Eksperti

Skolu ēdināšana – stratēģisks lēmums Latvijas nākotnei

Katrīna Zariņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja,25.02.2026

Jaunākais izdevums

Skolu ēdināšana nav tikai izglītības vai sociālās politikas jautājums. No uzņēmēju skatupunkta tas ir stratēģisks lēmums par Latvijas nākotnes darbaspēku, veselības izmaksām un ekonomikas konkurētspēju.

Mēs bieži mēdzam runāt par cilvēkkapitālu – par izglītību, digitālajām prasmēm, inovācijām –, bet tā pamats ir veselība. Taču jāsāk ir no bērnības. Bērna spējas koncentrēties, mācīties un attīstīt savas prasmes sākas ar kvalitatīvu un sabalansētu uzturu. Ja šis pamats ir vājš, cieš arī pārējais. Veselīgs uzturs kā ekonomikas jautājumsUzņēmēji ikdienā izjūt sabiedrības veselības ietekmi uz produktivitāti. Hroniskas slimības, darbnespēja, priekšlaicīga darba tirgus pamešana – tās nav abstraktas problēmas. Tās tieši ietekmē uzņēmumu spēju augt un konkurēt. Tas pats attiecas uz demogrāfisko situāciju, jo bērni dzimst arvien mazāk, tāpēc viņu dzīves kvalitāte ir prioritāra valsts attīstībai. Ja jau skolas vecumā bērniem tiek nodrošināts sabalansēts uzturs ar samazinātu pievienotā cukura un sāls daudzumu, ar kvalitatīvām izejvielām, ilgtermiņā mēs mazinām veselības riskus. Tas nozīmē vairāk veselīgi nodzīvotu gadu, augstāku darba ražīgumu un mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai. Ja bērns ir paēdis, tad viņam ir vieglāk koncentrēties mācībām un ārpusskolas nodarbībām, tādējādi viņš spēj kvalitatīvāk augt un attīstīties. No uzņēmēju perspektīvas tā ir atbildīga un tālredzīga ekonomikas politika, jo rūpes par bērniem jau no mazotnes nozīmē veselīgāku un uz izaugsmi vērstu nākotni.

Vietējais produkts – investīcija savā ekonomikā

Skolu ēdināšanā pieņemtie lēmumi ietekmē arī vietējo uzņēmējdarbību. Izvēloties Latvijā ražotus produktus un sezonālas izejvielas, tiek stiprināta vietējā pārtikas ražošana, lauksaimniecība un pārstrāde. Tas nozīmē darbavietas reģionos, nodokļu ieņēmumus vietējām pašvaldībām un valstij kopumā, kā arī stabilāku iekšējo tirgu. Turklāt īsākas piegādes ķēdes samazina atkarību no ārējiem satricinājumiem, par ko arvien biežāk runā ne tikai reģionālā, bet Eiropas līmenī.Uzņēmējiem ir svarīga prognozējama vide. Ja publiskajā sektorā tiek konsekventi dota priekšroka kvalitatīvam, vietējam produktam, tas rada skaidru signālu tirgum – investēt kvalitātē, attīstīt jaunus ražojumus, domāt ilgtspējīgi. Latvijas politikā stingrs uzsvars ir uz eksportu, taču nedrīkst aizmirst arī par iekšējo tirgu, jo īpaši, ja tas skar tik sensitīvu tēmu kā bērnu ēdināšana.

Skola kā kvalitātes standarta veidotāja

Skolu ēdināšana var kalpot kā kvalitātes standarta noteicēja visai nozarei. Ja bērniem tiek piedāvāti veselīgāki, mazāk pārstrādāti produkti, tas ietekmē arī tirgus piedāvājumu kopumā. Uzņēmēji pielāgojas pieprasījumam. Ja sabiedrība skaidri definē, ka prioritāte ir dabīgas izejvielas, sabalansēts uzturs un atbildīga saimniekošana, tirgus attīstās šajā virzienā.Tādējādi skolu ēdināšana kļūst par platformu veselīgāku produktu attīstībai un inovācijām pārtikas nozarē. Mani patiesi iepriecina šī pieeja, par ko rūpējas gan Zemkopības ministrija, gan arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kas nenoguris apmāca skolu pavārus, stāsta par to, kā izmantot vietējos produktus un kā organizēt to nonākšanu uz bērnu šķīvjiem.

Ilgtspēja kā kopīgs mērķis

Vietējo un sezonālo produktu izmantošana ir arī ilgtspējas jautājums. Tā mazina transporta radītās emisijas, veicina resursu efektīvāku izmantošanu un stiprina reģionu ekonomiku. Arvien biežāk Eiropas Savienības līmenī tiek runāts par īsām piegāžu ķēdēm, un skolu ēdināšana ir paraugs, kā organizēt šādu pieeju. Ilgtspēja uzņēmējdarbībā nav modes vārds – tā ir nepieciešamība. Un publiskā sektora izvēles var būt nozīmīgs virzītājspēks šajā procesā. Ja uzņēmējs jutīs, ka tirgū ir iespēja augt, tas veicinās arī konkurētspēju un attīstību, stiprinot visas valsts ekonomiku.

Plašāks skatījums uz nākotni

Skolu ēdināšana nav tikai jautājums par šodienas ēdienkarti. Tā ir izvēle par to, cik veselīga, darbspējīga un ekonomiski stabila būs mūsu sabiedrība pēc 15 vai 20 gadiem. Kādam tas varētu šķist kaut kas tāls un nenoteikts, bet patiesībā tā ir tuvāko gadu nākotne, tāpēc mums visiem pret to ir jāizturas atbildīgi.Ieguldījums bērnu uztura kvalitātē ir ieguldījums Latvijas nākotnes ekonomikā. Veselīga sabiedrība nozīmē produktīvāku darbaspēku, mazākas publiskās izmaksas un spēcīgāku valsti kopumā. Un tieši tāpēc uzņēmējiem šis jautājums ir svarīgs – jo tas nav tikai par ēdienu. Piesaki sava bērna skolu konkursam “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” 2025./26.mācību gadā, lai mēs visi kopā varam pateikt paldies tiem pavāriem, kuri par mūsu bērniem rūpējas vislabāk!

Ekonomika

Uzņēmējdarbības videi šā gada izaicinājums ir Saeimas vēlēšanas un spēja pieņemt lēmumus

LETA,26.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības videi šā gada lielākais izaicinājums ir Saeimas vēlēšanas, jo pieredze liecina, ka pirms tām lieli lēmumi netiek pieņemti, bet uzmanība tiek pievērsta maznozīmīgām lietām, kas ļauj izcelties politiķiem, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

"Uzņēmējiem tas savukārt nozīmē, ka publiskajā telpā ir liels skaļums, bet rezultāta gandrīz nav," sacīja Zariņa.

Viņa norādīja, ka gan sarunas ar LTRK biedriem, gan dažādas aptaujas liecina, ka būtiskie izaicinājumi joprojām ir uzņēmējdarbības vides regulējums, birokrātiskais slogs, darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksas, kā arī finansējuma pieejamība. Vēlēšanu gads šos jautājumus atrisināt visdrīzāk nepalīdzēs.

Tāpat viņa prognozēja, ka fiskālā disciplīna visdrīzāk samazināsies, tādēļ ir žēl, ka pagājušajā gadā, strādājot pie 2026. gada budžeta, tomēr neizdevās panākt nozīmīgu izdevumu samazinājumu.

"Ja, piemēram, skatāmies uz budžeta izstrādi vai dažādiem taupības pasākumiem, par kuriem ilgtermiņā vajadzētu domāt savlaicīgi jau 2026. gada sākumā, visdrīzāk pirmsvēlēšanu gadā mēs redzēsim pretēju tendenci, ka tērēsim vairāk," prognozēja Zariņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes sastāvā notikušas izmaiņas – līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nolēmis atstāt amatu, lai visu enerģiju un uzmanību veltītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadīšanai, savukārt par jauno LTRK valdes priekšsēdētāju kļuvusi līdzšinējā valdes locekle Katrīna Zariņa.

Šonedēļ Saeimas deputāti un Ministru prezidente Evika Siliņa lēma uzticēt Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību Jānim Endziņam. Nodrošinot LTRK darba nepārtrauktību, 16. oktobrī LTRK Padome pieņēma lēmumu par Katrīnas Zariņas iecelšanu valdes priekšsēdētājas amatā. Viņa līdz šim pildījusi valdes locekles un Ārlietu daļas direktores pienākumus, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī. Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā – kopā ar Jāni Lielpēteri, kurš turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus.

“Plānoju turpināt organizācijas uzsākto darbības kursu, atbilstoši stratēģijā definētajiem sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm - stiprināt LTRK kompetenci un jaudu, veidot biedriem pieejamus un izdevīgus pakalpojumus to konkurētspējas un eksportspējas veicināšanai. Šis ir personīgs un profesionāls izaicinājums! Ceru strādāt ciešā sazobē ar LTRK biedriem, LTRK padomes locekļiem un nozīmīga loma definēto mērķu sasniegšanā būs manai komandai - visiem LTRK darbiniekiem,” stāsta Katrīna Zariņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) plāno tikties ar tiem biedriem, kas iepriekš sadarbojās ar Krieviju, lai izvērtētu, kas ir darīts, lai šo sadarbību pārtrauktu, intervijā aģentūrai LETA atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

Viņa skaidroja, ka pēc Ekonomikas ministrijas savulaik publiskotā uzņēmumu saraksta LTRK konstatēja, ka daļai tās biedru pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pastāvēja eksporta attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju.

Zariņa norādīja, ka ar šiem biedriem notika tikšanās un pārrunas, lai noskaidrotu, vai viņi turpinās sadarbību ar Krieviju, to pārtrauks vai izbeigs pakāpeniski, ņemot vērā atšķirīgās iespējas dažādās nozarēs.

Bija virkne biedru, kas LTRK informēja par sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju, un LTRK attiecībās ar viņiem nekas nemainījās. Vienlaikus bija uzņēmumi, kas teica, ka neplāno pārtraukt sadarbību ar Krieviju, daļa no šiem uzņēmumiem paši izstājās, bet pāris uzņēmumus LTRK izslēdza, pauda Zariņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājas amata pienākumus sāk pildīt Katrīna Zariņa, informēja LTRK.

Zariņa līdz šim bija LTRK valdes locekle un Ārlietu daļas direktore, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī.

Līdzšinējais LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atstāja amatu, lai vadītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupu.

Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā. LTRK valdes locekļa pienākumus pilda arī Jānis Lielpēteris.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar stāšanos Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadībā pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš turpinās strādāt LTRK, tomēr vēl nav skaidrs, kādā amatā, noskaidroja aģentūra LETA.

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas locekļiem valsts nav paredzējusi maksāt atlīdzību un darbs tajā netiks veikts uz pilnu slodzi. Vienlaikus Endziņš nolēmis, ka atstās LTRK valdes priekšsēdētāja amatu, lai birokrātijas mazināšanas grupai varētu sniegt visu savu uzmanību.

Vienlaikus viņš turpinās strādāt LTRK, kur saņems algu. Šobrīd gan vēl neesot precizēts, kāds varētu būt konkrēts amats.

Endziņš atzina, ka, viņaprāt, šādas grupas vadītāja statuss nav prognozējams un to var ietekmēt daudzi notikumi. Viņš skaidroja, ka birokrātijas apkarošanas grupas vadībā tiks iecelts ar Ministru prezidentes rīkojumu, bet tādi rīkojumi, pēc viņa domām, tikpat viegli var tikt atsaukti. Viņa bažas gan neesot saistītas ar neko konkrētu. "Lai man būtu "drošības spilvens" un pastāvīgs ienākumu avots, man būs līgums ar LTRK," teica Endziņš.