Eksperti

Skats no iekšmalas

Miks Magone, neatkarīgās mūzikas ierakstu izdevniecības un koncertu organizatoru - biedrības SKYR biedrs, 13.03.2012

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā arvien lielāku troksni sabiedrībā saceļ Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jeb ACTA ( no «Anti-Counterfeiting Trade Agreement» angļu valodā). Viedokļi dažādi, pat krasi atšķirīgi, ne reti – sazvērestībām pārpilni. Šķiet, diskusija vēršas plašumā un dziļumā, jo nesenās publikācijas interneta vidē liecina, ka jautājumu loks vairs nenoslēdzas ap «eBay iegādātām Nike botām, kas izpakotas izrādās Nice botas» un kā to nākotnē novērst.

Arvien biežāk izskan neapmierinātība ar vai vismaz pamatoti jautājumi par biedrības AKKA/ LAA darbības principiem. Pretstatā spekulācijām par to, ko pilsoniskajām un cilvēciskajām brīvībām varētu dot vai, gluži pretēji, atņemt ACTA nolīgums, gribu pēc iespējas bezkaislīgi ilustrēt vairākus konkrētus gadījumus, kuros AKKA/ LAA piekoptā prakse, pirmkārt, nesakrīt ar publiskajiem paziņojumiem. Otrkārt, biedrības pārstāvēto uzskatu kopums ir klaji virspusējs, pretrunā gan ar autoru, gan cilvēktiesībām kā tādām, kā arī apšaubāms no ētiskā viedokļa.

Vispirms atzīšos, ka piekrītu, piemēram, Imanta Kalniņa jau padzīvojušajam viedoklim, ka plaši izplatītā vēlme izmantot lietas un pakalpojumus, par tiem tā vai citādi nemaksājot, ir gana nopietnu satraukumu rosinoša. Atsevišķas diskusijas vērti ir jautājumi par to, kā izmaiņas matērijā (no cietvielas uz ēterisko un netverami virtuālo) līdz nepazīšanai izmainījušas cilvēka priekšstatus par to, kas viņam it kā pienākas, par to, cik kas maksā, par to, kā viņš ar saviem priekšstatiem un to praktizēšanu mijiedarbojas ar citiem sabiedrības locekļiem utt. utjp. No citām pozīcijām, nekā šajās dienās ierasts, vēlos iebilst vairākos būtiskos jautājumos, kas skar gan autorus, gan viņu darbus, gan šo darbu lietotājus/baudītājus – publiku, gan mūs – publisku pasākumu rīkotājus.

LR «Autortiesību likuma» I daļas 2. panta 1. punktā teikts: «Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts.» Tālāk šajā pantā tiek uzskaitīti iespējamie darbi, uz kuriem attiecināmas autortiesības un citas, mazāk būtiskas nianses. Tātad, pat piedziedājuma melodija dziesmā, kurai vēl nav ne teksta, ne melodijas trim pantiņiem un starpspēlei, kā arī nav skaidra modulācija ekstātiskai kulminācijai dziesmas beigās, ir autora darbs. Ja nelielā melodiskā frāze autoram liekas gana laba, lai to dzirdētu arī radi, draugi, kaimiņi un citi, viņš ar to var brīvi rīkoties – ierakstīt, atskaņot, pārdot izmantošanai reklāmas video, aicināt palīgā dzejdari, lai taptu arī teksts utt. utjp. Bet. «Bet» aiz komata liekams brīdī, kad autorā parādās ambīcija vai vismaz cerība ar savu darbu pelnīt pastāvīgi un ilgtermiņā. Proti, autors ir dzirdējis runājam, ka, ja melodija ir izmantota reklāmas rullītī, kas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos vairākkārt tiek atskaņots ilgstošā laika periodā, tad to it kā sauc par «mūzikas publisku izpildījumu», un esot tāda iestāde kā AKKA/ LAA, kas šādās reizēs parūpējas par to, lai katra atskaņošanas reize reklāmas rullīša īpašniekam kaut ko maksā. Par spīti tam, ka autors naudu par sava darba izmantošanas atļauju reklāmā jau saņēmis.

Ironiskā ievada turpinājums parasti ir šāds:

1. Autors dodas uz biedrību AKKA/ LAA Aleksandra Čaka ielā 97, Rīgā, un lūdz biedrību turpmāk pārstāvēt viņa tiesības uz saviem darbiem, jo ir pamatotas cerības, ka nākotnē taps vairāki, ne mazāk vērtīgi un tautā iemīļoti darbi, kuri noteikti autoram nesīs vēl lielākus un pastāvīgākus ienākumus, un kurš gan par to administrēšanu spēs rūpēties labāk, ja ne AKKA/ LAA;

2. Autoram tiek piedāvāts parakstīt līgumu. Ar savu parakstu autors apliecina, ka mantisko tiesību uz saviem darbiem administrēšanu līgumā minētajos gadījumos viņš turpmāk uztic biedrībai AKKA/ LAA.

Tiktāl viss ir ātri, vienkārši un neviens necieš (pagaidām arī vēl neiegūst).

Kā jau minēju ievadā, arī es nebūt neiebilstu pret to, ka, ja reiz ar dziesmas «X» publisku atskaņošanu kāds vispār pelna, tad tam pirmkārt būtu jābūt dziesmas autoram. Neiebilstu arī pret to, ka autori, būdami radoši cilvēki, kas pastāvīgi uzturas mūzu kompānijās, nespēj par savām mantiskajām tiesībām rūpēties paši, tāpēc lūdz sevi pārstāvēt trešajām pusēm. Šajā gadījumā – AKKA/ LAA. Pretrunas slēpjas sekojošajā...

Lai arī līgumā starp autoru un AKKA/ LAA tiek lūgts ar parakstu apliecināt gan savu darbu žanru(s), gan publiskā izpildījuma veidus, izmantojumu kuros viņš lūdz administrēt biedrībai, lai arī autors var, piemēram, neparakstīt punktu 1.1.1., visbiežāk tas tomēr notiek, jo biedrības atšifrējums un jēdziena «publisks izpildījums» skaidrojums ir gana kārdinošs un nākotnē, ļoti iespējams, labu peļņu nesošs.

Otrkārt, kā liecina mana personīgā pieredze un šajā video biedrības pārstāvja teiktais, AKKA/ LAA praksē nepieļauj daļēju autora mantisko tiesību pārstāvniecību. Autors nevar izvēlēties gadījumus, kuros viņš vēlas AKKA/ LAA iesaistīšanos viņa mantisko tiesību administrēšanā (piemēram, uzraudzīt autora dziesmas «X» rotāciju radio 101 ēterā, ik pa laikam par to no radio iekasējot naudu), un kuros nevēlas (savas bijušās skolas ansamblim Cālītis autors dziesmu «X» ļauj izpildīt jebkuros apstākļos, jebkurā laikā, neprasot par to nekādu atlīdzību, jo ar šo ansambli viņu pašu saista siltas atmiņas). Kā savstarpējās sarunās apliecinājusi biedrības pārstāve, runa faktiski ir par «visu vai neko». Ja autors vēlas līgumu ar AKKA/ LAA, biedrība sola parūpēties par viņa mantisko tiesību administrēšanu visos gadījumos un tādējādi augstāk citētais autortiesību likums faktiski zaudē savu spēku – autortiesības vairs nepieder autoram, bet gan biedrībai AKKA/ LAA, jo autors, līgumu ar biedrību nelaužot, vairs nav tiesīgs lemt par savu darbu likteni. Biedrības pārstāves sniegtais skaidrojums šādai «visu vai neko» situācijai ir, ka biedrībā trūkstot cilvēkresursu izņēmuma gadījumu administrēšanai.

Atļaujos nepiekrist, jo jebkurš aizsargāta darba izmantojums iespējams ar tāda vai cita veida AKKA/ LAA izsniegtu licenci. Gadījumā, ja kafejnīcas īpašnieki, izņemot atļauju kafejnīcas telpās atskaņot aizsargātu mūziku, ir pat rakstiski vienojušies ar saviem draugiem Shipsi un Reynsi, ka šī brīža megagrupas Instrumenti dziesmas tur var skanēt kaut vai 24 stundas diennaktī, tad tas neprasa pārcilvēcīgus spēkus no AKKA/LAA izslēgt atlīdzības iekasēšanu par labu grupai Instrumenti no konkrētās kafejnīcas. Tas ir salīdzinoši vienkārši risināms jautājums, talkā ņemot informācijas tehnoloģijas, lai pēc koeficienta aprēķinātu individuālu licences tarifu.

Visbeidzot, fakts, kas šajā «visu vai neko» mani apbēdina visvairāk ir, ka autoram pašam, esot daļai no mūziķu kolektīva, nav dota vaļa savus darbus publiski izpildīt pašam. Reizēs, kad koncertu sniedz ārvalstu vai pašmāju mūziķi un to kolektīvi, kuriem ir līgums ar AKKA/ LAA vai līdzīgām organizācijām ārvalstīs, tātad – viņu tiesības uz autorību ir aizsargātas un tās administrē šīs organizācijas, šiem mūziķiem nav tiesību noteikt, vai papildus no organizatora saņemtajam honorāram un citiem labumiem (ēdināšanai, naktsmājām un citam viesmīlības servisam) viņi vēlas arī atlīdzību no organizatora ar AKKA/ LAA starpniecību. Starp citu, šādas licences cena ir 6% no ieņēmumiem no biļešu tirdzniecības uz pasākumu. No šiem 6% līdz pat 1/5 daļai AKKA/ LAA var ieturēt kā maksu par administrēšanas pakalpojumiem.

Vēl vairāk, Latvijā labi zināma progresīvās rokmūzikas grupa pati savulaik rīkoja sava otrā albuma prezentācijas pasākumu. Mūziķi meklēja un īrēja telpas, skaņas un gaismas aparatūru, rūpējās par publicitāti, cik atceros, apmeklētājiem uz pasākumu bez ieejas maksas pat uzsauca alu. Tā kā šiem mūziķiem bija līgums ar AKKA/LAA, viņiem nācās izņemt licenci par savu darbu publisku izpildījumu pasākumā par spīti tam, ka uz pasākumu netika tirgotas ieejas biļetes (šajā gadījumā licences cena ir fiksēta, ņemot vērā apmeklētāju skaitu) un ka pasākuma organizēšanā tika ieguldīti tikai un vienīgi mūziķu pašu personīgie līdzekļi.

Par spīti sākumā solītajam, šis ieraksts vietām kļuva emocionāls, varbūt pat saraustīts. Miermīlīgs ierosinājums noslēgumā:

autoriem – padomāt, ko gribat panākt, parakstot līgumu ar AKKA/LAA, un izsvērt, vai ieguvumi noteikti būs lielāki par zaudējumiem;

AKKA/ LAA – ļaut autoriem izvēlēties un kaut vai katru reizi ar atsevišķu parakstu apliecināt gadījumus, kuros viņi vēlas biedrības iejaukšanos savu tiesību administrēšanā, un kuros to nevēlas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Hospitāļu ielā uzņēmumiem jaušams neizmantots potenciāls

Linda Zalāne, 09.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cilvēki visbiežāk ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros

Žanete Hāka, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gadu mijai, Dienas Bizness aptaujāja vairākus uzņēmējus par Jaunā gada sagaidīšanas paradumiem. Lūk, ko par svētku svinēšanas tradīcijām stāsta Compensa galvenā grāmatvede Regīna Gailāne:

«Pēdējos gadus Jauno gadu esmu sagaidījusi ārvalstīs Berlīnē, Sidnejā, Londonā, Vankūverā un pa ceļam no Helsinkiem arī Tallinā. Iemesli, kādēļ izvēlējos gadu miju sagaidīt šajās pilsētās, bijuši dažādi. Berlīni kā Jaungada svinību vietu izvēlējos, jo zināju, ka Berlīne ir skaista un piemērota vieta, kur sagaidīt jauno tūkstošgadi. Savukārt Sidnejā šos svētkus esmu svinējusi divas reizes, jo tur dzīvoja mana meita. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ devos uz turieni un lielākoties būtiskāko informāciju par šo valsti saņēmu tieši no meitas. Sidnejā Jaunā gada sagaidīšanu svinējām uz kuģa, un atmiņā palicis skats, ko vērojām, piebraucot pie Hārborbridža. Debesīs šāvās uguns puķes, kur ik pa laikam uzplaiksnīja dažādas krāsās, taču blakus esošie kuģīši, kas peldēja līdzās mūsu peldlīdzeklim, bija izslēguši visas gaismas. Tie bija atstājuši iedegtas tikai lampiņu virtenes, kas bija apvītas ap burām. Radās iespaids, ka apkārt peld tādi kā spoku kuģi. Skats bija neparasts un skaists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvijas mērķis ir būt «apakšuzņēmēju» valstij?

Guntars Cauna, NP Properties Biznesa attīstības un pārdošanas direktors, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gadu miju plānots sagaidīt nevis mājās pie kamīna, bet saviesīgā pasākumā, DB ierosmei piedāvā nelielu izlasi

Domās ar Klūniju vai Mulenrūžā

Saules akmenī ar skatu uz Daugavu, no kura pavērsies arī ekskluzīvs skats uz svētku uguņošanu, sapulcēsies Martini ballītes piekritēji. Džordžu Klūniju gan nesatiksiet, bet par 250 eiro no vienas personas izklaides programma tiek solīta vērienīga. Par svētku vakariņām parūpēsies restorāns Hot’e. Pasākuma dress code – vakartērps.

Viesnīca Baltic Beach Hotel zālē Jūra-Jūrmala jauno gadu mudina sagaidīt improvizētā Latīņu kvartālā. Cilvēkam par šo pastaigu būs jāšķiras no 160 eiro.

Savukārt viesnīcas restorānā Caviar Club romantiskas mūzikas skaņas aizvedīšot pārsteigumiem bagātā pastaigā pa naksnīgo Parīzi. Nakts ugunis, valdzinošas kabarē dejotājas… Svinīgā uguņošana jūras krastā. Franču virtuves gardumi. Šī izvēle izmaksās 330 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dāvis Auškāps: par biznesu uz bankrota robežas un koučingu, kas mainīja dzīvi

Daiga Laukšteina, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Šī nav parasta ēka Rīgas centrā

Laura Mazbērziņa, 04.04.2019

Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiek piezemētas Centrāltirgus vērienīgās rekonstrukcijas ieceres

Lāsma Vaivare, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.

Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu attīstība ir nepārtraukts dinamisku pārmaiņu process, kuru veicina spēja sadarboties, rast piemērotākos risinājumus un tehnoloģijas

Viedā pilsēta ir līdzsvars starp iedzīvotāju vajadzībām, tehnoloģijām un sadarbību starp institūcijām. «Mūsdienās pieaug urbānā populācija un cilvēki pārceļas uz lielākām pilsētām, jo tur ir attīstītāka ekonomika un plašākas darba iespējas. Tāpēc var redzēt ekonomisko nevienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, ir plaisa starp lielām un mazākām pilsētām. Tāpēc katrai pilsētai vajag skatīties, kā kļūt gudrākai. Taču urbānā infrastruktūra ir kompleksa sistēma, kas nevar mainīties vienā dienā,» saka Tomass Millers (Thomas Müller), bee smart city līdzdibinātājs. Plašāk par mūsdienu pilsētu dažādi eksperti diskutēja konferencē Open City.

Skaidrs skats nākotnē

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl vēlēsies iekarot vietu tirgū, tāpēc svarīga būs arī tirgotāju lojalitāte

Db.lv, 11.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"2021. gada kontekstā ir svarīgs jautājums, kā uzvedīsies tirgotāji un jaunās ķēdes. Tirgū ienākot jaunam spēlētājam, varam sagaidīt kādas pārmaiņas. Ir skaidrs, ka vietējie ražotāji spēs nodrošināt Latvijā ražoto pārtikas produkciju, taču daudz kas būs atkarīgs no tirgotājiem un viņu izvēlētās politikas".

Tā, prognozējot 2021.gadu pārtikas nozarē, žurnālam Dienas Bizness norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Ja fokuss patērētāju piesaistei būs tikai un vienīgi zemākā cena, tā būtu bīstama tendence pārtikas nozarei un mūsu tautsaimniecībai. Cenas ziņā mūsu ražotājiem ir grūti konkurēt ar lēto importu un citu valstu ražotājiem, kuru vietējais tirgus ir mērāms miljonos. Konkurence būs sīva, lietuvieši ir agresīvi, Lidl vēlēsies iekarot savu vietu tirgū. Šādos apstākļos Latvijas pārtikas ražotājiem būs svarīga ne vien patērētāju, bet arī tirgotāju lojalitāte. Un patērētāji ir tie, kas var ietekmēt, kādas preces veikali izliek savos plauktos. No ražotāju puses varu teikt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai būtu konkurētspējīgi, ražosim kvalitatīvus produktus, bet sagaidām valdības atbalstu, lai citu valstu ražotājiem nav papildu priekšrocību," norāda I.Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Riskē «pāroties» ar Bangerta villu

Vēsma Lēvalde, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas Pilsētas dārzā, blakus muzeja kompleksam pirmo gadu darbojas restorāns un klubs Bangerts

Garš un sarežģīts bijis ceļš, lai pie Ventas rumbas tukšā, gandrīz simts gadu vecā ēkā taptu retro stila interjers divos stāvos ar bāru, restorāna galdiņiem un nelielu skatuvi kluba vakariem. Restorāna Bangerts izveidē ieguldīti aptuveni 250 tūkstoši eiro. Ēka pieder uzņēmēju Arta Rozīša un Andra Putāna SIA Pils iela, savukārt apsaimniekošana ir SIA Exquisito ziņā, kuru dalībnieku lokā ir arī bijušais Kuldīgas mērs Edgars Zalāns.

Ēka ar vēsturi

Restorāna otrā stāva interjerā ir fotogrāfiju kolekcija, kas ataino ēkas vēsturi. Celta XX gs. 20. gadu beigās pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta kā Valsts kases Apriņķa nodaļa. 30. gados ēka pārbūvēta, tajā bija Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļa, bet padomju laikos – dzīvokļi. Nama ārējais veidols ir saglabāts, necenšoties uzspodrināt krāsojumu, gluži otrādi – no pirmā acu uzmetiena redzams, ka tā ir celtne ar vēsturi. Svaigs ir sarkano dakstiņu jumts, koka logu rāmji un durvis. Ēka ir uz stāvā Ventas krasta, un vienā pusē pa logiem paveras skats uz Ventas rumbu. Uz pilsētas pusi plešas atjaunotais Pilsētas dārzs, kurā atrodas Kuldīgas muzejs un koka restaurācijas centrs – atjaunotā Bangerta villa. No tās nosaukumu aizguvis arī restorāns Bangerts. «Villa ir celta Bangerta kundzei, mēs nolēmām, ka šī būs kunga māja,» restorāna nosaukuma izvēli komentē viens no īpašniekiem Artis Rozītis. Interjera veidošana uzticēta arhitektei Diānai Zalānei, kura centusies ne vien saglabāt 30. gadu noskaņu, bet arī radīt mājīguma sajūtu. Tāpēc izmantotas ne tikai speciāli pasūtītas mēbeles un interjera priekšmeti, bet iepirktas arī antikvāras lietas. Vasarā lieliski «strādā» āra terase, no kuras var vērot pilsētas rīkotos brīvdabas kino seansus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas M&A tirgus 2012/2013 – vai ir cerības uz «vājinieka» atlabšanu?

Eva Berlaus, SORAINEN Latvijas biroja vadošā partnere, Uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) un privātā kapitāla prakses grupas vadītāja, 13.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumu skaits 2012.gadā – joprojām samazinājies, vērtībai tendence pieaugt.

Saskaņā ar Mergermarket un Bloomberg datiem, uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits Baltijā 2012.gadā bija par 16% mazāks kā 2011.gadā un šis samazinājums, neskatoties uz Baltijas valstu ekonomiku it kā labāku stāvokli salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bija nedaudz lielāks nekā vidēji Eiropā (-10%), kā arī vidēji pasaulē (-4%). Saskaņā ar Bloomberg datiem, M&A darījumu skaits Austrumeiropas valstīs kopumā samazinājās par aptuveni 17%, bet Rietumeiropā par aptuveni 8%. Tajā pat laikā ir arī pozitīvas tendences – kopējā darījumu vērtība Austrumeiropā 2012.gadā pieaugusi par aptuveni 28%, kamēr Rietumeiropā tā samazinājusies par vairāk nekā 13%. Tomēr svarīgi arī atzīmēt, ka Austrumeiropā joprojām notiek ievērojami mazāk M&A darījumu nekā Rietumeiropā, kā arī to kopējā vērtība, neskatoties uz pieaugumu pagājušajā gadā, Austrumeiropas valstīs joprojām ir aptuveni četras reizes mazāka nekā Rietumeiropas valstīs. Mergermarket apkopo datus tikai par tādiem darījumiem, kuru vērtība ir virs USD 5 miljoniem (LVL 2,6 miljoni) . Arī Bloomberg ir noteikti atlases kritēriji. Tādēļ liels skaits darījumu šeit minētajā statistikā nav iekļauts (it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz mazākiem tirgiem, tādiem kā Baltijas valstis, kur vidējā darījumu vērtība ir salīdzinoši mazāka), tomēr, manuprāt, tā pietiekami labi atspoguļo tirgus tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar specializētās kredītu bankas "Bigbank" finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā Rīgā, Daugavas malā top jauns trīs dzīvojamo māju kvartāls "Rēdera nami" ar 75 dzīvokļiem.

Ēkas rekonstrukcijas darbi, ko īsteno SIA "Pilsētas skati", jau ir uzsākti un pirmie dzīvokļi jaunajiem īpašniekiem tiks piedāvāti šajā vasarā.

Trīs ēku noslēgtais kvartāls atrodas Maskavas ielā 48, starp Mazā Krasta, Maskavas un Dzirnavu ielu, un ir vērsts pret Daugavu, tādēļ daļai jauno iemītnieku no logiem pavērsies skats uz upi. Kvartāls atrodas 15 minūšu gājienā līdz Vecrīgai, Centrālajai dzelzceļa stacijai, iepirkšanās centriem "Origo" un "Mols".

Projekts "Rēdera nami" paredz trīs esošu ēku rekonstrukciju, kā rezultātā iegādei vai īrei tiks piedāvāti 75 dzīvokļi ar pilnu apdari. Būs pieejami 1, 2, 3 un 4 istabu dzīvokļi ar dzīvojamo platību no 14 līdz 73 m2, mantu glabātuves, kā arī vietas automašīnām ēkas pagalmā. Dzīvokļu kopējā dzīvojamā platība ir aptuveni 3100 m2. Katrā dzīvoklī tiks uzstādīti individuālie ūdens un siltuma skaitītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Papildināts - Jaunā SpaceX raķete kosmosā aizvedusi Tesla Roadster

LETA/AFP, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete palaista no Kanaveralas zemes raga Floridā, lai nogādātu kosmosā Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu «Tesla Roadster».

ASV kompānija «SpaceX» otrdien palaidusi kosmosā savu jaunāko un lielāko raķeti «Falcon Heavy».

«Falcon Heavy» izstrādāta kosmosa kuģu nogādāšanai uz Mēness vai Marsa, kā arī īpaši lielu satelītu nogādāšanai Zemes orbītā. Raķete var nest 64 tonnas kravas.

Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete «Falcon Heavy» tika palaista no Kanaveralas zemes raga Floridā, lai pirmajā izmēģinājuma lidojumā nogādātu kosmosā «SpaceX» dibinātājam un vadītājam Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu «Tesla Roadster».

Automašīna, kurā pie stūres sēž manekens «Starman» kosmonauta tērpā, cerams, ieies orbītā ap Sauli un sešu mēnešu laikā pietuvosies Marsam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo nedēļu šosejas Jelgava–Staļģene–Code (P94) trešajā kilometrā pie Mežciema turpinās jaunā tilta pār Vircavas upi būvniecība. Tam jābūt gatavam nākamā gada vasarā, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Darba gaitā upmalā izcērtot kokus, no šosejas tagad paveras plašs skats uz tilta būvlaukumu, kur redz divus ekskavatorus un vairākas smagās automašīnas, kurās tiek krauta krastmalas melnzeme. Pašu Vircavas upi augšpus tilta neredz. Tās vecā gultne palikusi zem zemes rakumiem, bet jaunā vēl nav izveidota.

Uzņēmuma «Rīgas tilti» meistars Ivars Vēmanis skaidro, ka upe aizrakta vien uz pāris nedēļām. Tālāk uz būvēšanas laiku tiks izveidota pagaidu caurteka, kas nodrošinās upes plūdumu. «Šajā sausajā laikā upe gan ir kā dīķis. Uz kuru pusi pūš vējš, uz to arī tek,» saka darbu vadītājs. Viņš paskaidro, ka tilta celtniekiem vispirms līdz mālam jānoņem 11–12 tūkstoši kubikmetru melnzemes slānis un tad tā vietā tikpat daudz jāuzber smilts. «Sausais laiks mums atvieglo darbu, cerams, ka vienu nedēļu ūdens līmenis upē vēl necelsies,» teic I.Vēmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Z-Towers vērtē kā augsta riska projektu un pieļauj, ka miljonu dzīvoklis varētu būt reklāmas gājiens

Lelde Petrāne, 24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pats projekts izskatās ļoti ambiciozs, tomēr, manuprāt, augstu risku projekts, jo tie ir 400 pilnībā aprīkoti dzīvokļi, kam papildus tiek piedāvāts plašs pakalpojumu klāsts (restorāns, bārs, uzkopšana, SPA utt). Šādam projektam ir viens liels mīnuss – atrašanās vieta nepareizā Daugavas pusē,» tā, runājot par Rīgā, Pārdaugavā topošo projektu Z-Towers, biznesa portālam db.lv sacīja Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

«Projekts nav gājiena attālumā līdz centram, pilsētas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietām, klubiem, restorāniem, vecpilsētai,» viņš sacīja.

Kā vēstīts, laikraksts Diena ziņoja, ka ieilgušo augstceltnes projektu iecerēts pabeigt pusotra gada laikā, bet jau pirms šā gada 1. augustā paredzētās dzīvokļu pārdošanas uzsākšanas pārdots jumta stāva dzīvoklis, kura kopējā cena esot 6,14 miljoni eiro bez PVN.

«Šāda cena varētu būt pieņemama, tomēr vai tiešām par šādu summu dzīvoklis ir pārdots, redzēsim pēc attiecīgā īpašuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Diemžēl nav atrodama informācija par dzīvokļa platību, kas arī ir svarīga, vērtējot kopējo pārdošanas cenu,» sacīja A. Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas vidējais auto pircējs pērk mazlietotu vācu auto 6000 eiro vērtībā

Db.lv, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens ierasti ir periods, kad iedzīvotāji aktīvi iegādājas automašīnas. Neskatoties uz to, ka pēdējo trīs gadu laikā cilvēki arvien biežāk izvēlas pirkt jaunu auto no salona (jauno auto iegādes ikgadējais pieaugums ir 30%–40%), tomēr aizvien lielākā daļa iegādājas sev mazlietotu auto, informē AS Swedbank.

Protams, iegādājoties mazlietotu auto, jāatceras par īstermiņa un ilgtermiņa izdevīgumu. Pirkuma brīdī mazlietota un, it īpaši, ilgāku laiku lietota auto iegāde ir ekonomiski daudz izdevīgāka par jauna auto iegādi. Taču ilgtermiņā lietota automašīna, visdrīzāk, prasīs (vismaz proporcionāli!) lielākus ieguldījumus nekā jauns auto. Piemēram, viens no būtiskiem rādītājiem ir auto degvielas patēriņš – jauniem automobiļiem tas nereti var būt samazināts un daudz ekonomiskāks nekā vecākiem auto. Lai gan situācija nav viennozīmīga, jo vērā jāņem gan automašīnas motora tilpums, gan degvielas tips (benzīns, dīzeļdegviela, gāze), kā arī braukšanas intensitāte – tas, vai auto tiek izmantots bieži vai reti, pilsētā vai uz lielceļiem. Kopumā, izvēloties auto, ieteicams emocionālajiem apsvērumiem summēt klāt arī racionālos, no kuriem pats svarīgākais ir – auto ikmēneša uzturēšanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ietaupītais ekonomikā atgriežas negribīgi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 18.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju rokās esošā naudas masa turpina palielināties, patēriņa pieaugums ir visai lēnīgs

Presē jau izdaudzinātais cenu kritums pasaules preču biržās pagājušajā mēnesī ir vainagojies ar jaunu augstāko deflācijas punktu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem martā dzīve Latvijā caurmērā bijusi par 0,6% lētāka nekā gadu iepriekš. Kā jau daudzkārt minēts, tas pārsvarā ir saistīts ar naftas cenu kritumu, kas lētākas degvielas un siltumenerģijas priekus ļauj izbaudīt arī Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr statistikas dati arī liecina, ka līdzās lētākam benzīnam, dīzeļdegvielai, apkures un gāzes tarifiem cenas gada laikā kritušās arī tādām sadzīviskām nepieciešamībām kā apģērbs, mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, mēbeles un grīdas segumi, kā arī patēriņa grupai, kas nodēvēta «preces un pakalpojumi mājokļa ikdienas uzturēšanai». Runājot tēlaini, patērētājs var gavilēt, sevišķi vēl tāpēc, ka mūsu vidējais statistiskais strādājošais pēdējos gados var lepoties ar apmēram 7-8% vērtu darba samaksas pieaugumu, turklāt par pārsimts miljoniem eiro gadā sarūk arī mājsaimniecību kredītsaistības pret komercbankām. Tomēr, cik var spriest no citiem statistikas datiem, šī nauda tautsaimniecībā atgriežas visai negribīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku darbību, izsniedzot aizdevumus jaunai idejai, nereti var pielīdzināt dalībai loterijā, norāda SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičš.

Viņš min piemēru – ir emitētas desmit loterijas biļetes, no kurām katra maksā 100 dolārus, un viena no tām vinnēs miljonu dolāru. Rodas jautājums, vai cilvēks aizdotu kādam citam loterijas biļetei? Tā kā bankām pašu kapitāls ir tikai ap 10%, tad tās nedrīkst zaudēt vairāk kā katru desmito kredītu, norāda eksperts. Pārējais ir depozītu apjoms, kas ir jāatgriež noguldītājiem.

Uzņēmēji nereti domā - ja aizņemšos naudu un sākšu 10 biznesus, viens no tiem attīstīsies un pelnīs. Savukārt bankai ir skats no cita punkta – var zaudēt deviņus no desmit aizdevumiem. Runājot par kapitāla pieejamību, K. Danevičs saka, ka jauni uzņēmēji lielākoties sāk tikai ar ideju, kas ir kā loterijas biļete, un sākotnēji nav nekādu ienākumu un garantijas. Šajā gadījumā nevar gaidīt aktīvu banku līdzdalību, jo deviņos no desmit gadījumiem var zaudēt, un, tāpat kā loterijā, tikai viens var nest miljonu. Lai sāktu biznesu, ir citi finansējuma veidi, piemēram, biznesa eņģeļi, riska kapitāla fondi, mezanīns un kad bizness sākts, jau var runāt par aizdevuma saņemšanu bankā, saka bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru