Čehijas sabiedrisko transportlīdzekļu ražotājs "Škoda Group" apsver iespēju piedalīties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vilcienu iepirkumā, intervijā sacīja "Škoda Group" izpilddirektors Petrs Novotnijs.
Viņš atzīmēja, ka 2025. gadā "Škoda" noslēdza līgumu par ātrvilcieniem, kas brauc ar 200 kilometriem stundā, ar starptautisku operatoru "Arriva", kas bāzējas Londonā un ir nozīmīgs pārvadātājs Nīderlandē, Lielbritānijā, Čehijā, Rumānijā un arī Polijā.
Novotnijs norādīja, ka "Škoda" vēlētos būt klātesoša "Rail Baltica" projektā. "Īsumā tas nozīmē nodrošināt servisa izcilību, kā arī faktiski izveidot zināmu mezglu jeb apakšmezglu montāžas centru šeit, ko "Škoda" sākusi attīstīt kara radīto apstākļu dēļ. Tas ļauj arī skatīties uz ātrākiem vilcieniem, kas būs nepieciešami," viņš papildināja.
"Škoda" vadītājs sacīja, ka "Rail Baltica" ir arī viens no Trīs jūru iniciatīvas projektiem. "Iniciatīvā ir ne tikai Baltijas valstis, bet arī Polija, Čehija, Austrija, kā arī citas valstis, kuras sadarbojas infrastruktūras savienojamībā," viņš norādīja.
Komentējot vilcienu ražotāju konkurenci Baltijas reģionā, Novotnijs uzsvēra, ka konkurence ir vajadzīga un tā nāk par labu sabiedriskā transporta pasūtītājiem un arī gala patērētājiem. Vienlaikus viņš sacīja, ka "Škoda" ir "krietni" lielāki konkurenti nekā "Stadler" un citi Eiropā, un tie ir ārpus Eiropas. "Jāsaprot, ka šāda veida projekti ir ļoti, ļoti dārgi," minēja Novotnijs.
Viņš sacīja, ka ikviens uzņēmums, piemēram, "Siemens", "Alstom", "Stadler", PESA, iegulda apmēram 90 miljonus eiro gadā pētniecībā un izstrādē, tādēļ ir svarīga ne tikai konkurence, bet arī sadarbība.
AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors intervijā aģentūrai iepriekš sacīja, ka Baltijas valstu ritošā sastāva iepirkumu "Rail Baltica" projektam plānots izsludināt nākamā gada janvāra beigās.
Viņš minēja, ka Baltijas valstis iegādāsies vienotu standartizētu ritošo sastāvu. Igaunijā plānots iegādāties piecus vilcienus, Latvijā - trīs, bet Lietuvā - četrus.
Nešpors skaidroja, ka Igaunijai vilcieni objektīvi būs nepieciešami ātrāk un vairāk, jo "Rail Baltica" savienojums Tallina-Pērnava apzināti tiek veidots iekšējiem pārvadājumiem, un līnija tiks atklāta 2030. gadā. "Savukārt Latvijā un Lietuvā tik lielas skaidrības, kurā posmā un kad varēs sākt pārvadājumus, vēl nav. Tādēļ izmantosim iepirkuma opcijas variantu, kad divus gadus var vēl domāt, cik un kad vilcienus vajadzēs," minēja Nešpors.
Atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
