Jaunākais izdevums

Korporatīvajā vidē dāvanas ar Latvijas simtgades simboliku vismaz pagaidām nav guvušas plašu atsaucību.

Valsts simtgades akcentēšana biznesa vidē nav aktuāla tendence, un uzņēmumi tāpat kā iepriekš saviem sadarbības partneriem pasniedz veltes, kas vai nu izceļ to darbības jomu, vērtības, vai kādu svarīgu notikumu, piemēram, kompānijas jubileju, novērojušas DB aptaujāto sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāves, kuras nereti palīdz saviem klientiem neapjukt plašajā korporatīvo dāvanu klāstā.

Latvijas simtgades birojā līdz šim gatavību savus ražotos produktus papildināt ar valsts simtgades simboliku, aizpildot speciālu anketu, izrādījuši teju 600 uzņēmumi. Daudzi no tiem ražo suvenīrus un veltes, kas varētu kalpot arī kā korporatīvās dāvanas. Plašajā sarakstā atrodamas grāmatas, dažādi ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, adījumi, šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, sveces, atmiņu spēle, medus, dažādi saldumi, kā arī porcelāna medaļas un krūzītes, organiskā stikla suvenīri u.c. Svinību ietvars veidots atvērts sabiedrības un uzņēmēju iesaistei, tāpēc simtgades piederības zīme uzņēmējiem pieejama bez maksas. DB jau iepriekš ziņoja, ka, ievērojot vizuālās vadlīnijas piederības zīmes lietošanai, uzņēmējiem ir iespēja valsts jubilejā veidot jaunus produktus un pakalpojumus, pilnveidot mārketinga instrumentus gan pašu mājās, gan starptautiski. Latvijas valsts simtgades piederības zīmi veido uzraksts Latvija, valsts karogs un skaitlis 100 ar integrētu bezgalības simbolu kā nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Grafiskās zīmes pamatā ir fonts Cīrulis, kas aizgūts no pagājušā gadsimta sākuma lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa darbiem.

Sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāja Iveta Dzērve novērojusi, ka šogad uzņēmumi, plānojot korporatīvās dāvanas, tomēr akcentē arī valsts simtgades tematiku. Taču šī nav ļoti izteikta tendence, dāvanas izvēle tieši ir atkarīga no tās mērķa, uzņēmuma darbības virziena. Viņasprāt, plānojot biznesa dāvanas, ir būtiski, lai tās būtu oriģinālas un reāli izmantojamas, nepārspīlējot ar dāvinātāja uzņēmuma zīmola atribūtiku. «Līdzīgi kā Ziemassvētkos, kad ar smaidu dāvanā saņemam jau desmito svecīti, arī biznesa vidē ir jādomā, kā klients to varēs izmantot un vai tā nebūs jau «desmitā svecīte». Man šķiet, ka dāvana ar valsts simtgades simboliku piemērotākā būtu, tieši sveicot savus klientus valsts svētkos. Tad es šai dāvinājumā saskatu pievienoto vērtību. Un, protams, tai jābūt oriģinālai, jo jāņem vērā, ka, pasniedzot lētu masveida ražojumu ar savu logotipu, mēs savā ziņā samazinām arī sava zīmola vērtību. Tāpēc mūsu aģentūrai tuvāki ir tie risinājumi, kur varam izpausties gan radoši, gan arī padomāt par dāvanas lietderību,» teic I. Dzērve.

Visu rakstu Simbolika paliek ēnā lasiet otrdienas, 11.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēloties korporatīvās dāvanas, "tā dara visi" nav pareizākā stratēģija

Anda Asere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ uzņēmumi Ziemassvētku biznesa dāvanu vietā izvēlas šos līdzekļus ziedot?

Dace Vesterdāla - If Apdrošināšanas komunikācijas vadītāja, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Taste Caps mandeļu mežģīņu cepumi

Laura Mazbērziņa, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā «Taste Caps!».

Uzņēmums «Taste Caps!» ir dibināts 2010. gadā. Tas ražo šokolādes trifeles un mandeļu mežģīņu cepumus. Zīmola nosaukums ir saīsinājums no aicinājuma «Izbaudi notvertos mirkļus!» («Taste captured moments!»). Šobrīd uzņēmuma sortimentā ir 25 trifeļu veidi, kā arī mandeļu mežģīņu cepumi. Viss ir roku darbs un tiek ražots no dabīgām izejvielām.

Skaties arī citus ražošanas stāstus, klikšķinot šeit!

Uzņēmuma galvenie klienti Latvijā ir uzņēmumi, taču tā produkcija nopērkama arī veikalos «Stockmann», «Sky», «Rimi» stendā «Klēts» u.c. «Skatoties pēc apgrozījuma rādītājiem, mēs vairāk pārdodam konfektes, jo mūsu galvenā niša ir korporatīvās dāvanas. Šajā ziņā konfektes pārspēj cepumus,» saka Ilze Garanča, SIA «Taste Caps!» īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas britu prinča Harija un amerikāņu aktrises Meganas Mārklas noliktais kāzu datums – 19. maijs, līdz ar to visi Lielbritānijas veikali ir pārpildīti ar suvenīriem, kas veltīti šai tēmai.

Kopš 1993. gada «Royal Collections Trust» ir ražojuši karaliskās ģimenes oficiālos suvenīrus, un, lai atzīmētu prinča Harija un Meganas Mārklas kāzas, izgatavoti jauni suvenīri. Saskaņā ar mazumtirdzniecības pētījuma centra datiem, šī joma ir plaukstoša - ik gadu Lielbritānijas iedzīvotāji un tūristi, iegādājoties karaliskās ģimenes suvenīrus, iztērē vairāk nekā 260 miljonus eiro.

Kopējās kāzu izmakas ir aptuveni 38 miljoni eiro, liecina neoficiāli aprēķini. Lielāko daļu no summas veido karaliskās ģimenes un viesu drošības izmaksas.

Meganas Mārklas ziedu izmaksas pārsniedz 130 270 eiro, deserta, sudraba paplāšu summa sasniedz 30 791 eiro un deserti nepārtraukti tiks atdzesēti ar sistēmu, kura izmaksā 1,1 miljonus eiro. Medusmēneša izmaksas ir 142 112 eiro, norises vietas izmaksas sasniedz 414 495 eiro, ēdināšana 338 702 un dzērieni 228 564 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas zinātniecēm inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu

Zane Atlāce - Bistere, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātniecēm pasniegta Ķīnas valdības Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas Starptautiskā Sieviešu dizaina inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu, informē Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāve Edīte Kalniņa.

Godalgotās izgudrojuma autores ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece Inga Ļašenko un viņas vadītā pētnieču komanda Dace Grauda (Latvijas Universitāte), Olga Kononova (RTU) un Jūlija Rombovska (Rīgas Stradiņa universitāte).

«Dzintara nanopavediens ir videi draudzīgs materiāls, tas ļaus aizsargāt dzintara resursus. Šobrīd tiek veikti testi šī pavediena lietošanai medicīniskiem mērķiem. Potenciāli to var izmantot mākslīgo asinsvadu (implantu) izgatavošanā, » stāsta RTU zinātniece I. Lašenko.

2018. gadā Sieviešu dizaina inovāciju konkursam tika iesniegti 189 darbi no visas pasaules. Konkursā var piedalīties augstskolas, pētnieciskās organizācijas, tehnoloģiju korporācijas, sieviešu inovāciju grupas vai arī individuāli dalībnieki (vismaz 60% no grupu dalībniekiem jābūt sievietēm). Konkurss notiek rūpniecisko izstrādājumu grupā (kancelejas preces, preces mājai, satiksme, pilsētvides elementi, ražošana un c.), zaļās vides grupā (zaļās vides mākslas darbi, zaļās enerģijas projekti, zaļās attīstības plāni, projekti vai risinājumi) un kultūras un radošo aktivitāšu grupā (mākslas darbi, drēbes, juvelierdarbi, suvenīri, iepakojums un c.). Godalgotie darbi saņem arī naudas balvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rozes bodes īpašniece: Saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, speciāli DB, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? 3D kartes

Ilze Žaime, 08.11.2019

Uzlex 3D karšu projektu vadītāja Ieva Paleja. Tālāk galerijā skatāms 3D karšu tapšanas process!

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skolēnu mācību uzņēmumu radītās biznesa idejas

Ilze Žaime, 09.12.2019

Huntion izveidotāji - paši mednieki - radīja pirmo aproci, kas signalizē medniekam par dzinēja tuvošanos, mazinot iespējamos riska faktorus, Cena - ap 30 EUR

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aproces medniekiem, videi draudzīgs putekļu sūcējs, mēslojums kapsulās augiem - šīs un daudzas citas biznesa idejas skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) prezentēja "Citā Bazārā", kas aizvadītās nedēļas nogalē notika tirdzniecības centrā "Domina Shopping".

Pasākumā piedalījās 270 skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), kas sevi pierādījuši kā labākie 400 komandu konkurencē. Kopumā 2018./2019. mācību gadā Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 1200 skolēnu mācību uzņēmumu.

Interesantākās biznesa idejas Db.lv ieskatā skatieties galerijā!

SMU programma ir īpaši 4.-12. klašu skolēniem veidota mācību metode un iespēja skolēniem, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem. Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi šo mācību metodi un rekomendē to izglītības iestādēm kā uzņēmējspēju attīstošu un pilnveidojošu mācību metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radoši laika plānotāji, veselīgi našķi kārumniekiem un vegāniem, džemperi, kas viegli transformējami spilvenos un vēl virkne aizraujošu, inovatīvu produktu, ko radījuši skolēni no visas Latvijas, būs atrodami lielākajā skolēnu mācību uzņēmumu pasākumā Cits Bazārs, kas 9. martā notiks tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Šogad noskaņoties pavasarim un gūt iedvesmu ikdienas un dzīves kvalitātes izkrāsošanai ļaus 270 skolēnu mācību uzņēmumos veidotie produkti. Skolēnu radītos darinājumus varēs iegādāties astoņās kategorijās: interjera preces, elektropreces un gaismas objekti, suvenīri, dāvanas un sezonas preces, apģērbi un aksesuāri, spēles un preces bērniem, pakalpojumi un izklaide, pārtika un preces virtuvei, kā arī skaistumkopšana un bižutērija.

«Skolēnu mācību uzņēmumu programma ļauj skolu jaunatnei attīstīt līdera garu un rosina jauniešus domāt plašāk, radīt iespējas pašiem sev. Ja arī ne visi no viņiem kļūs par milzīgu uzņēmumu vadītājiem vai nacionāla mēroga ekspertiem, mēs palīdzam augt profesionāļiem, kuri veidos mūsu nākotni. Cits Bazārs sniedz iespēju parādīt savu veikumu plašākai sabiedrībai, novērtēt radīto preču un produktu dzīvotspēju reālā vidē un pārliecināties par savu uzņēmējdarbības potenciālu. Topošajiem nākotnes uzņēmējiem svarīgs ir atbalsts, tādēļ aicinu ikvienu šajā nedēļas nogalē novērtēt jauniešu paveikto un, ja iepatīkas – sniegt savu ieguldījumu viņu attīstībā, iegādājoties skolēnu radītos produktus,» aicina Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo sestdien, 7. martā, notiks gada lielākais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums "Cits Bazārs", kurā ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 skolēnu mācību uzņēmumi no visas Latvijas.

"Cits Bazārs" notiek Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projekta "Inovāciju motivācijas programma" ietvaros, un to skolēniem rīko izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia".

""Cits Bazārs" ir iespēja skolēniem pārliecināties par savu preču vai pakalpojumu dzīvotspēju, novērtēt potenciālo pircēju atsauksmes un interesi. Pircēju atgriezeniskā saite ir dzinējspēks, kas iedvesmo jaunos uzņēmējus turpināt darboties, attīstīt ne tikai uzņēmējdarbību, bet arī savas individuālās - komunikācijas, pārdošanas un prezentācijas prasmes," norāda "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Skolēnu radītos darinājumus varēs iegādāties astoņās kategorijās: interjera preces, elektropreces un gaismas objekti, suvenīri, dāvanas un sezonas preces, apģērbi un aksesuāri, spēles un preces bērniem, pakalpojumi un izklaide, pārtika un preces virtuvei, kā arī skaistumkopšana un bižutērija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atdzīvina vēsturiskus plakātus

Anda Asere, 11.03.2019

SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašnieces Līva Pērkone (no kreisās) un Marija Ručevska

Foto: Sandija Veikša

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kaltenes krasti atjaunoto plakātu kolekcija izceļ pagājušā gadsimta 20.-30. gadu izcilākos Latvijas vēsturiskā dizaina piemērus un nākotnē plāno piedāvāt arī mākslas darbu reprodukcijas.

«Mēs ar Mariju jau vairākus gadus strādājam kopā – pie TechChill konferences un citiem projektiem, kas saistīti ar stratēģiju, komunikāciju un projektu vadību. Tie ir lieliski procesi, bet pēc trešā kopīgā TechChill, kad mazliet atkāpāmies no ikdienas organizēšanas, radās vēlme pārmaiņas pēc īstenot kaut ko taustāmu un rokās paturamu,» stāsta Līva Pērkone, SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašniece. Tajā mirklī bija iespēja mazliet atpūsties, bet nemiera gars turpināja urdīt. «Mētājāmies ar dažādām idejām, pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam – kas būtu tāds, ko mēs varētu radīt, pēc iespējas atšķirīgu no tā, ko darām ikdienā? Līva atcerējās par reklāmas plakātiem no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, ko bija pētījusi pirms gadiem desmit, un kādi tie ir populāri suvenīri citās Eiropas valstīs. Man plakāti iepatikās, un jau nākamajā rītā satikāmies bibliotēkā, lai noskaidrotu tālākos soļus,» atminas otra uzņēmuma līdzīpašniece Marija Ručevska. Laikā, kad Līva studēja vēsturi un jau bija sākusi strādāt komunikācijas nozarē, reklāmas plakāti viņu ieinteresēja, jo bija kā vienojošais elements starp komunikāciju, vēsturi un ekonomiku. «Ja tā padomā, tad arī ar šo hobiju nekur tālu neesam aizgājušas no tā, ko darām ikdienā. Periodikas arhīvs un plakāti bija viena no pirmajām lietām, kas tika digitalizēta un bija pieejama tiešsaistē, neejot uz bibliotēku. Tā bija mana pirmā īstā saskare ar digitalizāciju un tās iespējām,» atzīst Līva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru