Eksperti

Skolas gada slodzes izlīdzināšana veicinās izglītības kvalitāti

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe, 19.05.2022

Jaunākais izdevums

Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā tas ir 15 nedēļas.

Lielāko daļu no kopējā brīvlaika veido periods starp diviem mācību gadiem jeb vasaras brīvlaiks. Daļai ģimeņu ar mazākiem bērniem ik gadu tas ir milzu izaicinājums – jēgpilni nodarbināt bērnu un nodrošināt nepieciešamo pieskatīšanu šajā periodā, kamēr pašiem jādodas uz darbu. Savukārt, salīdzinoši nelielais brīvlaiku skaits un ilgums mācību gada laikā nozīmē koncentrētu slodzi gan skolēniem, gan pedagogiem, kas tālāk ietekmē arī mācību kvalitāti. Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā, manuprāt, tikai veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī ļautu optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi.

Kvalitatīva izglītība ir atkarīga no daudziem faktoriem – būtiska nozīme ir arī mācību laikam, atbilstošam mācību gada ilgumam un pietiekamam skaitam brīvdienu, kas pārdomāti sadalītas visā mācību gada garumā. Līdztekus mācīšanas kvalitātei un mācībām pēc skolas, mācību laika palielināšana veicina skolēnu interesi un pozitīvi ietekmē sekmes. Pozitīvā saikne starp palielinātu mācību laiku un skolēnu sasniegumiem ir spēcīgāka, ja to papildina arī citi atbalsta pasākumi.

Apkopojot ārvalstu pieredzi un mācību gada organizāciju, ir secināts, ka kvalitātes sekmēšanai iespējams pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, piemēram, līdz Jāņiem, vienlaikus ieviešot piekto brīvlaiku, piemēram, martā. Šādas brīvdienas šobrīd ir paredzētas tikai 1.klasei. Mācību gada pagarināšanu varētu atbalstīt vismaz daļa sākumskolas un pamatskolas vecuma bērnu vecāku, ja tas samazinātu viņu rūpes par bērnu jēgpilnu nodarbināšanu vasarā.

Mācību gada pagarināšana arī ļautu dažādot izglītības procesu, padarot to interesantāku, tādejādi motivējot skolēnus. Mācības vasarā ļautu sadalīt mācību procesa norisi gan telpās, gan āra vidē. Tas ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, eksperimentēšanu, citas praktiskas darbības, piemēram, vides izzināšanu un sakopšanu, “izdzīvošanas” prasmju apguvi, kā arī veltīt laiku tādiem pasākumiem un norisēm, kam bieži pietrūkst laika mācību gada ietvaros.

Mācības vasarā ļautu īstenot arī dažādus skolēnu vai skolu iniciētus projektus, izmantot programmas “Latvijas skolas somas” piedāvājumu u.c. Skolas gada slodzes izlīdzināšana nenozīmē tikai garāku mācību gada un mācības vasarā – tā ietvertu arī papildus brīvlaiku, piemēram, martā.

Atpūtas iespējas martā ļautu optimizēt arī skolēnu noslodzi. Šobrīd viena mācību nedēļā ir vidēji 22 – 36 mācību stundas (atkarībā no klases). Līdz ar to ir iespējams gan diskutēt par papildu mācību satura ieviešanu, gan arī samazināt skolēnu noslodzi dienā, pārplānojot mācību priekšmetu īstenošanu, arī sabalansējot vispārējo izglītību un interešu izglītību.

Slodzes izlīdzināšana sniegtu iespēju nodrošināt pietiekami daudz laika kvalitatīva jaunā mācību satura īstenošanai, kā arī mazinātu skolēnu un pedagogu vienas dienas noslodzi. Lai panāktu slodzes izlīdzināšanu, būtu nepieciešams pārskatīt mācību saturu un tā plānojumu, mainīt pedagogu slodzes uzskaiti un aprēķinu, kā arī noteikt citu valsts pārbaudes darbu norises laikus, attiecīgi mainot normatīvo regulējumu.

Lai gan par šo jautājumu vēl nepieciešamas diskusijas gan ar vecāku, gan pedagogu nevalstiskajām organizācijām, daudz valstu piemēri apliecina pozitīvu saikni starp valstīm, kas ir pagarinājušas mācību gadu, un valstīm, kas demonstrē labākus akadēmiskos rezultātus. Tiek uzsvērts, ka, pagarinot mācību gadu, ne tikai paaugstinās mācīšanās kvalitāte un ir labāki akadēmiskie sasniegumi, bet skolēniem ir arī vairāk laika mācībām, materiāla atkārtošanai, padziļinātai satura apguvei, kā arī vairāk iespēju mācīties pieredzē. Tas stiprina arī skolēnu un pedagogu attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga TechGirls sadarbībā ar Google.org izveidojusi specializētas digitālo prasmju bezmaksas mācību programmas “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” trīs industriju pārstāvjiem - izglītības, radošo profesiju un veselības aprūpes darbiniekiem.

Skolotājiem, kā arī mākslas un kultūras profesiju pārstāvjiem pieteikšanās nodarbībām jau sākusies, bet veselības nozares darbiniekiem apmācības būs pieejamas gada otrajā pusē.

Apmācību mērķis ir palīdzēt attiecīgās industrijas speciālistiem viegli un ātri apgūt tehnoloģijas, tādējādi padarot tās pieejamākas un veicinot tehnoloģiju priekšrocību izmantošanu. Skolotājiem nodarbības sāksies 8.februārī, savukārt kultūras un mākslas pārstāvjiem - 22.februārī.

“Šogad papildus Riga TechGirls vispopulārākajām apmācībām “Iepazīsti tehnoloģijas” izlēmām piedāvāt specializētu programmu nozarēs, kuras visvairāk ietekmējis Covid laiks. Vienlaicīgi tās ir arī nozares, kurām ir vislielākā ietekme mūsu ikdienā. Vēlamies parādīt, ka tehnoloģijas var vienkāršot un uzlabot darbu jebkurā industrijā un ka tā nav tikai IT nozares vajadzība,” norāda Riga TechGirls vadītāja Anna Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Dinamo izstājas no visām KHL struktūrām

LETA, 27.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Dinamo Rīga" padome pieņēmusi lēmumu izstāties no visām Kontinentālās hokeja līgas (KHL) struktūrām, teikts kluba svētdien izplatītajā paziņojumā.

Lēmums pieņemts, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.

"Lēmums izstāties no KHL ir pieņemts, tādējādi paužot nepārprotamu kluba vadības nostāju. Šādas militāras un humānas krīzes laikā neredzam nekādu iespēju sadarbībai ar KHL," paziņojumā citēts kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Rīgas "Dinamo" ģenerālsponsors ir Krievijas uzņēmums "Gazprom Export".

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzskata, ka šī brīža politiskajā situācijā nav pieļaujama Latvijas sporta komandu, tostarp privāto sporta klubu, dalība Krievijā organizētos čempionātos.

"Dinamo" janvārī regulārā čempionāta pārtraukšanas brīdī ieņēma 12.vietu Rietumu konferencē un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Rīgā bāzētais klubs KHL spēlēja no 2008./2009.gada sezonas, kas šim turnīram bija pirmā formātā, kurā bez Krievijas komandām čempionātā spēlēja arī ārvalstu vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru