Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Jaunās šķeldas katlumājas Salaspilī būvniecībā "Gren" investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Enerģētikas uzņēmums Gren šodien Salaspils novadā rīkoja jaunās, augstas efektivitātes 50 MW šķeldas katlu mājas simbolisku pamatakmens pasākumu, kura laikā ēkas pamatos tika ieguldīta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Jaunā katlu māja – vairāk nekā 30 miljonu eiro investīcija, stiprinās Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas drošību un ilgtspēju, palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru galvaspilsētas siltumapgādē un samazinot atkarību no importētiem fosilajiem resursiem.

“Gan Rīgas, gan Latvijas siltumapgādes kontekstā svarīga loma ir vietējiem resursiem, kas mazina uzņēmumu un patērētāju atkarību no importēto resursu cenu svārstībām, un sekmē stabilākas un prognozējamākas siltuma cenas ilgtermiņā. Jaunā šķeldas katlu māja būs atbilstošs papildinājums Rīgas siltumapgādē,” teica Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Tas mudina meklēt aizvien jaunus risinājumus – gan dabai, gan budžetam draudzīgākus enerģijas veidus, kas mazinātu atkarību no cenu svārstībām, nozīmētu stabilākus tarifus, enerģētisko drošību un efektivitāti ilgtermiņā.

Un Latvijā šāds risinājums ir radīts – biogāzes stacija, kurā kā izejviela tiek izmantoti vistu mēsli, rezultātā radot biometānu, kas nereti tiek saukts arī par zaļo dabasgāzi. Biogāzes stacijā Iecavā 2026. gadā plānots saražot 150 gigavatstundas (GWh) enerģijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vienas Latvijas mājsaimniecības vidējais patēriņš mēnesī ir 175 kWh, tas nozīmē - gadā šī stacija varētu apgādāt aptuveni 71 400 mājsaimniecības. Šis apjoms līdzinās visai Daugavpilij divkāršā apmērā vai, piemēram, Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras kopējam patēriņam.

Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESC) darba grupai, kas izstrādā ieteikumus Tabakas nodokļu direktīvai, iesniedzis 24 no 29 priekšlikumiem, turklāt apstiprināšanas sesijā, t.i., neilgi pirms ilgstoša darba noslēguma.

Eiropas Komisija ar jauniem priekšlikumiem Tabakas nodokļu direktīvas izmaiņām klajā nāca pērnā gada rudenī un direktīvas pārskatīšana jau sākotnēji paredzēja būtisku akcīzes nodokļu pieaugumu visā Eiropas savienībā – gan tradicionālajiem, gan bezdūmu produktiem. Tirgus un iespējamo seku apzināšanas nolūkā EK arī vērsās pie neatkarīgās konsultatīvās institūcijas EESC pēc novērtējuma un ieteikumiem. EESC darba nosēdzošā sesija sākas šajā trešdienā, 18. februārī un noslēgsies ceturtdien, 19. februārī.

Tabakas nodokļu direktīvas stāsts

Vienkāršoti runājot Tabakas nodokļu direktīvu Eiropas Komisija ierosināja mainīt, lai aizsargātu sabiedrības veselību un samazinātu smēķēšanas izplatību. Tas jau pirmsākumā bija galvenais iemesls, tomēr – kā tautā runā – velns slēpjas detaļās. Drastiski palielinot tabakas akcīzi palielinās produkta cena, kurai it kā vajadzētu mudināt atkarīgos atteikties no smēķēšanas. Līdztekus visi saprot, ka mēs runājam par spēcīgu atkarību, tādēļ ir skaidrs, ka pieprasījums tirgū pēc nelegālas produkcijas augs tieši proporcionāli augošai produkta cenai ES valstu oficiālajās tirdzniecības vietās.

Ieceri ieviest jaunu – ekonomiskās drošības - nodokli ar 30% likmi, kurš valsts budžetu 2026. gadā varot papildināt ar 28 milj. eiro, bet 2027. gadā jau ar 42 milj. eiro, uzņēmēji vērtē kā ļoti zaļu, kurš izraisīs tirgus pārdali, bet kurā cerēto ieguvumu var arī nebūt.

Šā gada 5. marta parlamenta plenārsēdē ar balsu vairākumu tika nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Ekonomiskās drošības nodokļa likumprojekts. Jauno nodokli tiek piedāvāts piemērot vairākām preču kategorijām, kuru izcelsme ir augsta riska valstis vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē. Augsta riska valstis būs tās valstis, kuras Ministru kabinets, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējumu, būs iekļāvis augsta riska valstu sarakstā, ņemot vērā valsts agresīvu ārpolitiku vai militārus draudus, valsts ekonomiskās ietekmes instrumentu izmantošanu politiska spiediena veikšanai, valstij piemērotās sankcijas un starptautiskās drošības situāciju.

Latvijas Zivrūpnieku savienība, kas apvieno visus lielākos zivju pārstrādes nozares uzņēmumus, aicina ministrijas un atbildīgās valsts institūcijas atbalstīt “Riga Bay Aquaculture” iecerēto foreļu audzēšanas projektu Rīgas līcī, jo tas ir stratēģiski nozīmīgs Latvijas pārtikas ražošanai un eksporta veicināšanai.

Vēstulē Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai Latvijas Zivrūpnieku savienība uzsver, ka foreļu audzētavu izveide būtiski mazinātu importa atkarību, kā arī veicinātu piegāžu drošība un stabilitāti. Vietēja audzēšana samazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem, loģistikas svārstībām un cenu “pīķiem”, nodrošinot prognozējamāku izejvielu pieejamību pārstrādei.

Tuvāka izejvielu pieejamība un īsākas piegādes ķēdes samazina izmaksas, ļauj elastīgāk plānot ražošanu un attīstīt augstākas pievienotās vērtības produktus, atstājot lielāku ekonomisko pienesumu Latvijā.

Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - pieauga par 2,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, bija transporta grupai (+0,2 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,1 procentpunkts), mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts) un personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,6%.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.

Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle - būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība.

Latvijas energosistēma jau šobrīd balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi –hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošas risinājumiem.

Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs.

Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.

Latvija, Lietuva un Igaunija savu digitālo sabiedrību ir veidojušas nevis izolējoties no pasaules attīstības tendencēm, bet gan iesaistoties tajās pēc iespējas ātrāk, pragmatiski un ar skaidru pārvaldību. Mūsu publiskie pakalpojumi, ekonomika un pat starptautiskā reputācija ir cieši saistīti ar digitālo uzticēšanos. Mums tehnoloģiju politika nav abstrakta diskusija – tā nosaka, kā iedzīvotāji mijiedarbojas ar valsti, kā uzņēmumi aug un attīstās, un cik noturīgi mēs esam saspringtos brīžos.Tieši tādēļ debates par suverenitāti var viegli novirzīties nepareizā gultnē.

ASV dolārs 2026. gadu uzsācis ar izteiktu vērtības kritumu, kas arvien skaidrāk liecina par tendences maiņu, nevis īslaicīgām tirgus svārstībām. Dolāra vērtība pret galveno tirdzniecības partneru valūtām īsā laika posmā ir noslīdējusi līdz zemākajiem līmeņiem vairāku gadu laikā, savukārt tirgus noskaņojumu pastiprina arī politiskie signāli no Vašingtonas.

ASV prezidents publiski ir paudis atbalstu vājāka dolāra virzībai, un investori to uztver kā nepārprotamu signālu, ka spiediens uz valūtu var saglabāties ilgtermiņā.

Tas nav svarīgi tikai valūtu tirgiem. Vājāks dolārs tieši ietekmē eksporta konkurētspēju, cenu veidošanu un peļņas maržas, tādēļ tā ietekmi neizbēgami izjutīs gan Vācijas, gan Baltijas valstu eksportētāji. Tiesa, šī ietekme nebūs vienāda – atsevišķās nozarēs tā būs jūtamāka, citās mazāk izteikta. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums ir, kuriem Baltijas reģiona uzņēmumiem dolāra vērtības samazināšanās rada vislielākos riskus un kur būtu nepieciešams saglabāt īpašu modrību.

Vislielākā ietekme augstas pievienotās vērtības nozarēm

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā jau gadiem tiek minēta kā tik ļoti nepieciešams grūdiens Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Tas būtu solis ceļā uz noturīgāku ekonomiku – mazāk atkarīgu no banku finansējuma, atvērtāku sabiedrības līdzdalībai un ārvalstu investīcijām.

Taču no koncepcijām un stratēģiskiem dokumentiem līdz reālai rīcībai tā arī netiekam. Diskusijas sākums par “Rīgas namu pārvaldnieka” iespējamu iešanu uz biržu liek uzdot jautājumu – vai mums pašiem vispirms nav nepieciešama neliela “revīzija” domāšanā: kā mēs par šo salīdzinoši jauno tēmu domājam, kā par to runājam un kādus rezultātus patiesībā ceram sasniegt.Viens no lielākajiem Latvijas kolektīvās atmiņas rēgiem joprojām ir 90. gadu privatizācija – process, kas daudziem saistās ar netaisnīgumu, necaurspīdīgumu un ietekmes koncentrēšanos šaurās rokās.

Manuprāt, tieši šī pieredze ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien netiekam līdz reālai rīcībai, proti, līdz valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšanai biržā. Šis “kolektīvais rēgs” joprojām vajā lēmumu pieņemšanu. Lai kāds būtu gala lēmums – kotēt vai nekotēt –, ir būtiski, lai sabiedrība būtu uz vienas lapas par jēdzieniem, procesiem un potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem.

Pirmais eksperiments Latvijā būvēt ceļu no ilgtspējīga bioasfalta maisījuma, lielu daļu no naftas produktiem ražotā bitumena aizstājot ar koksnes pārstrādes blakusporoduktu lignīnu un reiz jau lietotu asfaltu, ir sekmīgs. Zinātnieki ciešā sadarbībā ar industriju turpina uzlabot bioasfalta īpašības, tostarp pievienojot tam gumijas granulas labākai ceļu noturībai pret plaisu veidošanos, kā arī pēta, kā lignīna izmantošana palīdzēs kavēt asfalta novecošanu.

27. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), SIA «Vianova» un Latvijas Koksnes ķīmijas institūta pētnieku komanda saņems Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Atzinības rakstu par nozīmīgu sasniegumu zinātnē 2025. gadā – izstrādāto bioasfalta maisījumu ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu.

«Pētniecības projekts apliecina, ka plaisu starp zinātni un industriju iespējams veiksmīgi pārvarēt, radot praktiski lietojamas un nozarei nepieciešamas inovācijas. Zinātniekiem izdevās jauno bitumena saistvielu aizstāt par 48 % – 20 % veidoja lignīns, bet 28 % – reciklētā asfalta bitumena daļa. Reciklētais asfalts kombinācijā ar biopolimēru lignīnu ir daudzsološs risinājums, kas ļauj mazināt atkarību no jauniem fosilas izcelsmes materiāliem un vienlaikus samazināt CO₂ emisijas, tādējādi būtiski mazinot nozares ietekmi uz vidi,» skaidro RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes pētnieks, SIA «Vianova» ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, bija transporta grupai (+1,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā bija gaļas izstrādājumiem (+3%). Cenas pieauga arī svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7%). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6%), svaigas vai saldētas zivis (+4,1%), olas (+2,4%), kā arī citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (-3,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (-3,3%), kafija (-2,1%), maize (-1,1%) un svaigi citrusaugļi (-6,5%).

No 2026. gada 1. aprīļa bezdarbnieka statusu un līdz ar to arī bezdarbnieka pabalstu varēs saglabāt tikai tad, ja persona negūst ienākumus, par kuriem tiek veiktas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Politikas veidotāji šo iniciatīvu pamato ar mērķi mazināt birokrātiju un mērķētāk novirzīt atbalstu tiem, kuri aktīvi meklē darbu, tādējādi veicinot viņu atgriešanos darba tirgū. Tomēr praksē regulējums skar vien aptuveni 2 % bezdarbnieku un nesasniedz ilgstošos bezdarbniekus, kuru integrācija darba tirgū ir viskritiskākā.

Liela ietekme, mazi rezultāti

Politikas līmenī viens no centrālajiem argumentiem ir vienkāršot bezdarbnieka statusa piešķiršanas procesu, mazinot administratīvo slogu, piemēram, atsakoties no sarežģītas individuālas izvērtēšanas gadījumos, kad personai vienlaikus ir citi ienākumi. Tāpat grozījumi tiek pamatoti ar nepieciešamību nodrošināt, ka pabalstu saņem tikai tie cilvēki, kuri faktiski palikuši bez darba un ienākumiem, nevis izmanto to kā piemaksu citiem ienākumiem.

Latvijā plānots ieviest jaunu pieeju sporta nozares finansēšanai, dibinot Latvijas Sporta fondu kā īpašu institūciju valsts līdzekļu sadalei, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais fonda likumprojekts.

Likumprojekta mērķis ir padarīt sporta finansēšanu caurskatāmāku, efektīvāku un vairāk balstītu konkrētos rezultātos. Plānots, ka fonds darbosies kā publisks nodibinājums, kas papildinās esošo valsts budžeta finansēšanas sistēmu, nevis to pilnībā aizstās.

Pašlaik sporta finansēšana Latvijā galvenokārt notiek caur IZM programmām, un to nereti kritizē par fragmentētību, nepietiekamu caurskatāmību un ierobežotu orientāciju uz ilgtermiņa rezultātiem. Uz problēmām norādījušas gan Valsts kontrole, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, uzsverot arī interešu konfliktu riskus un nepietiekamu datu analīzi.

Jaunais modelis paredz, ka finansējumu sadalīs, izmantojot dažādus instrumentus - projektu konkursus, mērķprogrammas, sadarbības līgumus un uz rezultātiem balstītu finansējumu. Lēmumu pieņemšanā plānots iesaistīt neatkarīgus ekspertus, kā arī noteikt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Opha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lursoft IT speciālbalva saņēmēju AS Balticovo.

Olu ražošanas uzņēmums, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Balticovo, pastāv kopš 1972. gada. Uzņēmums ir spējis pārvarēt visas grūtības pēc Latvijas brīvības atjaunošanas. AS Balticovo stabili palielina apgrozījumu, darbinieku skaitu un nodokļu maksājumus. 2014. gadā AS Balticovo strādāja 257 darbinieki, bet 2024. gadā - 360 darbinieki. Noslēdzot 2025. gadu, AS Balticovo strādāja 405 darbinieki. Lursoft IT speciālbalva tika pasniegta par uzņēmuma 2024. gada rezultātiem, kas principiāli demonstrē stabilus finanšu rezultātus un ilgtspēju.

AS Balticovo Latvijas ražotnēs kopumā saražoja 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.Aptuveni 70% no produkcijas uzņēmums eksportēja. Tieši 2024. gads iezīmē brīdi, kad Balticovo uzsāk pārtikas produktu no pašu ražotām olām piedāvājumu. Pieprasījums pēc olu makaroniem un olu saldējuma aug un tirgū tiek novērtēts.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) kategoriski iebilst pret praksi, kurā kiberdrošības incidentu rezultātā kriminālatbildība tiek vērsta pret IT administratoriem un programmētājiem, ja nav pierādāms ļaunprātīgs nodoms vai sodāma neuzmanība. Šāda pieeja apdraud ne tikai atsevišķus speciālistus, bet arī Latvijas spēju attīstīties kā digitālai valstij.

Jāatzīst, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare tikai tagad ir pievērsusi uzmanību absurdiem un līdz galam nenoregulētiem kriminālatbildības piemērošanas apstākļiem, kas ir noteikti Krimināllikuma 245.punktā. Neatkarīgi no nolūka un apstākļiem, ar IT sistēmu drošības pārvaldību saistītas personas var nonākt cietumā, ja tās ir pieļāvušas kļūdu noteikto procedūru ievērošanā. Sekām ir jābūt informācijas nolaupīšanai, iznīcināšanai vai bojāšanai. Diemžēl seku smagums un pārkāpuma ietekme nav vērtējamie apstākļi.

Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcība ir šokējusi gan uzņēmumu vadītājus, gan valsts pārvaldes iestāžu un IKT jomas darbiniekus. Kā šādos apstākļos strādāt, ja ieslodzījuma risks un kriminālatbildība draud no katra stūra – kur pat uzņēmuma, valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības iekšējās darba kārtības noteikumu pārkāpums – nepieliekot atbilstošu ķeksīti informācijas sistēmā, aizmirstot nosūtīt e-pastu, laicīgi nepamanot uzdoto uzdevumu – draud ar cietumu.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.

Eiropas Savienība (ES) trešdien prezentēja jaunus noteikumus, kuru mērķis ir stiprināt bloka rūpnieciskās ražošanas nozari pret sīvo Ķīnas konkurenci.

Šie jaunie noteikumi skar tādas stratēģiski nozīmīgas nozares kā autoražošanu, videi draudzīgas tehnoloģijas un tērauda ražošanu, un tie ir saistīti ar ES centieniem atgūt konkurētspēju, samazināt atkarību no citām lielvalstīm un novērst darbavietu likvidēšanu.

"Es jums šodien prezentēju ne tikai izmaiņas darbības procedūrās; bet gan izmaiņas doktrīnā, un šādas izmaiņas vēl pirms dažiem mēnešiem nebija iedomājamas," norādīja ES uzplauksmes un industriālās stratēģijas komisārs Stefans Sežurnē.

Tā dēvētās "Ražots Eiropā" prasības, kuru mērķis ir arī veicināt rūpniecības nozares dekarbonizāciju, attieksies uz stratēģiski nozīmīgām nozarēm, proti, tērauda, cementa, alumīnija, automobiļu un videi draudzīgu tehnoloģiju ražošanas sektoriem.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Skolu ēdināšana nav tikai izglītības vai sociālās politikas jautājums. No uzņēmēju skatupunkta tas ir stratēģisks lēmums par Latvijas nākotnes darbaspēku, veselības izmaksām un ekonomikas konkurētspēju.

Mēs bieži mēdzam runāt par cilvēkkapitālu – par izglītību, digitālajām prasmēm, inovācijām –, bet tā pamats ir veselība. Taču jāsāk ir no bērnības. Bērna spējas koncentrēties, mācīties un attīstīt savas prasmes sākas ar kvalitatīvu un sabalansētu uzturu. Ja šis pamats ir vājš, cieš arī pārējais. Veselīgs uzturs kā ekonomikas jautājumsUzņēmēji ikdienā izjūt sabiedrības veselības ietekmi uz produktivitāti. Hroniskas slimības, darbnespēja, priekšlaicīga darba tirgus pamešana – tās nav abstraktas problēmas. Tās tieši ietekmē uzņēmumu spēju augt un konkurēt. Tas pats attiecas uz demogrāfisko situāciju, jo bērni dzimst arvien mazāk, tāpēc viņu dzīves kvalitāte ir prioritāra valsts attīstībai. Ja jau skolas vecumā bērniem tiek nodrošināts sabalansēts uzturs ar samazinātu pievienotā cukura un sāls daudzumu, ar kvalitatīvām izejvielām, ilgtermiņā mēs mazinām veselības riskus. Tas nozīmē vairāk veselīgi nodzīvotu gadu, augstāku darba ražīgumu un mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai. Ja bērns ir paēdis, tad viņam ir vieglāk koncentrēties mācībām un ārpusskolas nodarbībām, tādējādi viņš spēj kvalitatīvāk augt un attīstīties. No uzņēmēju perspektīvas tā ir atbildīga un tālredzīga ekonomikas politika, jo rūpes par bērniem jau no mazotnes nozīmē veselīgāku un uz izaugsmi vērstu nākotni.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi jaunu atbalsta programmu iedzīvotājiem videi draudzīgu automobiļu iegādei, paredzot 40 miljonu eiro finansējumu elektroauto, ārēji lādējamu hibrīdauto un ūdeņraža automobiļu iegādei, informē KEM pārstāvji.

Atbalsta programma vēl nav apstiprināta valdībā, patlaban ar sagatavoto atbalsta programmas projektu var iepazīties un par to sniegt viedokli tiesību aktu portālā.

Jaunās atbalsta programmas piedāvājums paredz, ka atbalsts videi draudzīgu automobiļu iegādei būs pieejams iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm, kurām ir Latvijas Goda ģimenes apliecība, saglabājot paaugstinātu atbalsta apmēru un noteiktos gadījumos to palielinot vēl vairāk.

Jaunās atbalsta programmas finansējums plānots 40 miljonu eiro apmērā. Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr izmantots viss pieejamais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka elektromobiļi stiprina Latvijas ekonomiku, mazinot atkarību no benzīna un dīzeļdegvielas patēriņa, jo izmanto pārsvarā pašu mājās ražotu elektrību no atjaunīgajiem resursiem. Plašā iedzīvotāju interese, īpaši lielā daudzbērnu ģimeņu dalība īstenotajā atbalsta programmā elektromobiļu un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, bija pamatā jaunās EKII atbalsta programmas izstrādei.