Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvija veiksmīgi novērsusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma zaudējuma riskus 2007-2013.gada plānošanas perioda darbības programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas, iesniedzot Eiropas Komisijā (EK) maksājuma pieteikumu nepieciešamajā apjomā līdz 2014.gada beigām, informē Finanšu ministrija.

Darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros risks Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma daļējai zaudēšanai tika identificēts jau 2013.gada vasarā. Atbildīgo iestāžu operatīvas, efektīvas un konstruktīvas sadarbības rezultātā šobrīd risks ir novērsts, un FM paredz, ka ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu finansējumu Latvija spēs ieguldīt izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai pilnā apmērā, norāda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Līdz 2014.gada beigām darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros Latvijai bija jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi par vismaz 591,4 miljoniem eiro.

Lai arī sievietēm Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību nekā vīriešiem, tomēr tieši viņi ir apņēmīgāki savu plānu īstenošanā, noskaidrots septītajā Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER 2016, ko ceturtdien prezentēja Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Vienlaikus ir ievērojami pieaugusi sieviešu noturība pret sociālo spiedienu – pusi dāmu neatturētu tuvinieku iebildumi, realizējot mērķi par sava uzņēmuma dibināšanu.

Kopumā Latvijā 87% sieviešu un 82% vīriešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību, taču vien 40% dāmu un 60% kungu var sevi iedomāties uzņēmēju lomā. Līdzīgas atšķirības abu dzimumu attieksmē pret savu biznesu ir arī citviet pasaulē. Mainīgs vien ir pašu sieviešu viedoklis par uzņēmējdarbību – Dānijā pat 95% sieviešu pret to attiecas pozitīvi, kamēr Turcijā līdzīgi domā vien 40% aptaujāto.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anderss Pālzovs (Anders Paalzow) konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas secināja, ka izaicinājums un iespēja vienlaikus ir lielā starpība starp sieviešu vispārīgi pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību un salīdzinoši nelielo daļu, kuras spēj sevi iedomāties kā uzņēmējas. Tāpēc izaicinājums ir iedrošināt pozitīvo attieksmi pārvērst rīcībā. Zinot, ka Latvija ir starp valstīm, kur vadītāju amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, redzu, ka sieviešu-uzņēmēju jomā Latvijai ir liels, nerealizēts potenciāls.

Par grūtāko posmu uzņēmējdarbībā biznesa sievietes atzīst uzņēmuma attīstību pēc tam, kad pārvarēti pirmie trīs attīstības gadi, bet par aktuālāko problēmu - augstos nodokļus, liecina pētījums par to, kā jūtas Latvijas sieviete uzņēmējdarbībā.

Biedrība Līdere sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas Fakti prezentēja 2012. gada nogalē veiktu apjomīgu pētījumu Sieviete uzņēmējdarbībā 2012. Tā mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas sieviešu līdzdalībā ekonomiskajos un sociālajos procesos.

«Šī gada pētījums ļauj saprast, kā jūtas sieviete uzņēmēja patlaban, kā piecu gadu laikā ir mainījušās sieviešu uzņēmēju vērtības, prioritātes, attieksme, darbība un mērķi, kādā virzienā uzņēmējdarbības vidi ir ietekmējusi pārvarētā ekonomiskā krīze,» norāda Aiva Vīksna, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja un pētījuma iniciatore.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā ieviest jaunu nodokļu pretizvairīšanās normu, paredzot – ja noteiktā laikā netiek veikti norēķini par uzņēmumu izsniegtajiem avansiem, tie būs jāpielīdzina algota darba ienākumam.

Jāpiebilst, ka pret avansa maksājumu pielīdzināšanu algota darba ienākumam un to aplikšanu ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) strikti iestājas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), norādot, ka tas būs līdzeklis cīņā ar legālo, nevis ēnu ekonomiku.

Sagatavotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredz, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini (uzrādīti pirkuma čeki vai atgriezta atlikusī naudas summa) 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Likumprojektu rīt skatīs valdība.

Ņemot vērā, ka daļa uzņēmēju izvairās no nodokļu nomaksas, darbiniekiem izmaksājot avansus algas vietā, valdība atbalstījusi jaunas normas ieviešanu, paredzot – ja noteiktā laikā netiek veikti norēķini par uzņēmumu izsniegtajiem avansiem, tie būs jāpielīdzina algota darba ienākumam.

«Ir gadījumi, kad avansos gadiem tiek izmaksāti 300 tūkstoši latu,» atklāja Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, uzsverot, ka uzņēmumiem pašiem būtu jāsaprot, ka par lieliem avansiem ir jāatskaitās.

Pret avansa maksājumu pielīdzināšanu algota darba ienākumam un to aplikšanu ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) strikti iestājas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), norādot, ka tas būs līdzeklis cīņā ar legālo, nevis ēnu ekonomiku.

FM sagatavotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredz, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini (uzrādīti pirkuma čeki vai atgriezta atlikusī naudas summa) 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Trīs mēnešu termiņš FM ieskatā ir saprātīgs.

Janvāra pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās aprites periods, un šajā laikā veikalos norēķini ar skaidru naudu var rindas pie kasēm pat vairāk nekā divkāršot.

To apliecināja šodien veikalā Stockmann rīkots eksperiments - 12 minūšu laikā kasē, kur eksperimenta dalībnieki norēķinājās ar maksājumu kartēm, tika veikti 23 pirkumi, kamēr kasē, kur varēja maksāt tikai ar skaidru naudu, tika veikti desmit pirkumi. Tātad stundas laikā ar maksājumu kartēm varētu veikt aptuveni 115 pirkumus, kamēr ar skaidru naudu - ap 50.

Eksperimentā iesaistītajiem dalībniekiem bija salīdzināmi pērkamo preču grozi, taču atšķīrās maksājumu līdzeklis - kamēr vienā rindā visi klienti maksāja ar karti, tikmēr otrā norēķini notika ar skaidru naudu, turklāt pircēji bija dažādi - maksāja gan ar skaidru naudu latos, gan eiro, gan ar naudaszīmēm, gan bija arī «neapzinīgais pircējs», kam makā kopā sajauktas latu un eiro monētas.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Sieviešu loma uzņēmējdarbībā pieaug, taču tajā pašā laikā viņām nākas dalīt atbildības sfēras starp darbu un ģimeni, Dienas Biznesa un Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas rīkotajā konferencē Sievietes uzņēmējdarbībā - izaicinājumi un iespējas atzina tās dalībnieki.

​Eiropas Parlamenta deputāte profesore Inese Vaidere konferences atklāšanā uzsvēra: «Varam lepoties ar savām uzņēmējām - Latvijai ir sudraba medaļa Eiropā pēc sieviešu īpatskaita uzņēmējdarbībā. Turklāt, mūsu sievietes nopelna vairāk un ir ar augstāku izglītības līmeni kā šīs jomas vīrieši. Tas liecina - viņas ir spēcīgas uzņēmējas ar lielu potenciālu. Par to es ārkārtīgi priecājos.»

Sievietes var darīt vairākas lietas vienlaicīgi, kas ir viņu priekšrocība, tādēļ nereti sievietes dara vairāk, strādā cītīgāk, līdz ar to viņu kā līdera efektivitāte ir lielāka, konferences laikā uzsvēra AS Citadele banka valdes locekle Santa Purgaile.

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

12. janvārī bankas Citadele konferenču centrā (Republikas laukums 2, Rīga) pulksten 09.00 notiks sievietēm – uzņēmējām veltīta konference Sievietes uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Konferences, kuru izdevniecība Dienas bizness un Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācija organizē sadarbībā ar banku Citadele un Latvijas sieviešu – uzņēmēju asociāciju Līdere, ietvaros sievietēm, kuras vada savus uzņēmumus, un tām, kuras tikai plāno nodarboties ar uzņēmējdarbību, tiks piedāvāta unikāla iespēja satikties ar pašmāju un ārzemju uzņēmējiem, kuri ir gatavi dalīties ar savu ilggadējo pieredzi un panākumu atslēgām, lai iedvesmotu uzņēmīgas sievietes attīstīt pašām savu uzņēmējdarbību.

Konferences galvenais mērķis ir pārrunāt Latvijā izveidojušās uzņēmējdarbības vides apstākļus ar visiem tās radītajiem šķēršļiem un piedāvātajām iespējām, kā arī aktīvas intereses un iniciatīvas no sieviešu puses par savas uzņēmējdarbības veikšanu vietējā tirgus apstākļos attīstīšana. «Mēs patiesi ticam, ka pieaugošā iniciatīva par uzņēmējdarbību un līderība sieviešu vidū spēj ne tikai uzlabot dažādu uzņēmējdarbības vides aspektu rādītājus un ienest tajā kaut ko jaunu, bet arī nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā labklājībā kopumā,» ir pārliecināts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintautas Zaļeckas.

Otrdien, 18. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN), paredzot, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi virs 200 Ls būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini (uzrādīti pirkuma čeki vai atgriezta atlikusī naudas summa) 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža.

Minētā likumprojekta idejas jēga ir novērst likumdošanas spraugu, kas pieļauj, piemēram, uzņēmuma akcionāriem izņemt no uzņēmuma līdzekļus saimnieciskiem izdevumiem, izmantojot tos privātajām vajadzībām, piemēram, ieguldot tos citā biznesā, akcijās, vērtspapīros, visbeidzot vienkārši iztērējot un gada beigās dzēšot kā gada dividendes (bez šaubām dividenžu aprēķināšanas brīdī neaizmirstot aprēķināt un samaksāt 10% «dividenžu» nodokli) , tādejādi operējot ar minēto naudu, ilgstoši nemaksājot valstij nodokļus. Pie kam šādu līdzekļu atgriešanas termiņu likumdošana šobrīd neregulē.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

Rīgā turpmāk atradīsies apvienotais Baltijas valstu centrālais vērtspapīru depozitārijs jeb Nasdaq CSD, kas ir pirmais šāds depozitārijs Eiropā ar Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai atbilstīgu licenci.

Starp citām lietām tas nozīmē, ka Nasdaq Baltijas valstīs ir panācis efektivitātes kāpumu, komentārā laikrakstam Dienas Bizness trešdien raksta Eiropas Centrālās bankas Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Marks Beils de Žesē (Marc Bayle de Jessé).

Baltijas centrālo vērtspapīru depozitāriju apvienošanās, izveidojot Nasdaq CSD, un pievienošanās Eiropas TARGET2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai jeb Eiropas vienoto platformu vērtspapīru norēķiniem līdz ar to ir jau veiksmīgs fakts, lai gan šis ceļš nebija bez šķēršļiem, saka M. Beils de Žesē.

«Aptuveni 20 CVD, kas pārstāv 20 Eiropas tirgus, tagad ir savienoti ar T2S un var izmantot šīs platformas piedāvātos mūsdienu prasībām atbilstošos pakalpojumus. Turklāt, apvienojot infrastruktūras Nasdaq, Baltijas valstis varēs panākt efektivitātes kāpumu.

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos.

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir aktīvākie Eiropas Savienībā, domājot par jaunu uzņēmumu izveidi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn Latvijas iedzīvotāji ir spējuši saskatīt par trešdaļu vairāk biznesa iespēju, taču kļuvuši mazāk pārliecināti par savu uzņēmējdarbības potenciālu, liecina jaunākais Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (Global Entrepreneurship Monitor – GEM) ziņojums, kas tika prezentēts konferencē #InnovationRiga.

22% Latvijas iedzīvotāju, kuri līdz šim nav bijuši aktīvi uzņēmējdarbībā, plāno uzsākt savu biznesu tuvāko trīs gadu laikā.

Savukārt 13% Latvijas iedzīvotāju jau ir iesaistīti agrīnās stadijas uzņēmējdarbībā, kas ir tikpat augsts rādītājs kā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Aktīvāk par jaunu uzņēmumu izveidi Latvijā domā vīrieši. Uz katriem desmit agrīnās stadijas uzņēmējiem vīriešiem ir četras sievietes, liecina pētījums.

Uzņēmējdarbībā aktīvākie ir cilvēki no 25 līdz 44 gadu vecumam. Savukārt Latvijas jaunieši līdz 25 gadiem un iedzīvotāji vecumā pēc 55 gadiem uzņēmējdarbības jomā ir pasīvākie Baltijā.

Veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultāti, kā arī ieguldījumi vērtspapīros, akcijās un nekustamajā īpašumā, ļāvuši noturēt un arī nedaudz uzlabot Swedbank turīgāko klientu labklājības līmenī, liecina bankas veiktā Private banking jeb turīgāko klientu aptauja par viņu finanšu paradumiem.

Turīgo klientu aktīvus pamatā veido uzņēmējdarbība, nekustamais īpašums un kustamais īpašums, bankai uzticētie aktīvi, piemēram, nauda un vērtspapīri, kā arī citi aktīvi – zelts un citi dārgmetāli, pastāstīja Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Swedbank turīgo klientu programmā iekļauj klientus, kuru ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas pārsniedz 5000 eiro, vai arī kopējā aktīvu summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Jomas, kurās savus līdzekļus šogad plāno ieguldīt Swedbank turīgākie klienti, skatiet galerijā!

Bankas apkopotie dati liecina, ka klientu turība kopš 2012.gada ir augusi, taču pēdējo piecu gadu laikā pieaugumu ietekmējusi gan pāreja uz eiro, kad lielā apjomā kontos tika iemaksāta skaidra nauda, gan līdzekļu pieaugums no uzņēmējdarbībā saņemtajām dividendēm un darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī uzņēmuma daļu pārdošanas. Tāpat aktīvu pieauguma izmaiņas ietekmējis arī nerezidentu nekustamo īpašumu darījumu kritums.

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, šaha spēles entuziasts Andris Ozols stāsta par šaha popularitāti Latvijā, spēlē iegūstamajām iemaņām un to, vai šahistiem un uzņēmējiem ir kas kopīgs?

Velkot paralēles starp šahu un uzņēmējdarbību

Gan šahā, gan uzņēmējdarbībā jāspēj pārredzēt laukumu – panākumi uzņēmējdarbībā lielā mērā ir saistīti ar spilgtu ideju un spēju neiekrist kādās no neskaitāmām lamatām, ko izliek dzīve. Starp dzīvi un jebkuru stratēģisku spēli – šahu, bridžu vai monopolu – var vilkt abstraktas paralēles. Stratēģiskās spēles iemāca lietu kopsakara stratēģisku aplūkošanu, un tas palīdz uzņēmējdarbībā. Tie uzņēmēji, kuri ikdienā cīnās ar neatliekamām un acīmredzamām lietām, bieži vien neaizdomājas par ne tik steidzamām, bet stratēģiski ne mazāk svarīgām lietām, kas ir nepieciešamas veiksmīgam biznesam. Velkot paralēles starp stratēģisku spēli un dzīvi, uzņēmējs tikai iegūst, jo tas mudina uzdot sev tādus jautājumus, par kuriem ikdienas darba steigā aizmirstam.