DB Viedoklis

Skandāla ēna pār Ursulu Leienu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 17.07.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, atšķirībā no komentāra tapšanas brīža, jau ir zināms, vai Vācijas aizsardzības ministri Ursulu Leieni Eiropas Parlaments ir apstiprinājis Eiropas Komisijas prezidenta amatā. Taču neatkarīgi no iznākuma izskatās, ka pār viņas galvu savilkušies negaisa mākoņi un gaidāma izmeklēšana par viņas darbību aizsardzības ministres amatā.

Proti, portāls Politico raksta, ka Vācijas parlamenta izmeklēšanas komisija izmeklēs ministrijas slēgtos līgumus ar ārpakalpojuma konsultantiem un veidu, kā šie līgumi slēgti – vai to nav ietekmējuši neformāli kontakti. Līdz šim gan U. Leiena, gan ministrija ir atteikusies no intervijām par šo tēmu, taču pērnā gada novembrī viņa Vācijas parlamentam ir atzinusi, ka tajā, kā nolīgti konsultanti, ir bijušas kļūdas, taču «tās vairs nekad neatkārtosies». Tajā pašā laikā ministre uzsvērusi, ka ārpakalpojumu konsultantu nolīgšana pati par sevi ir bijusi pilnīgi pareiza un nepieciešama, kļūdas bijušas tikai procesā, kā tas noticis. Politico raksta, ka tā rīcībā esošie dokumenti un sarunas ar parlamenta izmeklēšanas komisiju liecina, ka piecos ar pusi gados, kopš ministriju vada U. Leiena, ārējo konsultantu loma un ietekme uz ministrijas iekšējiem procesiem un lēmumiem ir aizvien pieaugusi.

Atšķirībā no Latvijas Vācijā neviens nerunā par politisko pasūtījumu.

Jānorāda, ka konsultantu algošanai ministrija tērējusi lielas summas, kuras turklāt nav pilnā apmērā deklarējusi. Piemēram, 2016. gadā ārējo konsultantu algošanai ministrija iztērējusi 150 miljonus eiro, taču oficiāli,kā šim mērķim paredzētus, norādījusi vien 2,9 miljonus eiro. Žurnāls Spiegel raksta, ka uzņēmuma Accentures peļņa, ko tas guvis no Vācijas bruņotajiem spēkiem no 459 000 eiro 2014. gadā pieaugusi līdz 20 miljoniem eiro 2018. gadā. Vācijas Federālais auditu birojs norāda, ka neiebilst pret konsultantu algošanu, kas bija vitāli svarīga, piemēram, digitālo tehnoloģiju jomā, taču nepieņemams ir veids, kā tas ir noticis. Auditu birojs ir konstatējis, ka laikā no 2015. līdz 2016. gadam apmēram vienā trešdaļa noslēgto ārpakalpojumu līgumu neatbilst noteikumiem, tāpat birojam nav pārliecības, ka visos gadījumos ārpakalpojumu konsultantu algošana bijusi pamatota. Vācijas parlamenta izmeklēšanas komisijas uzdevums ir noskaidrot, cik daudz par ārpakalpojumu līgumu slēgšanu ir zinājusi ministre un vai viņa arī tajā ir iesaistīta. Vācijas parlaments jau paziņojis, ka arī augstais amats nepasargās U. Leieni no izmeklēšanas. Šis Vācijas gadījums apliecina, ka «šiverēšanās» ar valsts naudu nav tikai Latvijas nacionālā īpatnībā. Taču pats svarīgākais ir tas, ka nedz kancleres Angelas Merkeles atbalsts, nedz izvirzīšana tik augstam amatam Vācijā nav šķērslis, lai izmeklētu kādas nelikumības un pārbaudītu aizdomas. Un, kas ir interesanti, atšķirībā no Latvijas Vācijā neviens nerunā par politisko pasūtījumu un provokāciju, bet gn ļauj izmeklēšanai ritēt savu gaitu. Tas būtu jāmācās arī mums.

Komentāri

Pievienot komentāru