Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Zemgales rajona tiesas nams Tukumā, kas šobrīd tiek rekonstruēts un paplašināts, pirmdien, 10. septembrī nosvinējis spāru svētkus, informē SIA Velve komunikācijas konsultante Aleksa Spriņģe.

Projektu īsteno PS Velve un Campaign, un projekta ietvaros tiek atjaunota esošās ēkas fasāde, uzlabota tās funkcionalitāte, kā arī līdz 1500 m2 paplašināta tiesas telpu kopējā platība.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, kas top vienlaicīgi ar objektiem Jēkabpilī un Ventspilī, kopā veidojot līdz šim vērienīgākos būvapjomus Latvijas tieslietu vēsturē. Saskaņā ar būvprojektu vēsturiskajai tiesas ēkai, kas durvis vērusi 1882. gadā, tiek veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkos izsoli nekustamajam īpašumam ar komerciālas darbības potenciālu Skārņu ielā, Rīgas vēsturiskajā centrā pie Svētā Pētera baznīcas, informēja VNĪ pārstāvji.

Izsolē nekustamā īpašuma sākumcena ir noteikta 519 000 eiro apmērā. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Izsolē pieejamā ēka atrodas uz vienas no Vecrīgas senākajām ielām – Skārņu ielas – kura izveidota 13.gs. sākumā kā vācu apmetnes centrālā iela. Nams Skārņu ielā 4 celts 15.gs. un tā pārbūve pēc Bīriņu muižas pils arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa projekta sākta 1875. gadā. Ēka ekspluatācijā nodota 1886. gadā. Fasādes atjaunošanas darbi veikti 2018. gadā. Nams ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dzīvojamo ēku komplekss" (valsts aizsardzības Nr. 6564) sastāvdaļa.

“Nekustamā īpašuma tirgus dinamiku pēdējos gados ietekmējušas gan pandēmijas radītās ekonomiskās svārstības, gan kara situācija Ukrainā. Globālās tendences, piemēram McKinsey Global Institute veiktais pētījums rāda, ka pieprasījums pēc biroju telpām mūsdienās sarūk. Tomēr vēl aizvien pašmāju tirgū novērojam pieprasījumu nekustamajam īpašumam Rīgā, sevišķi Rīgas vēsturiskajā centrā gan komerciāla potenciāla, gan dzīvojamo platību potenciāla attīstīšanai. Īpašums Skārņu ielā investoriem sniedz ne tikai ekskluzīvu atrašanās vietu, bet arī iespēju attīstīt biznesu lielas tūristu plūsmas zonā. Saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem, Vecrīga kļuvusi par vienu no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem, līdz ar to novērojama tūrisma, nekustamā īpašuma un viesmīlības industriju attīstība,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Rīgas domei šodien nav izdevies pārdot izsolē divus zemesgabalus Vecrīgā, blakus Melngalvju namam, - Kungu un Grēcinieku ielā, jo izsolei nebija pieteicies neviens pretendents, LETA uzzināja pašvaldības Īpašuma departamentā.

Departamenta pārstāve Baiba Gailīte norādīja, ka par zemesgabalu turpmāko nākotni tiks lemts tuvākajā laikā.

Kā ziņots, Rīgas dome šā gada februārī nolēmusi pārdot izsolē pašvaldībai piederošu zemesgabalu 412 kvadrātmetru platībā starp Grēcinieku un Svaru ielu, tieši iepretī Melngalvju nama aizmugurējai sienai. Zemesgabala izsoles sākumcena noteikta 1,155 miljoni eiro, izsoles solis - 50 000 eiro.

Tā kā Melngalvju namā patlaban atrodas Valsts prezidenta pagaidu rezidence, zemesgabalam ir piešķirts valsts aizsardzības objekta statuss. Aizsargjoslu likums nosaka, ka ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju. Nomas līgums ar Valsts prezidentu noslēgts līdz 2015.gada 31.decembrim - Īpašuma departamenta pārstāvji uzskata, ka pa šo laiku jaunajam īpašniekam būs iespēja veikt projektēšanas un sagatavošanās darbus, lai zemesgabalu attīstītu.

Cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Šis ir augstas pievienotās vērtības investīciju projekts, ko Micro Tech Baltic sāka realizēt pirms vairākiem gadiem. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap desmit miljoniem eiro, ES finansējums – ap četriem miljoniem eiro.

Micro Tech Baltic ražošanā izmanto Agroplast tehnoloģiju, ko izstrādājusi komanda, kuras sastāvā ir ne tikai zinātnieki un inženieri, bet arī ražošanas uzņēmumu vadītāji, lauksaimniecības un lopkopības eksperti, stāsta Micro Tech Baltic valdes loceklis Tomass Žukovskis. Agroplast tehnoloģija nosaka gandrīz tūlītēju kūtsmēslu savākšanu un pārstrādi, kas nodrošina tīrāku vidi fermās.

Trešdienas rītā Lielupes attekā Driksas upē ieplūdusi nezināma viela, kas upes ūdeni iekrāsojusi zaļu, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Kā portālam notikuma vietā pastāstījuši lielā skaitā sabraukušo dienestu pārstāvji, iespējams, ūdens iekrāsojies siltumapgādes uzņēmuma SIA Fortum Jelgava darbības dēļ. Ar tādu salātzaļas krāsas šķīdumu uzņēmums mēdzot iekrāsot siltumtrašu ūdeni. Dienesti sākotnēji apgalvo, ka tas nav videi kaitīgs.

Pašlaik notikuma vietā tiekot gaidīti SIA Fortum Jelgava un SIA Jelgavas ūdens pārstāvji. Notikuma vietā portāls zz.lv noskaidrojis, ka upi zaļu, visdrīzāk, iekrāsojusi pārtikas krāsviela.

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Norisinājusies svinīgā Spāru svētku ceremonija Jaunolaines sākumskolas sporta zālei, kam par godu augstākajā punktā pacelts tradicionālais vainags un līdz ar to ēka ieguva kopskata veidolu.

Pasākumā piedalījās Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs, Olaines sākumskolas direktora vietniece Velda Veinberga, būvniecības kompānijas RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Sporta zāles būvniecības darbus uzsāka pagājušā gada septembrī un tos plānots pabeigt noteiktajā termiņā - 2017. gada decembrī.

Saskaņā ar projektu sporta nama jaunbūvi savienos ar esošās skolas ēku. Pirmajā stāvā atradīsies ieejas vestibils ar garderobi, treneru telpa un lielā sporta zāle, kas paredzēta basketbola, volejbola, rokas bumbas un telpu futbola treniņiem, kā arī atsevišķa cīņu sporta zāle. Starp abām zālēm atradīsies ģērbtuvju bloks, sanitārie mezgli apmeklētājiem un telpa inventāra uzglabāšanai. Savukārt ēkas dienvidu daļā atradīsies tehniskā telpa ar iebūvētu siltummezglu un ūdens ievada mezglu. Ēkas otrajā stāvā tiks izbūvēta fitnesa zāle, sanitārie mezgli apmeklētājiem, ventilācijas iekārtu telpa un balkoni skatītājiem.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) saņēmusi apstiprinājumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta - Vāgnera teātra ēkas būvprojekts ir akceptēts un ir saņemta būvatļauja.

Šī gada sākumā RRVB ziņoja, ka uzsākts darbs pie Rīgas Vāgnera teātra tehniskā projekta izstrādes, un tagad, novembra beigās, saņemts apstiprinājums no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par būvatļaujas saņemšanu.

Ēka jau ir nodota galvenā būvnieka, pilnsabiedrības "SBSC" rīcībā - šobrīd norisinās demontāžas darbi, tiek demontēta līdzšinējā siltumtrase, starpsienas, saudzīgi tiek demontēti logi, durvis, citi interjera elementi, ko nodos restaurācijai. Galvenie būvdarbi, kas sāksies ar pamatu nostiprināšanu, tiks uzsākti 2024.gada janvārī. Līdz februārim turpināsies projekta detalizētā izstrāde - telpu interjera un restaurācijas darbu plānošana. Būtiski, ka Rīgas dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kas ir svarīgs pienesums projekta īstenošanā, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks izmantotas un daļēji aizņemtas tuvākās ielas.

Vai esat redzējuši, ka uz ielas notiek remontdarbi vienā un tajā pašā vietā ik pēc pāris gadiem?

Pirmajā remontdarbu laikā notiek ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, pēc tam tiek uzliets jauns asfalts.

Nākamajā gadā tiek izbūvēta siltumtrase, pirms tam uzlaužot jauno asfaltu, lai pēc tam to atkal ieklātu. Sabiedrība uz to noskatās un padomā: varēja taču vienā gadā veikt darbus. Ieekonomētu neērtības un finanses.

Līdzīga situācija šobrīd ir ar jauno sabiedriskā transporta koncepciju. Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida konkursa nolikumu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Plānots, ka finansiāli vērienīgais iepirkums noslēgsies novembrī un uzņēmumi kopā ar pārvadājumu lotēm iegūs desmit gadus ilgas saistības.

Rīgas dome nākamnedēļ izsolē piedāvās zemesgabalu Grēcinieku ielā,Vecrīgā, blakus Melngalvju namam, informē Rīgas domes pārstāvji.

Zemesgabals atrodas centru apbūves teritorijā, kur primārā izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta izmantošana ražošanas funkcijām, skaidro domes pārstāvji. Zemesgabals ir izmantojams apbūvei, veicot tā inženiertehnisko sagatavošanu.

Zemesgabala izsoles sākumcena noteikta 1,155 miljoni eiro, savukārt izsoles solis ir 50 tūkstoši eiro. Izsole notiks 6. jūnijā.

Zemesgabalā ir pazemes siltumtrase kanālā, kanalizācijas vads, lietus kanalizācijas vads, telekomunikācijas, apgaismes tīklu pazemes kabeļu līnija. Tāpat tajā ir iespēja pieslēgties zema spiediena pazemes gāzes vadam, ūdensvadam un elektrisko tīklu pazemes kabeļiem zemesgabalā, kas atrodas Grēcinieku ielas sarkanajās līnijās. Zemesgabals nav iznomāts. Gar zemesgabalu ir ļoti intensīva gājēju plūsma, skaidro dome.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Ar ES līdzfinansējumu oktobrī Ozolniekos pie sociālās aprūpes centra «Zemgale» sākta būvēt 1,3 miljonus vērtā šķeldas katlumāja. Reizē top arī 665 tūkstošu eiro vērtā siltumtrase, kas savienos abās pusēs mežam esošās Ozolnieku ciemata daļas. Lēš, ka katlumājas būvniecība ir pirmais solis pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu Ozolnieku novada siltumapgādē, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Katlumāja sāks darboties 2016. gada apkures sezonā.

Komunālās saimniecības uzņēmuma «Ozolnieku KSDU» valdes priekšsēdētājs Gunārs Jaunsleinis stāsta, ka vecā katlumāja ir nolietojusies, tās remonts kļūst nesamērīgi dārgs. Taču galvenais iemesls, kāpēc top jaunā katlumāja, ir valdībā nolemtais, ka no 2017. gada gāzes koģenerācijas stacijās saražoto elektrību valsts vairs neiepirks par subsidētu jeb trīskāršu cenu. Tādēļ Ozolnieku galvenais siltuma ražotājs koģenerācijas stacija un katlumāja Kastaņu ielā 2, kurai līdzās atrodas arī pašvaldības kapitālsabiedrības «Ozolnieku KSDU» birojs, un kas izmanto tikai gāzi, var kļūt neizdevīga. «Līdz šim Ozolniekos siltuma tarifs tika mazināts, pateicoties «Ozolnieku KSDU» saražotajai un tālāk akciju sabiedrības «Latvenergo» pārdotajai elektrībai. Taču, ja šo elektrību iepirks trīs reizes lētāk, siltuma tarifu nāktos celt par trešdaļu,» skaidro G.Jaunsleinis. Viņš spriež, ka vajadzētu atrast iespēju savu saražoto elektrību arī pašiem patērēt, tad tās ražošana varētu atmaksāties.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.