Pagājušā gada sākumā ne tikai Gulbenē, bet arī novada pagastos bija liela bezdarbnieku konkurence, pretendējot dalībai «simtlatnieku» programmā. Taču tagad situācija kardināli ir mainījusies. Tāpēc novada deputāti 31.oktobra domes ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma atcelt pašvaldības saistošos noteikumus Kritēriji bezdarbnieku nodarbināšanai pasākumā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, vēsta reģionālais portāls Dzirkstele.lv.

Novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Anita Beļajeva deputātiem skaidrojusi, ka šie noteikumi tika apstiprināti pagājušā gada 31.janvārī, «kad tiešām bija bezdarbnieku rinda» dalībai tā saucamajā «simtlatnieku» programmā. Saistošie noteikumi bija nepieciešami prioritāšu un kritēriju definēšanai, no pretendentu rindas izvēloties tos, kuriem pirmām kārtām dodama iespēja iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. «Simtlatnieku» programma ir Nodarbinātības valsts aģentūras īstenota, bet to finansē Eiropas Sociālais fonds.

Pēc A.Beļajevas vārdiem, tie, kuri atkārtoti vēlas piedalīties «simtlatnieku» programmā, ir tiesīgi to darīt tikai pēc noteikta laika, kā to paredz šī Eiropas Sociālā fonda finansētā programma. Ir arī tādi bezdarbnieki, kuri fizisku darbu nevar veikt veselības stāvokļa dēļ. Vēl liela ir tādu cilvēku daļa, kuri faktiski ir bez darba, bet kuriem nav oficiāla bezdarbnieka statusa un līdz ar to nav arī tiesību kļūt par «simtlatniekiem».

No 2009. līdz 2011.gadam Latvijā īstenotā bezdarbnieku atbalsta programma Darba praktizēšana ar stipendiju jeb Simtlatnieku programma iekļauta Eiropas Savienības (ES) darba tirgus politikas labās prakses datubāzē.

Tā bijusi viena no finansiāli ietilpīgākajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmām Latvijā, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Liene Užule. Viņa sacīja, ka šī programma tikusi rūpīgi izvērtēta, kopumā secinot, ka tai bija būtiska loma bez darba esošo cilvēku situācijas uzlabošanai krīzes laikā.

Simtlatnieku programma piedāvāja sabiedriskā darba iespējas ilgtermiņa bezdarbniekiem, mazkvalificētiem cilvēkiem un tiem, kuri nebija iesaistīti citās nodarbinātības aktivitātēs, neieguva izglītību un nepiedalījās apmācībās. Programmā varēja veikt sabiedriskos darbus divus līdz sešus mēnešus. Pirmajos divos pasākuma darbības gados tās dalībnieki par paveikto saņēma 142 eiro (100 latu) stipendiju mēnesī, bet 2011.gada jūlijā samaksa tika samazināta līdz 114 eiro.

Nabadzības mazināšanas tēma pašlaik pasaulē tiek locīta daudzos un dažādos veidos. Jāatgādina, ka tas bija arī viens no galvenajiem iepriekšējās valdības deklarācijas punktiem. Bet vai no tā kas mainījies?

Šā gada janvārī 50 gadu jubileju svin ASV prezidenta Lindona Džonsona savulaik uzsāktā programma «Karš pret nabadzību». ASV apskatnieki uzsver – šī programma savulaik radās, jo ASV nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 19%. Neiztika arī bez savtīgiem mērķiem, jo tādējādi tā laika politiķi cerēja piesaistīt melnādaino ASV vēlētāju balsis, kas veidoja lielāko nabadzīgo iedzīvotāju slāni. Tomēr, lai kādi arī būtu slēptie blakus iemesli, «Karš pret nabadzību», kas ietvēra daudz un dažādus pasākumus, sākot no nodokļu atvieglojumiem un beidzot ar ēdināšanas programmām, savu paveica – nabadzīgo cilvēku skaits ASV ir samazinājies, regulāri bērnu nāves gadījumi nepietiekama uztura dēļ ir palikuši sešdesmitajos un kopīgais dzīves līmenis ir uzlabojies.

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»