Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Inga Ruginene būvniecības sākšanas ceremonijā paziņoja, ka rūpnīcas produkcija palielinās Lietuvas un visas Eiropas aizsardzības spējas.

"Pēc uzbūvēšanas "Rheinmetall" rūpnīca apgādās ikvienu karavīru zem NATO karoga. Tas veicinās Eiropas aizsardzības spēju palielināšanu un tās munīcijas krājumu pārvaldību. Eiropu nevar šantažēt vai iebiedēt, Eiropa ir gatava rīkoties," sacīja Nausēda.

"Tas nozīmē ne tikai papildu darbavietas, investīcijas un papildu nauda budžetā, bet arī ļoti nozīmīgu ieguldījumu aizsardzības nozarē," teica Ruginene.

"Rheinmetall" izpilddirektors Armīns Papergers, kurš arī piedalījās ceremonijā, uzsvēra, ka rūpnīca ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai Lietuvai, bet visai Eiropai, un tas liecina par Vācijas gatavību aizsargāt NATO austrumu flangu.

Inženierijas risinājumu uzņēmums "TEC Industry" pabeidzis Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektēšanas sākotnējo posmu, vēsta lietišķo ziņu laikraksts "Verslo žinios".

"Esam pabeiguši pirmo projektēšanas posmu, ir pabeigta ģenerāluzņēmēja atlasei nepieciešamā tehniskā dokumentācija. Īpašu uzmanību pievērsām sprādzienu kontroles risinājumiem. Šim projektam esam izveidojuši atsevišķu projektētāju komandu, kas kopš līguma parakstīšanas jūnijā ir konsekventi strādājusi un turpinās darbu," laikrakstam teica uzņēmuma vadītājs Vaids Laukaitis.

Paredzams, ka drīzumā tiks izsludināts konkurss par būvuzņēmēja darbu un sāksies būvdarbi.

Vācijas bruņojuma ražotājs "Rheinmetall" šoruden plāno sākt rūpnīcas būvniecību Radvilišķu rajona Baisogalā. Rūpnīcā strādās 150 darbinieku, kas gadā saražos desmitiem tūkstošu artilērijas šāviņu.

Lietuvas valsts enerģētikas grupa "Epso-G" ieguldīs vēl 18,6 miljonus eiro meitasuzņēmumā "Epso-G Invest", kas ir iesaistīts Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektā.

Ar grupas vienīgā akcionāra Lietuvas Enerģētikas ministrijas apstiprinājumu tās reģistrētais pamatkapitāls palielināts par 18,644 miljoniem eiro.

Cits munīcijas ražotnes projektā iesaistīts Lietuvas valsts uzņēmums - "Valstybes ivesticinis kapitalas" (VIK) - plāno obligāciju emisiju līdz 55 miljonu eiro apmērā, lai finansētu projektu.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi - "Epso-G Invest" un munīcijas ražotājs "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG) - parakstīja līgumu ar "Rheinmetall" par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajonā. Kopuzņēmumā "Rheinmetall Defense Lithuania" Vācijas kompānijai pieder 51%, "Epso-G Invest" - 48% un GGG - 1% akciju.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm.

S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk.

Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Globālais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut dalījies ar jaunām atziņām par to, kā Latvijas iedzīvotāji investēja 2025. gadā, atklājot dalības pieaugumu un pāreju uz automatizētu un ērtu ieguldīšanu, ko pavada pieaugoša interese par sarežģītākiem investīciju rīkiem.

Raugoties uz 2026. gadu, Latvijas iedzīvotāji vēlas vairāk koncentrēties uz finanšu disciplīnu, izglītību un ilgtermiņa plānošanu.

Saskaņā ar Revolut iekšējiem datiem, 2025. gadā Revolut ieguldījumu pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā pieauga par 17 %. Vidējais Latvijas investors platformā Revolut joprojām bija viens no jaunākajiem Eiropā — ar vidējo vecumu 35 gadi un ar vidējo portfeļa vērtību virs 2600 €.Latvijas klientu portfeļi platformā Revolut bija lielā mērā diversificēti un ar spēcīgu noslieci uz globālajiem tirgiem. Vidēji portfeļus veidoja 35 % ASV akciju, 11 % ETF (biržā tirgoto fondu) un 3 % Eiropas akciju un 3 % CFD (starpības līgumu), savukārt 44 % tika turēti naudas tirgus fondos, izmantojot elastīgo naudas tirgus fondu pakalpojumu.

“2025. gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) bijis izrāviena gads – ārvalstu investīciju piesaistes jomā pirmo reizi tiks pārsniegta miljarda atzīme, atgriežas izaugsme eksport rādītājos, īpaši pakalpojumos, bet ārvalstu tūristu piesaistes jomā pietuvosimies 2019. gada rādītājiem,” tā 14.novembrī preses konferencē uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Turpinot, LIAA direktore uzsvēra, ka šogad LIAA apliecināja, ka Latvija spēj konkurēt par lielajiem starptautiskajiem projektiem un uzvarēt. “Investori novērtē mūsu profesionālo pieeju, pārskatāmo procesu un valsts gatavību sadarboties,” tā LIAA I.Jāgere, piebilstot, ka reorganizācija, kas īstenota pēdējā gada laikā, ir ļāvusi pārvērst aģentūru par uzņēmējiem pieejamu un atsaucīgu partneri, kas spēj ātri reaģēt uz pārmaiņām globālajā ekonomikā.

Šogad LIAA investīciju projektu portfelis sasniedzis 17,5 miljardus eiro, aptverot 184 projektu, kuros potenciāli tiks izveidotas 7396 jaunas darba vietas.

Kopumā šogad uzsākta 20 jaunu investīciju projektu īstenošana, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniegs 745 miljonus eiro, neskaitot investīciju fonda “Ingka investment” mežu iegādes darījumu par 720 miljoniem eiro.

Karu un ģeopolitisko saspīlējumu dēļ pagājušajā gadā ieroču ražotāju ieņēmumi pasaulē sasnieguši rekordaugstu līmeni, pirmdien paziņojis Stokholmā bāzētais Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

SIPRI aplēses liecina, ka pasaules simt lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2024. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni un bija 679 miljardi ASV dolāru (587 miljardi eiro), kas, ņemot vērā valūtu kursa svārstības, ir par 5,9% vairāk nekā 2023. gadā.

Kā norādīja institūts, pieprasījumu pēc ieročiem galvenokārt veicināja kari Ukrainā un Gazas joslā, pieaugošās globālas un reģionālas ģeopolitiskās nesaskaņas un arvien pieaugošie militārie izdevumi.

Lai varētu apmierināt pieprasījumu, daudzi uzņēmumi paplašināja ražošanas līnijas, būvēja jaunas rūpnīcas, izveidoja meitasuzņēmumus un pārņēma konkurentus, secināja SIPRI.

Pasaules ieroču tirgū dominēja ASV ar 39 no simt lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tie guvuši gandrīz pusi no pasaules ieroču tirdzniecības ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauguši par 3,8%, sasniedzot 334 miljardus ASV dolāru, liecina SIPRI dati.

Latvijā šobrīd iedzīvotāju rīcībā atrodas ievērojams finanšu potenciāls - aptuveni divpadsmit miljardi eiro atrodas noguldījumos un faktiski nevairo sabiedrības labklājību. Tikmēr kapitāla tirgus un ieguldījumu fondu aktivitāte pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug, un arvien vairāk privāto investoru meklē iespējas ieguldīt.

To apliecina arī šogad veiktā investoru aptauja , kas atspoguļo, ka 72% investoru atbalsta stratēģisko valsts uzņēmumu kotēšanu biržā un arī gatavību ieguldīt, ja tās būtu pārvaldītas caurspīdīgi, ar skaidru stratēģiju un ilgtspējīgu biznesa modeli.Lai aktivizētu šo kapitālu un stiprinātu valsts finansiālo autonomiju, nepieciešams uzdot konkrētu jautājumu: kā izmantot privāto kapitālu tā, lai tas strādātu valsts ilgtermiņa mērķu labā, tostarp aizsardzības, inovāciju un ekonomikas transformācijas nodrošināšanai?

Attīstīts kapitāla tirgus ir spēcīgas ekonomikas pamats. Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs. Šī atšķirība ir vēsturiska un joprojām ietekmē mūsu ekonomikas struktūru, daudzi nozīmīgi uzņēmumi atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, un liela daļa no tiem darbojas komerciālos sektoros, kuros citviet dominē privātais kapitāls. Top101 vērtīgāko uzņēmumu saraksts apliecina, ka Latvijas ekonomikā valsts kontrolē ievērojamu daļu būtisku aktīvu, tomēr šis potenciāls šobrīd nav pilnībā aktivizēts kapitāla tirgus attīstībai.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

AS Balticovo 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu. 2024. gadā AS Balticovo turpināja nodrošināt stabilu darbību, Latvijas ražotnēs saražojot kopumā 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.

Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Tas mudina meklēt aizvien jaunus risinājumus – gan dabai, gan budžetam draudzīgākus enerģijas veidus, kas mazinātu atkarību no cenu svārstībām, nozīmētu stabilākus tarifus, enerģētisko drošību un efektivitāti ilgtermiņā.

Un Latvijā šāds risinājums ir radīts – biogāzes stacija, kurā kā izejviela tiek izmantoti vistu mēsli, rezultātā radot biometānu, kas nereti tiek saukts arī par zaļo dabasgāzi. Biogāzes stacijā Iecavā 2026. gadā plānots saražot 150 gigavatstundas (GWh) enerģijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vienas Latvijas mājsaimniecības vidējais patēriņš mēnesī ir 175 kWh, tas nozīmē - gadā šī stacija varētu apgādāt aptuveni 71 400 mājsaimniecības. Šis apjoms līdzinās visai Daugavpilij divkāršā apmērā vai, piemēram, Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras kopējam patēriņam.

Valdībā otrdien nolēma piešķirt Lauku atbalsta dienestam (LAD) 671 763 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai izmaksātu kompensāciju olu ražotājam AS "Balticovo" par zaudējumiem, ko radījusi ar salmonelozi inficētu putnu piespiedu likvidācija mājputnu novietnēs Bauskas novada Iecavas pagastā.

Uzņēmums iesniedza iesniegumu LAD par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības putnu salmonelozes apkarošanas laikā radušos zaudējumu kompensāciju pēc slimības uzliesmojuma novietnēs, kas piedalās pārtikas apritē. Tādējādi LAD 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas - līdz 2025.gada 23.oktobrim, ir jāizmaksā kompensācija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu izdevumus, kas radušies pēc putnu salmonelozes uzliesmojuma, īstenojot tā apkarošanas pasākumus mājputnu novietnēs, līdzfinansē Eiropas Komisija (EK) kā ikgadējo un daudzgadējo valsts veterināro un fitosanitāro programmu īstenošanas pasākumus. Tomēr kompensācijas maksājumiem, kas pārskaitīti pēc 90 dienu perioda kopš putnu īpašnieka iesnieguma saņemšanas, EK ir tiesīga piemērot līdzfinansējuma samazinājumu.

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Linas Agro” valdes priekšsēdētāja amatu no 3. novembra ieņems ilggadējais uzņēmuma darbinieks Kārlis Zenfs, kurš no 2022. gada pildīja finanšu direktora pienākumus.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys), kurš ir arī “Linas Agro” izpilddirektors Lietuvā, turpinās darbu kā valdes loceklis, sniedzot atbalstu pārejas periodā.

“Man ir patiess gods uzņemties valdes priekšsēdētāja pienākumus. Desmit gadu laikā, ko esmu pavadījis šajā uzņēmumā, ir notikusi pastāvīga attīstība. Īpaši pēdējos divos gados, kad apvienojāmies ar SIA “Elagro Trade” un aizsākām vērienīgu iekšējo procesu digitalizāciju. Priecājos, ka esmu daļa no spēcīgas profesionāļu komandas un ticu, ka kopīgiem spēkiem turpināsim atklāt jaunas spēju robežas, sniedzot pievienoto vērtību mūsu klientiem, sadarbības partneriem un akcionāriem,” uzsver Kārlis Zenfs.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās ēkas pamatos Balticovo nosvinējis spāru svētkus modernajai olu šķirotavai, kas top Iecavā.

Tā būs centrālā daļa vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtajam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam, kurā paredzētas 12 jaunas vistu novietnes, katrā – ap 160 tūkstošiem vistu. Jaunās šķirotavas izbūvē uzņēmums iegulda ap 15 miljoniem eiro.

Pirmie šķirotavas testi plānoti jau 2025. gada decembrī, bet ekspluatācijā to paredzēts nodot 2026. gada martā. Līdz ar to jau pavisam drīz Balticovo būs iespēja nodrošināt būtiski lielākas jaudas un apkalpot arī eksporta tirgus ar vēl augstāku efektivitāti.

Balticovo šķirotava, kuru projektēja arhitektūras birojs SEP, un kuras būvniecību veic SIA Koro Būve, būs viena no modernākajām ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, un tā sekmēs uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka jaunā infrastruktūra paredzēta ilgtspējīgai darbībai, ar augstu energoefektivitāti un resursu taupīšanu, kas ir daļa no Balticovo ilgtermiņa stratēģijas.

Iecavā top jauna 15 miljonus eiro vērta olu šķirotava – centrālais posms Balticovo vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju kompleksā.

Projekta arhitektūru, inženiertehniskos risinājumus un tehnoloģiju integrāciju izstrādāja Latvijas lielākais arhitektūras birojs SEP.

Balticovo jaunā olu šķirotava kļūs par sirdi un smadzenēm visam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam. Šajā kompleksā ietilps 12 kūtis ar ārpus sprostu sistēmām, četras jaunputnu kūtis, kurā tiks audzināti cāļi, kā arī jau minētā olu šķirotava. Komplekss ir vērienīgs – katrā vistu novietnē mitināsies ap 160 000 vistu, tātad kopā šajā kompleksā ārpus sprostu apstākļos dzīvos mazliet mazāk par 2 miljoniem dējējvistu. Savukārt caur 8000 m² plašo olu šķirotavu ikdienā plūdīs ap 2 miljoniem olu, kas tiks sašķirotas, pārbaudītas, iepakotas un sagatavotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Investīciju apjoms – 15 miljoni eiro – padara šo projektu par vienu no lielākajiem šāda tipa pārtikas infrastruktūras attīstības projektiem Baltijā.

Topošā Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā Iecavas tuvumā uzsākta reģionālā biroja būvniecība, kas būs galvenais koordinācijas centrs pamattrases dienvidu posma būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai.

Ar betona plāksnēm ir izbūvēta reģionālā biroja pamatne, tiek piegādāti un uzstādīti moduļi vairākos stāvos. Paredzēts, ka, būvdarbu gaitai uzņemot tempu, reģionālajā birojā pie Iecavas tiks nodrošinātas aptuveni 200 darba vietas.

Reģionālajā birojā atradīsies ne vien Rail Baltica pamattrases būvnieka ERB Rail un tā apakšuzņēmēju komandas, bet arī Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas, – inženiera un autoruzraudzības pārstāvji – pilna projekta vadības reģionālā komanda.

Ziemeļu posmā infrastruktūras apkopes punkta izbūve plānota Skultē, kur nākotnē tiks uzbūvēts līdzīgs birojs Rail Baltica ziemeļu posma būvniecības komandas izvietošanai.