Jaunākais izdevums

Valsts pārvaldes Atvērto durvju dienas ietvaros Valsts ieņēmumu dienestā (VID) viesojās gandrīz 300 skolēni, studenti un viņu pedagogi.

Dažādi pasākumi un aktivitātes notika gan VID administratīvajā ēkā Talejas ielā 1, Rīgā, gan VID klientu apkalpošanas centros, muitas kontroles punktos un citās iestādes struktūrvienībās visā Latvijā.

VID administratīvajā ēkā Talejas ielā 1, Rīgā viesojās divas skolēnu grupas – Rīgas 6.vidusskolas 11.klašu audzēkņi un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 8. klases skolēni.

Fotogrāfijas - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Programmā Skolas auglis varēs piedalīties arī ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 11.oktobrī, papildināja un precizēja kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs, informē Zemkopības ministrija.

Turpmāk programmā varēs skolēniem izdalīt ne tikai augļus un dārzeņus, kas audzēti, ievērojot integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus vai audzēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, bet arī tādus produktus, kas audzēti atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes (NPK) shēmas prasībām.

Lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendentam, kas nodrošina augļu un dārzeņu piegādāšanu vai izplatīšanu skolēniem, papildus atbalsta iesniegumam būs jāiesniedz arī izglītības iestādei piegādāto produktu pavaddokumentu atvasinājumi, kas ir sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādi un noformēšanu. Lai nodrošinātu precīzu uzskaiti un atbilstošu atbalsta izmaksu, ir precizēta pavaddokumentā norādāmā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot

Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumam atbalstīt skolēnus attālināto mācību procesā, uzņēmums "eazyBI’’ skolēniem no Latvijas skolām dāvina 60 viedierīces (planšetes), kurām mobilo pakalpojumu operators "Latvijas Mobilais telefons" nodrošinās arī bezmaksas pieslēgumu.

Planšetes nosūtītas skolēniem uz tām Latvijas skolām, kurām to vēl pietrūka, dažādās aptaujās norādot šādu vajadzību.

"Ir liels prieks, ka šajos pārmaiņu laikos ir uzņēmumi un organizācijas, kuras ir gatavas nevis lūgt palīdzīgu roku, bet pašas to sniegt, lai palīdzētu citiem. Paldies par iespēju un izvēli palīdzēt tieši skolēniem attālināto mācību procesā, jo ne vienmēr vajadzīgo atbalstu viņiem var nodrošināt ģimene vai skola," pauž IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Savukārt "eazyBI" pārstāve Līva Pavasare atzīst, ka stimuls sniegt atbalstu tieši skolēniem attālināto mācību procesā balstīts paša uzņēmuma darbības specifikā.

"Lai arī uzņēmumā strādā 21 darbinieks, mums nekad nav bijis sava biroja – vienmēr esam strādājuši no mājām, un šādu formātu esam mudinājuši pamēģināt arī citus. Šobrīd, kad attālinātais darbs nav bijusi izvēle, bet obligāts pienākums, nolēmām palīdzēt skolēniem, lai mācības varētu notikt pēc iespējas efektīvāk. Izglītība ir svarīgs pamatakmens sabiedrības izaugsmei kopumā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gadā ir 9,86 miljardi eiro un tie nedaudz, par 0,06 miljardiem eiro jeb 0,5 %, atpaliek no 2019.gada ieņēmumiem.

To ietekmēja pērn ieviestie pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai. Lai gan ārkārtas stāvoklis tika atcelts, atsevišķi ierobežojumi tika saglabāti un no 2020. gada 9.novembra atkārtoti ieviestais ārkārtas stāvoklis arī šogad turpina ietekmēt nodokļu maksātāju ekonomisko aktivitāti.

Nodokļu ieņēmumi 2020.gadā, sākot ar martu, atpaliek no plānotā apmēra, līdz ar to ieņēmumu plāns 2020.gadam ir izpildīts par 93,9 % un līdz tā izpildei pietrūka 0,64 miljardi eiro. Ieņēmumu plāna neizpildi visbūtiskāk ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Visvairāk gan no 2019.gada faktiskā, gan 2020.gadā plānotā apmēra atpaliek pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020.gadā tie ir 2 544,66 milj. eiro, kas ir par 103,69 milj. eiro jeb 3,9 % mazāk nekā 2019.gadā, nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi par 88,2 %. Tas galvenokārt skaidrojams ar veikto iemaksu samazinājumu ieviestā ārkārtas stāvokļa laikā, ko nespēja kompensēt arī no jūlija līdz novembrim vērojamais pieaugums. Turklāt, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājušās no pievienotās vērtības nodokļa veiktās atmaksas. No pievienotās vērtības nodokļa 2020.gadā atmaksāti 939,82 milj. eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir par 42,80 milj. eiro jeb 4,8 % vairāk. 2020.gadā lielākais iemaksu samazinājums ir no operāciju ar nekustamo īpašumu nozares un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares nodokļu maksātājiem, savukārt lielākais nodokļa atmaksu pieaugums – būvniecības nozarē strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās skolēnus un pedagogus ar daudzkārt lietojamām sejas maskām, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

Izvērtējot epidemioloģisko situāciju, IZM plāno, ka 25.janvārī pēc pagarinātā ziemas brīvlaika skolā klātienes mācības atsāks 1.- 4.klašu skolēni. Lai bērnu atgriešanās skolā būtu droša, arī jaunāko klašu skolēniem būs jālieto sejas maskas, kuras centralizēti nodrošinās valsts.

IZM norāda, ka pašlaik turpinās darbs pie sejas masku iegādes, bet pirmā masku piegāde jau notikusi. Plānots, ka sākotnēji katram 1.- 4.klašu skolēnam tiks izsniegtas sešas bērnu daudzkārt lietojamās sejas maskas, bet pedagogiem - četras pieaugušo daudzkārt lietojamās sejas maskas.

Piegāžu noslēgumā katram bērnam un pedagogam būs nodrošinātas astoņas daudzkārt lietojamās sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU Inženierzinātņu vidusskola izsludina Atklāto inženierzinātņu olimpiādi

Lelde Petrāne, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai popularizētu inženierzinātnes un sniegtu iespēju skolēniem apliecināt zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un informātikā, RTU Inženierzinātņu vidusskola (RTU IZV) izsludina pieteikšanos Atklātajai inženierzinātņu olimpiādei 9.klases skolēniem.

Olimpiāde norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā skolēniem neklātienē no 1. līdz 14.februārim IZV mājaslapas sadaļā Inženierzinātņu olimpiāde būs jāizpilda tiešsaistes tests, kurā būs 50 jautājumu. Skolēni, kuri būs pareizi atbildējuši vismaz uz 35 jautājumiem, saņems uzaicinājumu piedalīties otrajā posmā, kas norisināsies 27.februārī klātienē RTU IZV telpās, Kronvalda bulvārī 1. Šajā kārtā skolēniem būs jārisina dažādi ar inženierzinātnēm saistīti uzdevumi.

Olimpiādes uzvarētāji tiks apbalvoti 12.martā RTU IZV telpās. Skolēniem, kuri būs ieguvuši godalgotas vietas, tiks piešķirtas no skolas budžeta līdzekļiem finansētas mācības IZV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Solfeg.io kopā ar Tautumeitas un Raxtu Raxti rada saturu mūzikas stundām

Lelde Petrāne, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītā mūzikas mācību lietotne Solfeg.io piedāvā skolēniem ar tehnoloģiju palīdzību apgūt latviešu tautasdziesmas etnogrupu Tautumeitas, Auļi un Raxtu Raxti mūsdienīgā skanējumā. Lietotnes saturs paredzēts gan skolas mācību stundām, gan ikvienam muzicēt gribošajam bez vecuma ierobežojuma.

Solfeg.io lietotne sniedz iespēju mācīties muzicēt ikvienam, neatkarīgi no priekšzināšanām mūzikā. Līdzās populārās mūzikas skaņdarbiem Solfeg.io piedāvās apgūt arī Tautumeitu, Auļu un Raxtu Raxtu tautasdziesmu aranžijas.

«Tautumeitas» līdere Asnate Rancāne norāda, ka lietotne ļauj skolēniem uzskatāmi parādīt, kā top muzikāls skaņdarbs: «Tā ir brīnišķīga inovācija. Es kā bijusī solfedžo skolotāja esmu pārliecināta, ka skolēniem jaunā tehnoloģija palīdzēs ne tikai teorētiski, bet arī praktiski pieredzēt, kā veidojas dziesma. Tas ir liels palīgs arī skolotājam - nav jāmeklē dziesmas notis vai jāizraksta uz tāfeles - lietotnē var redzēt gan ritmu, gan melodiju, gan atsevišķi dzirdēt visus instrumentus. Tas ir ļoti ērti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros skolēniem piedāvātas 4215 darba vietas

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31.augustā noslēgsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotais skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, informē NVA.

NVA filiālēs visā Latvijā šovasar kopumā bija apstiprinātas 4 215 darba vietas, ko skolēniem piedāvāja 421 darba devējs. To darba devēju vidū, kas pieteikuši visvairāk darba vietu skolēniem, ir SIA Maxima Latvija, Rīgas pašvaldība un tās uzņēmumi, Tukuma novada dome, SIA Olimpiskais centrs Ventspils, AS Lido, AS Rīgas piena kombināts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga un citi.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums šogad bija 844 506 eiro, iesaistāmo skolēnu plānotais skaits - 4 215, taču reģistrēto pretendentu daudzums bija krietni lielāks – vairāk nekā 11,5 tūkstoši. Viens no pasākuma mērķiem - jau skolas laikā sniegt jauniešiem praktisku priekšstatu par darba dzīvi, lai viņi savlaicīgi uzzinātu, kas ir darba tirgus, darba intervija, konkurētspēja, darbinieku atlase, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem bija savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Turklāt šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Mudina apsvērt iespēju centralizētos eksāmenus ieviest agrāk, nevis pēdējā mācību gadā

Žanete Hāka, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs – fizikā, ķīmijā un dabaszinībās – rezultāti mudina izvērtēt iespēju centralizētos eksāmenus skolēniem kārtot agrāk, nevis pēdējā mācību gadā, lai pēc tam varētu specializēties kādā konkrētā jomā, otrdien, 22.novembrī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Deputāti sēdē iepazinās Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotajiem secinājumiem pēc pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs, kura mērķis bija novērtēt izglītojamo mācību sasniegumus fizikā, ķīmijā un dabaszinībās, iegūstot detalizētu atgriezenisko saiti mācību sasniegumu rezultātu izvērtēšanai un jauna centralizētā eksāmena veidošanai.

Pirmie rezultāti parāda to, ka mums aktīvi jāstrādā pie mācību satura pilnveides, lai skolēni prastu iegūtās zināšanas pielietot arī dzīvē, nevis tikai ierastās, šabloniskās situācijās, kādas aprakstītas mācību grāmatās. Obligāti centralizētie eksāmeni paši par sevi neko neatrisinās, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, uzsverot, ka nepieciešama sistemātiska pieeja, kas ietver gan satura izmaiņas, gan pedagogu profesionālo pilnveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māca, kā iepazīt pasauli

Kristīne Stepiņa, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par dabaszinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem jāveido jau 2. vai 3. klasē.

Tā uzskata lielvārdietis Jānis Lūsis, kurš interešu izglītības centru Lielvārdi vada jau septīto gadu – kopš tā pirmsākumiem. Tiekamies šī mācību gada pirmās micro:bit robotikas nodarbības laikā, kurā teju divdesmit 3.–7. klases puiši gan no Lielvārdes, gan Ogres un Ķeguma ar lielu interesi cenšas iedziļināties dizaina domāšanā. J. Lūsis, kurš uzskata sevi par Lielvārdes patriotu, tikko ir atgriezies no Skola 2030 pedagogu apmācības kursiem, kurp devies, lai iegūtu papildu zināšanas. Viņa aicinājums ir pedagoga darbs, kuram viņš pievērsies pēc daudziem žurnālistikā nostrādātiem gadiem.

Interese liela

Uz interešu izglītības centru Lielvārdi novada bērni pēc skolas nāk uz nodarbībām dažādos t.s. pulciņos, kuros tiek apgūta programmēšana, elektronika, robotika, mēroga modelēšana u.c. Pirms diviem gadiem durvis vēra Mārītes Montesori māja, kurā pirmsskolas un sākumskolas bērni var izvēlēties sev piemērotas nodarbības individuāli vai nelielās grupās. Katru mēnesi tehnoloģiju pulciņus un Mārītes Montesori māju apmeklē vairāk nekā 200 bērnu. Centrā Lielvārdi regulāri tiek organizētas arī izglītojošas tematiskās nodarbības dabaszinībās skolēniem no visas Latvijas. Šeit 1.–6. klašu skolēniem tiek piedāvāti dažādi eksperimenti ar gaismu, skaņu, elektrību un magnētiem, bet 4.–12. klašu skolēniem ir iespēja apgūt 3D modelēšanas un 3D drukas pamatus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: King's College Britu skolas otrajā kārtā investēs 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu skolas otrās kārtas būvniecība, kuru pilnībā plānots pabeigt līdz 2021.gadam, Db.lv pastāstīja izglītības iestādes direktore Adele Stenforda.

Būvniecības otrā kārta dubultos līdzšinējo skolas platību no esošajiem 3400 kvadrātmetriem līdz 7600 kvadrātmetriem. Pēc paplašināšanās skolā būs 16 jaunas klases informācijas tehnoloģiju, mākslas un mūzikas nodarbībām, zinātnes laboratoriju telpas, bibliotēka peldbaseins, tenisa korti u.c. Plānots, ka jaunās klases varētu sākt darboties jau 2020.gadā, peldbaseins 2021.gadā. Tiks ierīkotas arī papildu telpas konkrētiem vidusskolas priekšmetiem, kā arī plānots izveidot skatuves mākslas klasi.

King's College Britu skola Latvijā durvis vēra 2017. gada septembrī. Pirmajā gadā skolā mācījās 72 skolēni, pašlaik izglītojamo skaits pieaudzis līdz 122 bērniem vecumā no trīs līdz 12 gadiem. Pieaugot bērniem, pakāpeniski tiek atvērtas nākamās klases līdz tiks sasniegts 18 gadu vecums. A.Stenforda cer, ka nākamgad skolā mācīsies jau 165 skolēni. Skolas kapacitāti plānots palielināt līdz 580 skolēniem. Mācību maksa skolā svārstās no aptuveni 8000 eiro gadā mazākajiem bērniem (3-4 gadu vecumā) līdz 16 000 eiro gadā lielākajiem skolēniem (11-12 gadi). Mācību maksā iekļauti visi mācību materiāli un ēdināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžeta pārpalikums ievērojami samazinājies

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada četros mēnešos kopbudžeta pārpalikums sasniedzis 39,3 miljonus eiro, taču salīdzinājumā ar pērno gadu pārpalikums šajā periodā samazinājies par 115,7 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums pašvaldību budžetā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada četriem mēnešiem, ir pieaudzis par 67 miljoniem eiro, galvenokārt mazāku kapitālo izdevumu nekā pērn ES fondu apguvei dēļ, kā arī pateicoties labai nodokļu izpildei. Savukārt valsts budžetā vērojams deficīts 86,3 miljonu eiro apmērā, pretēji pērn novērotajam pārpalikumam 96,4 miljonu eiro apmērā, pamatā mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un ne-nodokļu ieņēmumu, kā arī lielāku tēriņu subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem dēļ.

Šā gada četros mēnešos ĀFP ieņēmumi iekasēti 376,2 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz to, ka gada sākumā tika saņemti avansa maksājumi struktūrfondiem un Kohēzijas fondam 136,8 miljonu eiro apmērā, kā arī atmaksas lauksaimniekiem par jaunā perioda aktivitātēm, kuras tika uzsāktas jau 2015.gada nogalē, vērojams ieņēmumu kritums pret pērnā gada četriem mēnešiem. Ieņēmumu samazinājumu šogad skaidro pagājušā gada atbilstošajā periodā saņemtie maksājumi 303,7 miljonu eiro apmērā par realizētajiem Eiropas reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektiem, noslēdzoties 2007. – 2013. gada plānošanas periodam.

Komentāri

Pievienot komentāru