Citas ziņas

Skolēni pārstrādei savākuši 1 055 tonnas makalatūras un 19,7 tonnas izlietotu bateriju

Dienas Bizness, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Šogad akcijas Tīrai Latvijai! ietvaros skolēni no visas Latvijas pārstrādei savākuši 1055 tonnas makulatūras, kā arī 19,655 tonnas izlietotu bateriju, informē Zaļā josta.

Skolēnu savākto makulatūru pārstrādāja Papīrfabrika Līgatne, bet izlietotās baterijas pārstrādei tika nodotas AS BAO.

Zaļās dienas ietvaros, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē Brīvdabas muzejā, tika apbalvota arī pilsēta, kuras izglītības iestāžu audzēkņi bija savākuši vislielāko makulatūras daudzumu. Pie balvas tika Rīga - no pilsētas akcijā piedalījās 39 izglītības iestādes, savācot 118,4 tonnas makulatūras, kas ir vairāk nekā 11% no visa konkursa laikā savāktās makulatūras daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls, cita starpā paredzot bateriju vilcienu iegādi, informē Satiksmes ministrijā.

Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.

Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu.

Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit - BEMU) Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu sabiedrības iesaisti videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, Zaļā josta uzsāk izlietoto bateriju vākšanas konkursu Tīrai Latvijai!. Konkursā aicinātas iesaistīties mācību iestādes, ar kuru audzēkņu starpniecību ikdienas atkritumu šķirošanas kultūru un cīņu ar videi kaitīgiem atkritumiem plānots izvērst visas valsts mērogā.

Kā norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa, izlietoto bateriju vākšanas konkurss izglītības iestādēm kļuvis par ikgadēju tradīciju, ar kuras palīdzību Zaļā josta īsteno videi kaitīgu preču reģenerāciju. Šajā mācību gadā konkurss divpadsmito gadu pēc kārtas apvieno bērnus un jauniešus, palīdzot visiem piedalīties tīras Latvijas vides veidošanā un vērtīgu resursu taupīšanā. Turklāt konkursa laikā bērni mācās izprast izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi, iepazīst bateriju pārstrādes gaitu un savām acīm ierauga, cik daudz šo videi kaitīgo atkritumu katrs no mums ik gadu rada.

Izlietoto bateriju vākšanas konkursā Tīrai Latvijai! aicinātas piedalīties vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības iestādes no visas Latvijas. Dalībnieku pieteikumi tiek pieņemti līdz 2017.gada 31.decembrim. Savukārt bateriju vākšana ilgs līdz pat 2018.gada 28.februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizējot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu Latvijā, Zaļā josta aktīvi iesaistās sabiedrības vides izglītības pasākumu organizēšanā. Paralēli klientu radīto iepakojuma materiālu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanai, uzņēmums ik gadu iesaista simtiem skolēnu praktiskā otrreizējo izejvielu vākšanā visa mācību gada garumā. Šogad bērni ar ģimenes, draugu un pedagogu atbalstu un līdzdalību Zaļā josta rīkotajos konkursos pārstrādei nogādāja 1228,2 tonnas makulatūras un 34,4 tonnas bateriju, pasargājot vidi no piesārņojuma un sniedzot resursiem atkārtotu pielietojumu.

Otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas sistēma darbojas pēc noslēgta ķēdes principa, kur katram tās posmam ir noteiktas funkcijas. Ja kāds no posmiem nefunkcionē pareizi vai iztrūkst pavisam, atkritumu apsaimniekošana nevar tikt nodrošināta efektīvi. Tāpēc, lai atkritumu apsaimniekošana noritētu korekti un spētu attīstīties, tajā jāiesaistās ne tikai apsaimniekotājiem, savācējiem un pārstrādātājiem, bet arī iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro un izmet tam paredzētos dalītās vākšanas konteineros. Organizējot iedzīvotāju vides izglītības aktivitātes un mācot pareizi šķirot atkritumus, tiek ne tikai sniegts ieguldījums tīras vides nodrošināšanā, bet arī nodrošināta kvalitatīva otrreizējā izejviela, kas kalpo par galveno sistēmas uzturēšanas avotu. Jo aktīvāk iedzīvotāji šķiro atkritumus, jo vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu tiek atgūts - jo straujāk attīstās un pilnveidojas šķiroto atkritumu savākšanas un apstrādes infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā aktīvāk iesaistījušās meitenes

Dienas Bizness, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 9 piedāvājumi

Dienas Bizness, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam mērķi atšķiras.

Salīdzinot ar pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā, kad pēc VARAM datiem dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem, izvirzītie mērķi šķiet pārāk ambiciozi. Atkritumu apsaimniekošanas nozares dalībnieki uzsver, ka jau pašlaik tiek aktīvi strādāts, lai šos mērķus sasniegtu. Ik gadu tiek investēti līdzekļi, lai pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, ieviestas efektīvākās tehnoloģijas atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē. Taču ar sabiedrībai nodrošināto infrastruktūru nepietiek – ir būtiski motivēt un izglītoto iedzīvotājus šo infrastruktūru pareizi lietot. Un pašlaik – kā liecina novērojumi, tieši šis ir sistēmas vājais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kavējas dārzeņu piegādes, cenas augstākas

Sandra Dieziņa, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nosaka ierobežojumus dzīvsudraba un kadmija saturam baterijās un akumulatoros

Žanete Hāka, 04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika akceptētas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotās izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas nosaka ierobežojumus dzīvsudraba un kadmija saturam baterijās un akumulatoros, informē VARAM.

Tā rezultātā samazināsies kadmija un dzīvsudraba daudzumi, kas varētu nonākt vidē un radīt vides piesārņojumu. Vienlaikus tiks veicināta arī tādu alternatīvu bateriju un akumulatoru ražošanas attīstība, kuru ražošanai nav nepieciešams izmantot kadmiju vai dzīvsudrabu.

Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumos par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu paredz, ka līdz 2015. gada 1. oktobrim ir atļauts laist tirgū pogveida elementus, kuros dzīvsudraba saturs nepārsniedz 2% (no svara), bet līdz 2016. gada 31. decembrim ir atļauts laist tirgū pārnēsājamas baterijas vai akumulatorus, kas satur vairāk nekā 0,002% kadmija (no svara). Tāpat tiek noteiktas prasības iekārtu konstruēšanai, lai nodrošinātu izlietotu bateriju un akumulatoru izņemšanu no iekārtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Viedtālruņu akumulatora izgudrotājs: jauna tipa baterijām vajadzīgs izrāviens

Natālija Poriete, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.

Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.

Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.

Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?

Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devēji skolēniem pieteikuši jau 4940 darba vietas

Žanete Hāka, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, informē NVA.

Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, AS Rīgas piena kombināts, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA ALG CLEANING, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, SIA Stockman, AS Prizma Latvija, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

No Latvijas atkritumu poligoniem izvestas vairāk nekā 433 tonnas riepu

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz augusta vidum no Latvijas atkritumu apsaimniekošanas poligoniem izvestas 433,33 tonnas nolietoto riepu, liecina Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) biedru apkopotā informācija.

Šopavasar dibinātā LRAA kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīja vēsturiskā riepu uzkrājuma samazināšanu. Pirmais solis bija izvietot nolietoto riepu savākšanas konteinerus 10 atkritumu poligonos visā Latvijā, kuros iedzīvotāji var nodot riepas. Līdz šī gada beigām bija plānots izvest pārstrādei 1000 tonnas šīs vēsturiski uzkrātās riepas.

«Ar šīs iniciatīvas palīdzību mēs sniedzam savu ieguldījumu ilgtspējīgas riepu apsaimniekošanas veicināšanā, un tādējādi arī nozares sakārtošanā,» skaidro LRAA vadītāja Tīna Lūse.

Saskaņā ar LRAA informāciju, no atkritumu poligoniem izvests šāds daudzums nolietoto riepu: SIA «AADSO» izvestas 36,3 tonnas, SIA «ALAAS» - 34,46 tonnas, SIA «AP Kaudzītes» – 6,22 tonnas, SIA «Getliņi EKO» – 2,88, SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» – 38,94 tonnas, SIA «Piejūra» – 53,68 tonnas, SIA «Ventspils labiekārtošanas kombināts» – 60,71 tonnas, SIA «Vidusdaugavas SPAAO» – 100,08 tonnas, bet SIA «ZAAO» - 100,06 tonnas nolietoto riepu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv, 02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

FOTO: Liepājā apskatāma Latvijas slavenību veco mobilo tālruņu ceļojošā izstāde

Monta Glumane, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus un neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu turpina kampaņu «Visu cieņu vecajam telefonam!».

Lielākos klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā apceļo izstāde, kurā apskatāmi vecie telefoni, ko pārstrādei nodevuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Izstāde apskatāma arī LMT klientu centrā Liepāja, kur tā papildināta ar slavenu liepājnieku telefoniem.

Atsaucoties LMT aicinājumam, kopš akcijas sākuma Latvijas iedzīvotāji atkārtotai pārstrādei nodevuši jau 9972 nolietotos mobilos tālruņus. Vairāk nekā pusi jeb 56% tālruņu otrreizējai pārstrādei novēlējuši Latvijas reģionu iedzīvotāji – no tiem 506 tālruņus nodevuši liepājnieki.

Saskaņā ar LMT veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ko iesākt ar veco tālruni, taču daudzi tik un tā noglabā nederīgo ierīci skapī vai atvilktnē. LMT noskaidrojis, ka mobilais tālrunis ikdienā ir uzticams līdzgaitnieks 98% Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni 43% LMT aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka kopš iegādes brīža mobilā telefona aparātu lieto mazāk nekā gadu, un tikai 8% iedzīvotāju izmanto vienu ierīci vairāk nekā piecus gadus. Tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka nodod veco telefonu pārstrādei, bet 3% godīgi atzīst, ka izmet telefonu sadzīves atkritumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Latvijā izveidotā ES fondu sistēma nemotivē sasniegt projektu pieteikumos solīto

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maijā nodots par 66% vairāk plastmasas pudeļu

Žanete Hāka, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija eksperimentā «PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību» iedzīvotāji pārstrādei nodevuši par 66% vairāk PET pudeļu nekā aprīlī.

Kopumā pārstrādei maijā iedzīvotāji nodevuši 73 tūkstošus PET pudeļu, kas veido aptuveni 2,8 tonnas plastmasas, liecina uzņēmumu dati.

Maijā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Valmierā, kur kopā nodoti 20,34 tūkstoši plastmasas pudeļu jeb 26% no visām mēnesī nodotajām PET pudelēm. Otra aktīvākā pilsēta bijusi Valka, kur par maksu iedzīvotāji nodevuši 15,4 tūkstošus PET pudeles. Trešā aktīvākā pilsēta bijusi Talsi, kur nodotas 10 tūkstoši plastmasas dzērienu pudeles.

«Ja visā Latvijas teritorijā tiktu ieviesta šāda veida PET pudeļu iepirkšanas sistēma, tad būtu jāpievērš uzmanība vairākām lietām, uz ko jau šobrīd norāda šis eksperiments. Proti, taras punktiem noteikti jābūt ietilpīgākiem, lai būtu iespēja uzglabāt ievērojamāku nodoto PET pudeļu daudzumu, tāpat nepieciešams piesaistīt papildu darbiniekus, lai pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem taras punktos būtu raitāka. Savukārt pozitīvais ir fakts, ka pudeles var savākt, uzglabāt un nest uz taras punktu saplacinātas un nav obligāta etiķete,» saka AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas osta februārī pārkrāvusi par 9% vairāk kravu

Gunta Kursiša, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī Liepājas ostā pārkrautas 412 907,27 tonnas kravu, kas ir nedaudz vairāk (+2,1%) nekā šā gada janvārī un par 9,1 % vairāk nekā 2013. gada februārī.

Šā gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2504 pasažieri.

Februārī lielākais kravu apjoms bija beramkravu segmentā - tika pārkrauti 283,7 tūkst. tonnu, kas ir 68, 71% no kopējā kravu apjoma. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 213,4 tūkst. tonnu jeb 75,2 % no beramkravu apjoma. Tāpat beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (februārī - 36,8 tūkst. tonnas jeb 12,97%), kam seko koksa smalkumi, koksnes šķelda un minerālmēsli, informēja ostas pārstāvji.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā februārī bija 88,2 tūkst. tonnas, kas bija 21,36 % no visām kravām. Ģenerālkravu grupā joprojām dominē ro-ro kravas (54,3 tūkst. tonnas jeb 61,6%) un kokmateriāli ( 26,1 tūkt. tonnas jeb 29,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru