taupīšanu Siliņa vēl sagaida lielas debates Saeimā, jo šajā jomā vērojams, ka spiediens no sabiedrības par labu taupības pasākumiem ir liels, bet tajā brīdī, kad parādās konkrēti priekšlikumi, no visādām pusēm allaž parādās pamatīgi iebildumi, ka taupīt vajag visur citur, tikai ne konkrētajā nozarē, un virkne taupības ieceru izčākst.

Siliņa lēsa, ka trīs gadu griezumā valdība esot panākusi budžeta tēriņu samazinājumu par 800 miljoniem eiro, tāpēc viņa nepiekrīt uzņēmēju kritikai, ka valdība nepietiekami domājusi par budžeta sabalansēšanu un pārvaldes optimizēšanas iespējām un reorganizācijām.

Kļūmes, kuras radās aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ir jāskata kopumā un jāseko, lai tās neatkārtotos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzina, ka vēlēšanu komisijas darbinieki strādāja no sirds un paveica darbu labi. Tomēr viņa pauda neapmierinātību ar tehniskajām problēmām - algoritmi, kas bija izstrādāti iepriekš, reālajā situācijā nedarbojās, kā bija plānots.

Viņasprāt, Saeimai būtu jāsazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un jānoskaidro, kāpēc solītais netika izpildīts.

Politiķe atzīmēja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrei Ingai Bērziņai (JV) ir uzdots izvērtēt Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) atbildību. Viņa uzskata, ka jāvērtē ne tikai VDAA, bet arī kopumā jānodrošina, lai šādas tehniskas kļūmes un komunikācijas trūkumi neatkārtotos nākamajās vēlēšanās.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atkāpusies no amata, trešdien paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par to Siliņai Bērziņa paziņojusi trešdien, un premjere Bērziņas atkāpšanos ir pieņēmusi.

Siliņa par Bērziņas lēmumu medijiem paziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Premjere norādīja, ka Bērziņa bijusi pirmā, kas aktīvi rīkojusies saistībā ar vēlēšanu ķibelēm un atstādinājusi Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) vadītāju. Tāpat Bērziņa, pēc Siliņas teiktā, uzreiz sākusi skaidrot, kā radušās visas tehniskās neskaidrības, kas bijušas vēlēšanu norisē.

Siliņai svarīgākais tagad esot, lai uz nākamajām vēlēšanām, kas būs Saeimas vēlēšanas 2026.gada rudenī, visas lietas būtu sakārtotas perfektā kārtībā un šāda situācija neatkārtotos.

Izdevumu mazināšanas nolūkos Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) aicina valsts pārvaldi atteikties no naudas balvām, samazināt piemaksu apmērus un novērtēšanas sliekšņus.

Premjere arī sagaida piedāvājumu par līdzsvarotu virsstundu darba samaksas kārtību no Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas.

"Uzskatu, ka arī neatkarīgajās institūcijās un pašvaldībās šādi principi būtu jāievieš," vietnē "X" šodien paziņoja Siliņa.

Premjere šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka budžeta taupīšanas nolūkos tiks piedāvāts par 10% samazināt novērtējuma prēmijas un piemaksu par aizvietošanu.

Jau vēstīts, ka koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas, pagājušajā nedēļā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Siliņa.

Mērķdotācija kultūras izglītības iestādēm netiks samazināta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" solīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Politiķe akcentēja, ka, domājot par to, kā ietaupīt līdzekļus, galvenokārt jādomā par horizontāliem risinājumiem, piemēram, naudas balvu un prēmiju samazināšanu visās ministrijās.

Patlaban gan vēl notiek sarunas par to, kādi varētu būt taupības pasākumi, taču dotācija kultūras izglītībai tiks saglabāta, solīja ministre.

Viņa akcentēja, ka kultūrizglītības pieejamība aizvien in ministrijas prioritāte, tāpat kā finansējums dziesmu svētku kustībai.

Lāce gatava diskutēt arī par dziesmu un deju svētku kustības nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, kas nozīmētu mainīt rīkotāju Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas ministres ieskatā nodrošinātu efektīvāku plānošanu un līdzekļu sadalījumu.

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

Līdz šim no ministrijām ir saņemti 190 dažādi priekšlikumi par tēriņu mazināšanu nedaudz vairāk nekā 75 miljonu eiro apmērā, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai, 18.jūnijā "LTV1" raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Tā ir aptuveni puse no iecerētās ietaupījuma summas, kuru šādā veidā plānots atrast.

Premjere uzsvēra, ka ministrijas ir sekojušas viņas ieteikumam, proaktīvi nākot klajā ar priekšlikumiem tēriņu mazināšanai, un joprojām starp Finanšu ministriju (FM) un citu ministriju ministriem notiek aktīvas sarunas.

"Mums vēl ir laiks strādāt ar šo un atrast šo nepieciešamo finansējumu," pauda Siliņa, piebilstot, ka sarunas par šo jautājumu turpināsies arī koalīcijas partneru vadības līmenī.

Jau ziņots, ka premjere iepriekš aicināja ministrijas būt proaktīvām un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem par iespējamiem ietaupījumiem.

Kā aģentūrai LETA pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pirmdien uzsvēra Siliņa, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) ir pienākums skaidrot jautājumu par budžeta līdzekļu pārdali.

Valdība jūlijā atkārtoti varētu skatīt jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, otrdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministru kabinets šodien kārtējo reizi skatīja jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu "Tet" un LMT nākotni, tomēr Tiesību aktu projektu (TAP) portālā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi" ir atlikts.

Valainis sacīja, ka šodien saņemts uzdevums no valdības locekļiem par to, kāda veida precizējumi nepieciešami, un tuvākajā laikā plānots atkārtoti valdībā skatīt šo jautājumu.

"Es domāju, ka tas būs jūlijā, kad atgriezīsimies valdībā un skatīsimies, vai varam vai nevaram iet tālāk," sacīja Valainis.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka šobrīd joprojām esam situācijā, kad nevar atklāt īpaši daudz informācijas, tomēr drīzumā varēs informēt plašāk. Ministrs sacīja, ka valdība šobrīd gatavo lēmumu.

Ja "Progresīvie" nolems izstāties no koalīcijas, strādās tehniskā valdība, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja premjere Evika Siliņa (JV), vaicāta, kāds ir plāns tālākam darbam šādā gadījumā.

Siliņa atzina, ka "Progresīvajiem" nepiedāvāja virzīt savu ministra amata kandidātu, jo partijas pārstāvji nepiedalījās svētdienas sarunā. "Es neko viņiem nepiedāvāju, jo es ar viņiem nemaz nevarēju to izrunāt. Viņi vakar uz tikšanos neieradās," teica premjere, piebilstot, ka kultūras ministre Agnese Lāce (P) sarunai pieslēgusies un tad atslēgusies.

"Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) man joprojām nav ne pazvanījis, ne pateicis, ka viņš atkāpjas. Tā kā komunikācija šobrīd ir sarežģīta," atzina premjere, piebilstot, ka ir gatava runāt un sadarboties.

Valdības vadītāja atzina, ka nezina, vai amatam uzrunātajam pulkvedim Raivim Melnim Saeimā pietiks balsu. Premjere skaidroja, ka nav runājusi ar opozīcijas pārstāvjiem, jo vispirms "kā normāls valdības vadītājs" gribēja situāciju izrunāt ar koalīcijas pārstāvjiem, kur šobrīd "man bija palikusi tikai Zaļo un zemnieku savienība".